Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_24-seq512> ?p ?o. }

• 1994_02_24-seq512 type Speech.
• 1994_02_24-seq512 number "512".
• 1994_02_24-seq512 date "1994-02-24".
• 1994_02_24-seq512 isPartOf 1994_02_24.
• 1994_02_24-seq512 spokenAs 46.
• 1994_02_24-seq512 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mēs runāsim par likumprojektu "Par pastu". Par pastu pēdējā laikā ir daudz rakstīts presē, pasta darbības veiksmes un neveiksmes atspoguļotas arī citos masu informācijas līdzekļos, ir daudz dzirdēts gan par nozaudētiem, gan par nolaupītiem vēstuļu maisiem, vēl neesam aizmirsuši arī tos laikus, kad tika aplaupīti ārzemju pasta sūtījumi. Un neviens nevarēja pret to daudz iebilst un savu taisnību meklēt. Vai visos šajos negadījumos vainojams tikai pasts, vai arī visa mūsu nesakārtotā valsts infrastruktūra, kura dod dažkārt iespēju darboties dažādiem noziedzīgiem elementiem? Par to īstas skaidrības nav, bet, protams, ka sava nozīme tur ir arī likumdošanai. Iedzīvotāji daudz sūdzas par dārgajām pasta paku sūtījumu izmaksām. It sevišķi par to, ka sūtījumi uz ārzemēm izmaksā dārgi. Ir sūdzības arī par to, ka dārga ir laikrakstu piegāde, ka ir neapmierinoša pensiju piegāde pensionāriem. Te gan ir jāatzīmē fakts, kas, skatoties virspusēji, parasti paslīd garām, - ka pasts piegādā laikrakstus un žurnālus visā Latvijas teritorijā, gan tuvu, gan tālu no Rīgas, gan pilsētās, gan pavisam tālās lauku mājās, un piegādā šos sūtījumus par vienu vienotu maksu, kamēr atsevišķi laikraksti sludina, ka tie paši piegādā savus izdevumus lētāk, bet, protams, viņi to dara tikai pilsētās un tur, kur šīs piegādes maksas arī viņiem ir mazākas. Tas pats sakāms arī par pensiju piegādi. Ir nodibinātas dažādas SIA, kas piegādā pensijas lētāk, bet diemžēl atkal tikai pilsētās, kur to izdarīt ir daudz vieglāk nekā laukos un kur šī piegāde atmaksājas. Un pensiju piegāde laukos tiek atstāta pastam. Vārdu sakot, neizdevīgie pakalpojumi tiek atstāti pastam. Laukos pasts piegādā pensijas par to pašu cenu kā pilsētās, bet katram ir skaidrs, ka šie piegādes izdevumi laukos ir daudz augstāki. Bez valsts pasta mums eksistē arī citas struktūras, kas nodarbojas ar sūtījumu piegādi un nosūtīšanu. Šīs struktūras pārstāv lielās ārzemju sūtījumu piegādes firmas. Tās pēc savas būtības ir kurjeru veiktas piegādes, kad jebkurš sūtījums tiek nodots no rokas rokā, sūtījums tiek nodots jūsu klātbūtnē, jūsu mājā iesaiņots, tiek nogādāts ar lielu garantiju, ar daudz lielāku, nekā var dot valsts pasts, un sūtījums no Latvijas uz ārzemēm tiek nodots ļoti īsā laikā. Šīs struktūras iebilst pret Satiksmes ministrijas tiesībām - izsniegt atļaujas sakaru pakalpojumiem, kā to paredz likumprojekts. Tomēr man šķiet, ka valstij ir jāzina, kas, kur un kā nodarbojas tās teritorijā ar sūtījumu piegādāšanu. Un tāpēc tādas atļaujas šīm pirmajām droši vien arī tiks dotas, jo pasts veikt šīs kurjerpiegādes tādā kvalitātē, protams, pats droši vien nespēs. Bet par to jau ir jālemj mums konkrēti, izskatot šo likumu. Tas ir ievadam. Šim likumprojektam "Par pastu" ir divi varianti. Pirmais ir likumprojekts "Par pastu", ko iesniedzis Ministru kabinets. Un otrais variants ir likumprojekts "Par pastu", ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc tam, kad kopējā sēdē ar Vides un sabiedrisko lietu komisiju tika izskatīts valdības iesniegtais