Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq104> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq104 type Speech.
• 1994_03_10-seq104 number "104".
• 1994_03_10-seq104 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq104 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq104 spokenAs 77.
• 1994_03_10-seq104 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nerunāšu par vienu vai otru autoru tiesību aizsardzību vai plaģiātu, vai kaut ko tamlīdzīgu, un nerunāšu arī par politiku. Te būtu jāskatās, kas ir pareizāks, kas nepareizāks no kaut kāda politiskā viedokļa. Es gribu tikai pievērst cienījamo deputātu uzmanību tam, ka šie likumprojekti ir jāskatās arī no likumu sakārtotības viedokļa, lai tie atbilstu citiem likumiem. Viena lieta ir tāda, ka gan komisijas, gan valdības sagatavotajā likumprojektā figurē, teiksim, tas, ka Satversmes aizsardzības birojs ir juridiska persona, kurai ir ģerboņa zīmogs ar lielo valsts ģerboni. Man ir jautājums gan vieniem, gan otriem: vai tas ir saskaņots ar likumu, kas nosaka, kam ir šīs tiesības un kam nav tiesību? Lieta jau ir tāda, ka mums jau šodien daudzas iestādes lieto zīmogu ar lielo valsts ģerboni, tas likumā nav atrunāts. Tā būtu viena lieta. Otra lieta. Šeit ļoti daudz tika runāts par konceptuālām atšķirībām. Ja runājam atklāti, es sevišķas konceptuālas atšķirības šeit nesaskatu. Būtībā šeit ir tik tiešām viens jāņem par pamatu vai divi jāņem par pamatu, pie tiem ir ļoti nopietni jāstrādā. Bet, pirms tas tiek darīts, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu apstākli. Lieta ir tāda, ka Satversmes 29. pants, kurā ir runa par Saeimas deputātu imunitāti, paredz to, ka, ja deputāts - Saeimas loceklis - ir notverts nozieguma izdarīšanas vietā, viņu var aizturēt. Protams, pēc tam tas ir jāpaziņo Saeimai vai sesiju starplaikā - Prezidijam. Bet Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā likumprojektā, kas ir veltīts tieši nacionālajai drošībai, 18. panta 5. punktā es tagad lasu: "Nacionālās drošības iestāžu amatpersonas valsts teritorijā bez Nacionālās drošības padomes vai drošības iestādes vadītāja piekrišanas nav saucamas pie kriminālatbildības, tās nevar pakļaut aizturēšanai, tai skaitā administratīvai kratīšanai, piespiedu atvešanai, dzīvojamo vai dienesta telpu, personisko vai dienesta transportlīdzekļu kratīšanai vai apskatei. " Tas pats ir tālāk jau atrunāts tur, kur ir runa par šiem dažādajiem dienestiem, turklāt tas ir gan Satversmes aizsardzības birojs, gan Drošības policija, gan Aizsardzības ministrijas attiecīgās pretizlūkošanas struktūras, gan arī Zemessardzes attiecīgā struktūra. Tātad - cik daudz ir šo personu! Un visas ir apveltītas ar milzīgu imunitāti! Tas nozīmē to, ka, lūk, bez šo dienestu priekšnieku atļaujas nevar neko uzsākt pat tad, ja viņš ir aizturēts nozieguma vietā. Bet tajā pašā laikā visos šajos likumos ir rakstīts skaidri un gaiši, ka visiem šo dienestu darbiniekiem ir tiesības nēsāt dienesta vai personisko ieroci; protams, tas ir atrunāts likumā par policiju. Bet visi cilvēki ir grēcīgi, un arī šajos dienestos tas pats var būt. Kāpēc ir tāda imunitāte, ja pat deputātam tādas imunitātes nav? Tāpēc es aicinu tomēr pievērst tam uzmanību. Vēl jo vairāk: Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotajā likumprojektā nav šo dienestu darbinieku zvēresta teksta, turpretim Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā ir zvēresta teksts. Darbinieks zvēr, ka viņš ievēros likumus, ka ievēros Satversmi. Tātad tas ir pats par sevi saprotams, ka viņam likumi ir jāievēro. Kāpēc šāda aizsardzība? Un otra lieta. Man ir arī tāds jautājums: šeit ir paredzēts, ka visiem ir noteikta parauga apliecības vai žetoni. Bet, ja ir runa par šiem speciālajiem dienestiem, vai par tām personām, kas tur strādā, par visām būs zināms? Ka tur Silārs strādā, Endziņš strādā, Kiršteins strādā, vai kādas citas personas? Un ka tās vienmēr patiešām būs pat tiesīgas varbūt afišēt savu piederību? Jo es saprotu, ka ir runa par pretizlūkošanu un arī izlūkošanu; varbūt, tieši otrādi, ir vajadzīga konfidencialitāte acīmredzot. Un tātad, kā saka, uzrādu kaut kur dienesta apliecību vai žetonu, ja es esmu izdarījis pārkāpumu. Tad ko? Protams, Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir ierakstīts, ka to nevar visu darīt, apmēram tādā pašā kontekstā - bez ģenerālprokurora atļaujas. Bet tajā pašā laikā ir vēl viena cita lieta. Mums darba kārtībā šodien ir paredzēti arī labojumi Kriminālprocesa likumdošanā, kur ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka mēs perspektīvā aizejam nost no tā, ka ģenerālprokurors vai prokurors dod sankciju. Sankciju dod tiesa vai tiesnesis. Tas ir nākamais likumprojekts, kas mums būs jāskata pēc šo trīs likumprojektu izskatīšanas. Tāpēc es aicinu balsot, ņemt kādu par pamatu. Atklāti sakot, man vairāk imponē valdības sagatavotais likumprojekts. Man liekas, ka tas ir konkrētāks, kaut gan es neteiktu, ka arī pārējie abi divi būtu slikti. Bet man liekas, ka, lūk, izdarot šo izvēli, ja mēs ņemsim valdības projektu par pamatu, iestrādājot iekšā - un it sevišķi visas šīs diskusijas par nacionālās drošības jēdzienu. Es atvainojos, - tas, kas ielikts iekšā šajā likumā par nacionālo drošību, 1. pants, kur ir tātad izskaidrots šis jēdziens, funkcijas, ir ietverts iekšā arī citos likumos, to skaitā arī "Pretizlūkošanas likuma projektā". Un to visu ir iespējams novērst un visu sakārtot loģiskā secībā, arī juridiski sakārtot uz otro lasījumu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_10-seq104 language "lv".
• 1994_03_10-seq104 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1994_03_10-seq104 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq104 mentions Q6112266.
• 1994_03_10-seq104 mentions Q4294480.
• 1994_03_10-seq104 mentions Q20560178.