Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_03_10-seq102> ?p ?o. }

• 1994_03_10-seq102 type Speech.
• 1994_03_10-seq102 number "102".
• 1994_03_10-seq102 date "1994-03-10".
• 1994_03_10-seq102 isPartOf 1994_03_10.
• 1994_03_10-seq102 spokenAs 46.
• 1994_03_10-seq102 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas darbabiedri! Es jau iepriekš atvainošos, - un atvainojos Prezidijam un priekšsēdētājam, un jums, ja, izskatot šo "sauso" likumprojektu, es gribēšu pievērst jūsu uzmanību šim ārkārtīgi svarīgajam likumprojektam jeb likumprojektiem. Šeit iekšlietu ministrs mēģināja pievērst īpašā veidā... Un, kā jau teicu, es atvainojos jums, es sacīšu, kā zemnieks. Vai es labāk izskatos kā zemnieks vai kā Silāra kunga komisijas biedrs? (Starpsauciens no zāles: "Labāk kā zemnieks!") Un, ja labāk izskatos kā zemnieks, tad es teikšu tā: nav ko gari pļāpāt, bet ir jāsēj kvieši - jau drīz! Un manī izbrīnu izraisa tas, kāpēc šeit notiek tik garas diskusijas, kā Panteļējeva kungs teica, - par autortiesībām ņemt vienu vai otru likumprojektu par pamatu. Šeit galīgi nebūtu ko satraukties! Es arī nepieskaršos atsevišķiem likumu pantiem, jo šeit profesionāļi un pieredzes bagāti parlamentārieši izklāstīja, jo šis ir tikai pirmais lasījums. Un ļoti lūdzu frakciju deputātus, frakcijas, iesniegt papildinājumus un labojumus šajā likumprojektā. Jo arī šajos, mūsu jau piedāvātajos likumprojektos ne viss ir pilnīgs. Es atkārtoju, ka es nepieskaršos atsevišķām detaļām, kurās man arī būtu savs vārds sakāms. Tikai manī izraisīja izbrīnu iekšlietu ministra novirzīšanās no temata, - ka it kā Valsts prezidents tiek vainots pie policijas vai Drošības dienesta neielaišanas Saeimas plenārsēdes darbā. Tas izraisīja tādas mazas pārdomas. Te vien jau pierādās Iekšlietu ministrijas, ministra, zināma tāda, varētu teikt, ne visai korekta rīcība attiecībā gan pret Valsts prezidentu, gan - es uzdrošinos teikt - arī pret mums, deputātiem. Ja pieskaramies visiem šiem likumprojektiem, redzam, ka apakšā stāv reorganizācija. Panteļējeva kungs sacīja(es pilnīgi viņam pievienojos), ka mums ir ārkārtīgi daudz drošības iestāžu, bet nav informācijas. Kaut gan tas būtu neprecīzi - teikt, ka nav informācijas. Tad vajadzētu painteresēties, cik tad informācijas ir devusi iepriekšējai Augstākajai padomei milicija jeb Iekšlietu ministrijā strādājošie dienesti, tajā laikā jau arī Drošības dienests. Un, ja mums, deputātiem, būtu uz galda šī informācija no katra šā dienesta un arī no Zemessardzes, mēs varētu izvērtēt, kura no visām iepriekšējām izlūkošanas vai informācijas dienesta struktūrām ir devusi vislielāko ieguldījumu informācijas sniegšanā mūsu valsts vadībai. Iepriekš, kad mēs izskatījām Nacionālās drošības komisijā Drošības dienesta, tas ir, Informācijas dienesta, zināmā mērā atskaiti un arī Muciņa kunga uzstāšanos, tad viņš apgalvoja, ka visvairāk informācijas esot devusi Iekšlietu ministrija un ka tie paši cilvēki, kas agrāk strādāja Valsts drošības komitejā, - tie esot visaugstākie speciālisti un vislielākie informācijas devēji. Bet, kā pierāda šodiena, tad mēs redzam, ka pat... Es nerunāšu par Vidzemes priekšpilsētas notikumiem, kurus nespēja arī šie "augstie profesionāļi" prognozēt. Es nerunāju par stabu spridzināšanu. Es pat nerunāju par noziedzīgās organizācijas atklāšanu un informācijas sniegšanu mūsu drošības struktūrām, Iekšlietu ministrijas un citām struktūrām. Tad es tiešām apšaubu šīs drošības struktūras - visas. Un tāpēc šis "sausais" likums ir ārkārtīgi svarīgs un ir jāpieņem, lai varētu reorganizēt , izveidot vienu vai divas, vai trīs, kā tas jau ir izlemts, - tas ir Zemessardzes informācijas dienests. Diemžēl ar diezgan mazām tiesībām, tās ir Iekšlietu ministrijas Policijas drošības departaments un Aizsardzības ministrijas, varētu teikt, ziņu dienests jeb Izlūkošanas pārvalde, kā nu turpmāk to nosauks. Es gribu sacīt, ka apakšā stāv tomēr finanses un ka šī reorganizācija nav nemaz tik nevainīga, kā pirmajā mirklī šķiet. Un neba jau šo savu dienestu izveidosim šodien, rīt vai