Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_17-seq121> ?p ?o. }

• 1994_03_17-seq121 type Speech.
• 1994_03_17-seq121 number "121".
• 1994_03_17-seq121 date "1994-03-17".
• 1994_03_17-seq121 isPartOf 1994_03_17.
• 1994_03_17-seq121 spokenAs 77.
• 1994_03_17-seq121 spokenText "Godātie kolēģi, mūsu tiesu reforma uz priekšu virzās lēni, taču neapturami gan. Un patlaban mēs esam Tieslietu ministrijas veikto organizatorisko pasākumu rezultātā nonākuši līdz tai stadijai, kad republikā reāli ir jāsāk veidot šīs piecas apgabaltiesas. Lai būtu iespējams tās ne tikai veidot, bet lai šīs tiesas arī reāli darbotos, ir nepieciešama tātad šī prokuratūras reforma, likumu par kuru mēs otrajā lasījumā akceptējām iepriekšējā plenārsēdē vēlu vakarā, un nu ir jāpieņem nepieciešamie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, lai gan reformētajai prokuratūrai, gan jaunajām tiesu instancēm - apgabaltiesām - un reformētajai Augstākajai tiesai būtu iespējams praktiski skatīt krimināllietas. Tātad jūsu priekšā ir dokuments nr. 132. Tie ir pēc apjoma visai apjomīgi grozījumi un papildinājumi Kriminālprocesa kodeksā. Un es atļaušos šo likumprojektu sākt komentēt ar to pašu būtiskāko, kas ir iekļauts šajā projektā. Tātad Kriminālprocesa kodeksā ir trīs pilnīgi jaunas nodaļas, kuras attiecas uz krimināllietu skatīšanu apelācijas kārtībā apgabaltiesās, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, Augstākās tiesas Senātā, kā arī ir nodaļa par kārtību, kādā tiek skatītas krimināllietas apgabaltiesās (pirmajā instancē) ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību. Līdz šim mums neviens no šiem jautājumiem nav likumdošanā regulēts. Tas ir paredzēts likumā "Par tiesu varu", taču nu šis ir tas procesuālais likums, kur tiek noteikts, kādā veidā, kādā apjomā un kādā kārtībā šīs lietas tiek skatītas. Tātad vispirms - par apelācijas un kasācijas instancēm. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" mūsu valsts tiesu sistēma no divpakāpju sistēmas pāriet uz trīspakāpju sistēmu, radot šo apelācijas instanci. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apelācijas instances ir apgabaltiesas. Tātad apgabaltiesām būs turpmāk tiesības un pienākums - pārskatīt tos likumīgā spēkā vēl nestājušos tiesas spriedumus, kurus ir pārsūdzējušas puses vai par kuriem ir iesniegti prokurora protesti, un šajos gadījumos apelācijas instance - apgabaltiesa ir tiesīga šīs lietas pārskatīt visā pilnībā, pēc būtības, un taisīt jaunu spriedumu. Lai būtu reāls priekšstats par to, ar ko tad atšķiras kasācijas instance no apelācijas instances, man uzreiz jāsaka, ka kasācijas instance, tātad Augstākās tiesas Senāts, nepārskatīs lietas pēc būtības; Senāts izskatīs tikai pušu sūdzības vai prokuroru protestus sakarā ar likuma nepareizu piemērošanu. Tātad - vai nu materiālā, vai procesuālā likumu norma, ja tā ir nepareizi piemērota. Un, vadoties no šādām apelācijas instances un kasācijas instances tiesas funkcijām, ir noteikti arī attiecīgi lēmumi, kādus šīs tiesas institūcijas būs tiesīgas pieņemt. Kad lieta tiek skatīta apelācijas instancē, apelācijas tiesa var pieņemt divu veidu nolēmumus. Pirmkārt, tā var atstāt iepriekšējo spriedumu negrozītu, un, otrkārt, tā var atcelt iepriekšējo spriedumu un taisīt jaunu. Protams, tas neizslēdz attaisnojošu spriedumu pasludināšanu. Savukārt kasācijas instance - tas būs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments - , pārskatot pirmās