variants. Abu variantu izskatīšanā ir piedalījies arī Pasta ģenerāldirektors Aivars Droiskis. Abi šie varianti ir jūsu mapītēs. Pirmajam variantam - Ministru kabineta iesniegtajam variantam ir 454. numurs, vēl rudens sesijas numurs, un otrajam ir ziemas sesijas numurs - 189. Nedaudz par pirmo variantu. Ministru kabineta iesniegtais variants ir veidots, balstoties uz diezgan daudziem agrākiem, praksē pārbaudītiem likumiem, sākot ar 1930. gada likumu par pasta satiksmi un beidzot ar PSRS un Latvijas PSR likumiem par pastu. Arī uz Pasaules pasta konvenciju tas ir balstīts. Izkatot šo likumprojektu Vides un sabiedrisko lietu komisijā, tomēr atradām diezgan daudz trūkumu un nepilnību un jūs tās redzēsit arī paši, ieskatoties dokumentā nr. 454. Pirmkārt, jūs redzēsit, ka nodalījumā "Likumā lietotie termini" nav aprakstīti visi termini, piemēram, trūkst skaidrojuma, kas ir ierakstīts sūtījums. Vai arī ir nepilnīgi apraksti, piemēram, kas ir "sīkpaka". Tur ir teikts, ka sīkpaka ir sūtījums, kurā pārsūta dāvanas rakstura sīku priekšmetu. Tad jājautā, vai, piemēram, brilles, ko jūs sūtāt savai mammai, ir dāvana un vai medību karabīnes optiskais tēmēklis ir sīks priekšmets, ja jūs to sūtāt kā dāvanu? Un tālāk. Otrkārt, pantu sakārtojums vietām ir neloģisks. Piemēram, 15. pants, kas reglamentē sūtītāja tiesības, ievietots nodaļā "Pasta pakalpojumu apmaksa", kaut gan daudz labāk tas iederētos septītajā nodaļā, blakus 18. pantam, kurā ir runa par pasta sūtījumu izsniegšanu. Otrajā pantā ir neprecīza Latvijas pasta kā bezpeļņas uzņēmuma definīcija, jo nav saprotams, vai tā attiecas arī uz 7. pantā paredzēto uzņēmējdarbību. Trešajā pantā teikts, ka pasta noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija. Tas ir pretrunā ar pastāvošajiem likumiem, kuros noteikts, ka to var darīt tikai Ministru kabinets. Astotajā pantā ir teikts, ka arī reģistrētos sūtījumos nedrīkst pārsūtīt naudu un vērtslietas, lai gan Starptautiskajos pasta noteikumos tas ir atļauts. Tāpat nav saprotams aizliegums apdrošinātās vēstulēs pārsūtīt rakstiskus paziņojumus. Kāpēc? Ja saskaņā ar 9. pantu pastam dod monopoltiesības pasta pakalpojumu sniegšanā, tad vajadzīgs papildinājums arī likumā "Par uzņēmējdarbību", jo tur minēto uzņēmumu sarakstā, kuriem dotas monopoltiesības, pasts nav minēts. 11. panta noteikumi pieļauj pastam pašam noteikt pakalpojumu cenas. Tas ir pretrunā ar likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu. 24. pantā paredzētie sodi par ierakstīta sūtījuma nozaudēšanu vai bojāšanu ir tikai trīskārtīgos vai desmitkārtīgos ierakstīšanas maksas apmēros. Tie ir pārāk niecīgi, salīdzinot ar ierakstītā sūtījuma iespējamo vērtību, tādēļ tie noteikti ir jāpalielina. Arī par nozaudētajiem vai bojātajiem priekšmetiem atlīdzība jānosaka vismaz trīskārtīgā šo priekšmetu vērtības apmērā. 27. pantā, kur uzskaitīti gadījumi, kuros pasts tiek atbrīvots no materiālās atbildības, nevar būt tādu vārdu kā "citu iemeslu rezultātā", jo kas gan ir šie "citi iemesli"? Un tagad par likuma "Par pastu" otro variantu. Kā jau iepriekš teicu, tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam. Tā pieņemšanu pirmajā lasījumā ieteica Vides un sabiedrisko lietu komisija un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Abas komisijas vienojās, ka tas ir daudz labāks, jo tajā, pirmkārt, pamatā ir novērsti visi tie trūkumi un pretrunas, kas