Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq95> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq95 type Speech.
• 1994_03_10-seq95 number "95".
• 1994_03_10-seq95 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq95 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq95 spokenAs 129.
• 1994_03_10-seq95 spokenText "Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Šeit it kā pēc satura samērā līdzīgi izveidotos likumprojektos mēs tomēr redzam divas atšķirīgas konceptuālas pieejas. Un man ir uzreiz jautājums, ko es uzdevu pats sev un ko es gribētu uzdot arī pārējiem deputātiem: kas mums ir svarīgi un kas mūs interesē? Vai mūs interesē nacionālā drošība un likums, kas nosaka nacionālās drošības jēdzienu, saturu un nacionālās drošības iestādes, to darbības tiesiskos pamatus, mērķus un uzdevumus, vai mūs interesē, teiksim, viena divdesmit piektā daļa no nacionālās drošības jautājuma, tas ir, pretizlūkošana? Mūs neinteresē arī izlūkošana. Mēs jau dzirdējām, Muciņa kungs teica, ka mums svarīga ir tikai pretizlūkošana, bet viss pārējais mūs neinteresē. Šeit jau ir gandrīz pirmā galvenā atbilde, manā izpratnē. Kaut arī, protams, komisijas abi iesniegtie likumprojekti ir daudz plašāki un varbūt daudz jēdzieniskāki, skaidrāk sakārtoti un arī metodoloģiski daudz pareizāki, es tomēr savu kritiku vairāk vērsīšu tieši pret komisijas izstrādātajiem projektiem, jo man ir pārliecība, ka šie komisijas izstrādātie projekti tiks pieņemti par pamatu turpmākajam darbam. Tā kā šis ir pirmais lasījums, tad es gribētu skart varbūt šeit dažas konceptuālas lietas. Tātad pirmais. Valdības iesniegtajā projektā mēs vispār nevaram atrast pašu galveno ideju, kāpēc mums ir vajadzīgs šāds likums, ka mums vajadzīgs viens kaut kāds atsevišķs Pretizlūkošanas likums. Kas ir nacionālā drošība? Komisijas iesniegtajā projektā ir skaidri un gaiši pateikts, ka nacionālā drošība - tas ir pasākumu kopums, kas garantē valsts konstitucionālās iekārtas vai valstiskās neatkarības, vai teritoriālās neaizskaramības pastāvēšanu. Tātad nacionālā drošība sniedz kaut kādas garantijas un iestādes, kas darbojas šīs nacionālās drošības pasākumu ietvaros, tātad ir iestādes, kas mums sniedz šīs garantijas vai kas nodrošina šo pasākumu kompleksu. Skaidrāk vispār nevar pateikt, kā tas ir pateikts komisijas iesniegtajos projektos. Un, ja mēs saprotam, kas ir nacionālā drošība un kas ir nacionālās drošības iestādes, tad nevajadzētu baidīties, ka tiešām, es piekrītu, var būt arī divdesmit iestādes. Mums varbūt kaut kāda, teiksim, sakaru pārtveršanas stacija tiks uzbūvēta, kad Latvija būs bagāta, un varbūt vēl radīsies piecas vai sešas tehniskas iestādes, kuras varēs tieši pakļaut šim likumam par nacionālo drošību. Šeit mums tiek piedāvāts ļoti šaurs nosaukums, kurā ir mēģinājums pabāzt it kā to pašu apakšā - gan izlūkošanu, gan pretizlūkošanu, gan konstitucionālo aizsardzību, bet tas nez kāpēc ir nomaskēts ar nosaukumu "Likums par pretizlūkošanu", un līdz ar to mēs it kā cenšamies kādu apmānīt. Tātad mēs nesadusmosim kādu nedraudzīgu izlūkdienestu vai kādu kaimiņvalsti un būsim tos tiešām vareni apmānījuši ar to, ka mēs būsim nosaukuši šo likumu, ka tas ir likums par pretizlūkošanu. Tagad nākamais. Arī valdības iesniegtajā projektā ir skaidrs, ka Ministru kabinets nav īsti izpratis šā likuma nozīmi, jo tajā ir daudz šaurākā nozīmē uzrādīta, kā jau es teicu, teiksim, informācijas iegūšana. Tur par spiegošanu, kaitniecību vai ko citu arī ir ļoti interesants definējums - "vardarbīga konstitucionālās iekārtas apdraudēšana". Bet, mīļie cilvēki, Latvijā jau pašreiz