Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq89> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq89 type Speech.
• 1994_03_10-seq89 number "89".
• 1994_03_10-seq89 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq89 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq89 spokenAs 77.
• 1994_03_10-seq89 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt, es gribu apsveikt visus mūs, ka beidzot mēs šo jautājumu spriežam Saeimā. Jau vairākus gadus Latvijas Republikā darbojas vairāki dienesti, kurus mēs varam apzīmēt par specdienestiem, un kuri nodarbojas ar izlūkošanu, bet līdz šim īsti neviens likums tā arī neregulē to savstarpējo sadarbību, viņu atbildību un viņu darbības virzienus. Par to, ka šīs institūcijas faktiski visas bez izņēmuma šodien strādā, es uzskatu, nekompetenti, liecina kaut vai fakts, ka pagājušajā nedēļā, kad bija gadījums ar šiem elektrovadu līnijas bojājumiem Skrundā, valsts vadītājs un Ministru prezidenta vietas izpildītājs Levita kungs par to uzzināja faktiski tikai otrās dienas vidū no preses pārstāvjiem. Tātad neviens no mūsu tā saucamajiem slepenajiem informācijas dienestiem vai nu nezināja par šiem notikumiem, vai arī, ja zināja, tad paturēja šo informāciju pie sevis un neuzskatīja par vajadzīgu par to informēt valsts vadību. Paldies Dievam, beidzot mēs esam nonākuši pie tā mirkļa, ka mēs varam apspriest šos likumus un ieviest kārtību šajos likumos. Katrā ziņā es faktiski jau apriori apsveicu jebkuru rezultātu, kas šodien būs. Vai nu nobalsos par vienu, vai par otru likumu. Pirmkārt, es gribu precizēt dažus politiskos aspektus. Tātad šinī gadījumā šis likumprojekts tiešām nav saistīts ar frakciju piederību. Jau Kamaldiņa kungs minēja piemērus. Jūs redzat, ka arī "Latvijas ceļa" pārstāvjiem ir pretēji viedokļi šajos jautājumos, tapēc nevarētu apgalvot, ka tas ir vienas vai citas frakcijas izstrādāts likumprojekts. Otrkārt, lai arī kāda man būtu cieņa pret Ministru kabinetu, es tomēr diemžēl nevarētu atļaut viņiem plūkt laurus attiecībā par Pretizlūkošanas likuma izstrādāšanu. Pretizlūkošanas likumu faktiski sākotnēji izstrādāja Nacionālās drošības komisija. Tas nozīmē, ka faktiski tā pamatidejas radās šeit, parlamentā, strādājot deputātiem, nevis ministriem. Starp citu, Nacionālās drošības komisijā nav tik daudz ministru kā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, līdz ar to tur mazāk valdība piedalījās. Pēc tam tas tika apspriests Nacionālās drošības padomē, kurā, kā jūs zināt, arī parlaments ir pārstāvēts. Ir pārstāvēti valdības pārstāvji, ir pārstāvēts Prezidents, un Ministru kabinets faktiski paveic tikai šo formālo nobeigumu, kas bija saistīts ar to, ka šis jautājums bija ļoti aktuāls un ka mēs uzskatījām, ka tas pēc iespējas ātri ir jāpieņem. Tātad Ministru kabinets to apstiprināja 81. panta kārtībā. Taču es negribu apgalvot, ka tas ir Ministru kabineta projekts. Tieši otrādi. Šodien jau no Muciņa kunga uzstāšanās jūs dzirdējāt, ka dažām tēzēm pat Ministru kabineta atsevišķi pārstāvji iebilst šajā Pretizlūkošanas likumā, piemēram, runājot par Satversmes aizsardzības biroja pakļautību. Un tā bija tieši deputātu