Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq87> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq87 type Speech.
• 1994_03_10-seq87 number "87".
• 1994_03_10-seq87 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq87 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq87 spokenAs 77.
• 1994_03_10-seq87 spokenText "Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es, protams, tāpat kā iepriekšējais runātājs arī gan jau varētu gari un plaši stāstīt par to, kā attīstījās notikumi, izstrādājot šos likumprojektus, taču domāju, ka es varētu droši teikt, ka esmu līdzautors visos šajos projektos. Katrā no tiem es varētu norādīt vairākus pantus, kas ir uzrakstīti tieši tādā redakcijā, kādā es esmu tos iesniedzis, un tieši no šā apsvēruma viedokļa es vairāk pakavēšos pie likumprojekta salīdzinošās juridiskās analīzes un centīšos mazāk runāt par politisko, izņemot, protams, pašu pirmo - galveno politisko konceptuālo jautājumu, tas ir, vai Latvija nodarbojas tikai ar pretizlūkošanu vai Latvija nodarbojas gan ar pretizlūkošanu, gan ar izlūkošanu. Pretizlūkošanu es šeit saprotu arī kā nepieciešamības gadījumā ārējās pretizlūkošanas veikšanu, bet izlūkošana, šādi vien pasakot, nozīmē, ka mēs, tas ir, Latvija, nodarbojas ar izlūkošanu. Mēs automātiski pasakām citām valstīm, ka mēs nodarbosimies ar to izspiegošanu. Tālāk. Es vienkāršības labad apvienošu Nacionālās drošības iestāžu likumu un Satversmes aizsardzības biroja likumu kā vienu grupu un Pretizlūkošanas likumu kā otru elementu, kura analīzi pacentīšos veikt. Tātad pirmais. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajos likumprojektos ir izveidota nepareiza sistēma, jo Satversmes aizsardzības biroja galvenā funkcija ir kontrolēt citus pretizlūkošanas dienestus, koordinēt to sadarbību. Tas nozīmē, ka pārējiem dienestiem pilnībā jānosedz visas pretizlūkošanas funkcijas, bet Satversmes aizsardzības birojam jābūt jau kā otrajam līmenim, kas atrodas virs šīm funkcijām un kontrolē šo funkciju izpildi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā shēmā Satversmes aizsardzības birojs darbojas kā pirmais līmenis ārējā izlūkošanā un daļēji nemilitārajā iekšējā pretizlūkošanā un izlūkošanā. Tātad sanāk, ka ir funkcijas, kurās Satversmes aizsardzības birojs nevis kontrolēs citus dienestus, bet darbosies pats. Un tas jau objektīvi izslēdz iespēju tam veikt šo funkciju kontroli. Ko es varētu teikt pretī tam, kas ir paredzēts Pretizlūkošanas likumā? Pretizlūkošanas likumā Satversmes aizsardzības birojs ir tikai šis otrais līmenis, kurš galvenokārt nodarbojas ar pirmā līmeņa darbības koordinēšanu un kontrolēšanu. Un starp pirmo līmeni, kurā ietilpst pārējie pretizlūkošanas un izlūkošanas dienesti, ir sadalītas pilnībā visas pretizlūkošanas funkcijas. Otrs apsvērums, kāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā shēma ir nepareiza, ir tāds, ka šajā shēmā nav nodrošināta uzdevumu izpilde un nav reāla atbildības mehānisma. Nacionālās drošības padome ir tā, kas nosaka galvenos darbības virzienus. Tātad no Nacionālās drošības padomes nāk šie virzieni, tie iet caur Satversmes aizsardzības biroju, kur tiek konkretizēti, un tālāk tie nokļūst dienestos. Taču tālākais mehānisms, vai šie dienesti izpildīs šos uzdevumus vai neizpildīs, tas paliek tikai uz viņu sirdsapziņas, jo nekāda atbildība viņiem par to neiestājas. Bez tam arī pārbaudīt viņus ir grūti, jo pārbaudes kā tādas šajā Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā likumprojektā nav paredzētas, turpretī Pretizlūkošanas likumā ir pilns aplis: tātad uzdevums nāk no Nacionālās drošības padomes, tālāk to konkretizē Satversmes aizsardzības birojā un tad tas nonāk pie konkrētajiem uzdevumu izpildes veicējiem. Un tālāk, ja