Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_17-seq95> ?p ?o. }

• 1994_02_17-seq95 type Speech.
• 1994_02_17-seq95 number "95".
• 1994_02_17-seq95 date "1994-02-17".
• 1994_02_17-seq95 isPartOf 1994_02_17.
• 1994_02_17-seq95 spokenAs 77.
• 1994_02_17-seq95 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Lieki būtu atgādināt no šīs augstās tribīnes, cik svarīgu jautājumu mēs šodien sākam izskatīt. Par to sabiedrībā ir ļoti daudz runāts, diskutēts, un es gribētu tikai, kolēģi, uzsvērt, ka no tā, kādu likumu mēs pieņemsim, kā tiks reglamentēts pašvaldību darbs, lielā mērā būs atkarīgs arī tas, kā tiks pildīti mūsu pieņemtie likumi. Pavisam, godātie kolēģi, ir iesniegti divi likumprojekti. Vienu likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, otru likumprojektu ir sagatavojusi Pašvaldību savienība un iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Kādas, kolēģi, ir abu likumprojektu galvenās, svarīgākās kopīgās iezīmes? Jāsaka, ka Demokrātiskās partijas iesniegtā likumprojekta pamatā ir Ministru kabineta izstrādātais likums. Faktiski tās personas, kuras piedalījās Ministru kabineta likuma izstrādāšanā, lielā mērā ir strādājušas arī pie Pašvaldību savienības likumprojekta izstrādes. Tādēļ arī abi likumi, jāsaka atklāti, ir ļoti līdzīgi. Tātad kādas ir būtiskākās kopīgās iezīmes? Tie kolēģi, kuri uzmanīgi lasījuši šādus likumus, ievēroja, ka abos likumos ir ļoti līdzīga likuma uzbūve. Praktiski sakrīt abos likumprojektos ietvertās pašvaldību funkcijas, proti, likumprojekta 15. un 16. pants. Abos likumprojektos ir paredzēta tikai viena lēmējinstitūcija - dome. Nav paredzētas valdes. Ne ar ko, kolēģi, neatšķiras arī domes un valdes funkcijas. Tāpat abos likumprojektos ir vienāda domes vai padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi. Identiski - es uzsveru, pilnīgi identiski! - ir reglamentēta domes un padomes sēžu kārtība. Nebūtiski atšķiras tās normas, kas reglamentē patstāvīgo komisiju darbību. Tās ir abu likumprojektu piektās nodaļas. Tikai ar diviem vārdiem atšķiras arī 6. nodaļas, kas reglamentē noteikumus, kuri nosaka Revīzijas komisijas statusu. Abi likumi paredz izveidot konsultatīvās padomes rajonos un pilsētās, lai saskaņotu valsts pārvaldes un pašvaldību darbību attiecīgajās administratīvajās teritorijās. Identiski abos likumos ir reglamentēti pašvaldību darbības pārraudzības jautājumi. Abos likumos ir noteikts, ka pašvaldību darbību mūsu valstī ir iecerēts pārraudzīt Valsts reformu ministrijai. Tāpat Valsts reformu ministrijai ir dotas tiesības apturēt pašvaldību nelikumīgus lēmumus. Abos likumprojektos ir paredzēta arī pašvaldību un to vadītāju atcelšanas iespējas. Tomēr, godātie kolēģi, jāsaka atklāti, ka abos likumos ir arī būtiskas konceptuālas atšķirības. Jau 1. pantā Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka, ja citi Saeimas pieņemto likumu nosacījumi ir pretrunā ar likumu “Par pašvaldību iekārtu”, tad Satversmē noteiktajā kārtībā jāaptur šo likumu darbība līdz attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību iekārtu”. Tātad Pašvaldību savienība ierosina noteikt, ka pašvaldību likumam ir jābūt konstitucionālam, tādam, kas stāv pāri pārējiem likumiem, kas reglamentē kaut kādā mērā pašvaldību darbību. Komisija nepiekrīt šādam konceptuālam risinājumam, jo šāds risinājums neatbilst Satversmes burtam un garam. Mūsu valstī nav šādas prakses, ka mēs kādiem likumiem nosakām konstitucionālu raksturu. Bez tam, ja mēs pieņemtu Pašvaldību savienības ierosinājumu, tas apgrūtinātu mūsu likumdošanu, jo, grozot vai paredzot kādā citā likumā pašvaldībām kādas tiesības vai pienākumus, būtu jāgroza arī likums “Par pašvaldībām”. Nākošā būtiskā atšķirība. Ministru kabineta likumprojekta 2. pantā ir noteikts, ka pašvaldības ir valsts vietējās pārvaldes forma, un tālāk