Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_24-seq29> ?p ?o. }

• 1994_02_24-seq29 type Speech.
• 1994_02_24-seq29 number "29".
• 1994_02_24-seq29 date "1994-02-24".
• 1994_02_24-seq29 isPartOf 1994_02_24.
• 1994_02_24-seq29 spokenAs 122.
• 1994_02_24-seq29 spokenText "Augsti godātais Polijas prezidenta kungs! (Seko tulkojums poļu valodā). ekselences, godātie deputāti, dāmas un kungi! (tulkojums). Man ir tas gods un liels prieks sirsnīgi sveikt Polijas Republikas prezidentu Lehu Valensu Latvijas Republikas Saeimā un dot viņam vārdu uzrunai. Lūdzu prezidenta kungs! (Tulkojums poļu valodā). Lehs Valensa (Polijas Republikas prezidents). Cienījamais Priekšsēdētāja Kungs! Cienījamā Saeima! Augstais nams! Man ir šodien liels gods uzrunāt Jūs, Deputātu Kundzes un Kungi. Uzstāties neatkarīgās Latvijas Republikas parlamentā. Šis nozīmīgais notikums parāda, cik ļoti ir mainījusies pasaule un Eiropa pēdējo gadu laikā. Ar prieku atceros, Priekšsēdētāja kungs, mūsu tikšanos Varšavā, Jūsu auglīgo vizīti Polijā. Šai vizītei bija izcila nozīme, jo tā apstiprināja par jaunu diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm, piešķirot oficiālām deklarācijām sirsnīgu un draudzīgu raksturu. Ticu, ka latviešu-poļu attiecības būs tieši šādas - draudzīgas un sirsnīgas. Vēsture nekad nav apēnojusi attiecības starp mūsu valstīm. Gadsimtiem ilgi bijām labi kaimiņi. Nekas tai ziņā nav izmainījies arī patreizējos laikos. Pēc pirmā pasaules kara mēs savstarpēji atbalstījām viens otru, cīnoties par mūsu valstu neatkarību un mūsu tautu brīvību. Par mūsu karavīru brālības simbolu var būt ģenerālis Ridzs-Smiglijs. Viņš ir saņēmis visaugstāko Latvijas militāro apbalvojumu. Latvija ir ierakstīta arī cita Polijas Republikas vadoņa biogrāfijā. Rīgas Politehniskajā Universitātē ir ieguvis zinības vēlākais poļu zinātnieks un valsts prezidents Ignacs Moscickis. Arī vēlāk mūsu valstis sagaidīja tās pats liktenis. Tās krita par upuri Hitlera un Padomju Savienības sazvērestībai. Ribentropa-Molotova pakts izšķīra Jūsu un mūsu likteni. Derētu šeit atgādināt, ka Polijas valdība emigrācijā - likumīgs tautas pārstāvis - nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju. Pateicoties tam, 1991. gada rudenī mēs vienkārši atjaunojām mūsu attiecības. Arī pēc otrā pasaules kara mūsu likteņi bija līdzīgi. Kaut gan ar Jums liktenis ir apgājies vēl cietsirdīgāk. Staļiniskā terora laikā tika apdraudēta pati Jūsu tautas eksistence. Neskatoties uz traģiskiem pārbaudījumiem, Jūs esat saglabājuši karstu brīvības dziņu. Uz deviņdesmito gadu sliekšņa Latvija nešaubīgi pievienojās tām tautām, kuras pieprasīja savas neatkarības atgūšanu. Poļi ar izbrīnu un simpātiju sekoja Jūsu pūlēm. No visas sirds priecājāmies, kad Latvija beidzot, pēc daudziem gadiem, atguva brīvību un suverenitāti. Cienījamā Saeima! Līdz ar komunistiskās sistēmas sabrukumu Eiropā, mūsu kontinenta sadale divās pretējās nometnēs ir beigusies. Pēcjaltas kārtība ir beigusi eksistēt. Ir atdzimušas daudzas jaunas valstis. Polija, kurai vēl nesen bija robeža ar trim valstīm, tagad robežo ar septiņām. Tas vislabāk atspoguļo politiskās situācijas pārmaiņas Centrālajā Eiropā. Tai pašā laikā, šīs pozitīvās pārmaiņas uzstāda jaunas prasības politiķiem. Mums jārada jaunas Eiropas kārtības vīzija. Mūsu valstis, Latvija un Polija, pieder pie Eiropas kultūras. Par šo piederību esam pagātnē maksājuši ar asinīm un ciešanām. Tas ir visīstākais mūsu eiropeiskuma apliecinājums. Tas mums dod morālas tiesības uz piederību Eiropas saeimei. Mēs nekad Eiropu neesam