Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_03-seq44> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 1994_02_03-seq44 type Speech.
- 1994_02_03-seq44 number "44".
- 1994_02_03-seq44 date "1994-02-03".
- 1994_02_03-seq44 isPartOf 1994_02_03.
- 1994_02_03-seq44 spokenAs 49.
- 1994_02_03-seq44 spokenText "Cienījamie deputāti! Būtībā reālās iespējas iekasēt nodokļus, pareizāk sakot, palielināt šo nodokļu iekasēšanu, samazināt nenomaksātos nodokļus, valdība jau ir paredzējusi pašreizējo nodokļu ieņēmumos, tas ir, tajos, kas jau ir atspoguļoti piedāvātajā budžeta projektā. Katrā nodoklī atsevišķi. Strādājot pie ieņēmumiem no katra nodokļa, mēs jau esam ļoti rūpīgi izsvēruši mūsu reālās iespējas iekasēt papildu nodokļus, samazinot uzņēmumu nenomaksātos parādus. Bet, kā jau Krastiņa kungs minēja, šī problēma ir nopietna. Tā nav tikai Valsts ieņēmumu dienesta vai Krištopana kunga problēma - staigāt apkārt pa uzņēmumiem un tikai savākt tos nodokļus. Tā ir nopietna strukturāla, ekonomikas struktūras problēma. Un šī problēma ir ļoti raksturīga daudzām valstīm, kas atrodas pārejas periodā no centralizētās administratīvās sistēmas uz tirgus ekonomiku. Savulaik man nācās runāt ar Polijas Finansu ministrijas pārstāvjiem. Izrādās, ka viņiem šī problēma ir bijusi tikpat smaga pirms dažiem gadiem. Un tikai tad, kad viņi uzsāka uzņēmējdarbības, uzņēmumsistēmas un banku sistēmas kopēju rehabilitāciju, pārstrukturēšanu, bezperspektīvo un strādātnespējīgo uzņēmumu likvidāciju, ko arī mēs jau esam uzsākuši, - tikai tad tika gūti zināmi rezultāti. Bet tas nav ātrs un viegls process, un, galvenais, tas nav prognozējams process. Pašlaik valdība kopīgi ar Pasaules banku strādā pie īpašas programmas - uzņēmējdarbības un banku sistēmas rehabilitācijas programmas: ir paredzēts izlaist valsts vērtspapīrus, aizvietot ar tiem uzņēmumu sliktos parādus, pēc tam ar Pasaules bankas kredītu šos vērtspapīrus izpirkt un tad veidot tā saucamo otrreizējo parādu tirgu, dibinot īpašas institūcijas, kas šos parādus piedzīs. Tā ka tas ir daudz sarežģītāks process. Finansiāls process, nevis tikai administratīvs process, kur ņem un iekasē šos parādus. Bet galvenā problēma ir tur: tā kā tie sastāv no vairākām šādām stadijām, tas būtu pilnīgi nenopietni, ja mēs pašlaik prognozētu jau šā gada budžetā konkrētus ieņēmumus uz šo pasākumu rēķina. Kaut arī, kā es jau minēju pašā sākumā, mēs to esam jau ņēmuši vērā, aprēķinot katru konkrētu ieņēmumu no konkrēta nodokļa. Visbeidzot, tas arī nav pareizi no budžeta metodoloģijas viedokļa, jo ieņēmumi sadalās pa konkrētiem ieņēmumu avotiem. Tas ir, pirmkārt, par nodokļu ieņēmumiem. Un nevar ārpus šīm konkrētajām, atsevišķajām pozīcijām (ieņēmumiem par nodokļiem) vēl paredzēt atsevišķu pozīciju - kā papildu ieņēmumu vispār no nodokļiem, neko nerunājot par struktūru, kādā veidā tas notiks. Es atvainojos Zaščerinska kungam, bet būtībā tikpat argumentēti mēs varētu paredzēt 50 procentus, 70 procentus vai 10 procentus. Kāds tam ir pamatojums? Būtībā katrs var pēc savas metodes paskatīties griestos un noteikt savu procentu. Bet tā taču nevar izstrādāt budžetu!".
- 1994_02_03-seq44 language "lv".
- 1994_02_03-seq44 speaker Uldis_Osis-1948.
- 1994_02_03-seq44 mentions Q36.