seko precizējošs teksts. Savukārt Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka pašvaldības ir vietējās pārvaldes forma. Komisija ilgi diskutēja par šo konceptuālo nostādni un uzskata, ka no abām šīm definīcijām būtu veidojama viena - precizējoša - definīcija, pārņemot tās normas, kas ir ietvertas abu likumprojektu otrajos pantos. Tālāk. Ļoti svarīga norma, godātie kolēģi, ir Ministru kabineta likumprojekta 5. pantā un Pašvaldību savienības likumprojekta 3. pantā, jo šajos pantos ir uzskaitīts, kādas pašvaldības turpmāk būtu mūsu valstī. Ministru kabinets ierosina noteikt, ka Latvijas Republikā ir šādas pašvaldības - pilsētu pašvaldības, rajonu pašvaldības un pagastu pašvaldības. Savukārt Pašvaldību savienība ierosina papildināt šo uzskaitījumu ar vārdiem, ka Latvijas Republikā turpmāk tiek paredzētas arī pilsētas rajonu pašvaldības jeb Rīgas pilsētas rajonu pašvaldības. Komisija trijās sēdēs diskutēja par šo jautājumu un ar balsojumu četri pret trīs atbalstīja Ministru kabineta ieteikto 5. panta redakciju. Komisija uzskata, ka Rīgā jābūt vienai lēmējinstitūcijai - Domei, kas būtu ievēlēta tiešās vēlēšanās, un tikai Dome vienīgā būtu tiesīga pieņemt lēmumus ar vispārēju raksturu. Tajā pašā laikā komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu rajona valžu darba pēctecību un nepārslogotu Domi ar individuāla rakstura lēmumiem, kā arī nodrošinātu lēmumu pieņemšanas demokrātismu, būtu nepieciešams Rīgas pilsētas administratīvajos rajonos izveidot valdes, kuras ievēlētu Dome un kuras risinātu noteiktus jautājumus, pieņemtu lēmumus noteiktos jautājumos, piemēram, tādos jautājumos kā privatizācija, adopcija, denacionalizācija un dzīvokļu piešķiršana, kā arī citos jautājumos ar individuālu raksturu. Nākošā atšķirība. Ministru kabineta likumprojekta 6. pantā ir noteikts, ka pašvaldību funkcijas ir pašvaldību darbība to uzdevumu veikšanai, kuri saskaņā ar likumiem nodoti pašvaldībām. Savukārt Pašvaldību savienība ierosina noteikt, ka pašvaldību funkcijas ir pašvaldību darbība to uzdevumu veikšanai, kas saskaņā ar šo likumu ir nodotas... Tātad vārdiņš “šo”. Tas ir būtisks papildinājums, kas ietverts vienā nelielā vārdā, bet tas izsaka ļoti daudz. Tātad Pašvaldību savienības priekšlikuma būtība ir tāda, ka visas pašvaldību funkcijas būtu izsmeļoši jāieraksta šajā likumā. Tie kolēģi, kuri ilgstoši ir strādājuši likumdošanas darbu, zina, ka šāds ieraksts ir ļoti bīstams, jo tas mūs piespiestu vienmēr, kad mēs kādā speciālā nozares likumā gribētu paredzēt pašvaldībām kādus uzdevumus vai funkcijas, šajā gadījumā automātiski grozīt šo likumu. Komisija neatbalsta šādu nostāju, jo tas apgrūtinātu mūsu likumdošanas darbu. Vienlaikus komisija uzsver, ka likumā būtu jāparedz pašvaldībām tiesības nepildīt tādus uzdevumus un tādas funkcijas, kuru finansējums nav nodrošināts. Tālāk. Likumprojekta 43. panta trešajā daļā (es domāju Ministru kabineta likumprojektu) ir noteikts, ka, lai atbrīvotu no amata domes vai padomes priekšsēdētāju, lēmums ir jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Savukārt Pašvaldību savienības likumprojektā ir noteikts, ka nepieciešama tikai puse domes vai padomes locekļu balsu. Komisija, balsīm daloties attiecībā 6 pret 1, atbalsta šo Ministru kabineta noteikto normu. Jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams atcelt domes vai padomes priekšsēdētāju, tāpēc ka divu trešdaļu balsu vairākumu savākt ir ļoti grūti. Tālāk. Ministru kabineta likumprojekta 7. pantā ir noteikts, ka rajona padomes priekšsēdētājs ir rajona priekšsēdis, savukārt pilsētas domes priekšsēdētājs ir pilsētas galva. Bet pagasta padomes priekšsēdētājs ir pagasta vecākais. Komisija neatbalsta šādu Ministru kabineta normu, un tātad nav arī Pašvaldību savienības likumprojektā. Jo, ja mēs pieņemtu šādu normu, varētu