Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq83> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq83 type Speech.
• 1994_01_20-seq83 number "83".
• 1994_01_20-seq83 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq83 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq83 spokenAs 49.
• 1994_01_20-seq83 spokenText "Cienījamie kolēģi! Savas uzstāšanās sākumā es arī gribu pateikties kolēģiem deputātiem, komisijām un frakcijām par izteiktajiem viedokļiem attiecībā uz budžetu, par izteikto kritiku, kaut arī dažbrīd tā nebija patīkama budžeta sastādītājiem vai valdībai. Mēs esam saņēmuši daudz dažādu priekšlikumu, kā nupat jau minēja Platā kungs - budžeta valsts ministrs, un uzmanīgi analizējām šos priekšlikumus. Tomēr, tā kā mēs apspriežam budžetu pirmajā lasījumā, tātad konceptuāli, es pašlaik neiedziļināšos konkrētos jautājumos, pie kuriem mēs neizbēgami nonāksim, skatot budžetu otrajā lasījumā, strādājot komisijās. Bet tagad runāšu par dažiem konceptuāliem jautājumiem, kas tika skarti mūsu divas dienas ilgajās debatēs. Pirmais, uz ko es vēlētos vērst deputātu uzmanību: apspriežot budžetu, mums tomēr vajadzētu ņemt vērā reālo situāciju tautsaimniecībā, ekonomikā, tādu, kāda tā tiešām ir, neizskaistinot to un nemēģinot parādīt rožainās krāsās, bet tajā pašā laikā nedrīkstam mēģināt radīt kaut kādu dramatisku iespaidu. Piemēram, kad Lucāna kungs uzstājās, viņš, kā parasti (cik es esmu dzirdējis viņu uzstājamies), runāja par to, ka tautsaimniecība brūkot, tā jau esot sabrukusi, bet vēl joprojām brūkot, viss esot ļoti slikti, tirgus sašaurinoties, cilvēkiem pirktspēja samazinoties. Bet tā taču nav! Šajā īsajā laika periodā, kopš jaunā valdība atrodas pie varas, situācija ir stabilizējusies. Es negribu teikt, ka tas ir tikai pašreizējās valdības nopelns. Tur ir lielā mērā jāsaka paldies arī iepriekšējai valdībai. Pat oficiālā mūsu valsts statistika, lai cik greizs spogulis tas reizēm nebūtu, parāda to, ka rūpnieciskajā ražošanā (un statistika ir pārsvarā par valsts uzņēmumiem) pēdējos mēnešos ir skaidri redzamas pozitīvas izmaiņas. Arī runas par iekšējā tirgus sašaurināšanos pilnīgi neatbilst īstenībai, pirktspēja palielinās, un iekšējais tirgus pakāpeniski - lēnām, protams - paplašinās. Runājot par tik ļoti svarīgām lietām kā budžets un situācija tautsaimniecībā, es tomēr gribu aicināt kolēģus reizēm pārlaist acis mazdrusciņ, vismaz pa diagonāli kaut vai mūsu statistikas biļeteniem, lai orientētos, kādā virzienā mēs ejam - uz augšu vai uz leju, pa labi vai pa kreisi. Citādi mēs dezorientēsim savus kolēģus, dezorientēsim mūsu sabiedrību. Un vēl. Mums tika kā piemērs minēts, ka mums vajadzētu sekot Skandināvijas modelim. Protams, varētu piekrist, ka Skandināvijas valstu ekonomiskā sistēma lielā mērā ir diezgan tuva mūsu izpratnei (vismaz pašreizējai) par tirgus ekonomiku, mūsu mentalitātei - un tā tālāk. Tomēr Skandināvijas valstis pašreiz atrodas smagā, dziļā krīzes situācijā. Somijā, piemēram, bezdarbs sasniedz 20 procentus, līdzīga situācija ir Zviedrijā, un nesen sarunās ar Somijas valdības pārstāvjiem no viņu puses tika izteikts viedoklis, ka 1994. gadā arī Somijas ekonomika acīmredzot atradīsies pilnīgi bezcerīgā situācijā, bez kādām cerībām uz kaut cik jūtamu uzlabošanos. Tādēļ es gribu teikt, ka mums Latvijā ir jāseko citam modelim, un tas ir Latvijas modelis. Mums ir jāveido savs ekonomikas modelis. Varbūt šis modelis pašlaik atrodas savā formēšanās stadijā. Tautsaimniecība formējas, tautsaimniecība veidojas pilnīgi jaunā struktūrā, iespējams, jaunā orientācijā, un mēs vēl nevaram pateikt, kāda šī tautsaimniecība būs, teiksim, pēc gadiem pieciem, septiņiem. Un ar ko ir saistītas arī tās grūtības, par ko šeit diezgan daudz kritizēja valdību. Kritizēja par to, ka nav tautsaimniecības attīstības koncepcijas. Jā, mums tiešām nav tādas tautsaimniecības