Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq91> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq91 type Speech.
• 1994_03_10-seq91 number "91".
• 1994_03_10-seq91 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq91 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq91 spokenAs 77.
• 1994_03_10-seq91 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man šodien laikam ir grūti nodalīt savu statusu, kādā es esmu tribīnē, bet jūs varat ņemt mani par labu, kāds es jums labāk izskatos - vai kā ministrs, vai kā deputāts. Galvenais jau ir tajā patiesībā, ko es mēģināšu teikt. Bet iesākumā es tiešām runāšu kā ministrs, jo savā ikdienas darbā saskaros ar visām šīm problēmām, kas ir saistītas ar dažādiem dienestiem, ar informāciju, ar tās plūšanu, ar tās izmantošanu to vai citu politisko spēku interesēs, galu galā arī mūsu Saeimas, Valsts prezidenta un valdības interesēs. Un līdz ar to, ka šis ir pirmais lasījums, es pat negribētu teikt, ka šeit ir vērts iedziļināties tādās detaļās un tādos filozofējumos, ko mēs jau dzirdējām no atsevišķiem deputātiem. Šeit mums varbūt ir jāizšķiras, jo ir divi iespējamo risinājumu varianti, un viens no tiem tiks ņemts par pamatu. Un ir svarīgi, protams, ka viens no tiem tiks ņemts par pamatu. Šeit tātad ir radusies problēma - vai par pamatu ņemt Pretizlūkošanas likumprojektu vai alternatīvos Satversmes aizsardzības biroja likumu, vai Nacionālās drošības iestāžu likumu. Ja jūs uzmanīgi ieklausaties šajos nosaukumos, tad redzat, ka viens ir par pretizlūkošanu - tātad par darbībām, bet otrs ir par Satversmes aizsardzības biroju un trešais ir par nacionālās drošības iestādēm - tātad par subjektiem. Līdz ar to šeit ir būtiska, principiāla atšķirība. Viens - par darbībām, un viens - par subjektiem. Paskatīsimies, kāda likumdošanas sakārtošana jau ir veikta valstī. Ir pieņemts Operatīvās darbības likums - tātad par darbībām, kuras konkrēti subjekti tiek uzskaitīti, institūcijas tiek uzskaitītas un to kontroles kārtība tiek uzskaitīta. Arī šeit valdības iesniegtajā variantā tiek piedāvāts šis pats ceļš. Tātad vajadzētu virzīt šo risinājumu tālāk, spert soli tālāk un tātad runāt par darbībām - par pretizlūkošanu. Otrs moments. Pretruna jau ir arī diemžēl Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā variantā. Šīs komisijas sastāvā esmu arī es pats, bet pret tās viedokli tika balsots. Pretruna jau ir tajā momentā, ka šie divi alternatīvie likumi būtībā atkal ir savienojami, jo Satversmes aizsardzības birojs arī diemžēl ir viena no nacionālās drošības iestādēm. Un tātad mēs gribam izcelt vienu šīs drošības iestādi, lai arī varbūt vadošo, un uzrakstīt par to veselu likumu, kurā atkal ņemsim iekšā detaļas no Operatīvās darbības likuma, kur ņemsim no pretizlūkošanas funkcijām un tamlīdzīgi. Tātad šeit es jau principā varu jums demonstrēt, ka nav kaut kas kārtībā ar tiem principiem, kādā veidā mēs gribam veidot likumdošanu. Tātad to ekspertu domas, kuri tika minēti vai kuri ir strādājuši pie alternatīvā varianta, diezgan vien klibo. Vēl. Ieskatīsimies kaut vai konkrētās normās, par kurām es negribētu runāt, paskatīsimies šo likumu 2. un 4. pantu, kaut vai tikai divus pantus. Tie praktiski ir vieni un tie paši, tikai vienā likumā tas ir rakstīts 2. pantā, bet otrajā likumprojektā tas ir rakstīts 4. pantā. Tās pašas funkcijas. Aizvadītajā periodā ir veikts ļoti liels un sarežģīts darbs. Es tomēr gribētu piezīmēt, ka šeit, šajā pašā zālē, tika pieņemts likums par Nacionālās drošības padomi, un Nacionālās drošības padomē ietilpst ļoti atbildīgas valsts personas. Šīs personas ziedoja savu dārgo laiku un ilgstoši ļoti nopietnās debatēs izsprieda to variantu, kuru akceptēja Ministru kabinets un kurš beigu beigās nonāca šeit. Tātad šodien