Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_27-seq69> ?p ?o. }

• 1994_01_27-seq69 type Speech.
• 1994_01_27-seq69 number "69".
• 1994_01_27-seq69 date "1994-01-27".
• 1994_01_27-seq69 isPartOf 1994_01_27.
• 1994_01_27-seq69 spokenAs 8.
• 1994_01_27-seq69 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Saeima 1993. gada 13. jūlijā izveidoja parlamentāru Izmeklēšanas komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļuva Roberts Milbergs. Viens no galvenajiem šīs komisijas uzdevumiem ir noskaidrot okupācijas armijas īpašumu pārņemšanas kārtību. Kā parlamentārā Izmeklēšanas komisija Milberga vadībā ir veikusi šo uzdevumu? Tieši atbildīgs par šo darba lauku ir komisijas loceklis Kostanda, kurš, kā mēs visi tagad ļoti labi zinām, Izmeklēšanas komisijas uzdevumā ļoti aktīvi veica Krievijas bruņoto spēku pārziņā esošo objektu apzināšanu un uzskaiti. Mēs zinām, ka komisijas darbībā ir bijuši pozitīvi momenti, kā, piemēram, Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja atjaunošana pie Aizsardzības ministrijas, īpašumu pārņemšanas komisijas izveidošana pie Ministru kabineta un droši vien arī daudzi citi nozīmīgi sasniegumi. Tomēr gribas šeit, parlamentā, saņemt atbildi uz galveno jautājumu - kā šī komisija veicinājusi likumības ievērošanu Krievijas Federācijas bruņoto spēku pārziņā esošo īpašumu pārņemšanā? Atbilde uz šo jautājumu diemžēl ir negatīva. Izmeklēšanas komisija Milberga vadībā ne vien nav nostiprinājusi pārņemšanas likumību, bet - vēl ļaunāk! - veicinājusi bruņotu administratīvu patvaļu, it īpaši Vidzemes priekšpilsētā, kas galarezultātā noveda pie Latvijai ļoti bīstamā 10. janvāra uzveduma. Vai tā bija bezatbildīga pašpaļāvība vai apzināta provokācija pret Latviju - to rādīs izmeklēšana. Taču šobrīd, pamatojoties uz kompetentu speciālistu teikto, televīzijā parādīto un paša Ruča publiski paskaidroto, var konstatēt sekojošo: 1. Ar Roberta Milberga komisijas ziņu un Andreja Ruča vadībā jau pirms 10. janvāra tika izmēģināta nelikumīga Krievijas Federācijas bruņoto spēku objektu ieņemšana, izmantojot bruņotu spēku. Te piemērs būtu 49. tanku remonta rūpnīca. Milberga kungs uz šo patvarību nereaģēja, un Ruča kungs nākošo reizi gāja vēl tālāk, mēģinot arestēt ne vien mantu, kuras liela daļa likumīgi pieder Krievijai, bet arī Krievijas militārpersonas. Atrast šai rīcībai kaut kādu likumīgu pamatu nav iespējams, jo tāda vienkārši nav. Tādēļ visi attaisnošanās mēģinājumi ir spekulācija ar lasītāju vai klausītāju neziņu. 2. Zīmīgi ir tas, ka par 10. janvāra uzvedumu jeb notikumu tajā dienā nezināja ne Krievijas karaspēka grupas komandieri, ne Latvijas izveidotais Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs, bet par to ļoti labi zināja Milberga kungs, kurš pat nosūtīja uz notikuma vietu komisijas novērotāju Dobeļa kungu. Milbergs Ruča darbību koordinēja telefoniski (tas ir fiksēts televīzijā), bet neko nedarīja, lai viņa nelikumīgās darbības pārtrauktu. 3. Notikuma aculiecinieks Paviloņa kungs, kurš ir kontroles biroja atbildīga amatpersona, apgalvo, ka Krievijas bruņoto spēku amatpersonu aizturēšana bijusi jau iepriekš sagatavota un ieplānota. To, starp citu, pasaka arī Ruča un Dobeļa kungi televīzijas intervijā pirms 10. janvāra provokācijas uzsākšanas. Šī provokācija tika plānota ar plašu žestu, ar video ierakstiem un intervijām. Rodas jautājums: kādu lomu šajā uzvedumā spēlēja Saeimas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Milberga kungs? Vai viņš bija šā scenārija autors, režisors vai tikai orķestrēja visu šo provokāciju? To mums parādīs galarezultāti, un patiesību mums, cerams, pateiks prokuratūras veiktā izmeklēšana. Esmu pārliecināts, ka nekādā gadījumā Milberga