parīt. Varbūt tas dienests veidosies gadu, divus. Un nezinu, vai Platā kungam atradīsies lieki naudas līdzekļi. Kaut gan tie varētu būt arī slēpti līdzekļi. Drošība ir pati galvenā, - pretēji iekšlietu ministra kunga izteikumam, ka galvenais esot Saeima, valdība un Prezidents. Es gan uzskatu, ka valsts drošība ir galvenais. Te ir runa par kadru daudzumu. Un kvalitāti. Ja mēs pieskaramies šim nosaukumam (bez nosaukuma drošības dienests nevar iztikt un, kā saka, ir jānosauc kādā vārdā), tad redzam, ka šis nevainīgais nosaukums - "Pretizlūkošanas dienests" nemaz nav tik nevainīgs. Un, kā sacīja šeit Krastiņa kungs, kur ir robeža izlūkošanai vai pretizlūkošanai? Es skaidri un gaiši izprotu to, ka pretizlūkošana tas ir valsts iekšējās aizsargāšanās mehānisms. Tas ir, aizsargāties no kaut kā. Savstarpējā struktūrā pretizlūkošana. Bet, ja mēs neveiksim arī zināmā mērā caur citām struktūrām ārējo izlūkošanu, kas varētu būt caur Ārlietu ministriju, caur atašejiem, bet tikai pieņemsim šo nosaukumu - pretizlūkošana, vai tas nākotnē nevarētu būt provokatīvs, teiksim, iemesls - it sevišķi no Austrumu kaimiņu puses? Ja pieķers kaut mazākajā sīkumiņā, kaut kādā, teiksim, izlūkošanas ziņu vākšanā, tad momentā, es prognozēju, varētu sekot notas mūsu valdībai, ka pretēji mūsu pieņemtajai drošības koncepcijai, pretizlūkošanai, mēs nodarbojamies ar izlūkošanu. Un tiktu varbūt izraidīti ārvalstu, tas ir, Ārlietu ministrijas, darbinieki vai notiktu kas tamlīdzīgs. Tāpēc es uzskatu, ka šis nosaukums - "Pretizlūkošanas likums" - nav tomēr veiksmīgs. Un, mūsuprāt, pamatjēga tomēr ir - likt apakšā šim darbam "Satversmes aizsardzības birojs" un otru likumprojektu nosaukt par "Nacionālās drošības iestāžu likumu". Kaut gan par "nacionālo drošību", par vārdu - "nacionālo", par nosaukumu "Nacionālās drošības iestāžu likums" varētu diskutēt. Jo tik tiešām, kā šeit minēja iepriekšējie runātāji, "nacionālāis" un valsts ir tomēr diezgan dažādi jēdzieni, to jēga ir dažāda. "Valsts" ir zināmā mērā šaurāks jēdziens, un "nacionālā drošība" diemžēl ir plašāks jēdziens. Bet kas attiecas tieši uz šo , es domāju, ka varētu būt jēdziens - "valsts drošības iestādes". Bet es uzsveru vēlreiz, ka es domāju, ka nebūtu šeit vairāk ko gari diskutēt, jo šis ir tikai pirmais lasījums, bet man ir mazas aizdomas, ka šeit jau ir cīņa par direktora krēslu un varbūt arī zināmā mērā par autortiesībām. Es negribu izteikt šeit, kā noritēja šā likuma izstrādāšanas procesuālā kārtība un darbība. Jo ziniet, kad es izstrādāju sava rajona Zemnieku apvienības statūtus, es būtībā tos nošpikoju no Latvijas laika Centrālbiedrības statūtiem, no Zemnieku savienības statūtiem, pielāgoju nedaudz mūsdienām, un it kā es biju autors tam. Un no tā daļēji arī ņēma Zemnieku federācijas statūtus. Un es gribu sacīt, ka šis "Satversmes aizsardzības biroja likums" diemžēl bija jau sen, būtībā jau tāds kā skelets. Un es pieļauju, ka šie abi piedāvātie likumprojekti -izlūkošanas likuma projekts un pretizlūkošanas likuma projekts - tomēr nav to autoru. Tas ir tikai nedaudz pārmantots, paņemts, pielāgots vēl no Amerikas Savienoto Valstu un no citu valstu dienestiem un likts galdā. Tā ka es domāju, ka vajadzētu šeit pieiet godīgi un patiesi. Šie abi likumprojekti nav slikti. Un mēs otrajā lasījumā varam atkal sasaukt kopā speciālistus, uzklausīt jūsu labojumus un priekšlikumus un pieņemt pirmajā lasījumā par pamatu "Satversmes aizsardzības biroja likumu" un "Nacionālās drošības iestāžu likumu". Tāds ir mans priekšlikums. Paldies par uzmanību.".
• 1994_03_10-seq102 language "lv".
• 1994_03_10-seq102 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q822919.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q211.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q4294315.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q6112266.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q15628977.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q80919.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q12360039.
• 1994_03_10-seq102 mentions Q4382060.