iniciatīva, kas šinī gadījumā panāca to, ka tomēr Satversmes aizsardzības birojs nav pakļauts Ministru kabinetam, bet ir pakļauts abās versijās Nacionālās drošības padomei. To es gribētu vienkārši noskaidrot, lai mūsu izvēli šinī gadījumā nemulsinātu politiski argumenti, bet lai tiešām mēs, deputāti, pacenstos iedziļināties atsevišķajās detaļās un tiešām izvēlētos, kas ir labāks, nevis balsotu pēc principa, ka vieni balso "pret" tāpēc, ka, piemēram, tas ir Ministru kabineta pārstāvju izveidots likumprojekts, bet otri balso "pret" tāpēc, ka to aizstāvēja Krastiņa kungs vai kāds cits. Tātad lai mēs nebalsotu pēc šādiem motīviem, bet tiešām ieskatītos šajos likumos. Protams, es, būdams Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, kas piedalījās šā likuma vienas versijas izstrādāšanas sākumā, atbalstu Nacionālās drošības komisijas, pēc tam Nacionālās drošības padomes un pēc tam Ministru kabineta apstiprināto Pretizlūkošanas likumu. Kāpēc? Es negribu te atkārtot visus tos juridiskos aspektus, par kuriem jau pateica Kamaldiņa kungs. Faktiski viņš pateica daudzas lietas, ko es gribēju pateikt. Bet es tomēr gribu uzsvērt vēl dažas lietas, kas mani mulsina. Pirmais moments. Man konceptuāli tomēr liekas nepieņemama ideja par to, ka Satversmes aizsardzības priekšnieku varētu uzskatīt par Nacionālās drošības padomes locekli. Pilntiesīgu, balsstiesīgu locekli. Es domāju, nebūsim naivi, jo abos gadījumos - vai nu vienas versijas, vai otras versijas gadījumā -Satversmes aizsardzības biroja priekšsēdētājs vai direktors pats par sevi būs apveltīts ar pietiekami lielu varu kā zināms informācijas apkopotājs no visiem specdienestiem. Arī pats kā zināmā mērā attiecīgo dienestu vadītājs. Un es domāju, ka tad, ja šāds cilvēks tiek ar vienlīdzīgām balsstiesībām pievienots citiem Nacionālās drošības padomes locekļiem, tad man rodas bažas par iespēju Nacionālās drošības padomei patiešām kontrolēt un vadīt šo Satversmes aizsardzības biroju, kā tas ir paredzēts Pretizlūkošanas likumā. Otrs moments, kas mani nedaudz mulsina, ir jautājums par izlūkošanu, par pretizlūkošanu. Tas varbūt ir nedaudz sholastisks, bet zināt, mums, ja mēs tā padomājam, ir tikai nedaudzas valstis pasaulē, pamatā lielvalstis, kas ir oficiāli atzinušas, ka tās nodarbojas ar izlūkošanu. Protams, tas ir vairāk tāds, es gribētu teikt, "mērces" jautājums, kā to pasniedz, jo beigu beigās jebkuras darbības var pasniegt kā pretizlūkošanu. Bet es tomēr uzskatu, ka būtu svarīgi, ka mūsu valsts arī pašā likumu pamatā paziņotu, ka šajā sfērā mūsu valsts nodarbojas ar pretizlūkošanu, nevis ar pretizlūkošanu un izlūkošanu. Pretizlūkošana tomēr ir vienmēr saistīta ar to, ka mēs vēršamies pret citas valsts iespējamo apdraudējumu pret mūsu valsti. Tas būtu viens. Otrs. Mani nedaudz mulsina tas, ka mūsu likumā ar vārdu "mūsu" es saprotu Nacionālās drošības komisijas likumu. Atkārtoju vēlreiz - tas nav neviens no frakciju likumiem un, atsevišķi ņemot, nav kaut kāds tāds. Ja mūsu likumā ir skaidri pateikts, ka tās institūcijas ir pretizlūkošanas iestādes, kas nodarbojas ar pretizlūkošanu, tas nozīmē - ar informācijas vākšanu, tad man