Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq139> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq139 type Speech.
• 1994_03_10-seq139 number "139".
• 1994_03_10-seq139 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq139 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq139 spokenAs 132.
• 1994_03_10-seq139 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka tas jautājums, par ko runāja iepriekšējie deputāti, tiešām ir mūsu sabiedrības redzeslokā. Un tas ir ļoti sāpīgs punkts ne tikai Latvijā, bet tas ir visā bijušajā padomju impērijā, kura ir sabrukusi, Austrumeiropā. Noziedzība tiešām ir situsi augstu vilni. Un jebkurš no klātesošajiem, jebkurš cilvēks, kas ar to sastopas vai to redz, vai par to dzird vai lasa, protams, var uzdot jautājumu: kas ir izdarīts, kāpēc netiek darīts tas vai cits un kāpēc nav rezultātu, un kāpēc šie procenti ir tādi? Mēs tomēr gribētu redzēt šos procentus, un galu galā tas viss ir ar vienu vēlmi, ka mēs visi gribētu būt drošā sabiedrībā, būt pārliecināti par savām ģimenēm, par to, ka dienas beigās droši atnāksim no darba mājās un ka nebūs nekādu problēmu. Bet ir jautājums - kā to izdarīt? Un bieži vien mēs domājam, ka to ir iespējams izdarīt, ieceļot vienu ministru amatā vai arī uzrakstot vienu labu likumu, kurā būs viss skaidri un gaiši uzrakstīts, kā tikt galā ar noziedzību. Un tā arī tas tiek pieprasīts, un varbūt viens otrs arī cer, ka ministram Kristovskim izdosies šo jautājumu atrisināt un ka Muciņš, kā parlamentārais sekretārs, šādu likumu uzrakstīs. Bet, ja mēs nopietni pieejam šim jautājumam, mēs saprotam, ka cīņa ar noziedzību sastāv no daudz un dažādiem elementiem. Protams, var prasīt, kāpēc personālsastāvs šodien ir tāds, var nerēķināties ar vēsturiskajām realitātēm, kāpēc tas ir tāds, var nerēķināties ar to, ko nozīmē sagatavot kvalificētus kadrus, kā tikt galā ar visām cilvēciskajām vājībām tiem cilvēkiem, kuri šodien ir policijā. Tātad viens no jautājumiem ir personālsastāvs. Vai mums šodien ir tāds personālsastāvs vai nav? Vai tie policisti, kas šodien atrodas uz ielas, vai tie zemessargi, kuri šodien ir uz ielas, vai tie municipālie policisti, robežsargi, muitnieki un visi visi tie cilvēki, kuri stājušies šajās jaunajās valsts struktūrās, šodien ir gatavi veikt un paveikt tos pienākumus tādā līmenī, kādā mēs to gribētu redzēt? Tātad personālsastāva jautājums ir viens no jautājumiem. Likumdošanas jautājums. Ir pieņemts likums par operatīvo darbību. Tas ir viens solis, kas jau palīdz darboties attiecīgajiem dienestiem. Šodienas iepriekšējās ilgstošajās debatēs par izlūkošanas-pretizlūkošanas likumu, protams, mēs debatējam par to, vai ir citi veidi, kā virzīties, kā legalizēt, lai sasniegtu to ideālo variantu, kādu mēs gribētu. Bet patiesībā tas ir atkal viens jautājums, kā dot vienu likumisku instrumentu, likumspēku rokā tiem cilvēkiem, kuri gribēs palīdzēt mūsu sabiedrībai un mūsu valstij. Ministru kabineta noteikumi. Arī tā ir iespēja šodien neiet šo ilgstošo diskusiju ceļu šeit, parlamentā, bet sasniegt ātrākā veidā kādus rezultātus, kādus panākumus. Un faktiski šie noteikumi nr. 35, kuri tika pieņemti Ministru kabinetā, bija viens no šādiem mēģinājumiem. Šeit, protams, var diskutēt: tā vai savādāk. Latvijā šodien ir dažādi juridiski domājoši, juridiski izglītoti cilvēki. Ir diemžēl jāsaka, savstarpēji