Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_02_03-seq257> ?p ?o. }

• 1994_02_03-seq257 type Speech.
• 1994_02_03-seq257 number "257".
• 1994_02_03-seq257 date "1994-02-03".
• 1994_02_03-seq257 isPartOf 1994_02_03.
• 1994_02_03-seq257 spokenAs 24.
• 1994_02_03-seq257 spokenText "Godājamais Prezident, godājamā Saeima! Jāsaka, ka šinī gadījumā valstij jārisina lielā mērā arī ar pagātni saistītās problēmas, jātiek galā ar šo pagātnes mantojumu, kas mums ir palicis no centralizētās ekonomikas laikiem. Un, kā jūs droši vien labi zināt, tajos laikos kredītus deva pēc centralizētiem norādījumiem, bez īpašiem nodrošinājumiem un gandrīz automātiski, tajā skaitā arī lauksaimniecībai un visiem citiem. Un šajā te 1992. /1993. gadā, kad notika pāreja uz tirgus ekonomikas attiecībām, daudzi no šiem izsniegtajiem kredītiem kļuva tādi, par kuriem netika maksāti procenti. Vai arī varbūt procenti tika maksāti, bet netika atdotas pašas šīs pamatsummas, kas bija iedotas pamatā valsts uzņēmumiem. Tajā laikā arī banku nodaļās, mācoties strādāt, varbūt kādreiz tika izdarītas kļūdas zināšanu trūkuma dēļ, kādreiz varbūt arī nolaidības dēļ. Tad tika izsniegti kredīti, kas vēlāk kļuva par šādiem nelabvēlīgiem, un vairākos gadījumos pat Unibanka, protams, ierosina prokuratūrai izmeklēt šādus gadījumus, taču viss kopumā tas ir valstiski svarīgs jautājums, kā mēs atrisināsim šo sarežģīto problēmu, jo šeit ļoti cieši un ļoti kompleksi saistās divas problēmas. Viena - tā ir rūpniecības rehabilitācija, tas, saglabāt vai nesaglabāt mūsu rūpniecisko potenciālu un arī finansu sistēma, kur ir jau tāds banāls salīdzinājums, ka tā ir asinsrite, tātad vai mums darbosies šī banka, kas ir ļoti cieši saistīta ar mūsu rūpniecisko potenciālu. Un šeit nekādā ziņā nevaru piekrist ne cienījamajai Seiles kundzei, ne Zaščerinska kungam, ka, lūk, ja kāds nespēj nomaksāt savus procentus un atdot savus parādus, tad viņam jāiedod vēl naudiņa, jo varbūt, ka viņš no tās naudiņas procentus nomaksās. Tā problēma šeit ir stipri citādāka. Ir vesela virkne kredītu, kuri Unibankai nenes nekādus ienākumus, taču Unibankai regulāri jāmaksā par tiem resursiem, no kā šie kredīti ir izsniegti, - vai nu tie būtu uzņēmumu kontu atlikumi, vai tie būtu iedzīvotāju depozīti, vai tie būtu Latvijas Bankas resursi, par kuriem tāpat ir jāmaksā procenti. Ja šie izsniegtie kredīti nenes nekādu ienākumu, tad tas nozīmē, ka Unibankai vai nu tas ir jākompensē no citiem kredītiem, pieprasot par tiem augstāku procentu, vai arī tai jāstrādā ar zaudējumiem, tādējādi ejot uz bankrotu. Un tāpēc, ja valdība uzņemas šādas te rehabilitācijas programmas izpildi, tad valdībai ir jāizsniedz šādas te ilgtermiņa obligācijas, par kurām maksā procentus, lai Unibanka varētu strādāt normāli, konkurējot arī ar citām bankām. Bez tam, protams, ir ļoti būtiski, kā Saeima šodien izlems, kāda būs Unibankas turpmākā stratēģija. Ja tiek nolemts, ka šāda veida programma netiek īstenota, tad Unibankai ar vislielāko bardzību jāvēršas pret visiem šo slikto kredītu īpašniekiem, nekavējoties jāsāk šo kredītu visbargākā piedzīšana. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Saimnieciskajā tiesā būs lietas par bankrotu veselai virknei būtisku valsts uzņēmumu, rūpniecības uzņēmumu, kur atkal, tāpat kā runājot par 6 miljoniem nodokļu parādu piedziņu, mēs iegūsim šos likvidētos un izpārdotos uzņēmumus, cilvēkus bez darba ar visām ar to saistītām problēmām. Līdz ar to netiks realizēta arī Pasaules bankas piedāvātā programma, kur šie uzņēmumi, tos privatizējot un arī dodot pret attiecīgiem biznesa plāniem viņiem Pasaules bankas ilgtermiņa kredītus, varētu atveseļoties finansiāli un arī vismaz daļēji atmaksāt šos te kredītus, kas viņiem ir pret Unibanku. Jāsaka, ka Unibankā, realizējot šo programmu, ir veiktas arī būtiskas vadības izmaiņas, būtiski tiek uzlabota visu šo kredītu pārvaldīšana, nākošo - jauno - kredītu izsniegšana. Tas notiek gan sadarbībā ar starptautiskajiem ekspertiem, gan arī nupat Unibankā ir sākusies Eiropas kopienas finansēta revīzija, ko veic Kūpers un Laibrants, kuras rezultātā mēs tiešām iegūsim pilnu pārskatu par tiem 25 miljoniem nelabvēlīgo kredītu, kas tur atrodas. Un faktiski pēc starptautiskajiem standartiem šo nelabvēlīgo kredītu ir vēl daudz vairāk, tāpēc, bez šaubām, Finansu ministrija ir centusies šeit šos procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām paredzēt pēc iespējas mazākus un tiešām aizstāt vai garantēt ar šīm valsts ilgtermiņa obligācijām tikai tos kredītus, kas tiešām ir nelabvēlīgi un kur situācija ir vissmagākā. Kāpēc tāda situācija nav citās bankās? Viena banka tāda ir, kur šī situācija ir līdzīga, - tā ir Krājbanka, kur ir jārealizē līdzīga veida programma. Taču tā ir atšķirīgāka sakarā ar to, ka šīs problēmas struktūra ir cita. Redziet, par Hipotēku banku mēs varēsim runāt pēc 5 gadiem, tad, kad Hipotēku banka būs izsniegusi kredītus, un, ja šie kredīti būs izsniegti nepareizi, tad arī tur, iespējams, būs jārunā par rehabilitācijas programmām. Jāsaka, ka tā nav nekāda unikāla pieeja, šāda pieeja tiek lietota gan visā Austrumeiropā, gan, kā mēs tikko pārliecinājāmies, arī Zviedrijā, kur Zviedrijas valdība nepieļāva lielas bankas bankrotu, bet ieguldīja tās rehabilitācijas programmā 24 miljardus kronu, kas ir, pārrēķinot latos, 2 miljardi. Tāpēc es aicinu deputātus būt saprātīgiem šajā ziņā, atbalstīt šo rehabilitācijas programmu, balsot par valdības iesniegto variantu, jo šeit visciešākajā veidā ir saistīta gan rūpniecības atveseļošanās, gan Latvijas finansu sistēmas atveseļošanās. Paldies.".
• 1994_02_03-seq257 language "lv".
• 1994_02_03-seq257 speaker Edmunds_Krastins.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q822919.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q211.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q193089.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q687709.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q1092499.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q34.
• 1994_02_03-seq257 mentions Q52847.