konstitūciju apdraud nevardarbīgi. Ostankino ar nevardarbīgām metodēm to vien dara, kā apdraud Latvijas Republikas konstitūciju, teiksim, kaut vai izplatot paziņojumus par to, ka mums ir mācību grāmatas, kurās ir izteikts gandarījums par ebreju jautājuma galīgu atrisināšanu Otrā pasaules kara laikā. Te ir viens piemērs. Tā ir vistiešākā Latvijas konstitūcijas apdraudēšana ar nevardarbīgām metodēm, sniedzot nepareizu informāciju. Tagad nākamais. Mēs jau dzirdējam, ka mēs neko nevaram darīt, jo Ostankino ir milzīga siena mūsu televīzijas sistēmā. Tā mums maksā 34 tūkstošus latu mēnesī, kā paziņoja Skujiņa kungs, un līdz ar to mēs neko nedrīkstam šeit mainīt. Tātad Latvijas neatkarība tiek novērtēta diezgan lēti. Man būtu priekšlikums tomēr prasīt vismaz 3 miljonus 400 tūkstošus latu mēnesī. Es domāju, ka Latvija maksā drusciņ vairāk, nevis tikai 34 tūkstošus. Tātad ir skaidrs: ja šāda pieeja ir, teiksim, mūsu masu informācijas līdzekļu vadītājiem, ja šāda pieeja ir arī valdībā attiecībā uz šo sašaurināto nacionālās drošības jautājumu, tad mēs, protams, varam balsot par šo Ministru kabineta likumu. Varbūt tikai varētu nosaukt to vēl mīkstāk - nenosaukt vispār par pretizlūkošanas, bet par izpētes un informācijas vākšanu par kaut kādu dokumentu. Un varbūt vispār visus izlūkošanas un pretizlūkošanas, un pārējos dienestus varētu nosaukt, teiksim, par kaut kādu filiāli pie Saeimas bibliotēkas vai vēl kaut kā citādāk, jo Amerikas Savienotajās Valstīs Kongresam ir Izpētes un izziņas dienests, kur strādā apmēram 850 cilvēku. Nu nosauksim tad to tā! Noreducēsim pavisam vienkārši! Tagad otrs. Šeit es gribētu vērst savu kritiku tieši pret komisijas projektu, jo ne valdības iesniegtajā, respektīvi, Ministru kabineta iesniegtajā, ne komisijas iesniegtajā projektā es tomēr neatradu precīzu nodalījumu, ko darīs, teiksim, Iekšlietu ministrijas Drošības policija un ko darīs Satversmes aizsardzības birojs, ja tiks veikti noziegumi pret valsti. Es saprotu, ka mūsu pašreizējā likumdošana to neregulē un mums nav vispār šādas kategorijas - noziegumi pret valsti, - kāda bija Latvijas laikā, bet es domāju, ka katrs deputāts piekritīs, ka ir atšķirība, ja tiek, teiksim, uzspridzināts kāds kiosks no konkurējošā avīžu pārdevēja puses vai tiek iemesta granāta Pilsonības un imigrācijas departamenta darbinieka dzīvoklī. Un man ir ļoti žēl, ka es neesmu to nekur ne redzējis, ne dzirdējis, ne arī lasījis. Es cerēju, ka godājamais iekšlietu ministrs Kristovskis varbūt šeit izskaidros, kāda ir atšķirība, ja vēršas pret valsti, pret valsts konstitucionālajiem likumiem, ja, teiksim, piekauj valodas inspektoru vai, teiksim, ja sakaujas divi dzērāji. Iekšlietu ministrijas uzskatā nav nekādas atšķirības, un gan vienā, gan otrā gadījumā tur iet vieni un tie paši iecirkņa inspektori, kaut ko izmeklē un, protams, neko neatrod. Pilnīgi pareizi. Ja valdība neredz atšķirību starp nacionālo drošību un, teiksim, kaut kādiem sīkiem jautājumiem,un tad arī ir pilnīgi veltīgi gaidīt te kaut kādus priekšlikumus likumdošanas ziņā, un mēs arī neko nesagaidīsim šeit. Mēs te nesagaidīsim nekādas iniciatīvas, teiksim, par tiem likumiem, kas būtu vajadzīgi, lai novērstu noziegumus pret valsti. Tāpat kā ir atšķirība, ja pusaudži nozog kādu velosipēdu vai, teiksim, ja tiek uzspridzināts kāds vilciens ar apkārtējai videi kaitīgām ķīmiskām vielām Ventspilī, vai notiek vēl kaut kas cits. Kā mēs zinām, sprādzieni Ventspilī jau notiek. Tāpēc ir skaidrs, ka ar šo likumu nav iespējams sakārtot to kriminogēno situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā. Es šeit nerunāju par