Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_10-seq235> ?p ?o. }

• 1994_02_10-seq235 type Speech.
• 1994_02_10-seq235 number "235".
• 1994_02_10-seq235 date "1994-02-10".
• 1994_02_10-seq235 isPartOf 1994_02_10.
• 1994_02_10-seq235 spokenAs 77.
• 1994_02_10-seq235 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man gribētos padalīties ar jums savās pārdomās. Par šo likumprojektu mūsu frakcijas un koalīcijas sēdēs ļoti karsti tika debatēts, jo tika izteikti dažādi viedokļi. Vispirms tad, kad es dzirdu argumentus - nedarīsim to, jo kur tas redzēts, kur tas dzirdēts -, mani šie argumenti jau iepriekš nepārliecina, jo arī kur tas redzēts un kur tas dzirdēts, ka no sociālisma pāriet uz brīvo tirgu, uz kapitālismu. Tumšas lietas, prakses nav un kas tur būs, - tad labāk nedarīsim. Stāvēsim krastā un gaidīsim, kamēr pa kluso izķers visu. Kas mums liedz meklēt un radīt jaunas ekonomiskā procesa organizācijas formas? Īpaši, ja runa ir par konkrētu uzdevumu, kurš ir jāveic konkrētā laika sprīdī. Divos, trijos, lielākais - varbūt četros gados. Jo vairāk tāpēc, ka, teiksim Vācijas “Treuhand” tiešām ir zināma pieredze, dabīgi, mazliet citādākos apstākļos, bet es domāju, ka ar līdzīgiem uzdevumiem. Bet kas personīgi mani, teiksim, pārliecināja un kādas priekšrocības es saskatu šajā piedāvātajā formā, ja pretim, teiksim, tam, lai tikai Ministru kabinets, tikai valdības struktūras savos kabinetos izlemtu šos privatizācijas jautājumus, jo citas alternatīvas nav. Es tā saprotu, ka tie, kas izsakās pret šo likumprojektu, dod priekšrocību valdības struktūrām un vairāk uzticas valsts ierēdņiem. Tā es saprotu. Lai neņem ļaunā mūsu šīsdienas valdība, es nedomāju tieši konkrēti šo valdību, es runāju par jebkuru valdību, bet mana dzīves prakse, pieredze rāda, ka materiālā ieinteresētība, personīgā, vienalga paliek, vai tas ir valsts ierēdnis vai tas viņš nav. Pie tam šinī konkrētajā gadījumā šī personīgā ieinteresētība var būt nelegāla, tas, ko mēs saucam krimināltiesībās par kukuļiem. Un viss tas notiks ļoti slepeni, jo tie, kas būs ieinteresēti to darīt, viņi varēs to noslēpt. Par to mēs zinām. Tā tas ir bijis, diemžēl arī pasaulē, kā zināms, arī demokrātiskajās zemēs, kukuļi tomēr pastāv. Turpretim, ja jūs paņemsit šā likuma 11. pantu - mums jāieskatās konceptuāli -, tad šā likuma 11. pants paredz šai organizācijai, kuru mēs saucam par valsts bezpeļņas organizāciju, legālas iespējas vairāk nopelnīt no tās privatizācijas procesa realizācijas. Legālas iespējas. Tanī pašā laikā nopelnot i sev, bet nododot to valstij. Respektīvi, ir legāla iespēja nopelnīt no privatizācijas rezultātiem. Ko nozīmē legāla? Tas nozīmē, ka tā ir padota kontrolei. Mēs ar jums esam atjaunojuši likumu “Par Valsts kontroli”, mēs esam iecēluši valsts kontrolieri un nekas mums neliedz vērst valsts kontroliera uzmanību, lai visus šos divus, trīs, četrus gadus, kamēr šī valsts organizācija strādās un rīkosies ar valsts līdzekļiem, Valsts kontrole turētu zem mikroskopa šo organizāciju. Daudz vieglāk, nekā pārraudzīt kaut kādus ierēdņus, kas savu kabinetu klusumā darīs to, kas viņiem personīgi būs interesants. Pārraudzība ir paredzēta 9. pantā, kur jūs redzat, ka ar pārraudzību nodarbojas Ministru kabineta iecelta padome, kuras sastāvā tiek iekļauti Saeimas frakciju ieteiktie pārstāvji, un arī personīgā atbildība no privatizācijas valsts ministra netiek noņemta. 9. pantā viņš tiek minēts kā atbildīgais par pārraudzību. Tātad arī šeit atbildība netiek noņemta no Ministru kabineta. Un beidzot 10. pants. Es lūgtu jūs ieskatīties 10. pantā, kurā ir paredzēti ierobežojumi pret ļaunprātībām ne tikai šīs aģentūras darbiniekiem, amatpersonām un līgumdarbiniekiem, bet arī viņu radiniekiem, laulātajiem, svaiņiem, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību - līdz otrajai pakāpei. Kādam ministram jūs to varat izkontrolēt? Kā jūs līdz šim esat kontrolējuši to? Kā jūs līdz šim varējāt to kontrolēt? Tajā skaitā arī LPSR valdībā, Breša kungs, un Augstākās padomes laikā. Kādas ir garantijas, ka jūs varēsit viņas izkontrolēt Saeimas laikā, neatkarīgās Latvijas laikā? Varbūt ir paradoksāli, ka man, vecākās paaudzes pārstāvim, ir šeit jāmēģina aizstāvēt kaut kādu jaunu formu. Bet ziniet - viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, un principā valsts akciju sabiedrības ir pastāvējušas arī Brīvlatvijas, brīvvalsts, laikā. Tās gan bija ražojošas, bet tās ļoti labi tika pakļautas Valsts kontrolei un deva valstij milzīgus ienākumus. Tad padomāsim tagad, ko tad mēs gribam! Mēs gribam legālu privatizāciju vai ne? Ja mēs vēlamies, tad mums jāiet uz priekšu, nevis jāmēģina šāda vai tāda iegansta pēc aizturēt likumus. Neuzticība konkrētiem cilvēkiem - tas ir cits jautājums, bet šeit nav runas par cilvēkiem, šeit ir runa par likumu, kurš regulēs šo privatizācijas mehānismu. Es personīgi, cienījamie kolēģi, esmu par šo likumprojektu.".
• 1994_02_10-seq235 language "lv".
• 1994_02_10-seq235 speaker Ruta_Marjasa-1927.
• 1994_02_10-seq235 mentions Q822919.
• 1994_02_10-seq235 mentions Q211.
• 1994_02_10-seq235 mentions Q183.
• 1994_02_10-seq235 mentions Q6221.