pretstati un strīdi un uzskati par to viedokli, kāds būtu labākais un juridiski pareizākais risinājums. Un arī man, kā iekšlietu ministram, diezgan grūti ir šeit izvēlēties. Un es tikai saprotu, ka tomēr problēma šajā "lauciņā" noteikti pastāv. Bet nevar noliegt to, ka šis solis ir sperts un ir devis rezultātus, bet par to es varbūt mazliet vēlāk parunāšu. Šeit tika runāts par to, vai mums vajadzētu spert tādu pašu soli, kāds tika sperts Lietuvā, - tātad ieviest šo preventīvās aizturēšanas iespēju. Arī šis likums vai arī šādas iespējas, protams, izraisīs ārkārtīgi plašu un smagu rezonansi sabiedrībā, juristu sabiedrībā, to cilvēku vidū, kuri saprot, ko tas nozīmē, - ko nozīmē aizturēt cilvēku tikai uz aizdomu pamata, bez jebkāda pamatojuma, turēt viņu divus vai trīs mēnešus ieslodzījuma vietā un mēģināt, kamēr viņš tur atrodas, tādā vai citādā veidā iegūt pierādījumus, lai viņu notiesātu vai nogādātu tajā iestādē, ko mēs saucam par cietumu. Iziet šo procesu, faktiski saīsināt, un tajā pašā laikā - bieži vien nelikumīgi. Protams, ja precīzi šo jautājumu sakārto, ja ir precīzi izmeklētāju grupas un ja valstī valda viens uzskats juristu starpā, ja valstī valda saskaņa parlamenta, valdības, prokuratūras, tiesas, galu galā - ieslodzījuma vietu speciālistu starpā, ja ir vienota fronte, tad mēs varam uzskatīt, ka mēs vienotā frontē varam šodien cīnīties ar noziedzību. Bet, kā jūs redzat, šādas vienotas frontes vēl šodien nav. Latvijas valsts jau ir pārdzīvojusi šādus posmus cīņā ar noziedzību. Arī tad, kad veidojās Pirmā republika, divdesmitajos gados. Ja mēs paskatāmies tajos skaitļos, noziedzība praktiski bija tādā pašā līmenī, kādā tā ir šodien. Un toreiz tika veidoti, protams, ārkārtēji lēmumi (toreiz varbūt tiesiskā doma pieļāva tādu iespēju), tika veidotas karalauka tiesas vai kas tamlīdzīgs. Jo būtībā tas bija kara laiks vai pēckara laiks. Mēs šodien varam spriest arī par šādu iespēju, bet, protams, šodienas sabiedrībai, demokrātiskai sabiedrībai, Eiropas valstīm mēs pat nevaram par šādām lietām ieminēties. Mēs par to nevaram ieminēties arī šeit, jo juristi momentā sacels brēku, advokāti arī sacels brēku par to, ka tiek pārkāptas demokrātiskas valsts iespējas - un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tā ka mēs redzam, ka principā juridiskajā jomā, raugoties no juridiskajiem aspektiem, mums, ja mēs gribam būt demokrātiska valsts, ir tikai iespējas ieturēties tajās robežās, kādas ir. Bet vai tas nozīmē, ka mēs varam tāpēc atteikties no iespējas tomēr pasargāt savas valsts sabiedrību? Es domāju, ka noteikti ne! Un tad mēs varam spert kādus soļus tālāk. Tātad mums ir jādomā, kādā veidā reorganizēt tās struktūras, kas mums ir, kādā veidā reorganizēt Iekšlietu ministriju, kādā veidā uzlabot attiecības dienestu starpā, lai mēs savu spēku, enerģiju, cilvēkus, pūliņus un līdzekļus nezaudētu un nesadalītu šajā cīņā, savstarpējā cīņā. Lai mums būtu vienotā virzienā vienots kulaks, ko mēs varētu tiešām kā precīzu spēku izmantot. Nevis šeit kaut kādos ķīviņos šo vienotību pazaudēt. Protams, ir iespējams arī domāt par to, kā finansiāli nodrošināt šīs struktūras, kā tās apgādāt ar speciālo tehniku, kā viņiem radīt šīs iespējas sasniegt tos rezultātus, ko mēs gaidām. Un es gribu teikt, ka šodien man ir viens priecīgs notikums, neskatoties uz to, ka viens otrs deputāts teica, ka man