rasties maldīgs priekšstats, ka pašvaldības vadītājs ir atbildīgs par visu administratīvo teritoriju, par visiem jautājumiem, kas valsts pārvaldes jomā ir risināmi šajā teritorijā. Padomes priekšsēdētājs ir tikai pašvaldības vadītājs. Un, ja mēs paskatāmies tālākos pantos noteiktās pašvaldību vadītāju funkcijas, tad mēs redzam, ka pašvaldību vadītājiem ir tiesības un pienākumi, kas attiecas tikai uz pašvaldību kompetencē ietilpstošiem jautājumiem, nevis uz pārējiem valsts pārvaldes jautājumiem. Tālāk. Nākošā - astotā atšķirība. Pašvaldību savienības likumprojekta 77. pantā ir noteikts, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz tās teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu, ja šīs tiesības likumos nav noteiktas citādi. Šādas normas nav Ministru kabineta likumprojektā. Par šo normu bija diezgan plašas diskusijas arī Ministru kabineta sēdē, ja es nemaldos, arī komisija ilgi diskutēja par to jautājumu. Komisija atbalsta Pašvaldību savienības priekšlikumu, ka joprojām būtu jāparedz (tā, kā tas ir šobrīd), ka pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības. Savukārt komisija uzskata, ka likumos precīzi būtu jānosaka tā kārtība, kādā pašvaldība šīs tiesības realizē, lai netiktu ļaunprātīgi vai kā citādi izmantotas šīs likuma dotās pirmpirkuma tiesības. Šeit zināma prakse bija Neatkarīgās Latvijas laikā, kad šis jautājums bija ļoti precīzi reglamentēts. Devītā atšķirība. Ministru kabineta un Pašvaldību savienības likumprojekta 86. un 85. pantā ir noteikts, kādu jautājumu izlemšana Ministru kabinetam ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Pašvaldību savienības iesniegtajā likumprojektā ir noteikts, ka valdībai ar pašvaldībām ir jākonsultējas šādos jautājumos: sociālās garantijas, politiskie jautājumi, ekonomisko reformu politika, valsts pārvaldes un pašvaldību reformu politika. Komisija uzskata, ka šāds Pašvaldību savienības ierosinājums ir pilnīgi absurds, jo valdība nevar konsultēties ar pašvaldībām par valsts politikas realizācijas jautājumiem. Jebkura valdība konsultējas par šiem jautājumiem ar savu partiju vai saviem koalīcijas biedriem, nevis ar pašvaldībām, kuras var pārstāvēt ne tos politiskos spēkus, kurus pārstāv likumīgā valdība. Komisija uzskata, ka Ministru kabinetam jākonsultējas ar pašvaldībām konkrētos darba jautājumos par konkrētām dotācijām, par konkrētiem risinājumiem, kas attiecas uz katru konkrēto pašvaldību, nevis par valsts politikas realizāciju. Jo pretējā gadījumā var būt tāda situācija, ka liberālai valdībai, konservatīvai valdībai ir jākonsultējas ar kreisu, komunistisku kādas pilsētas vai rajona pašvaldību. Un tas ir pilnīgi nepieļaujami un neiespējami. Tālāk, godātie kolēģi, kā jau es teicu, abos likumprojektos ir ļoti daudzas līdzīgas normas, kuras spēkā esošajā likumdošanā nebija. Es gribu jūs mazliet informēt, kādas tās ir. Abos likumprojektos ir noteikts, ka pašvaldības var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kas skar iedzīvotāju intereses, ja jautājums neatrodas citu pašvaldību vai valsts pārvaldes iestāžu tiešā kompetencē. Šāda norma nebija spēkā esošajos pašvaldību likumos. Šāda norma ir daudzu rietumvalstu pašvaldību likumos. Komisija pilnībā atbalsta šādu nostādni, kura ir abos likumprojektos. Tālāk. Abu likumprojektu 9. pantos ir šāda norma: valsts pārvaldes iestādes, ja tas noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos, var pilnvarot pašvaldības veikt valsts pārvaldes iestāžu funkcijās esošos uzdevumus, noteikt šo uzdevumu izpildes kārtību un veikt uzraudzību pār to izpildi. Komisija atbalsta šādu konceptuālu pamatnostādni. Bez tam es gribētu uzsvērt, ka abos likumprojektos ir juridiski nekorektas atsauces uz Satversmes tiesu, jo mums nav tāda prakse, ka mēs atsaucamies uz institūcijām, kuras mūsu valstī nav