Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_10-seq253> ?p ?o. }

• 1994_02_10-seq253 type Speech.
• 1994_02_10-seq253 number "253".
• 1994_02_10-seq253 date "1994-02-10".
• 1994_02_10-seq253 isPartOf 1994_02_10.
• 1994_02_10-seq253 spokenAs 103.
• 1994_02_10-seq253 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātā Latvijas Republikas Saeima! Es saprotu, ka Skultes kungs - privatizācijas valsts ministrs - šiem godātās Seiles kundzes dažiem argumentiem, kur tika sajaukts likums par akciju sabiedrībām, par pašvaldību uzņēmumiem un par valsts uzņēmumiem, sniegs pēc tam diezgan, vai nu individuāli, vai varbūt arī no šīs tribīnes ļoti precīzu izskaidrojumu, tā kā iznāca drusciņ sajaukt un saputrot šos likumus, jo arī par privātā kapitāla domu pašā šajā uzņēmumā, ko sauks par Privatizācijas aģentūru, pat neiet runa un nav bijusi par to doma. Tāpēc es tomēr izteikšos par visu to jautājumu kompleksu, kas izskanēja šeit, jo tik tiešām jau notiek sadursme starp divām, manuprāt, tiešām divām pieejām, kā virzīt tālāk ekonomisko reformu. Jo tik tiešām pāriet uz sociālismu bija ļoti viegli, un tas šeit skanēja - varēja izdot dekrētus dažus par nacionalizāciju, labi apbruņot attiecīgus spēkus, un to varēja izdarīt viegli. Veikt pretējo procesu ir ļoti smagi tajā skaitā daudz šeit piesauktajai Austrumeiropai un arī Vācijai. Ar lielām grūtībām, ar lielām dažādām problēmām arī pie viņu attīstītās tiesas sistēmas un izpildvaras sistēmas. Kaut vai minēsim vienu piemēru, kas pirmais ienāca prātā, vai varbūt atcerēsimies, ka Vācijas pirmais privatizācijas ministrs tika nošauts pēc diezgan lielām diskusijām Vācijā par dažu projektu būtību. Bet tajā pašā laikā jāizprot tas, ka šī bezīpašnieka situācija tik tiešam ir galvenais kavēklis ekonomikas atveseļošanai, jo pašreizējā laikā mums nav garanta ārzemju uzņēmējiem vai mūsu uzņēmējiem, kuri vēlas saņemt kredītu. Nav iespējams bez šīm īpašumtiesībām saņemt normālus līdzekļus un virzīt tālāk rūpniecības attīstību vai kādas citas savas nozares attīstību. Pie šī likuma, es rūpīgi skaitīju, ir strādāts septiņus mēnešus, izmantojot mūsu PHARE programmas, kas daudziem ir pazīstamas, ekspertus no Vācijas, no Anglijas, no Čehoslovakijas (bijušās), kad viņi vēl bija kopā, un no Polijas. Manuprāt, es pat esmu izdarījis pārmetumus, ka mēs pārāk ilgi esam strādājuši pie šiem likumiem, jo te es tiešām piekrītu Kreitusa kungam, ka vienreiz ir jāsāk darīt, un mēs paši mācīsimies arī no šīm savām kļūdām, kuras nenoliedzami būs. Un es domāju kā eksperts, ka tie likumi nav kļuvuši labāki pēdējo trīs četru mēnešu laikā un tikai varbūt praksē, ja būs kādreiz nepieciešams, mēs varam pēc tam tos palielināt, bet, par ko nu nav bijis šaubu vai runas šajos septiņos mēnešos vismaz ar šiem ekspertiem un darbu grupās, ir par šo principu, ko aizstāv privatizācijas ministrs, par to, ka šie cilvēki, kas veiks privatizāciju, ka viņi nav ierēdņi. Diemžēl man jāsaka ir vēl viens fakts, kas varbūt var izraisīt zināmas pārdomas, proti, ka cilvēkiem, kas nodarbojās ar šo likumdošanu pēdējā kaut kur mēneša laikā, piedāvāt intereses par to, lai šī likuma novilcināšana tiktu... tātad lai tas tiktu novilcināts par divām nedēļām, par trīs nedēļām... Kā to varētu izskaidrot? Es saprotu, ka vismaz divi spēki varētu būt pašlaik pret šī likuma strauju iedzīvināšanu un strauju privatizāciju. Un pirmais no tiem, manuprāt, viennozīmīgi ir tie, kas ir nevis par civilizētu privatizāciju, bet kas ir par šo tā saucamo privatizāciju, kas jau pašlaik notiek. Un, ja kāds uzskata, ka tā nenotiek, ka tiek slēgti dažnedažādi nomas līgumi, apakšnomas līgumi, vēl tiek izmantotas bijušās PSRS dažādas likumdošanas laika normas, kur to visu var tādā veidā samezglot, to ļoti labi šeit Kažas kungs