faktiski mēs zināmā mērā izsakām neuzticību Valsts prezidentam, izsakām to Ministru prezidentam, 3 ministriem un diemžēl arī Saeimas priekšsēdētājam, un arī pašam Silāra kungam, kurš piedalījās šajās Drošības padomes sēdēs kā likumīga persona šo likumu sakarā. Ar šo es gandrīz arī varētu beigt, bet tomēr man gribas izteikt dažas piezīmes sakarā ar to, ka deputāts Andrejs Krastiņš arī šeit runāja un neatturējās no domas, ka viss Ministru kabineta radītais likumprojekts ir saistīts ar ienīstās Iekšlietu ministrijas vēlmi uzurpēt varu un pārņemt informāciju savās rokās. Diemžēl ir jāatceras, ka valstī, ja tur pastāv struktūras, tad šīs struktūras pastāv ar konkrētām atbildības zonām un ar konkrētām funkcijām. Un, ja tās gribēs izpildīt šīs funkcijas, tad tām noteikti būs nepieciešama informācija un tās šo informāciju tādā vai citādā veidā mēģinās iegūt. Jautājums ir tikai par to, vai šo informāciju vēl kaut kur kāds cits ņems un analizēs, un precizēs, un varbūt sadalīs šos uzdevumus. Un līdz ar to šeit nav nekādas domas par to, ka varētu būt Drošības policija, kas vēl tikai jāizveido un kas varētu uzurpēt šīs tiesības. Nevienā no projektiem tas pat nekur neparādās, jo diemžēl arī šodien Drošības policijas nolikumu mēs nevaram līdz galam izstrādāt, jo šie politiskie akcenti, kuri jāsaliek šeit, parlamentā, vēl nav līdz galam skaidri. Tā ka Andrejs Krastiņa kungs ir pasteidzies, pirms laika paziņodams šādas lietas, un es tās uzskatu vienkārši par absurdām. Par ekspertiem, kuri piedalījās šajā procesā. Eksperti ir Pliča kungs, visnotaļ cienījams cilvēks, jurists un arī Muižnieka kungs. Kā jūs zināt, abas šīs personas ir amatpersonas Drošības dienestā. Tā nu sanāca, ka viņas bija izvēlētas ar balsošanu kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas eksperti, bet tātad, protams, šīs personas, kas nākušas no Drošības dienesta, mēģina realizēt tās intereses, kuras pārstāv Drošības dienests, un šinī gadījumā nevis Iekšlietu ministrija uzurpē kaut kādu varu. Un bez tam mēs zinām, ka Andrejam Krastiņam ir ļoti cieša sadarbība ar Drošības dienestu un ka viņš ir neoficiālais tā krusttēvs. Ja mēs runājam par šiem jautājumiem tālāk, tad kaut vai ir jāsaprot tas, ka ir vajadzīga kārtība. Paskatīsimies nesenajos notikumos, kuri bija šeit pie parlamenta, kad daži deputāti nevarēja ierasties darbā. Diemžēl iekšlietu ministram prasa atbildību par to, ka šie deputāti nevarēja ierasties darbā, bet paskatīsimies, kas tad šo pavēli, organizāciju uzņēmās. Šo organizāciju veica Drošības dienests un diemžēl ar Prezidenta rīkojumu, ar Prezidenta kancelejas rīkojumu, bet visu šo pasākumu organizēja Drošības dienests, un jums būtu jāgriežas pie Drošības dienesta un jāprasa atbildība, nevis no Kristovska kunga. Un šinī gadījumā, neskatoties uz to, ka bija divi municipālās policijas darbinieki, kuri arī veica šo apkaunojošo akciju pret mūsu cienījamajiem deputātiem, tomēr bija arī viens valsts policijas darbinieks. Taču šos pasākumus, kuri bija jāveic, lai ierobežotu satiksmi, diriģēja Drošības dienests. Un tas tikai kārtējo reizi vienkārši pierāda to, ka diemžēl pastāv šī pretruna, ka valstī diemžēl nav kārtības. Un tāpēc, beidzot savu runu un uzstāšanos, teikšu, ka šodien jāveic pavisam vienkārša lieta - vajag izšķirties par to vai citu variantu. Izšķirties par to, vai valdības projekts ir pieņemams, kurš ir par konkrētām funkcijām, par pretizlūkošanu, vai pieņemamāks ir piedāvātais alternatīvais variants par konkrētām struktūrām.".
• 1994_03_10-seq91 language "lv".
• 1994_03_10-seq91 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_03_10-seq91 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq91 mentions Q4294315.
• 1994_03_10-seq91 mentions Q20560178.
• 1994_03_10-seq91 mentions Q16351278.