bija pirmajā variantā - Ministru kabineta iesniegtajā variantā. Likumprojekts pirmajā daļā definēti visi likumā lietotie termini, visi likuma panti sakārtoti noteiktā loģiskā secībā. Latvijas pastam paredzētas monopoltiesības tikai uz korespondences sūtījumiem, tas ir, uz vēstulēm , pastkartēm, bandrolēm un sīkpakām. Bet uz ekspertu sūtījumiem, un avīžu un paku piegādi šīs monopoltiesības nav attiecināmas. Latvijas pasts šeit ir nosaukts par juridisku personu. Tas ir zināmā mērā kompromiss, jo sākotnēji bija ierakstīts, ka Latvijas pasts ir valsts uzņēmums, un pastāvēja vēl arī doma, ka Latvijas pasts būtu jāsauc par valsts iestādi, bet tajā gadījumā vairums pasta darbinieku būtu ierēdņi. Tāpat kā valsts iestādēm. Zinot mūsu attieksmi pret ierēdņiem un to skaita palielināšanu, tam varētu būt slikta reakcija. Tāpat kā valsts iestādēm, Latvijas pastam ik gadus ir jāsniedz Finansu ministrijai saimnieciski finansiālās darbības pārskati. Tas ir noteikts 21. panta 4. punktā. Tā ka pēc būtības šis pasts tomēr būs valsts iestāde. Tomēr vēl ir palikuši daži neatrisināti momenti, uz ko gribu vērst jūsu uzmanību. Likumā nav nekas teikts par vietējo pašvaldību pienākumu nodrošināt pasta iestādes ar telpām. Pirmajā - Ministru kabineta iesniegtajā variantā tāds pienākums bija minēts. Nav nekas teikts arī par vēstuļu kastu izvietošanu pie fiziskām personām piederošām ēkām, pie ēku sienām. Arī šāda norma pirmajā variantā bija paredzēta. Pašreiz vēl neatrisināts paliek jautājums par ekspressūtījumiem. No šā likumprojekta izriet, ka firmām, kas nodarbojas ar ekrepssūtījumiem, tomēr jāprasa licences Satiksmes ministrijai, kaut gan vairākas no šīm firmām ir starptautiskas firmas, kas jau, starp citu, veiksmīgi darbojas Latvijā. Attiecībā uz 18. panta 3. punktu domāju, ka par neapdrošinātas pakas nozaudēšanu pastam tomēr jāmaksā atlīdzība iekasētā tarifa, sacīsim, trīsdesmitkārtīgā apmērā, nevis tikai trīskārtīgā, kā tas ir iestrādāts arī otrajā variantā, jo citādi paredzētā atlīdzība ne tuvu nesasniedz nozaudētās pakas iespējamo vērtību. 18. panta 4. punkts. Par apdrošināta sūtījuma vai neapdrošinātas pakas satura bojājumu vai iztrūkumu pastam jāizmaksā bojāto vai iztrūkstošo mantu vērtība trīskārtīgā apmērā, ne tikai pēc to faktiskās vērtības, kā norādīts likumprojektā. Jo jūs jau saprotat, - ja es kaut ko sūtu, cilvēkam, kas to saņem, jau tiek sagādātas arī lielas neērtības, ne tikai tas, ka pazudusi ir manta noteiktā vērtībā. Dīvains liekas 19. panta 3. punkts, kurā teikts, ka pasts neatbild par apdrošināta sūtījuma nozaudēšanu, ja izrādās, ka sūtītājs ļaunprātīgi noteicis sūtījuma vērtību augstāku par patieso. Kā jūs konstatēsit, kāda tad ir bijusi patiesā vērtība, ja sūtījums ir nozaudēts? Tās būtu nepilnības, kas būtu labojamas likuma izstrādāšanas tālākajā gaitā. Principā uzskatu, ka likuma "Par pastu" otrais alternatīvais, variants ir labs un ir ņemams par pamatu likumprojekta, visa likumprojekta, pieņemšanai pirmajā lasījumā. Tātad man ir ierosinājums - vispirms par to, lai no abiem variantiem izvēlētos šo otro variantu, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.".
• 1994_02_24-seq512 language "lv".
• 1994_02_24-seq512 speaker Aivars_Berkis-1936.
• 1994_02_24-seq512 mentions Q211.
• 1994_02_24-seq512 mentions Q2660080.
• 1994_02_24-seq512 mentions Q202162.
• 1994_02_24-seq512 mentions Q15180.