atstājuši. Eiropa bija atstājusi mūs. Tāda ir poļu visciešākā pārliecība. Tādēļ tūlīt pēc komunisma sabrukuma, ne brīdi nešauboties, sākām spert soļus tai virzienā, lai sasniegtu integrāciju ar Eiropu. Ar tās politiskām, ekonomiskām un militārām struktūrām. Tur redzam mūsu nākotni. Vienota Eiropa ir mūsu cerība uz mierīgu, pārtikušu un drošu eksistenci nākotnē. Es zinu, ka arī Jūs un citas baltiešu tautas domājat līdzīgi. Tas ir dabisks process, ka Jūs atgriežaties pie savas kultūras avotiem. Polija to lieliski saprot. Un kas gan var Jūs saprast labāk, ja ne tas, kuru piemeklējis tāds pats liktens. Gluži dabiski, mēs esam Jūsu sabiedrotais Jūsu ceļā uz jauno, vienoto Eiropu. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Mūsu likteņu līdzība izriet ne tikai no tā, kas bijis. Arī patreizējā brīdī mūsu ceļi ved mūs tai pašā virzienā. Mēs risinām līdzīgas problēmas. Ļoti dažādas problēmas: gan politiska, gan saimnieciska un sociāla rakstura. To risināšana dažkārt atgādina riņķa kvadratūru. Taču mums netrūkst neatlaidības un konsekvences. Tas izriet no pārliecības, ka mēs esam izvēlējušies pareizo virzienu un ka labākas alternatīvas nav. Mēs Polijā reāli vērtējam mūsu sasniegumu pakāpi. Zinām, cik daudz mums vēl jāpadara. Reformas izrādījās daudz grūtākas, nekā bijām paredzējuši. Tomēr mēs apzināmies, ka mūsu valsts ir izmainījusies. Esam radījuši tiesiskas valsts pamatus. Mūsu ekonomikā ir ieviestas radikālas, revolūcijai līdzīgas pārmaiņas. Mums ir liels progress privatizācijā. Esam panākuši valūtas stabilizāciju un iekšējo konvertējamību. Zinu, ka Latvijai ir līdzīgi panākumi un ka tai ir arī līdzīgas problēmas. Šo problēmu risināšanā mums var palīdzēt mūsu savstarpējā sadarbība. Labs pamats tam ir traktāts par draudzību un sadarbību, kuru mēs parakstījām 1992. gada jūlijā. Tagad vajadzētu to piepildīt ar konkrētu saturu. Tajā ierakstītos vārdus ieviest dzīvē. Šai ziņā mums vēl ir daudz kas darāms, kā saimnieciskā, tā arī kultūras, zinātnes un citās jomās. Simpātijas saites starp mūsu tautām lai parādās kontaktos staro cilvēkiem. It sevišķi tādēļ, ka mums šeit Latvijā ir mūsu pārstāvis - Latvijas poļu minoritāte. Ar lielu apmierinājumu varu atzīmēt, ka Latvijas Republikas varas iestādes ir tai garantējušās netraucētas attīstības un nacionālās īpatnības saglabāšanas iespējas, par ko gribu šeit Jūsu parlamentā izteikt sirsnīgu pateicību. Gribu arī atzīmēt, ka nacionālās jūtas poļu minoritātei nekad nav traucējušas būt lojālai pret Latvijas valsti. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Saeima! Esmu pārliecināts, ka, neskatoties uz patreizējām grūtībām, nākotne būs mūsu tautām labvēlīga. Ka attiecības starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku būs vispusīgas un sirsnīgas. Ka mēs būsim sev tik tuvi, kā tas izriet no ģeogrāfijas. Ceru, ka mana patreizējā vizīte palīdzēs šādu attiecību izveidošanā.".
• 1994_02_24-seq29 language "lv".
• 1994_02_24-seq29 speaker Aivars_Berkis-1936.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q822919.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q211.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q79820.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q2660080.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q193089.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q36.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q15180.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q270.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q230818.
• 1994_02_24-seq29 mentions Q444.