Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_10-seq266> ?p ?o. }

• 1994_02_10-seq266 type Speech.
• 1994_02_10-seq266 number "266".
• 1994_02_10-seq266 date "1994-02-10".
• 1994_02_10-seq266 isPartOf 1994_02_10.
• 1994_02_10-seq266 spokenAs 49.
• 1994_02_10-seq266 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Daudzās runās bija vairākkārt pasvītrots valstiskums, valstiskā atbildība un tā tālāk. Man liekas, ka tomēr mēs līdz galam neesam īsti izpratuši, uz ko tad īsti mēs šos te vārdus un apzīmējumus attiecinām. Valstiskā atbildība jau pastāvēja arī līdzšinējā privatizācijas kārtībā, kas tika izveidota vēl iepriekšējās valdības un Augstākās padomes laikā. Proti, atbildība, lūk, šī te valstiskā atbildība par privatizāciju, tika nodota nozaru ministrijām, un ministri bija personīgi atbildīgi par privatizācijas procesu un gaitu, un tika izveidotas dažādas komisijas, nodaļas un departamenti ar valsts ierēdņiem, kuri atbildīgi par to, lai šī privatizācija notiktu - un notiktu valstiski atbildīgā ceļā. Un kāds ir rezultāts? Kā jau te daudzi atzīmēja, divu gadu laikā nav gandrīz praktiski nekāda rezultāta. Privatizācija gandrīz nemaz nav pavirzījusies uz priekšu - vismaz lielajos valsts uzņēmumos ne. Tātad kas tad īsti ir šī te valstiskā atbildība? Mūsu viedoklis ir, ka tā, pirmkārt, ir atbildība par to, lai notiktu ekonomiskās reformas, privatizācija, lai notiktu pāreja uz privātīpašumu kā saimniecības pamatu jeb balstu. Un, manuprāt, ir pilnīgi absurdas runas par to, ka, lūk, Ministru kabinets, Saeima un tā tālāk varētu pārveidoties par akciju sabiedrībām, kaut kādām pusprivātām institūcijām. Par ko tad mēs īsti runājam? Kāda ir galvenā Privatizācijas aģentūras funkcija, kas ir šīs privatizācijas organizatoriskajā pamatā? Būtībā ļoti vienkārša: pārdot valsts īpašumu. Tātad jau pēc savas būtības šī funkcija ir saimnieciska. Lielā mērā pat varētu teikt, ka tā ir komerciāla funkcija - un ne tikai. Privatizācijas procesā, lai privatizētu uzņēmumu, ļoti svarīga ir arī pieeja no menedžmenta puses. Ja kāds ir iepazinies kaut vai nedaudz ar uzņēmuma darbību kā tādu, tad viņš sapratīs, ka, lai pārietu uz citu īpašuma formu, ir nepieciešams pārveidot gan pārvaldes struktūru, gan sakārtot uzņēmumu kopumā, sakārtot uzņēmuma finanses, tur ir nepieciešams profesionāļu darbs. Profesionāļu, tātad, pirmkārt, menedžmenta darbs. Tieši menedžeru, - lūk, šo es vēlētos pasvītrot, cienījamie kolēģi, - nevis valsts ierēdņu darbs! Un tādēļ nesekmīgais iepriekšējais privatizācijas process, manuprāt, ir izskaidrojams tieši ar to, ka mēs līdz šim (un to parāda arī šīs debates) neesam līdz galam izpratuši, kur ir galvenā atslēga privatizācijai. Kā jau šeit vairākkārt tika atzīmēts, tā ir ieinteresētība, par ko Kehra kungs minēja, tā ir iniciatīva un menedžeru pieeja. Un nevis valsts ierēdņu pieeja! Šeit tika runāts arī par to, ka, lūk, kas tur varot sanākt, jo tie esot tādā kombinācijā, esot mēģināts kombinēt valsts institūcijas funkcijas ar komercorganizācijas funkcijām, un šeit veidojoties kaut kāds hibrīds un tur nekas nesanākšot. Es gribu teikt, ka viss pasaulē ir kaut kā kombinācija. Cilvēks arī ir ķīmisko elementu un organisko savienojumu sarežģīta kombinācija - un vēl jo vairāk - visaugstāk organizētākā sistēma. Arī šī ēka ir ķieģeļu, betona, koka un tā tālāk kombinācija. Politika arī ir kombinācija. Viss dabā ir kaut kā kombinācija, un tādēļ mums nevajadzētu baidīties no tā, ka piedāvātajā 7. pantā ir mēģināts institūcijā kombinēt dažādus elementus no valsts struktūrām un no komercstruktūrām. Neiztur kritiku apgalvojums, ka sabiedrības darbība būšot miglā tīta. Bukovska kungs te jau atzīmēja (un es viņam pilnībā piekrītu), ka darbojas galu galā likumdošana par uzņēmējsabiedrībām, un uz tām ir arī atsauksmes dotajā likumprojektā. Likumdošana par grāmatvedību, uzņēmumu pārskatiem, bilanču sastādīšanu un tā tālāk. Sastādāms arī ikgadējais budžets. Visu to var kontrolēt un pārskatīt - un katrā ziņā ne sliktāk, kā to var darīt jebkurā, arī valsts, organizācijā. Ņemot šo vērā, es drīzāk teiktu, ka būtu drīzāk jāuztraucas par to, ka valsts ierēdņi nodarbojas ar komercdarbību, kas pēc būtības ir privatizācija, nevis otrādi. Piedāvājot šo likumprojekta koncepciju, mēs tieši mēģinām lietas nostādīt no galvas uz kājām, bet mūs uzstājīgi mēģina atgriezt atpakaļ. Nē, jūs stāvējāt uz galvas, jāstāv ir vēl arī tālāk! Un nobeigumā es gribētu pieminēt vienkārši arī vienu piemēru no pasaules prakses. Tiesa gan ne privatizācijas jomā, bet par komercdarbību valsts struktūrās. Arī es sākotnēji biju pārsteigts apmēram divus gadus, Dānijā konstatējot, ka, piemēram, Nodokļu ministrijā ir oficiāla ar likumu atļauta un visiem zināma prakse, ka, piemēram, ir struktūrvienības, kas nodarbojas ar nodokļu metodoloģijas izstrādāšanu, attiecīgi ar kompjūteru programmu izstrādāšanu ministrijas vajadzībām. Viņiem ir dotas tiesības ar likumu šo intelektuālo īpašumu pārdot uz visparastākajiem tīri komerciāliem pamatiem. Un līdzīga prakse ir arī citās valsts pārvaldes institūcijās. Tas ir diezgan tipiski daudzās Rietumeiropas valstīs, it sevišķi Skandināvijas valstīs. Neviens to neuzskata par kaut ko nedabisku, neviens šeit nesaskata pretrunas. Tieši otrādi. Kā atzīmēja Dānijas valdības pārstāvji, šis te pavērsiens valdības politikā Dānijā ir devis ļoti ievērojamu un pie tam strauju efektu. Tādēļ arī es aicinātu balsot par piedāvāto 7. panta redakciju, kas paredz tomēr, ka Privatizācijas aģentūra ir neatkarīga bezpeļņas institūcija. Es pat piekristu, ka tā ir akciju sabiedrība, bezpeļņas akciju sabiedrība, lūk, ar piedāvātajiem šeit komerciālajiem elementiem. Paldies.".
• 1994_02_10-seq266 language "lv".
• 1994_02_10-seq266 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_02_10-seq266 mentions Q822919.
• 1994_02_10-seq266 mentions Q35.
• 1994_02_10-seq266 mentions Q2232297.