vajagot psihiatra palīdzību. Bet tomēr man ir viens priecīgs notikums, jo šodien Iekšlietu ministrija parakstīja līgumu ar Vācijas Iekšlietu ministriju par 3 miljonu doičmarku palīdzību šajā gadā - tieši kriminālistikas ekspertu tehnikas iegādei. Tātad tas būs reāls solis, reāla palīdzība. Tā mums būs iespēja uzlabot šos rezultātus. Kāpēc es par visu šo runāju tik gari un tik plaši tikai 35. noteikumu sakarībā? Tāpēc, ka iepriekšējie deputāti runāja, ka par maz tiek notverti šie kriminālie elementi un cik ir sūdzību un tamlīdzīgi. Un es atbildu Grīga kungam - tiešām, sūdzību ir maz, manuprāt, tās nav sasniegušas... es precīzi jums šodien nevaru uz šo jautājumu atbildēt. Bet, cik man bija zināms, bija divas tādas sūdzības. Var būt, ka pēdējo divu, trīs nedēļu laikā tādas ir bijušas. Bet ir viena neformāla sūdzība. Ministrs Gūtmanis arī ir dabūjis ciest, un viņš man vienmēr to atgādina, bet es tiešām saprotu, jo es reāli vienmēr rēķinos ar to, ka diemžēl tie cilvēki, kuri šodien izpilda viņiem uzticētās tiesības uz ceļiem un tamlīdzīgi, - viņi diemžēl šodien nav tanī līmenī, kādā vajadzētu. Un bieži vien viņu izpausmes nav atbilstošā līmenī, un tad rodas problēmas. Nobeigumā minēšu dažus skaitļus. 1993. gada janvārī bija reģistrēti 4523 noziegumi, 1994. gada janvārī - 2842, smagie noziegumi 1993. gada janvārī - 3077, 1994. gada janvārī - 1733. Noziedzības koeficients uz 10 000 iedzīvotājiem 1993. gada janvārī - 16,9, 1994. gada janvārī - 10,9. Protams, es jums nosaucu tikai daļu no skaitļiem, šeit man ir gara tabula. Mēs šodien nevaram pateikt, vai tie bija noteikumi nr. 35, kuri palīdzēja reģistrētos noziegumus šādā veidā samazināt vai sasniegt šo līmeni. Muciņa kungs jau pieminēja, ka smago noziegumu skaits diemžēl nav samazinājies. Bet šeit šie skaitļi liecina par to, ka rezultāti ir. Es tomēr gribu ticēt, ka noteikti lielā mērā tas ir šo noteikumu iespaidā. Un ir viens svarīgs moments, ko atzīst arī daudzi tie cilvēki, kuri strādā uz ceļiem. Viņi saka, ka liela daļa noziedznieku šodien ir atteikušies pārvadāt līdzi savus nelikumīgos ieročus - un tamlīdzīgi. Protams, daudzi zina un daudzi redz, ka sabiedrībā atsevišķi cilvēki dzīvo pāri par saviem līdzekļiem, pāri par saviem ienākumiem, un ka viņu nodarbošanās veids ir apšaubāms. Bet tas katrā gadījumā tad ir jāpierāda. Un tie jau ir citi iemesli, kāpēc cietušie nenāk liecināt. Un kā tikt galā ar šīm problēmām? Tā ir ļoti smaga problēma, un acīmredzot par to būs jārunā kādu citu reizi. Tā kā bija paredzēts, ka šie noteikumi varētu darboties trīs mēnešus, ir palikušas mazāk kā trīs nedēļas. Es aicinu parlamentu varbūt tomēr ļaut pabeigt realizēt šos noteikumus iecerētajā termiņā, tā kā tie tik ilgi ir darbojušies, pēc tam tos izvērtēt un varbūt pēc tam iet Endziņa kunga jau piedāvāto likumdošanas ceļu - ar konkrētām izmaiņām likumā "Par policiju" vai likumā par Zemessardzi, vai attiecīgajos kodeksos. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_10-seq139 language "lv".
• 1994_03_10-seq139 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q4294315.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q37.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q193089.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q6112266.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q183.
• 1994_03_10-seq139 mentions Q1092499.