Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_27-seq36> ?p ?o. }

• 1994_01_27-seq36 type Speech.
• 1994_01_27-seq36 number "36".
• 1994_01_27-seq36 date "1994-01-27".
• 1994_01_27-seq36 isPartOf 1994_01_27.
• 1994_01_27-seq36 spokenAs 132.
• 1994_01_27-seq36 spokenText "Deputātu frakcija “Saskaņa Latvijai” ir iesniegusi jautājumu Ministru prezidentam Birkava kungam un iekšlietu ministram Ģirtam Kristovskim sakarā ar to, ka pēdējo mēnešu laikā mūsu valstī ir vērojami noteiktu politisko spēku centieni saasināt iekšpolitisko situāciju Latvijā un sarežģīt Latvijas Republikas ārpolitisko stāvokli. Valstī arvien biežāki kļūst rupjas administratīvās patvaļas un ārpusreglamenta politiskās cīņas recidīvi, pat ar bruņotu spēku pielietošanu. Mērķtiecīgi tiek veidotas bruņotas vienības, kas nepakļaujas valsts varai. Viskliedzošākais šādas rīcības piemērs ir situācija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, kuras valdi līdz pēdējam laikam vadīja apvienības “Tēvzemei un brīvībai” aktīvists Andrejs Ručs. Uzsācis savu darbību Vidzemes priekšpilsētas valdes vadībā, A. Ručs atļāvās klaji nerēķināties ar Latvijas Republikas likumiem, bet tas, pateicoties bijušā parlamenta nacionāli radikālā spārna aizstāvībai, palika bez nopietnas pretreakcijas. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas A. Ruča iesāktā valsts likumu ignorēšana pārauga klajā bruņotā patvaļā, izmantojot Zemessardzes 13. bataljonu un Vidzemes priekšpilsētas municipālās policijas vienības, kas faktiski ir pārvērstas par A. Ruča bruņotajiem spēkiem un ir gatavas izpildīt jebkuru A. Ruča nelikumīgo rīkojumu. Latvijas Republikas valdība līdz pat pēdējam laikam uz A. Ruča un viņa bruņoto spēku nelikumīgajām izrīcībām - dažādu objektu aplenkšanu un ieņemšanu ar ieroču spēku, patvaļīgām kontrolēm un izlikšanām - ir reaģējusi visai miegaini un nevarīgi, kas sekmēja A. Ruča un viņa piekritēju šā gada 10. janvārī izraisīto provokāciju, kas radīja negatīvu starptautisku rezonansi un tieši apdraudēja Latvijas Republikas suverenitāti. Mums ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka A. Ruča un viņa pavadoņu rīcību ne tikai atbalstīja, bet arī rosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri par katru cenu vēlas ar ārpusparlamentārām metodēm destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī. Izbrīnu izraisa Latvijas Republikas daudzo drošības struktūru nevarība izzināt šo radikālo spēku plānus un savlaicīgi novērst šā gada 10. janvāra bruņoto akciju. Vai Latvijai ir vajadzīgi tik nevarīgi drošības dienesti? Vai nav nepieciešama šo sadrumstaloto valsts institūciju steidzama reorganizācija? Frakcija lūdz Ministru prezidentu V. Birkavu un iekšlietu ministru Ģ. V. Kristovski sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem. Kādi organizatorisku struktūru un likumdošanas iniciatīvas pasākumi tiek veikti, lai turpmāk nepieļautu atsevišķu pašvaldību vadītāju patvarīgu rīcību, kas grauj valsts varu un pārkāpj iedzīvotāju tiesības? Vai tiks izstrādāti un ierosināti Valsts prezidentam un Nacionālās drošības padomei priekšlikumi, lai pilnībā nepieļautu atsevišķu politisko spēku ietekmi dažādos bruņotos valsts formējumos un, ja nepieciešams, lai izformētu atsevišķas politizētas bruņotas vienības, kas izpilda šo politisko spēku pasūtījumu? Vai tiks pārskatīts pašvaldību policijas vienību darbības normatīvais pamats, lai nepieļautu situāciju, ka pašvaldību policija kļūst par vietējo karaļu karadraudzēm, kuras izpilda jebkuru nelikumīgu šādu karaļu rīkojumu. Vai, ja nepieciešams, likvidēs pašvaldību policijas institūtu, visas pašvaldību apsardzes funkcijas uzticēs vienīgi valsts policijai? Vai tiks reorganizētas tās struktūras, kuru uzdevums ir ar operatīvām metodēm garantēt valsts drošību, ar nolūku - panākt šo struktūru efektīvu darbu un precīzu pakļautību? Vajag izstrādāt bruņotu incidentu novēršanas mehānismu valsts teritorijā, nepieļaut šo izziņas un spēka struktūru politizēšanu. Vai turpmāk savlaicīgi un bez minstināšanās - līdz pat Krievijas bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no valsts teritorijas - tiks risināti visi normatīvie un organizatoriskie jautājumi, kas saistīti ar Krievijas bruņoto spēku pagaidu uzturēšanos Latvijā, lai Ministru kabineta neizlēmība nekad vairs neradītu ieganstus patvarīgai rīcībai? Frakcija “Saskaņa Latvijai” ir pārliecināta, ka cīņai par politisko varu Latvijā jānotiek vienīgi ar parlamentārām metodēm, un nosoda jebkuru ārpusparlamentāru rīcību, kura tieši vai netieši grauj likumīgo valsts varu. Šeit ir pieci diezgan gari jautājumi, uz kuriem es mēģināšu atbildēt kopā. Kas tiek veikts Latvijas valstī, lai sakārtotu aizsardzības un drošības struktūras? Jāsaka, ka tiešām šie sakārtošanas darbi šobrīd neattīstās pietiekoši ātri, un tam pamatā varbūt tiešām ir šobrīd dažādu politisku spēku iesaistīšanās šā atbildīgā darba veikšanā un, iespējams, arī mūsu valsts attiecīgu dienestu formēšanās. Jāsaka, ka Aizsardzības ministrija, Zemessardzes vadība un Iekšlietu ministrija, līdzko tika izveidots Ministru kabinets, ķērās pie šā jautājuma kārtošanas, un praktiski trīs nedēļu laikā tika panākts konsensus šo struktūru vadītāju starpā par to, kāds būtu modelis aizsardzības un iekšlietu struktūrām. Kā mēs saprotam, iekšlietu jomā Satversme ir uzlikusi visu atbildību iekšlietu ministram un Ministru kabinetam. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Satversmi aizsardzības jautājumi un aizsardzības spēku vadība kara laikā tiek nodota Valsts prezidentam, lai tiktu ievērota šīs valsts institūcijas un šīs amatpersonas klātbūtne šā jautājuma kārtošanā un lemšanā, tika gaidīts, ka tiks pieņemts likums par Nacionālās drošības padomi. Tad, kad šis likums tika pieņemts, pamazām tika uzsākts darbs šajā struktūrā. Un tika uzsākts darbs pie pretizlūkošanas likuma, kas pārvērtās par noteikumiem, un tas šeit tika noraidīts. Kāpēc šis likums tika daļēji izmantots par vienu no pamatlikumiem, kurš saistījās ar reorganizāciju? Tāpēc, ka mēs uzskatījām, ka, lai veiktu struktūru reorganizāciju vai sakārtošanu Satversmes noteiktajā kārtībā un pakļautībā, ir nepieciešams radīt normatīvo bāzi, uz kuras pamata mēs varētu veikt šo reorganizāciju. Ņemot vērā 10. un 11. janvāra notikumu attīstības gaitu un ņemot vērā to, ka pretizlūkošanas noteikumi ir noraidīti un var tikt apspriesti pietiekoši ilgā laikā vēl parlamentā, ir iespējams, ka šis ceļš vairs īsti nav ejams un Ministru kabinetam būs jānosaka pakāpeniska drošības dienesta reorganizācija, pārveidojot un izveidojot jaunas apsardzes struktūras valstī, un jāpārveido mūsu valsts informācijas iegūšanas dienesti, un varbūt jāveic arī citi pasākumi. Jāsaka, ka mēs pēdējā laikā esam konstatējuši, ka atsevišķās pašvaldībās ir tiešām vēlēšanās veidot municipālo policiju nevis sadarbībai ar valsts policiju un nevis izmantošanai municipālās policijas paraugnoteikumos norādīto uzdevumu veikšanai, bet izmantojot kā vietējās pašvaldības interesēs darbojošos spēku. Spilgts piemērs bija šis incidents Vidzemes priekšpilsētā, kur municipālā policija pārkāpa savas pilnvaras un izpildīja pretlikumīgus pašvaldības vadītāja rīkojumus. Ministru kabinets nekavējoties rīkojās un pieņēma lēmumu, ka municipālā policija būs turpmāk Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un attiecīgie municipālās policijas vadītāji var tikt iecelti amatos un apstiprināti tikai ar iekšlietu ministra ziņu. Tas varbūt ir pirmais solis, reaģējot uz notikumu straujo gaitu, bet šajā virzienā darbs noteikti tiks turpināts. Jāsaka, ka man pašam personīgi ir bijušas tikšanās ar Rīgas pašvaldību vadītājiem, un pašvaldību vadītāji pirms tam, pirms šiem notikumiem, īpašu pretimnākšanu neizrādīja. Bet, kā mēs redzam, pēdējie notikumi tomēr liek Ministru kabinetam pārskatīt valsts iekšlietu jautājumus. Skaidrs, ka šādas tiesības veidot, kā šeit rakstīts, vietējo karaļu karadraudzes - šādas tiesības pašvaldību vadītājiem nav dotas un arī šādas funkcijas tiem nevarētu tikt uzticētas. Tāpēc jau savulaik, veidojot Latvijas Republikas Zemessardzi, šādas pašvaldību iespējas ietekmēt šīs vienības netika paredzētas. Aizvadītais periods diemžēl rāda, ka, attīstoties mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, it sevišķi Zemessardzei un municipālajai policijai, atsevišķām ļoti enerģiskām pašvaldībām ir izdevies atsevišķām bruņoto spēku vienībām uztiept savas vēlmes un savu darba stilu. Šobrīd var teikt, ka Nacionālās drošības padome izskata un izskatīs šo budžeta vienību tālāko attīstības gaitu un finansēšanu saskaņā ar valsts draudu analīzi un valsts drošības koncepciju. Un šis darbs tiek turpināts, un viņš arī tiks turpināts, neskatoties uz to, ka Nacionālās drošības padome ir vairāk konsultatīva struktūra. Tomēr šeit notiek pārrunas un summējas tie viedokļi, kas ir attiecīgajās ministrijās, kas ir Valsts prezidenta izlolotas, un valsts pamazām tiks sakārtota, un attiecīgās spēka struktūras nokļūs to ministriju un ministru pārraudzībā vai gādībā, kuri ir atbildīgi par iekšlietām, par kārtību valstī un valsts aizsardzību. Paldies. Tā būtu mana atbilde.".
• 1994_01_27-seq36 language "lv".
• 1994_01_27-seq36 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q822919.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q211.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q4294315.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q2660080.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q159.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q6112266.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q2167704.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q4294480.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q193159.
• 1994_01_27-seq36 mentions Q960031.