tiešām, manuprāt, ļoti precīzi pasniedza, kā tas var šeit tikt izdarīts. Un otra puse. Tie var būt tiešām cilvēki, kuriem ir bailes sākt kaut ko darīt. Es saprotu, ka ir šīs bailes. Arī šajā pašā zālē risinājās jautājumi par privatizāciju apmēram divus gadus atpakaļ, iepriekšējā parlamentā. Tad, protams, bija arguments, kas bija ļoti būtisks arguments, ka nevar uzsākt privatizāciju par Krievijas naudu vai par bijušās Padomju Savienības naudu, jo tad vēl nebija ieviests lats, un, lai gan tur arī ir nianses, bet tam bija zināmi argumenti. Tagad atkal es, runājot diskusijās, sajūtu, ka ir cilvēki kuriem varbūt... nu nedarīsim vēl to tiešām pašlaik, varētu kaut kādā veidā atlikt, bet ar to viņiem ir jāsaprot, ka uz viņiem gulstas atbildība par stāvokli uzņēmumos, kuri brūk kopā, kuri nesaņem šīs investīcijas, kuri nevar attīstīt ražošanu. Es tiešām ļoti cienu kā juristu un kā ļoti principiālu cilvēku manu kolēģi no “Latvijas ceļa” Jāni Lagzdiņu un es esmu ļoti centies iedziļināties tajā motivācijā, kas viņam liek vērsties pret šo privatizācijas valsts ministra atbalstīto koncepciju. Un es šeit saprotu, ka tā loģika - viņam ir zināma taisnība. Proti, ja balstās uz loģiku no iepriekšējā laika, kad visa valsts tika vadīta kā vienota fabrika, kad augstākie lēmumi tika pieņemti administratīvi augstākajā līmenī. Formāli tas bija ministrijās, bet pēc būtības - komunistiskās partijas līmenī, un pēc tam jau katrs pārējais vienkārši izpildīja to, kas viņam ir uzdots, un visa valsts tika vadīta kā vienota fabrika. Pašlaik visa loģika pārejai no šī administratīvā sociālisma uz tirgus saimniecību ir, lai valsts uzņēmumi darbotos tāpat kā privātuzņēmumi, lai tie būtu komerciāli ieinteresēti uzņēmumi, un valsts tiem nedrīkst stādīt kaut kādus citus sociālus vai politiskus mērķus. Un, ja valsts to dara, tad citu valstu pieredze ir, ka tas ir jākompensē tādā gadījumā no budžeta. Par lieliem kukuļiem un lielām algām vai maziem kukuļiem un mazām algām, par ko Lucāna kungs, manuprāt, daiļrunīgi runāja. Šeit neiet runa par kukuļa lielumu vai algu lielumu, iet runa par ieinteresētību - ka mums ir nepieciešami ieinteresēti cilvēki, no kuru darbības rezultāta, kurš privatizācijas gadījumā ir tīri praktiski izmērāms, ir atkarīga viņu pašu alga. Un viens tur saņems daudz mazāku algu, citi saņems lielāku atbilstoši savam darbam, un tas, kurš saņems šo mazo, acīmredzot pēc kāda laika vienkārši tiks atlaists no šīs iestādes. Tādējādi šeit runa ir par ieinteresētību. Un tiešām nevajadzētu būt šai strausa politikai, ka mēs uzskatīsim, ka maksāsim viņiem maz, viņus ļoti labi kontrolēsim, un tad izliksimies, ka neredzam, ka tā nauda tiek saņemta citādā veidā. Tad labāk lai ir tas caursp��dīgi, un to tiešām dod šis mehānisms, ka viņiem ir iespējas oficiāli un legāli saņemt pietiekoši lielas algas, bet arī šis process ir ļoti caurspīdīgs. Mani gan tikai pārsteidza viens, kas šeit skanēja pirmo reizi. Šeit šajā zālē, apspriežot šo 7. pantu, skanēja slavas dziesmas ierēdņiem - pašreizējiem ierēdņiem, cik viņi ir daudz labāki atkarībā vai salīdzinot viņus ar privātieinteresētajiem cilvēkiem. Derētu, protams, to atcerēties tādā gadījumā pie citu jautājumu apspriešanas. Un vēl. Šodien mēs izskatām jau trešo lasījumu, tik tiešām, un es piekrītu tam, ko, neatceros, kurš no opozīcijas deputātiem, teica, bet tad tik tiešām šis ir konceptuāls jautājums un tik tiešām šī diskusija tādā gadījumā bija jāizvērš pirmajā vai otrajā lasījumā. Mēs bijām uz to gatavi. Es ļoti aizstāvēju to, lai otrajā lasījumā privatizācijas likumi, kas tika panākts, ietu pirms budžeta, jo, Lucāna kungs un pārējie, ja mēs runājam profesionāli, tad tādā gadījumā jūs taču labi zināt, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi Privatizācijas aģentūrai, un arī