šiem kriminālnoziedzniekiem, bet es runāju jau par šiem politiskajiem noziegumiem pret valsti, kas notiek. Un tie notiek masveidīgi pret Pilsonības un imigrācijas departamenta darbiniekiem, pret Valodas inspekcijas darbiniekiem, pret valsts iestāžu darbiniekiem. Jau masveidīgi notiek šie noziegumi, bet absolūti nekas netiek darīts. Nākamais. Šeit tomēr vajadzētu precīzi nodalīt, un mēs iesniegsim arī projektus lasījumam pa pantiem, ka acīmredzot Drošības policija cīnīsies... Es saprotu, ka tātad Iekšlietu ministrija cīnās ar visām šīm ekonomiskajām lietām. Viss tas ir pareizi uzrādīts, bet tomēr Satversmes aizsardzības birojam, lai nenotiktu šī savstarpējā rīvēšanās... Te ir pareizi ierakstīts, ka Satversmes aizsardzības birojs gan koordinē, gan arī pats veic, bet tieši pie šiem vārdiņiem, ko tad pats Satversmes aizsardzības birojs dara, būtu jāpastiprina, ka tas nodarbojas ar noziegumiem pret valsti. Lai nebūtu tā, ka mums būtu jāstrīdas, vai šie noziegumi ir jāizmeklē iecirkņa inspektoram, municipālajam policistam, vai Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem. Un tad acīmredzot kaut kāda kārtība Latvijā varbūt iestāsies, jo visiem šiem noziegumiem tomēr stingri un reglamentēti vajadzētu nonākt Satversmes aizsardzības biroja izmeklēšanā un pārziņā. Tagad nākamais - par vadību. It kā jau nav lielas atšķirības, kas vada un kontrolē šīs drošības iestādes, un tomēr atkal jāatzīst, ka komisijas priekšlikumā ir precīzāk un skaidrāk pateikta šī sakarība. Tātad komisijas priekšlikumā ir teikts, ka to dara Saeima, Nacionālās drošības padome un Ministru kabinets. Otrajā valdības projektā ir teikts - Nacionālās drošības padome un Ministru kabinets. It kā. Bet Ministru kabinetā, kā mēs zinām, no visiem šiem ieinteresētajiem cilvēkiem ir tikai iekšlietu ministrs, bet ne vienmēr visa šī informācija tiks pastarpināta un iegūta par šo pretizlūkošanas darbību acīmredzot no Drošības policijas un no iekšlietu ministra. Arī šajā ziņā man liekas, ka daudz labāks ir komisijas iesniegtais projekts. Un, nobeidzot savu uzstāšanos, es domāju, ka Kamaldiņa kunga teiktais šeit par to, ka balsojis Kostandas kungs komisijā, var maldināt gan klausītājus, gan deputātus, jo frakcijas balsojums bija viennozīmīgs, un mūsu frakcija pilnībā atbalstīja abus komisijas iesniegtos projektus divu iemeslu dēļ. Tātad Ministru kabineta projektā nav manāma šī valstiskās apziņas tendence. Nacionālās drošības iestāžu likumā, ko ir iesniegusi komisija, ir daudz plašākas iespējas attīstīt nākotnē šo iestāžu skaitu, kas nodarbojas ar nacionālo drošību, tur ir precīzākas koordinācijas iespējas, un nav arī nekāds brīnums par to, ka ir atsevišķs likums par Satversmes aizsardz ības biroju, jo gan valdības, gan komisijas priekšlikumā ir pilnīgi pareizi un pamatoti pateikts, ka SAB direktors vada arī drošības iestāžu vadītāju padomi. Tātad viņam jau ir tiešām iedotas šīs pilnvaras koordinēt, un tāpēc arī ir atsevišķs likums par SAB, kurā savukārt nav iekļautas ļoti lielas iedaļas tieši par tiem jautājumiem, par kuriem es teicu, - šiem noziegumiem pret valsti. Un nobeigumā es gribētu tomēr aicināt visus šeit balsot par nodošanu otrajam lasījumam abus Iekšlietu un aizsardzības komisijas iesniegtos likumprojektus kā daudz pilnīgākus un tādus, kas atbilst Latvijas nacionālajām drošības interesēm.".
• 1994_03_10-seq95 language "lv".
• 1994_03_10-seq95 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q4294315.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q20560178.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q30.
• 1994_03_10-seq95 mentions Q4536526.