instances tiesas spriedumu tieši procesuālo jautājumu aspektā, var atstāt spriedumu negrozītu, bet nevar taisīt jaunu spriedumu. Ar savu nolēmumu šī tiesas instance var vai nu, spriedumu atceļot, nosūtīt lietu jaunai izmeklēšanai vai iztiesāšanai no tiesas stadijas, vai arī krimināllietu izbeigt, ja nesaskata tajā kriminālnozieguma sastāvu. Par procesuālo kārtību šajās lietās. Abos gadījumos ir tā: gan apgabaltiesa, gan Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šīs lietas skata koleģiāli - triju tiesnešu sastāvā. Abos gadījumos pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēšanas un protestēšanas kārtībā ir vienots termiņš: 10 dienas (tā, kā tas patlaban ir civilprocesā). Bez šiem jautājumiem, par kuriem es runāju, likumā vēl ir jauna nodaļa, kas paredz kārtību, kādā veidā apgabaltiesās tiek skatītas krimināllietas, kuras saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir jāskata, piedaloties zvērināto sastāvam. Tātad - 12 zvērinātie piesēdētāji plus divi rezerves piesēdētāji. Un zvērināto žūrijai ir tādā gadījumā jālemj principā viens - un pats galvenais - jautājums: vai tiesājamais ir vainīgs apsūdzībā, sakarā ar kuru tas ir nodots tiesai. Jūs redzat, ka šeit ir izkārtoti samērā daudzi panti, kur ir noteikta šī sarežģītā kārtība, kādā veidā zvērināto tiesas darbojas. Jāsaka, ka šis jautājums mums ir bijis lielu diskusiju objekts jau no paša sākuma - jau no tā laika, kad tika sākts strādāt pie likuma "Par tiesu varu". Nu šīs normas ir izstrādātas, tās patlaban ir jūsu priekšā, un mums ir reāla iespēja izvēlēties, vai šādas zvērināto tiesas ieviest vai ne. Jāsaka atklāti, ka šo divu gadu laikā, kopš tiek realizēta tiesu reforma, Latvijas juristu viedoklis vairāk sliecas uz to pusi, ka pagaidām - vismaz pagaidām - Latvijā runāt par zvērināto tiesas reālu ieviešanu būtu pāragri. Es domāju, ka pirms otrā lasījuma šo jautājumu mēs vēl ļoti rūpīgi izdiskutēsim komisijās, jo arī no Juridiskās komisijas Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir saņemts priekšlikums - šo nodaļu tālāk par pirmo lasījumu nevirzīt. Jo mūsu reālā situācija patlaban ir tāda, ka ir grūti nodrošināt tiesas ar diviem piesēdētājiem. Protams, ļoti apšaubāmi ir, vai būs iespējams nodrošināt attiecīgos gadījumos ne tikai ar diviem, bet vēl ar 12 piesēdētājiem, bet tas ir lietderības jautājums, reālo iespēju jautājums, un par to mēs izdiskutēsim uz otro lasījumu, ja pirmajā lasījumā šis projekts tiks apstiprināts. Tie ir tie kardinālākie, būtiskākie jautājumi, kas ir šajā likumprojektā, bet vēl ir daži likumu grozījumi, kas nenāk it kā no jauna, bet kas stājas iepriekšējo normu vietā, un tas ir principiāls jautājums par izmeklēšanas mehānismu, par izmeklēšanas aparāta reorganizāciju. Pamatā tas sākas ar Kriminālprocesa kodeksa 41. pantu, kur ir noteiktas prokurora pilnvaras kriminālprocesā, un tās šeit pamatā ir noteiktas trīs. Pirmkārt, prokurors uzrauga izziņas iestāžu darbību, otrkārt, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu un, treškārt, uztur valsts apsūdzību tiesā. Tātad ar šo labojumu un nākamajiem, kas šim labojumam seko, praktiski tiks veikta izmeklēšanas aparāta reorganizācija mūsu valstī, pārceļot galveno izmeklēšanas smagumu uz prokuratūru. Protams, to nav iespējams veikt tikai normatīvā ceļā, šeit ir nepieciešams ļoti liels organizatorisks darbs, prokuratūrai nepieciešami papildu finansiāli asignējumi, papildu štata vienības, bet ar šiem jautājumiem