Gaiļa kunga ierēdņu reformā viņiem nav paredzēta vieta. Tādā gadījumā jājautā: kur tad bija ierosinājumi palielināt budžeta izdevumu daļu Privatizācijas aģentūras uzturēšanai? Mēs nupat kā apspriedām budžetu, tādā gadījumā to bija iespējams darīt otrajā lasījumā un apspriežot budžetu, ja to gribēja pēc būtības un profesionāli darīt, bet šeit to var redzēt tagad, kad budžeta līdzekļi nav izdalīti, budžetu vairs pārskatīt nevar, jo tādā gadījumā nobremzēsim to vēl uz ļoti ilgu laiku. Un pēdējā šī diskusija ir par to, vai ir vajadzīgs vairāk iegūt līdzekļus no privatizācijas. Un šeit mani ārkārtēji tiešām pārsteidza Kiršteina kunga paziņojumi par to, ka, lūk, vajadzīgs ir saņemt no privatizācijas pēc iespējas vairāk līdzekļu, ka tā ir galvenā šī mēraukla. Tas mani ļoti pārsteidza, tas ir pretrunā ar ļoti daudziem viņa, es zinu, uzskatiem ekonomikas jautājumos, bet manu darbu šeit, manuprāt, ļoti atviegloja Kreitusa kungs, kurš tiešām, es varu to tikai atkārtot, uzsvēra to, ka valstij jau, dārgie kolēģi, vajag darba vietas, ka darbs un darba vietas dod ģimenei iespējas sevi uzturēt. Tā rezultātā tiek maksāti nodokļi - gan cilvēki maksā nodokļus, gan uzņēmumi maksā nodokļus, un tā rezultātā valstij rodas papildu nauda, bet nevis izmantot šos valsts uzņēmumus kā slaucamu govi valsts budžeta caurumu aizpildīšanai, jo tik tiešām ir taisnība, ka vairākiem uzņēmumiem nāksies pat iedot klāt naudu no šī privatizācijas fonda to rehabilitācijai, lai tie nezaudētu šīs darba vietas un lai tie varētu pastāvēt un saglabāties, lai nesabruktu, lai tiem būtu normāls ieguldījums un tie kā vienlīdzīgi varētu runāt ar ārzemju ieguldītājiem. Kaut vai pirms divām dienām mēs ar privatizācijas valsts ministru bijām ne ražošanas uzņēmumā, bet tāpēc ne mazsvarīgākā, proti, mēs bijām Jaunķemeru sanatorijā pie, manuprāt, ļoti zināmā ķirurga Malkiela kunga. Tā ir pašlaik vienīgā sanatorija vai ārstniecības iestāde Jūrmalā, kura pati principā normāli eksistē. Tur tiek ārstēti Latvijas cilvēki, jo iebraukt šajā laikā no citām republikām, kā viņi to darīja iepriekšējā laikā, nav iespējams. Un tā pati spēj pašlaik vēl attīstīties ar milzīgu ieguldījumu no šiem cilvēkiem, no šī kolektīva, kas tur ir radījis, kas ir radījis unikālu ārstniecības un rehabilitācijas sistēmu. Un, protams, šie cilvēki ir ļoti nobažījušies par to, ka varbūt kāds - vienalga, vai tā būtu kāda banka vai tas būtu kāds ārzemju konkurents, kurš gribētu vienkārši viņus iznīcināt, vai kādi citi vēlētos to laist vairāksolīšanā par lielāko cenu un nomainīt tur šos cilvēkus, kas pašlaik veic Latvijas cilvēkiem ļoti nepieciešamo šo rehabilitācijas darbu. Tādā gadījumā mēs tiešām sagrausim to un tādā gadījumā meklēsim līdzekļus budžetā, kā uzturēt sociālo sfēru un kā palielināt izdevumus slimnīcām un citām ar to saistītām sfērām. Tādējādi es tiešām aicinātu šajā diskusijā, kas, manuprāt, izvērsās daudz plašāk nekā tikai par šo 7. pantu, šajā konkrētajā 7. panta gadījumā atbalstīt šo, manuprāt, ilgi strādāto, pārdomāto, sasaistīto ar citiem pantiem un ar citiem likumiem, kas mums šodien gaida priekšā, redakciju, ko piedāvā autori. Paldies.".
• 1994_02_10-seq253 language "lv".
• 1994_02_10-seq253 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q822919.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q211.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q159.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q8436.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q183.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q36.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q15180.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q33946.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q7537005.
• 1994_02_10-seq253 mentions Q6112526.