Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_17-seq235> ?p ?o. }

• 1994_02_17-seq235 type Speech.
• 1994_02_17-seq235 number "235".
• 1994_02_17-seq235 date "1994-02-17".
• 1994_02_17-seq235 isPartOf 1994_02_17.
• 1994_02_17-seq235 spokenAs 24.
• 1994_02_17-seq235 spokenText "Cienījamie deputāti! Tā kā vairāki deputāti izteica vēlēšanos, pirms lemt par attiecīgi Augstākās padomes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem, dzirdēt arī zināmu pārskatu par šo lēmumu izpildi, tad es pašlaik esmu tribīnē, lai jūs informētu par šā lēmuma pieņemšanas vēsturi un izpildes gaitu. Un es varu šeit tikai pievienoties pagājušajā plenārsēdē dzirdētajiem vārdiem, ko izteica deputāts Bukovskis, ka tās varbūt netradicionālās, elastīgās pieejas ir sevi attaisnojušas un, ka, teiksim, šī te Privatizācijas komisija bija starp tām institūcijām, kas Saeimas Izmeklēšanas komisijai vienmēr savlaicīgi arī sniedza pārskatus par privatizācijas gaitu bijušajās Latvijas Bankas nodaļās. Taču, jājautā: kāpēc tika pieņemti attiecīgi Augstākās padomes lēmumi? Šie Augstākās padomes lēmumi tika pieņemti, lai izpildītu 1992. gada maijā pieņemto likumu “Par Latvijas Banku”, ar kuru tika noteikts, ka līdz gada beigām Latvijas Bankai jāpārtrauc sava komercdarbība un jāpilda vairs tikai un vienīgi centrālās bankas funkcijas. Tātad vienam no galvenajiem Augstākās padomes lēmumiem par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju bija uzdevums no Latvijas Bankas nodalīt komercdarbību un tālāk lemt par šo struktūrvienību reorganizāciju un arī privatizāciju. Tika izveidota īpaša Augstākās padomes komisija, kura sastāvēja no 9 locekļiem, 3 no kuriem pārstāvēja tajā laikā Augstāko padomi, 3 pārstāvēja valdību un 3 pārstāvēja Latvijas Banku. Šīs komisijas priekšsēdētājs sākotnēji bija toreizējais finansu ministrs Elmārs Siliņš. Un pēc tam - pēc viņa nomaiņas - par šīs komisijas priekšsēdētāju kļuvu es. Tātad komisija līdz 1993. gada maijam sadarbībā ar Šveices valdības finansētu ekspertu grupu, kas izpētīja šos bijušos Latvijas Bankas kredītu portfeļus, novērtēja stāvokli un atzina, ka šīs bankas finansiālais stāvoklis, šo nodaļu stāvoklis, ir ļoti slikts, ka sakarā ar saimniecisko krīzi un pāreju no plānveidīgas ekonomikas uz tirgus ekonomiku ļoti daudzi kredīti ir zaudējuši savu atmaksāšanās spēju, ir nonākuši sliktā stāvoklī, jo šie uzņēmumi, kuri ņēmuši kredītus, ir nonākuši sliktā finansiālajā stāvoklī un nespēj kārtot savas saistības pret attiecīgajām banku nodaļām. Šveices ekspertu vērtējums bija, ka līdz pat 80% kredītu ir šaubīgi vai slikti. Un viņi arī deva rekomendācijas šai komisijai, kā turpmāk strādāt pie banku nodaļu reorganizācijas. 1993. gadā sākās arī sadarbība gan ar Pasaules bankas ekspertiem, gan arī ar Eiropas kopienas ekspertiem PHARE programmas ietvaros, kura ir finansējusi vairākus pētījumus šajā laukā, sniegusi vairākas konsultācijas un speciālistu līdzdalību šo nodaļu reorganizācijā. Kā jau es teicu, 1993. gada maijā notika attiecīgo Latvijas Bankas nodaļu pārņemšana Banku privatizācijas fonda pārziņā un pārraudzībā. Vienlaicīgi komisija strādāja pie privatizācijas principiem, un pēc ziņojuma Augstākajā padomē par šiem privatizācijas principiem tika pieņemts arī lēmums par Latvijas bankas nodaļu privatizācijas kārtību, kurā atļāva attiecīgajai komisijai veikt šo privatizāciju akcionēšanas ceļā. Tātad tika izvēlētas divas privatizācijas metodes: viena bija akcionēšana, pārveidojot statūtsabiedrībās, un otra - izsolot atsevišķas Latvijas Bankas nodaļas jau esošajām komercbankām. Sākotnējās pārņemšanas posmā kopumā bija 49 Latvijas Bankas nodaļas, kuras veica komercdarbību, no tām 16 tika privatizētas akcionēšanas ceļā un 11 tika pārdotas izsolē. Viena tika likvidēta, un no 21 atlikušās, tās apvienojot, 1993. gada septembrī tika izveidota jauna valsts akciju sabiedrība - komercbanka “Latvijas Universālā banka”. Tātad īsumā par šiem privatizācijas rezultātiem. Kā jau es teicu, 16 nodaļas tika