kungs nevar palikt tik atbildīgas komisijas priekšgalā un arī nevar palikt pašā Izmeklēšanas komisijā. Sekas Latvijai var būt pārāk smagas. Tādēļ frakcija “Saskaņa Latvijai” neuzticas Milberga kungam un iesaka Saeimai pieņemt lēmumu - atsaukt Milbergu no Saeimas Izmeklēšanas komisijas. Un es gribu lūgt Milberga kungu: lūdzu, nesakiet vairs nevienam, ka šī esot mūsu akcija, lai atriebtos jums par to, ka jūs esat savā komisijā mēģinājis man uzdot grūtus jautājumus. Milberga kungs, Ārlietu ministrija attiecības ar mani sāka kārtot vēl pirms vēlēšanām, un mēs - ne jūs, ne es - vēl nebijām šeit ievēlēti. Tā ka šis nav tas gadījums. Un, paldies Dievam, šodien šīs manas un Ārlietu ministrijas attiecības noskaidro prokuratūra un cerams, ka arī uz šo jautājumu prokuratūras darbinieki drīzumā dos kādu konkrētu atbildi. Šeit jautājums ir pavisam cits. Es atceros to dienu, kad jūs šeit ļoti ilgi bijāt tribīnē un savā runā nosaucāt to amatpersonu vārdus, kuras nekādi negrib dot atbildes uz jūsu komisijas uzdotajiem jautājumiem. Bet vai jūs esat pats sev kādreiz jautājis, kāpēc tas tā ir? Kāpēc cilvēki negrib ar jums runāt? Kāpēc cilvēki jums neuzticas? Un tas ir tas jautājums - par uzticību vispār. Ne tikai par uzticību jūsu komisijai, bet arī par uzticību šeit, parlamentā. Es uzskatu, ka mēs šeit strādājam ļoti lielā neuzticības atmosfērā, un šī neuzticība nebeigsies, iekams mēs nepavilksim strīpu zem mūsu, tā teikt, kuprainās pagātnes. Un es nekad nejutīšos omulīgi šinī sabiedrībā, ja mēs beigās, beigu beigās, vai nu teiksim to taisnību, ja mēs pie tās varēsim tikt, vai arī... Es esmu pārliecināts, ka mēs nekad netiksim pie šīs taisnības par mūsu pagātni. Un, ja mēs nebūsim tik politiski gudri, ka tiešām pieņemsim vienu izlīguma deklarāciju un pavilksim strīpu zem mūsu pagātnes, kuru diemžēl mēs nevaram šobrīd noskaidrot, nevaram zināt, kāda tad tā mūsu pagātne ir bijusi, cik aktīvi mēs esam cēluši sociālismu, cik aktīvi mēs esam sadarbojušies ar nepareizām struktūrām un organizācijām... Tātad es domāju, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai mēs visi pārliecinātos, ka tas darbs neies uz priekšu nedz šeit, parlamentā, nedz valdībā, nedz valstī, iekams mēs neatbrīvosimies no šīs mūsu pagātnes. Mums ir jāpieņem zināma deklarācija, kuru varētu saukt vai nu par izlīguma deklarāciju, vai kaut kā citādi un kura tiešām aizliegtu jebkuram runāt, teiksim, par manu pagātni. Izņēmums būtu tad, ja es būtu izdarījis kādu konkrētu noziegumu, par kuru mani varētu tiesāt saskaņā ar likumu. Es aicinu mūsu valdošo koalīciju nopietni padomāt par šo jautājumu. Valdošajā koalīcijā ir ļoti daudzi spējīgi juristi, un, manuprāt, tiešām ir pienācis pēdējais laiks ķerties pie šā nozīmīgā dokumenta, jo, ja mēs nebūsim tik politiski drosmīgi, lai pieņemtu šādu dokumentu, mēs nevarēsim runāt par nopietnu darbu šeit, mēs nevarēsim nopietni izvērtēt mūsu pagātni, mēs vispār nevarēsim nopietni runāt ar Milberga kungu un ar tamlīdzīgām komisijām. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_27-seq69 language "lv".
• 1994_01_27-seq69 speaker Janis_Jurkans-1946.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q822919.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q211.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q159.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q2167704.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q15628977.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q4294480.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q1092499.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q43048.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q7344798.
• 1994_01_27-seq69 mentions Q193159.