Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq72> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq72 type Speech.
• 1994_03_10-seq72 number "72".
• 1994_03_10-seq72 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq72 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq72 spokenAs 100.
• 1994_03_10-seq72 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es nevēlētos šodien apspriest to vēsturisko gaitu, kādēļ valdība strādāja sesiju pārtraukumu laikā ar šiem jautājumiem, jo valdība uzskatīja, ka pretizlūkošanas jautājumi valstī nav sakārtoti un ka ir nepieciešams šajā jomā veikt reformas. Es šeit nevēlētos daudz argumentēt, kādēļ tas savā laikā valdībā tika darīts 81. panta kārtībā, jo man liekas, ka godājamie deputāti ir daudz par to runājuši šajā zālē. Bet es gribētu pateikt vienu, to, ka valdībai ir šajā jomā savs viedoklis. Valdība kā izpildvara uzskata, ka šie jautājumi jāsakārto tādā veidā, lai galvenokārt valdībai un līdz ar valdību arī pārējām valsts varas un pārvaldes institūcijām būtu pienācīgā līmenī sagatavota un apstrādāta informācija par tiem jautājumiem, kuri var apdraudēt valsts drošību un pašu valsts pastāvēšanas jautājumu. Tādējādi es domāju, ka tās darba grupas, kuras strādāja un kuru darbības galarezultātā tapa Ministru kabineta likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegtais pretizlūkošanas likums, centās apkopot šajā likumprojektā gan Nacionālās drošības padomē, gan Kabineta grupās, gan arī atsevišķu deputātu viedokļus, kas tika izteikti gan Nacionālās drošības padomes, gan Iekšlietu un aizsardzības komisijas sēdēs. Un kādēļ valdība uzskata, ka par pamatu būtu ņemams un balsojams pretizlūkošanas likumprojekts, nevis divi atsevišķi Iekšlietu komisijas sagatavotie likumprojekti. Es domāju, ka pat pašā nosaukumā - "Pretizlūkošanas likums" - valdība tomēr ir ielikusi lielu jēgu, un es aicinātu padomāt arī par šo nosaukumu. Pasaule, protams, zina daudzas un dažādas valstis, zina daudz un dažādu lielu valstu Izlūkošanas dienestus, taču pasaulē ir arī mazas valstis, un tāpat kā Latvijā šīm mazajām valstīm ir citādāka pieeja šiem jautājumiem. Šeit, var teikt, pēc analoģijas tika debatēts jautājums valdībā un par pamatu tika ņemta Nīderlandes pieredze, kura runā gan par ārējo, gan par iekšējo pretizlūkošanu, bet par pretizlūkošanu tādā veidā, ka varbūt tiek parādīti savi politiskie uzskati par šo jautājumu. Tās uzdevums galvenokārt ir nosargāt pašas valsts drošību, cīnoties pret kādiem ārvalstu tīkojumiem vai mēģinājumiem destabilizēt situāciju, un šajā te pretizlūkošanā var rīkoties ar dažādiem paņēmieniem. Nebūt nav nepieciešams šeit deklarēt tieši šo vārdu - izlūkošana. Tas bija viens no momentiem, kādēļ arī nosaukumā tika likts vārds "Pretizlūkošanas likums". Otra lieta - un to man kā juristam gribētos uzsvērt - ir likumdošanas ekonomija. Vienmēr ir labāk, ja mums ir kodekss, nevis daudzi un dažādi likumi. Vienmēr labāk, ja mums ir kāds "jumta" likums, kurš savelk visus jautājumus kopā un nosaka pamatlīnijas, un pēc tam ir pakļautie likumi. Vienmēr labāk, ja mums ir viens likums, nevis divi vai vairāki likumi par līdzīgām vai savstarpēji krustojošamies tēmām. Arī no šīs likumdošanas ekonomijas viedokļa es aicinātu atbalstīt tieši valdības likumprojektu. Salīdzinot abus likumprojektus, es ceru un redzu, ka cienījamie deputāti ir rūpīgi iedziļinājušies šajā jautājumā un saskata, ka ļoti daudzi jautājumi paralēli tiek risināti abos likumprojektos. No tās motivācijas, kas komisijas sēdēs ir izskanējusi, izriet, ka tiešām ir runa par paaugstinātām prasībām pret šo dienestu darbiniekiem, un tātad ir pilnīgi vienalga, vai šo