šie uzdevumi netiek veikti, tad jau tiek ierosinātas disciplinārlietas par uzdevumu nepildīšanu un šo disciplinārlietu ierosināšanas faktu, turklāt dienesti vai amatpersonas, pret kuriem tas ir ierosināts, var pārsūdzēt to atkal Nacionālās drošības padomē. Pēc tam vēl viens aspekts, kas, manuprāt, arī norāda uz nepilnību Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātajā variantā, ir tāds, ka Satversmes aizsardzības biroja direktors pats ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Tātad pats dod sev uzdevumus, pats nosaka galvenos darbības virzienus, pats uzklausa sevi, savas atskaites, un novērtē tās. Turpretī Pretizlūkošanas likumā Satversmes aizsardzības biroja direktors ir pakļauts Nacionālās drošības padomei un neatrodas tās sastāvā. Un pēdējais, kas ir atšķirīgs starp sistēmām. Aizsardzības un iekšlietu komisijas paredzētajā variantā Satversmes aizsardzības biroja direktors ir tas, kurš nosaka informācijas aprites kārtību - tātad informācijas izmantošanas iespējas. Pretizlūkošanas likumā attiecībā uz šo informācijas aprites kārtību ir paredzēts, ka to nosaka Nacionālās drošības padome. Pēc tam nākamais punkts, par ko es gribētu runāt arī tādā pašā salīdzinošā veidā, ir tas, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā Satversmes aizsardzības birojam ir paredzētas izziņas tiesības noziegumos, kuri izdarīti valsts drošības sistēmas iestādēs, kā arī citos gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors. Piemēram, tas nozīmē, ka, ja kāds cits Latvijas ierēdnis, kurš nav šajā Nacionālās drošības iestāžu struktūrās, nodod ārvalstu speciālajiem dienestiem kādu slepenu Latvijas informāciju un ja Satversmes aizsardzības birojs seko tam līdzi un to redz, tas nav tiesīgs veikt nekādas krimināli procesuālas darbības, lai šo faktu piefiksētu un līdz ar to dotu pamatu vainīgās personas saukšanai pie likumā paredzētās atbildības. Satversmes aizsardzības birojā pēc Pretizlūkošanas likuma varianta izziņa ir paredzēta par noziegumiem valsts drošības jomā. Bez tam šī joma ir reglamentēta Kriminālprocesa kodeksā. Taču šeit ir vēl tā nianse, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā izziņas tiesības tādā noziegumā Satversmes aizsardzības birojam var noteikt ģenerālprokurors, nevis likums. Trešais punkts. Pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātā likumprojekta varianta nacionālās drošības iestādēs ir izveidota Nacionālo drošības iestāžu padome, kur ir sajauktas lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas funkcijas, kaut arī formāli, bet tomēr ir decentralizācija. Un šī decentralizācija nedrīkst būt tādos dienestos kādi ir izlūkdienesti. Turpretī Pretizlūkošanas likumā Pretizlūkošanas dienesta darbības koordinācijai ir paredzēts Satversmes aizsardzības birojā izveidot šo dienestu vadītāju padomi, kas ir tikai padomdevēja institūcija. Ceturtais punkts. Pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumiem Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei un atrodas Ministru prezidenta pārraudzībā. Un tas tomēr nekādi nesakrīt ar Saeimas akceptētajiem Ministru kabineta 81. panta kārtībā izdotajiem noteikumiem par ministriju iekārtām. Pretizlūkošanas likumā ir pateikts, ka Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei. Ministru prezidenta Satversmes aizsardzības biroja ietekmēšanas iespējas ir veto tiesības, ko paredz Nacionālās drošības padomes lēmuma pieņemšanas procedūra. To jūs visi varat apskatīties Pretizlūkošanas likuma 29. pantā. Piektais punkts par to, kur ir atšķirības. Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātajā variantā starp Satversmes aizsardzības biroja galvenajiem uzdevumiem 3. pantā ir minēts, ka Satversmes aizsardzības birojam jānodarbojas ar ekoloģiskajiem apdraudējumiem un ar tiem saistītās informācijas iegūšanu. Pretizlūkošanas likumā tas nav paredzēts. Taču no šīs jēgas izriet tas, ka, ja šī informācija ir saistīta ar pretizlūkošanu un ietilpst Satversmes aizsardzības biroja kompetencē, tad, protams, birojs iegūst arī šādu ekoloģisku apdraudējamu informāciju, taču citos gadījumos dabas katastrofu prognozēšanu birojs atstāj meteodienestu ziņā. Sestais punkts. Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā varianta atskaitās Nacionālās drošības padomei. Saeimas pieprasījumi un jautājumi par tā darbību iet caur Nacionālās drošības padomi. Pretizlūkošanas likumprojekta variantā Satversmes aizsardzības biroja direktors sniedz pārskatus Nacionālās drošības padomei un Nacionālās drošības komisijai. Saeimas uzraudzība notiek ar speciāli tam izveidotās Nacionālās drošības komisijas starpniecību. Bez tam, manuprāt, būtu arī diezgan neloģiski prasīt no Nacionālās drošības padomes, no amatpersonām, kuras ietilpst šajā padomē, lai viņas nodarbotos ar Saeimas komisiju jautājumu izpēti un sniegtu atbildes Saeimai. Tas tiešām ir Nacionālās drošības komisijas uzdevums. Septītais punkts. Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātajā variantā nav ņemts vērā, ka Operatīvās darbības likums nosaka, ka operatīvās darbības subjektu budžetus akceptē Nacionālās drošības komisija. Šeit tā nav. Šeit ir norādīts tikai tas, ka šie budžeti tiek iesniegti Ministru kabinetā. Bez tam te jau uzreiz rodas pretruna ar tiem runātājiem, kuri teica, ka šis likums ir saskaņots ar visiem pārējiem likumiem. Pretizlūkošanas likums šajā jautājumā paredz to, ka budžeta projektus Satversmes aizsardzības biroja direktors iesniedz gan Ministru kabinetam, gan Saeimai - tātad Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Astotais punkts, ko es vēl gribētu minēt, ir saskaņotība. Te jau uzreiz parādās saskaņotība šīs Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtās paketes abu likumprojektu starpā. Vienā no tiem - Nacionālās drošības iestāžu likumā - tiek paredzēts, ka dienestu pamatuzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome. Ministru kabinets kontrolē sev pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes. Dienesta darbības parlamentāro kontroli veic Nacionālās drošības komisija, kas kontrolē arī budžeta līdzekļu izlietojumu. Otrā likumā - Satversmes aizsardzības biroja likumā - , kas arī ietilpst paketē, ir pavisam citādāka kontroles sistēma. Šeit Satversmes aizsardzības biroja darbību un uzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome, bet Nacionālās drošības komisija kontrolē tikai budžeta līdzekļu izlietojumu. Pretizlūkošanas likumprojektā piedāvātais variants attiecībā uz kontroles kārtību ir sekojošs: pretizlūkošanas dienestu galveno uzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome, darbības parlamentāro kontroli veic Nacionālās drošības komisija, kas kontrolē arī budžetu līdzekļu izlietojumu. Es nelasīšu un necitēšu, kā tiek veikta prokuroru uzraudzība, taču jūs varat to paskatīties Nacionālās drošības iestāžu likuma 26. pantā un Satversmes aizsardzības biroja 13. pantā, kur ir tieši tādas pašas nesaskaņas kā iepriekš minētās par kontroli. Tātad tālāk, es domāju, būtu nepieciešams sīkāk pakavēties pie Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtās likumprojektu paketes - Nacionālās drošības iestāžu likuma un Satversmes aizsardzības biroja likuma. Jau tika pieminētas iekšējās nesaskaņas starp likumprojektiem par speciālo dienestu darbības kontroli un uzraudzību, kurai neapšaubāmi jābūt kvalificētai attiecībā uz visiem speciālajiem dienestiem. Faktiski Satversmes aizsardzības biroja likumprojekts ir atsevišķi mākslīgi izdalīta Nacionālās drošības iestāžu