akcionētas, un šīs akcionēšanas rezultātā izveidojās 9 jaunas akciju komercbankas, jo vienlaicīgi notika arī atsevišķu mazo nodaļu apvienošana vienotās akciju sabiedrībās. No 11 izsolēs pārdotajām komercbankām, nodaļām, 7 nopirka akciju komercbanka - banka “Baltija”, 2 nopirka “Parex” banka, 1 banku - “Olimpija” un 1 - Ventspils apvienotā “Baltijas banka”. Šīs privatizācijas rezultātā kopumā tika iegūti ieņēmumi 3,4 miljoni latu, no kuriem 1,3 miljoni tika izlietoti banku komisijas garantēto kredītu dzēšanai pret Latvijas Banku, tātad atgriežot tai šos centralizētos resursus, un 2,1 miljons tika izmantots, veidojot Latvijas Universālās bankas statūtkapitālu, jo uz to brīdi, kad Banku privatizācijas komisija pārņēma šīs Latvijas Bankas nodaļas, nevienai no tām nebija pietiekoši liels statūtkapitāls. Līdz ar to visu šo 1993. gadu komisija faktiski nodarbojās ar attiecīgo banku kapitalizāciju gan privatizācijas veidā, gan, kā es teicu, privatizācijas ceļā iegūtos līdzekļus ieguldot Latvijas Universālās bankas pamatkapitālā. Protams, arī šobrīd Latvijas Universālās bankas pamatkapitāls, pat ieguldot attiecīgās šīs bankas pārziņā esošās ēkas pamatkapitālā, tas vēl joprojām neatbilst Latvijas Bankas normatīviem - ir nepietiekošs, un tāpēc sadarbībā ar Pasaules bankas ekspertiem joprojām tiek strādāts arī pie papildu iespējām, lai novestu šīs bankas statūtkapitālu līdz Latvijas Bankas normatīviem atbilstošam lielumam. Bez tam ar Pasaules banku tiek strādāts arī pie īpaša banku sistēmas atveseļošanas projekta, kurš tiktu realizēts saistībā ar valsts uzņēmumu privatizāciju, jo lielum lielā daļa no tiem parādniekiem, kuru kredīti ir kļuvuši par sliktiem vai šaubīgiem, ir valsts uzņēmumi, un šo kredītu atveseļošanās un līdz ar to bankas sistēmas atveseļošanās lielā mērā ir saistīta ar attiecīgo valsts uzņēmumu privatizāciju. Pasaules banka gatavojas izdalīt Latvijai ilgtermiņa kredītu līniju šīs privatizācijas veicināšanai un vienlaicīgi Universālās bankas kredītportfeļa atveseļošanai. Taču virkne no šiem kredītiem ir tik sliktā stāvoklī un cerības tos atgūt ir tik nelielas, ka valdībai arī šī budžeta ietvaros ir dotas Rietumu ekspertu rekomendācijas uzņemties attiecīgas saistības jeb izlaist attiecīgu valsts parādzīmju apjomu par šiem sliktajiem kredītiem un maksāt par tiem attiecīgus procentus Latvijas Universālajai bankai, lai nodrošinātu mūsu finansu sistēmas stabilitāti un veiksmīgu darbu kreditēšanas jomā. Tas man īsumā viss, ko es gribētu teikt par šīs komisijas darbību. Un vēl. Runājot par argumentāciju tam vai citam balsojumam par 24. pantu, es gribētu teikt, ka šī komisija savu darbu ir beigusi, arī Banku privatizācijas fonds savu darbu ir beidzis un ir nepieciešams tikai formāls Saeimas lēmums, kurš atzītu par spēku zaudējušiem šos trīs pieminētos Augstākās padomes lēmumus. Līdz ar to Universālās bankas akciju pakete nonāktu Finansu ministrijas un tālāk - Valsts īpašuma fonda pārziņā, lai turpmāk šo darbu ar Universālās bankas atveseļošanu un tās perspektīvu privatizāciju veiktu Finansu ministrija. Protams, saskaņā ar mūsu šodien pieņemto likumu par Privatizācijas aģentūru šo lēmumu spēkā atstāšana neko būtisku situācijā negrozīs, tikai mums paliks joprojām spēkā trīs esošie Augstākās padomes lēmumi, kuri pēc būtības savu nozīmi jau ir zaudējuši.".
• 1994_02_17-seq235 language "lv".
• 1994_02_17-seq235 speaker Edmunds_Krastins.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q822919.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q211.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q193089.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q687709.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q39731.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q4459436.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q2033921.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q39.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q52847.
• 1994_02_17-seq235 mentions Q42735.