Ministru kabinets jau nodarbojas. Vēl viena ļoti būtiska lieta, pie kuras es nevaru nepakavēties, ir Kriminālprocesa kodeksa jaunā 69. panta redakcija, kurā mēs esam paredzējuši jaunus drošības līdzekļu veidus. Patlaban mūsu valstī spēkā esošajā likumā praktiski vienīgie darbojošies drošības līdzekļu veidi ir paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu vai arests. Līdz ar to pie mums ir tāda situācija, ka bieži vien ir cilvēks jāarestē un jāliek iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā gluži vienkārši tādēļ, ka mums nav reāli pielietojami citi drošības līdzekļu veidi. Un tagad, kā jūs, paskatīdamies šo jauno 69. panta redakciju, redzēsiet, šeit ir papildus paredzēti šādi drošības līdzekļu veidi: mantisks vai personisks galvojums, ķīla, nodošana policijas uzraudzībā, mājas arests. Atļaušos nedaudz komentēt katru no šiem jaunajiem paredzētajiem drošības līdzekļu veidiem. Līdz šim likumā ir bijis paredzēts personisks galvojums, taču faktiski šis ir "miris" pants, un, ja runājam par tādu pārskatāmu pagātni, es atceros tikai vienu gadījumu, kad tas ir ticis realizēts. Tas bija Voldemāra Selgas (nu jau nelaiķa) krimināllietā, kad par viņu galvoja augsti stāvošas amatpersonas, divi parlamenta deputāti no iepriekšējā sasaukuma. "Mantisks galvojums" - tādu jēdzienu mūsu kriminālprocess līdz šim neparedzēja, taču tas noteikti ir ļoti būtisks, tas korespondējas ar nākamo - ar ķīlu, un atšķirība šeit ir tā, ka pirmajā gadījumā, mantiska galvojuma gadījumā, galvotājs riskē ar nekustamo īpašumu, tātad nākotnē tas varētu būt zemesgabals, namīpašums, ar ko galvot par to, ka tiesas priekšā nonākusī persona ievēros visus tai uzliktos pienākumus. Savukārt nākamais - ķīla - attiecas uz kustamu mantu, tas ir tas, ko mēs no preses, no informācijas līdzekļiem esam iepazinuši kā ārvalstīs lietoto drošības līdzekli, kā drošības naudu. Taču mēs esam centušies šo jēdzienu paplašināt, jo kālab gan vienmēr būtu jāliek uz riska svariem tikai naudas summa, ja galu galā kādam ir iespēja varbūt šajā gadījumā riskēt ar briljanta gredzenu, kas ir ne mazāka vērtība? Nākamais - nodošana policijas uzraudzībā. Tas ir drošības līdzeklis, kas pēc savas realizācijas veida zināmā mērā atgādinās visiem juristiem agrāk pazīstamo administratīvo uzraudzību. Respektīvi, personai, kurai šis drošības līdzeklis tiktu noteikts, vairākas reizes (likumā ir noteikts, ka divas reizes nedēļā) būtu jāpiesakās attiecīgā policijas iestādē. Līdz ar to izmeklēšanas institūcijai būtu iespējams realizēt konkrētu, reālu uzraudzību pār šo personu. Nu, un nākamais - un beidzamais - jaunievedums ir šajā likumprojektā paredzētais mājas arests. Es domāju, mājas arests ir mājas arests, šeit nekādi komentāri nav nepieciešami, un mums visiem viedoklis par to ir aptuveni vienāds. Es uzskatu, ka esmu komentējis galvenos momentus, kas paredzēti šajā Kriminālprocesa kodeksa labojumu un papildinājumu likumprojektā, un es lūdzu kolēģus deputātus pēc debatēm, ja tādas notiks, šo likumprojektu akceptēt.".
• 1994_03_17-seq121 language "lv".
• 1994_03_17-seq121 speaker Andris_Ligotnis-1959.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q211.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q1771611.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q2167704.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q1092499.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q130614.
• 1994_03_17-seq121 mentions Q16352145.