Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_03-seq617> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1994_02_03-seq617 type Speech.
- 1994_02_03-seq617 number "617".
- 1994_02_03-seq617 date "1994-02-03".
- 1994_02_03-seq617 isPartOf 1994_02_03.
- 1994_02_03-seq617 spokenAs 129.
- 1994_02_03-seq617 spokenText "Cienījamie nogurušie kolēģi! Skumji dzirdēt un klausīties šeit to, kā punkts pēc punkta tiek nogriezti līdzekļi gandrīz visiem pēc kārtas. (Smiekli zālē.) Skumji, ka Zemes komisijas priekšsēdētājai Seiles kundzei nācās iesniegt šeit atlūgumu. Es ceru, ka vismaz tas jums liks padomāt. Varbūt ne? Es ļoti ceru. Nogriezts ir invalīdiem, pensionāriem, skolotājiem, zinātniekiem, bērniem un zemniekiem. (Starpsauciens no zāles: “Tautai”.) Visiem gandrīz. Viss nost. Jā! (Zālē troksnis.) Nu redzat, kāds joks arī der, citādi mēs atkal ilgi šodien sēžam, un, ja tā nopietni izspriestu visus šos jautājumus un izdebatētu, tad nepietiktu laika līdz pat pašam rītam. Bet tagad pavisam nopietni, cienījamie kolēģi! Ne velti es un Rugātes kundze iesniedzām šodien šo papildinājumu par Latvijas radio budžeta papildināšanu par 127 000 latu. Es jūs lūdzu padomāt. Varbūt tomēr atstāsim šiem nabaga cilvēkiem vismaz radio, ko paklausīties? Gan nenodzītās vagas galā, lai kaimiņš ar kaimiņu tur, kur nebūs nospraustas robežas, pēc izplūkšanās varētu tomēr mūzikas pavadījumā salīgt mieru, jo, redzat, arī ar Latvijas radio, kurš pēc statusa arī līdz pat humoram, līdz smiekliem un asarām ir nosaukts par valsts uzņēmumu, ir sākusies ļoti interesanta spēle un futbols, līdz tas nonācis līdz pavisam bēdīgām lietām. Un, lūk, es ceru, ka vismaz daudzi no deputātiem ir saņēmuši ģenerāldirektora Klotiņa kunga sūtīto vēstuli arī cienījamajai Budžeta un finansu komisijai, kura saka, ka tikai tagad - pulksten 17 un dažās minūtēs - tā uzzinājusi par šādu iesniegumu. Nē! Šāds iesniegums jau bija agrāk. Vakar Vides un sabiedrisko lietu komisija arī izskatīja šo un iesniedza attiecīgi Budžeta komisijai. Bet, redzat, šeit tie procedūras žņaugi vai robežas nav ļāvušas šim nopietnajam momentam pievērst uzmanību, un, lūk, tagad par to ir jārunā. Redzat, Latvijas radio it kā nevar pretendēt uz valsts budžeta dotāciju un darbu samaksāt tādā apmērā, kas atbilst Ministru kabineta 1993. gada 17. augusta lēmumā noteiktajām budžeta iestāžu darba samaksām. Ir vai nav Latvijas radio tāpat kā televīzija budžeta iestāde? Ir vai nav? Ir budžeta iestāde! Bet padomājiet - Latvijas radio nevar pelnīt no saimnieciskās darbības, kā to dara valsts uzņēmums. Ir taču tā. Jo to peļņu no reklāmas laika pārdošanas, kas ir galvenais peļņas avots šajā sakarībā, ierobežo Latvijas Republikas likums par radio un televīziju, atļaujot reklāmas raidīšanu ne vairāk par 4 procentiem. Un, lūk, radio saimnieciskie ieņēmumi svārstās tikai ap 10-12 procentiem - šo procentu robežās, kas nepieciešami radio darbības nodrošināšanas vajadzībām, kurām budžeta dotācijas tradicionāli jau vairākus gadus netiek piešķirtas. Ieklausieties! Radio tehniskās bāzes rekonstrukcijai un pilnveidošanai, rezerves daļu un aparatūras iegādei, radio valdījumā esošo ēku un telpu rekonstrukcijai un aprūpei, biedrnaudu samaksām starptautiskajās organizācijās, kultūras programmu apmaiņai, darbinieku apmācībai un tā tālāk. Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka es ļoti labi zinu, kā dzīvo radio, no kā viņi iztiek un cik daudz pelna. Un ko tad viņi lūdz? Lūdzu, ieklausieties! - Atalgot Latvijas radio darbiniekus budžeta iestāžu līmenī. It kā tā nebūtu budžeta iestāde. Lai aizkavētu vismaz šo cilvēku aizplūšanu uz labāk atalgotām budžeta iestādēm vai kur citur. Vai prasa daudz - es jautāju? Es domāju, ka ļoti ļoti minimāli prasa. Apmēram 65 latu apmērā. Vai tas ir daudz? Tad varbūt pielīdzināsim šos cilvēkus arī knapam izdzīvošanas minimumam? Otrais. Viņi lūdz nodrošināt pienācīgu honorāru fondu aktieriem, mūziķiem un citiem ārštata speciālistiem, kuri piedalās raidījumos, it sevišķi raidlugu, skaņdarbu, literatūras un kultūrvēsturiski paliekošos ieskaņojumos. Bez tā viņu piesaiste Latvijas radio darbam vispār kļūst problemātiska un faktiski drīz vien izbeigsies. Honorāri ir simboliski un pat smieklīgi uzjautrinoši. Ja augstas klases aktieris saņem par lomu raidlugā 50 santīmus, tad kas tā ir par summu? Es saprotu, ir atskanējušas balsis, ka jāmeklē tā saucamās iekšējās rezerves. Tad, lūk, kādas ir šīs iekšējās rezerves! Ja atbrīvos no darba apmēram 58-60 žurnālistus, kas ir milzīgs pulks un pamats no radio strādājošajiem, tad tiks iegūti 10 procenti no vajadzīgās summas. Lūk, tādas ir šīs iekšējās rezerves! Un tāpēc atgādinu vienu no galvenajiem momentiem, ko vajadzētu ņemt vērā. To, ka radio prasa visai nelielu summu, bet Latvijas radio kā valsts uzņēmums ir vienīgais, kas spēj Latvijā veikt to uzdevumu, ko nevar veikt neviena cita - ne privātā, ne kāda cita raidstacija. Un, lūk, jādomā par iespējām atrast šo summu. Mēs šodien dzirdējām par Ventspili, par to, ka tur apkopēja saņem lielāku algu nekā ministri. Tā šeit izskanēja no tribīnes. Tad es gribu jautāt: kas tad ir svarīgāks - vai apkopēja “Ventspils naftā” vai žurnālists Latvijas radio? Varbūt pārdalīsim un novilksim vidējo starp šo apkopēju un žurnālistu Latvijas radio? Tā būs godīgi. Redzat, šodien Berķa kungs, kurš ļoti labi pārzina, kas notiek radio, ar humoru teica, ka jādrāž iesms maza zvirbulīša, - vēl nenošauta - nomedīšanai. Bet šis “zvirbulītis” bija 6 miljonu apmērā, kuru negribēja ievērot un ievākt šo summu, ievākt šos nodokļus. Tad, lūk, šeit tāds knislītis vien iznāk - šie 127 000 latu. Un vēl. Es jums gribētu sacīt tā: ja šodien mēs pajautātu tautai - iedot šo nieka summu Latvijas radio vai nē, tad, es domāju, ka tauta vienbalsīgi pateiktu: - jā, jāiedod! Jo mēs ļoti labi zinām, kas ir Latvijas radio. Mēs atceramies, un šodien es jums lieku pie sirds atcerēties to, kas bija janvāra dienās, kas augusta puča dienās, kad Latvijas radio bija vienīgais, kas uzturēja saikni starp šo māju un cilvēkiem, kas viņus aicināja Latvijas aizstāvēšanai un tā tālāk un tā joprojām. Vai man ir jāpārliecina jūs par to, ka šo niecīgo summu vajadzētu tomēr dot? Es zinu, ka valdošajai koalīcijai atkal īkšķis var būt šāds - uz leju, un arī šis lūgums tiks noraidīts. Bet es jūs lūdzu nedarīt to, jo arī šodien Latvijas radio ir saikne starp šo māju, šo tribīni, un tautu. Paldies par uzmanību.".
- 1994_02_03-seq617 language "lv".
- 1994_02_03-seq617 speaker Peteris_Tabuns-1937.
- 1994_02_03-seq617 mentions Q211.
- 1994_02_03-seq617 mentions Q52371.
- 1994_02_03-seq617 mentions Q872.
- 1994_02_03-seq617 mentions Q21011161.