īsti nav skaidrs, kāpēc otrajā versijā tiek ieviests jēdziens "nacionālās drošības iestādes". Ja es skatos uz nacionālās drošības jēdzienu, kā to definē paši autori, tad tas ir ļoti plašs un principā varētu tikt pieņemts kā nacionālās drošības jēdziens. Taču tad nav saprotams, kāpēc nacionālās drošības iestādes, kā jau teikts 1. pantā, ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro, tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas, pārvaldes, tiesu varas, pašvaldības institūcijas. Tātad te ir ļoti plaši, un nacionālā drošība tiešām ir plašs jēdziens. Kāpēc pēkšņi 2. pantā nacionālās drošības iestādes ir tikai pāris speciestādes, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu, faktiski izlūkošanas iestādes? Tas man īsti nav saprotams. Vai tas ir teikts ar tādu domu, ka nākotnē šīm iestādēm varēs piešķirt kaut kādas vairāk un vairāk represīvas funkcijas? Jo, pēc manām domām, nacionālās drošības iestādes, ir tādas iestādes, kas saistītas ar nacionālo drošību un nav tikai informāciju vācošās vai izlūkorganizācijas. Te ir daudz plašāks jēdziens un daudz plašākas struktūras. Tātad tas ir paredzēts 1. pantā. Kāpēc ir šī te nesaskaņa - kāpēc nenosaukt to, kas ir, bet nosaukt nacionālās drošības iestādes? Iespējamā versija, ka tas ir izdarīts tāpēc, lai šo nacionālās drošības iestāžu skaitu varētu paplašināt. Kaut vai uz otro lasījumu, jo nacionālās drošības iestāžu skaitā tādā gadījumā loģiski varētu parādīties, piemēram, tagad jau esošais Drošības dienests. Tas loģiski atbilstu, jo Drošības dienests, protams, nav pretizlūkošanas iestāde. Tā ir tikai viena maza funkcija šīm drošības iestādēm. Bet, ja to nosauc par nacionālās drošības iestādi, tad drošības dienesti, protams, te var parādīties. Es nezinu īsti, kāpēc ir šī argumentācija, bet es nesaprotu, kāpēc, apskatot šauru sfēru, tā ir jāmēģina ietilpināt kaut kādā plašākā likumā, kas atkal izšķaida tās robežas un nenoskaidro tās īstās funkcijas. Tālāk par Satversmes aizsardzības biroju. Es arī nesaprotu, kāpēc tomēr attiecīgās Aizsardzības un iekšlietu komisijas versijas pārstāvji mēģina ierobežot tā paša Satversmes aizsardzības biroja tiesības un iespējas, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, kaut arī tas it kā tiek uzskatīts par Satversmes birojam labvēlīgāku likumu. Īstenībā, ja mēs paskatāmies, tad tas nav labvēlīgāks. Kaut vai izziņas tiesības. Mūsu Iekšlietu un aizsardzības komisijas versijā, tas ir, Nacionālās drošības komisijas versijā Satversmes aizsardzības birojam ir izziņas tiesības gan attiecībā uz kriminālnoziegumiem, kas izdarīti attiecīgajās drošības iestādēs, gan attiecībā vispār uz noziegumiem, kas ir saistīti ar valsts noziegumiem. Tajā skaitā, tas var skart ļoti augstu amatpersonu. Es negribu te nevienu nosaukt, bet, protams, runa ir par izziņu, nevis par izmeklēšanu, tas ir, par pirmo stadiju, bet par ļoti augstu amatpersonu, piemēram, izmeklēšanas uzsākšanu. Vai mēs šinī gadījumā gribam kādu norobežot no tā un atstāt atkal to tikai dažu deputātu ziņā - par sevi rūpēties - un tā tālāk. Piemēram, deputātu sadarbība ar ārlietu specdienestiem vai kaut kādas citas tādas