izveidotas. Tālāk. Interesanta norma ir abos likumprojektos jautājumā par domes vai padomes deputāta pienākumu piekrist ievēlēšanai jebkurā algotā domes vai padomes amatā. Šī norma skan šādi: ikvienam domes vai padomes loceklim ir jāpiekrīt būt ievēlētam par jebkuru algotu domes vai padomes amatpersonu. Ja domes vai padomes loceklis nepiekrīt savai ievēlēšanai par domes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, viņš zaudē domes vai padomes locekļa deputāta pilnvaras. Komisija vienbalsīgi noraidīja šādu normu un uzskata, ka tā ir pārāk stingra un faktiski nerealizējama, jo radīsies daudzas praktiskas problēmas pagastos un pilsētās, kurās būs tikai septiņi vai deviņi deputāti. Tālāk. Komisija atbalsta abos likumprojektos noteiktās antikorupcijas normas, kas ir 25. un 26. pantā, bet uzskata, ka šis jautājums jārisina daudz plašāk, daudz precīzāk, ņemot vērā jau iepriekšējos likumos iestrādātās normas un praktisko pieredzi. Bez tam abos likumprojektos ir noteikts, ka katrai pašvaldībai ir statūti, kas nosaka, kāda ir pašvaldības pārvalde, kāds ir teritoriālais iedalījums, kā arī informē par citiem svarīgiem jautājumiem. Komisija uzskata, ka pašvaldību darbību nevarētu reglamentēt statūti, jo statūti ir tāds dokuments, kurš ir jāreģistrē kaut kādā reģistrā. Bet ir jāsaglabā esošā prakse, ka pašvaldību darbību reglamentē, uzbūvi reglamentē, pārvaldes kārtību atspoguļo attiecīgais nolikums par attiecīgās pašvaldības iekārtu jeb uzbūvi. Tālāk. Komisija uzskata, ka abos likumprojektos ir par maz tādu normu, kas noteiktu pašvaldības darbības atklātumu. Ļoti interesanta un oriģināla norma ir abos likumprojektos, kas skan šādi: nelikumīga domes lēmuma rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina no pašvaldības budžeta. Domes priekšsēdētājam ir pienākums iesniegt tiesā prasību par pašvaldībai nodarītā zaudējuma piedziņu no tiem domes locekļiem, kuri balsojuši par nelikumīgu lēmumu pieņemšanu. Godātie kolēģi, pirms šīs sēdes es mēģināju atrast kādu citu valstu likumos līdzīgu normu, bet diemžēl līdzīgu normu es atrast nevarēju. Un jāatzīst, ka šī norma ir pretrunā mūsu civilajai likumdošanai, ka par balsojumu persona... balsojuma koleģiālajā institūcijā persona ir materiāli atbildīga. Tālāk. Komisija atbalsta abu likumprojektu piektajās nodaļās reglamentēto komiteju institūtu, arī 57. pantā un 58. pantā noteikto, ka pēc Ministru kabineta norādījuma dome vai padome izveido ārvalstnieku un bezpavalstnieku lietu komiteju. Es gribu, kolēģi, uzsvērt, ka pašvaldība ir pilsoņu vēlēta institūcija, pašpārvalde, kura darbojas iedzīvotāju interesēs. Tālāk. Komisija atbalsta arī 58. pantu (gan, tiesa, balsīm daloties 4 pret 3), kurā teikts, ka dome vai padome nosaka, kādu jautājumu izskatīšanā komiteju sēdēs pieaicināmi ārvalstnieki un bezpavalstnieki. Godātie kolēģi, izvērtējusi abus likumprojektus, komisija nonāca pie secinājuma, ka abi likumprojekti pēc savas uzbūves ir ļoti līdzīgi, ietver sevī daudzas līdzīgas konceptuālas normas, bet, balsojot un izvērtējot atšķirīgās konceptuālās nostādnes, komisija secināja, ka 10 gadījumos ir būtiskas konceptuālas atšķirības. Un, tā kā 8 gadījumos komisija atbalstīja Ministru kabineta likumprojektā noteikto koncepciju, komisija aicina ņemt par pamatu Ministru kabineta izstrādāto un iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
• 1994_02_17-seq95 language "lv".
• 1994_02_17-seq95 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q822919.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q211.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q2660080.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q202162.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q2498135.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q3154693.
• 1994_02_17-seq95 mentions Q29552.