dienestu darbinieki darbojas tieši Satversmes aizsardzības birojā vai viņi darbojas arī citu institūciju pretizlūkošanas vai izlūkošanas nodaļās. Prasībām, tiesībām un šo darbinieku pienākumiem vajadzētu būt regulētiem pilnīgi vienādi. Un līdz ar to, lai nerastos šeit pretrunas, labāk būtu, ja tas tiktu darīts vienā likumā. Interesanti - un to es gribētu atzīmēt - ir tas, ka abos šajos likumu pāros nav konceptuālu un lielu būtisku pretrunu. Un, kā šeit pareizi atzīmēja godājamais Silāra kungs, protams, katru likumu mēs varam uzlabot līdz bezgalībai, un katrs nākamais iesniegtais projekts vienmēr var būt labāks. Un šie momenti, uz kuriem norādīja cienījamais referents, tie nebūt neienesa konceptuālu raksturu šajos likumprojektos. Šeit, es domāju, runa ir drīzāk par to, vai valdības skatījums uz šiem jautājumiem varētu tikt akceptēts šeit, Saeimā, vai arī mēs šeit būvēsim kādu teorētisku modeli, par kura dzīvīgumu, par kura darbspējām mums ir ļoti lielas šaubas, jo tik tiešām valdība nāk šeit, Saeimā, ar saviem priekšlikumiem, it sevišķi budžeta jautājumos, un, ja mēs varam taisīt kopsavilkumu par izlūkošanas un pretizlūkošanas jautājumiem, tad tas viss ir budžeta jautājums un budžeta lieta, - cik daudz mums ir naudas, tik daudz mēs varam strādāt arī šajā jomā. Ja mums naudas nav, tad mēs nevaram būvēt daudzas dažādas un sarežģītas iestādes. Tā vietā varbūt būtu jātaisa viena, kura darbotos ar tām finansēm, kādas mums ir. Tādējādi, godātie deputāti, es aicinu jūs atbalstīt šajā gadījumā valdības vienoto likumprojektu. Protams, papildināt mēs to varam, un papildināt uz otro lasījumu to noteikti vajag, taču valdība ar savu koncepciju, ar savu šā likumaprojekta piedāvājumu tiešām vēlas ieviest vienveidīgu skaidrību šajos jautājumos. Ja mēs runājam par šo vājāko punktu Iekšlietu komisijas likumprojektos - tātad atšķirību šā Satversmes aizsardzības biroja un pārējo izlūkošanas iestāžu darbinieku tiesībās un pienākumos, tad jāteic, ka šie ir tie jautājumi, kuri visvairāk skar un skars katru Latvijas Republikas pilsoni, katru Latvijas Republikas iedzīvotāju, katru cilvēku, kas šeit varbūt iebrauc, un tāpēc šiem jautājumiem, it sevišķi no cilvēktiesību viedokļa, ir jābūt regulētiem maksimāli vienveidīgi, maksimāli skaidri un konkrēti. Taču, godātie deputāti, es gribētu atzīmēt vēl divus momentus, par kuriem, es domāju, pirmajā lasījumā vajadzētu padomāt tīri konceptuāli un kuri ir vienlīdz svarīgi attiecībā uz abiem šiem likum projektiem. Te ir runa par Satversmes aizsardzības biroja pakļautību - vai iet to ceļu, kas ir piedāvāts abos likumprojektos, vai varbūt ir jādebatē šeit par citu pieeju, jo veidojas zināma pretruna ar Satversmi it sevišķi tad, ja Satversmes aizsardzības birojam mēs piešķiram tādas darbības kā kriminālvajāšanas tiesības un operatīvā darba tiesības. Tātad šeit parādās izpildvaras momenti, bet šī organizācija nav pakļauta izpildvarai. Es domāju, ka arī pasaules pieredze šajā jomā daudz ko var dot, un, ja tik tiešām ir nepieciešamība attiecīgi speciālās iestādes nepakļaut konkrētām ministrijām, tad pasaules prakse piedāvā visdažādākos variantus. Kaut vai Vācijas prakse, kur attiecīgās iestādes atrodas Ministru prezidenta pakļautībā, nepakļaujot tās nevienai ministrijai. Tie būtu tādi jautājumi, kuri, protams, ir arī konceptuāli un svarīgi. Godātie deputāti, es jūs aicinātu atbalstīt valdības likumprojektu.".
• 1994_03_10-seq72 language "lv".
• 1994_03_10-seq72 speaker Linards_Mucins-1951.
• 1994_03_10-seq72 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq72 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq72 mentions Q55.
• 1994_03_10-seq72 mentions Q183.