Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq81> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq81 type Speech.
• 1994_01_20-seq81 number "81".
• 1994_01_20-seq81 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq81 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq81 spokenAs 113.
• 1994_01_20-seq81 spokenText ". Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Budžeta projekts, es nenoliedzu, ir gatavots steigā, jo tiešām mums nebija pietiekami daudz laika, lai sagatavotu ļoti labu un kvalitatīvu budžeta projektu, tādu, kurš apmierinātu pilnīgi visus. Budžets ir gatavots, sasprindzinot visus spēkus, kādi bija Finansu ministrijai, lai sagatavotu šo budžeta projektu pēc iespējas labāku. Un tiešām - 12. novembrī pirmo reizi budžeta projekts, budžeta aprēķini tika nosūtīti valdības locekļiem, lai viņi varētu ar šiem budžeta aprēķiniem iepazīties. Tikai 15.,16. decembrī šo budžeta projektu saņēma deputāti. Varētu ļoti daudz un ilgi stāstīt par to, kādi bija faktori, kādēļ mēs nevarējām to paspēt izdarīt ātrāk. Jo administratīvās pārmaiņas un jaunu ministriju sistēma Latvijā, pakļautības sakārtošana (kādas iestādes būs pie kādām ministrijām, kādas ministrijas atbildēs par kādām funkcijām Latvijā) - šis process norisinājās nepietiekami ātri. Pietiekami daudz laika vajadzētu, lai ministrijas iepazītos ar savām jaunajām iestādēm un aptvertu to lielo atbildības nastu, kāda katrai ministrijai ir pār to sektoru, par kuru katra no tām atbild. Par spīti tam, ka šis budžeta projekts ir sagatavots ļoti īsā laikā, man ir liels prieks, ka nav īpaši daudz iebildumu tādā ziņā, ka budžeta projekts būtu pilnīgi nesaprotams, ka šajā budžeta projektā nebūtu iespējams orientēties. Pirmo reizi mēs esam radījuši jau pietiekami lielu materiālu, kurš mēģina skaidrot maksimāli daudz detaļu. Tādas detaļas, kuras līdz šim budžetā netika izskaidrotas. Mums vajadzētu salīdzināt šo budžetu un tos, kurus apstiprināja Latvijā apmēram pirms pieciem gadiem. Toreiz faktiski piecās vai astoņās rindiņās parādījās visi valsts budžeta izdevumi. Tie bija izdevumi pārvaldes institūcijām, sociālajiem un kultūras pasākumiem, tautsaimniecībai. Un tur netika atšifrēts, kādas ministrijas un kādas iestādes šo budžetu saņem. Piecu gadu laikā mēs esam nonākuši pie visai detalizēta budžeta. Deputāti un arī jebkurš cits iedzīvotājs var jau saņemt šo budžeta dokumentu un redzēt tajā visai daudz informācijas, cik daudz līdzekļu nonāk katras konkrētas iestādes ietvaros. Tomēr mēs joprojām turpinām un cenšamies uzlabot šā budžeta dokumenta kvalitāti, lai tas būtu skaidrāks, saprotamāks, un vienlaikus lai tas nezaudētu arī to juridisko slodzi, kāda šim dokumentam ir jānes. Lai būtu precīzi skaidrs, kādam mērķim tiek paredzēta nauda, cik daudz šo naudas līdzekļu tiek paredzēts šiem mērķiem, un lai tiešām būtu iespēja kontrolēt, ka naudas līdzekļi tiek novirzīti tam mērķim, kāds ir formulēts budžeta dokumentā. Budžeta dokuments nav tāds, ko var sagatavot dažās dienās, dažās nedēļās vai pat dažos mēnešos. Normāli būtu, ka darbs pie budžeta tiktu veikts vismaz pusotra gada garumā. Un tiešām, es jau decembrī devu uzdevumu uzsākt ļoti nopietnu darbu pie 1995. gada budžeta projekta, sākt sagatavot makroekonomiskos aprēķinus un sākt gatavot to izejas bāzi, kura mums būs 1995. gadam. 