attīstības koncepcijas, kurā būtu pateikts, ka, lūk, teiksim, mums jāattīsta tādas un tādas nozares līdz 2000. gadam, un ka katru gadu mēs sasniegsim tādus un tādus tempus. Tas lielā mērā atgādinātu bijušās PSRS piecgadu plānus. Reālā situācija ārējā tirgū citās valstīs ir tāda, ka mums sava vieta starptautiskajā darba dalīšanas sistēmā vēl ir jāmeklē ļoti grūtā ceļā un arī smagā cīņā jāizcīna. Un tur Lucāna kungam ir pilnīga taisnība, ka mēs esam pilnīgi atteikušies - nu, ne jau nu pilnīgi, bet - lielā mērā atteikušies no ekonomiskās varas vai kontroles pār ekonomiku un esam pārgājuši uz netiešu ekonomikas regulēšanu. 50 gadu ilga atrašanās PSRS sistēmā vismaz mūs ir pārliecinājusi, ka šī sistēma ir neefektīva un bezperspektīva. Es saprotu, ka šis 50 gadu ilgais spriedzes periods nav pārliecinājis Lucāna kungu, varbūt arī vēl dažus citus, un acīmredzot arī nekad vairs nepārliecinās, bet es vēlētos šeit pasvītrot, ka kontrole pār ekonomiku, vara pār ekonomiku, - tā nav mūsu Ministru kabineta politika un arī nebūs, kamēr vien šis Ministru kabinets pastāvēs. Bet tas nenozīmē, ka mēs pilnīgi nepievēršam uzmanību ražošanas attīstībai. Tieši otrādi, - ļoti ievērojama daļa ministriju darba, Ministru kabineta darba un Ministru kabineta komiteju darba tiek veltīta tieši šiem jautājumiem, tas ir, kā stimulēt tautsaimniecības ražošanas attīstību. Un es šeit pieminēšu tikai dažus piemērus. Pirmkārt, tuvākajā laikā mēs Ministru kabinetā izskatīsim grozījumus peļņas nodoklī, paredzot, ka valūtas kursa aprēķināšana veicama nevis brīdī, kad preces tiek nosūtītas no ražotāja, no uzņēmuma, bet tad, kad tiek saņemta nauda. Tas lielā mērā varētu atvieglot dzīvi uzņēmējiem un samazināt viņu zaudējumus sakarā ar valūtas kursa svārstībām. Paredzēti ir arī grozījumi nodokļos, nodokļu likumos un arī ārvalstu investīciju likumos par investīciju stimulēšanu caur nodokļu kredītiem, it sevišķi mazajiem uzņēmumiem. Tiek atbalstīta arī uzņēmumu iniciatīva - gan privāto, gan valsts uzņēmumu iniciatīva. Piemēram, pirms dažām nedēļām Ministru kabinets pieņēma lēmumu garantēt Japānas kredītu Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombinātam, ņemot vērā gan kombināta aktīvo darbību pēdējos mēnešos, gan arī reālo situāciju Daugavpilī un Latgalē kopumā. Tas, starp citu, attiecas uz Latgales programmu. Tātad mēs ne vienmēr par visu rakstām garas un plašas programmas, bet strādājam praktisku darbu, pieņemdami konkrētus lēmumus un tos realizēdami. Diemžēl ne vienmēr to uzreiz var ievērot. To pašu var teikt arī par kreditēšanu tautsaimniecībā. Jā, mūsu iekšzemes iespējas kreditēt ar pieņemamiem procentiem uzņēmumus ir ārkārtīgi ierobežotas. Pagaidām mēs esam spiesti lielā mērā izmantot ārvalstu kredītus, piemēram, G-24, Pasaules bankas, Eiropas bankas kredītus un citus. Pašlaik mēs pārskatām G-24 kreditēšanas nosacījumus. Paredzam, piemēram, nevis izsniegt naudu kredītu pieprasītājiem, bet apmaksāt importa dokumentus par iekārtām, par tehniku un tā tālāk. Sadalot, regulējot G-24 kredītu sadali, tiek noteiktas arī prioritātes, kas ir saistītas, piemēram, ar biznesplāna novērtēšanu, pieprasot šos kredītus. Ir tādas prioritātes, kā, piemēram, eksporta stimulēšana, lauksaimniecības attīstība, darba vietu nodrošināšana jeb jaunu darba vietu veidošana tautsaimniecībā - un tā tālāk. Par to varbūt mazāk tiek runāts un rakstīts, tas ir normāls ikdienas darbs, un tas tiek darīts.".
• 1994_01_20-seq83 language "lv".
• 1994_01_20-seq83 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q193089.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q33.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q80021.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q15180.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q34.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q17.
• 1994_01_20-seq83 mentions Q4382060.