lietas. Katrā ziņā man liekas, ka Satversmes aizsardzības biroja iespējas šajā aspektā nevajadzētu ierobežot. Protams, ka viņam jāpakļaujas likumam un tālākajai attīstībai izmeklēšanā, prokuratūras iesaistīšanā. Tas pats par sevi ir saprotams, bet šāds ierobežojums man nav īsti saprotams. Es vēlreiz atkārtoju, ka es aicinu deputātus ieskatīties šeit. Es pilnīgi pārsteigts biju pēdējā nedēļā, uzzinot, kāda politizācija ap šo jautājumu tiek radīta un cik dažreiz absurdi argumenti tika izvirzīti. Man nesen Drošības dienestā nācās nejauši redzēt vienu operatīvā ziņojuma paraugu, kurš ir ienācis un kurā ir izstāstīts par Šteinbrika kunga pašreizējo darbavietu un ka viņš vada visu krievu pretizlūkošanu šeit, bet beigās nezin kāpēc šī Šteinbrika kunga darbība ir saistīta ar šo te likumu un tiek uzskatīts, ka redzat... Tad izrādās, ka Šteinbrika kungs ir tas, kurš uzrakstījis šos te mūsu Nacionālās drošības komisijas izstrādātos un pēc tam Nacionālās drošības padomes pieņemtos pretizlūkošanas noteikumus. Ja tādā līmenī tiek interpretēta likumdošanas gaita un ja tik lielā mērā dažos no dienestiem prevalē resoriskās intereses pār nacionālajām interesēm, tad man tiešām jābrīnās. Es gan nezinu, bet domāju, ka te nedaudz par lielu šī cieņa Šteinbrika kungam ir pierakstīta šā likuma sacerēšanā. Tādā gadījumā vienīgi, es gan nezinu, viņš ir darbojies ar kaut kādu hipnozes palīdzību, turklāt vēl arī par darba grupu runājot. Tagad te tika pieminēta darba grupa. Es tomēr gribētu precizēt, ka runa ir par likumprojektu, ko izstrādājusi daļa no nozīmētās darba grupas Pliča kunga un Muižnieka kunga personā. Un otra daļa no attiecīgās darba grupas ir strādājusi pie tā paša Pretizlūkošanas likuma. Tā ka eksperti ir bijuši. Es ar to tikai gribētu pateikt, ka eksperti ir bijuši iesaistīti abu versiju izstrādāšanā. Nav tā, ka pie vienas versijas strādāja eksperti, bet pie otras nestrādāja eksperti. Arī pie Pretizlūkošanas likuma ir strādājuši eksperti gan Pļaviņa kunga personā, gan arī tur ir bijuši priekšlikumi no Kāna kunga, tātad no visu tā saucamo ekspertu pārstāvjiem. Tā ka eksperti ir strādājuši abos gadījumos un nevajadzētu teikt, ka pie viena viņi ir strādājuši, bet pie otra - nav. Tādējādi es aicinu šoreiz izšķirties un tomēr aicinu izšķirties par to uzskatāmāko variantu, kurā nav iešifrēti nekādi zemūdens akmeņi, kurā ir skaidri viss pateikts, kādas ir institūcijas un ar ko tās nodarbojās, kur nav ietverti plašāki jēdzieni nekā aprunāti likumā. Piemēram, kā tas ir šeit, kur ir plašs nacionālās drošības jēdziens, kurš pēc tam nekur tālāk vairs neattīstās likumā. Es aicinu nobalsot par Pretizlūkošanas likumu, bet, protams, izšķirties vajag katram deputātam pašam, izejot no lietderīguma viedokļa. Atkārtoju vēlreiz - es apsveicu jebkuru iznākumu, jo jebkurā gadījumā likumam ir jāregulē šī sfēra. Paldies.".
• 1994_03_10-seq89 language "lv".
• 1994_03_10-seq89 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1994_03_10-seq89 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq89 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq89 mentions Q1092499.
• 1994_03_10-seq89 mentions Q7536677.