likumprojekta sastāvdaļa, kuras īstā vieta būtu šajā Nacionālās drošības iestāžu likumprojektā. Un ir vienalga, kā šo likumprojektu nosauc. Tas būtu nepieciešams kaut vai pārskatāmības labad. Jo racionālāk - manuprāt, tam jābūt skaidram jebkuram juristam, - un vienkāršāk ir atrast nepieciešamās likuma normas vienā likumā, nevis meklēt tās vairākos. Bez tam es vēl gribētu pievērst atsevišķu uzmanību Nacionālās drošības iestāžu likumam un tajā izslavētajai nacionālās drošības jēdziena formulai. Te ir krasa pretruna ar 1. pantā noteikto nacionālās drošības jēdzienu, kura sākuma daļa skan tā: "Nacionālā drošība Latvijas Republikā ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro, tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūcijas. " Turpretī 2. pantā ir jau norādīts, ka nacionālās drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras šā likuma 1. pantā norādīto uzdevumu realizēšanai un mērķu sasniegšanai noteiktās kompetences ietvaros veic arī izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus. Kur gan šeit paliek pārējās iestādes - tikpat labi prokuratūra, tiesa? Es domāju, ka arī tās veic tādas funkcijas, kas attiecas uz nacionālo drošību. Un faktiski no 1. panta jēgas arī tas izriet. Vēl es gribētu ko pateikt. Un to es teikšu kā secinājumus, ka faktiski Nacionālās drošības iestāžu likums nepilda savu pamatfunkciju. Tas nav Valsts jeb Nacionālās drošības likums. Te varētu strīdēties par nosaukumu, cik plaši un kam būtu jābūt atspoguļotam šajā likumā. Taču, ja atceras, kāpēc šis likumprojekts tika rakstīts, pamatdoma bija tāda, ka vajag atšifrēt tieši šo valsts jeb nacionālās drošības jēdzienu un noteikt, kas ar to nodarbojas. Šeit, protams, ir lielas pretrunas arī starp to, kādas funkcijas tiek atvēlētas Nacionālās drošības padomei un kādas tiek atvēlētas Ministru kabinetam. Protams, te bieži vien, pārkāpjot dažos punktos pat Satversmi, tiešām Nacionālās drošības padomei ir nodotas Ministru kabineta funkcijas. Un es domāju, ka faktiski likumu vajadzētu pieņemt, un tas būtu labākais, ko Saeima varētu izdarīt, - pieņemt par pamatu Pretizlūkošanas likumprojektu un pēc tam vai nu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, vai kādiem atsevišķiem deputātiem, apvienojot spēkus, vajadzētu ķerties pie Valsts drošības likumprojektu izstrādes. Protams, varētu izmantot Nacionālās drošības iestāžu likuma pirmās daļas, tas ir, gan precizējot jēdzienu, gan Saeimas Nacionālās drošības padomes kompetenci, arī Ministru kabineta kompetenci. To, protams, varētu izmantot jaunajā likumprojektā. Un vēl pēdējais, ko es gribētu pieminēt. Iepriekšējais runātājs teica un faktiski no viņa runātā jēgas sanāca, ka tikai valdošā koalīcija - Ministru kabinets - atbalsta Pretizlūkošanas likumu, bet Nacionālās drošības iestāžu likums un Satversmes aizsardzības biroja likums ir pārējo, faktiski opozīcijas, frakciju, kuras ir pārstāvētas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, izstrādātais un akceptētais likumprojekts. Taču es tam negribētu piekrist, jo, cik man ir zināms, par Pretizlūkošanas likumu, lai to ņemtu kā pamatu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē nobalsoja gan Bekasova kungs, gan Bukovska kungs, gan arī Kostandas kungs, kuri nebūt nav valdošajā koalīcijā. Tātad es aicinātu tomēr par pamatu ņemt Pretizlūkošanas likumprojektu, un, protams, visiem iesniegt savus priekšlikumus, pēc tam papildināt, uzlabot to, jo tas būtu racionālākais variants. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_10-seq87 language "lv".
• 1994_03_10-seq87 speaker Lainis_Kamaldins-1967.
• 1994_03_10-seq87 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq87 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq87 mentions Q1092499.