1994. gada budžetu mēs varam pieņemt ātrāk vai vēlāk. Bez šaubām, jo ilgāk mēs strādājam pie šā budžeta projekta, jo kvalitatīvāks kļūst šis dokuments, un droši vien viskvalitatīvākais budžets 1994. gadam mūsu rīcībā būs uz šā gada Ziemassvētkiem. Ap šā gada Ziemassvētkiem mums būs perfekti un precīzi skaidrs, kādiem virzieniem un kādām vajadzībām mums šos budžeta līdzekļus vajadzētu izlietot. Bet mums jāņem vērā arī tā atbildība, ka tikmēr, kamēr budžets nav akceptēts, mēs jaunajā budžeta dokumentā paredzētajiem mērķiem līdzekļus lietot nevaram. Un šeit ir ļoti rūpīgi jāapsver tas apstāklis, cik ilgi mēs drīkstam aizkavēt budžeta apstiprināšanu un cik ātri mums jāiet uz priekšu ar šo budžeta dokumentu. Budžetu apspriežot, ir saņemts ļoti daudz priekšlikumu. Šie priekšlikumi ir ļoti labi, bet šajos priekšlikumos ir ārkārtīgi grūti orientēties, jo priekšlikumu ir tiešām ārkārtīgi daudz. Un Finansu ministrija, es ceru, ka kopā ar Budžeta komisiju, pieliks visas pūles, lai tos izvērtētu un lai mēs Ministru kabinetā izskatītu maksimāli daudz šo priekšlikumu, bet tas būs ļoti grūti izdarāms, jo daudzkārt priekšlikumi ir savstarpēji pretrunīgi. Un, jo vairāk līdzekļu mēs paredzam vienai atsevišķai programmai budžeta sastāvā, vienam konkrētam mērķim budžetā, jo mazāk paliek visam pārējam. Jo vairāk naudas budžetā saņem viena atsevišķa iestāde savu vajadzību segšanai, jo vairāk līdzekļu nonāk vienas atsevišķas skolas rīcībā, jo mazāk paliek līdzekļu visiem pārējiem. Diemžēl līdzekļu summa, kuru mēs varam iegūt budžeta vajadzībām un kuru Finansu ministrija ir izvērtējusi, ir visai konstanta, un no tās ļoti tālu aiziet būs ļoti grūti. Par to mēs varam pārliecināties, pavērojot pavisam neilgo 5. Saeimas praksi. Tajā brīdī, kad mēs apspriedām grozījumus nodokļos 1993. gada oktobrī, mēs saņēmām ļoti daudz dažādu vērtējumu par to, kāda var būt šo nodokļu kopējā ietekme. Šeit bija divas galējības. Viena galējība bija tā, ka tika apgalvots, ka Latvijas uzņēmēji sabrukšot zem ārkārtīgi smagās nodokļu nastas un Latvijas ekonomika apstāšoties, un Latvijā nenotikšot pilnīgi nekas pozitīvs. Otra galējība bija tā, ka tika sacīts, ka budžetā mēs nesaņemšot pilnīgi nekādu naudu, jo tik lielus nodokļus neviens tā kā tā nemaksāšot. Un tiešām, noklausījušies visus šos priekšlikumus, mēs tos centāmies ņemt vērā. Tajā brīdī, kad mēs gatavojām savus budžeta aprēķinus, mums bija tiešām ļoti grūti orientēties, un to arī parādīja situācija 1993. gada beigās. Tie budžeta rezultāti, kādus mēs reāli sasniedzām, parādīja to, ka faktiski gan ekonomika attīstījās daudz straujāk, nekā mēs to bijām prognozējuši, un tiešām mums nebija neviena pietiekami pozitīva apgalvojuma šajā nozīmē. Un arī nodokļu maksātāji izrādījās daudz enerģiskāki un maksāja nodokļus, un arī Valsts ieņēmumu dienests uzsāka savu darbību daudz enerģiskāk, nekā mēs to varējām paredzēt. Sakarā ar to budžeta deficīts 1993. gadā samazinājās. Arī attiecībā uz 1994. gadu mums ir ārkārtīgi daudz priekšlikumu, kuri attiecas uz budžeta ieņēmumu daļu, - gan ārkārtīgi optimistiski, no otras puses, arī pietiekami pesimistiski. Ir tādi priekšlikumi, ka vajadzētu palielināt nodokļu novērtējumus, jo ieņēmumu daļa esot novērtēta pārāk zemu. Ir tādi apgalvojumi, ka nodokļu ieņēmumu daļa esot reāla vai pat pārāk liela, jo ekonomika nedarbojas tik labi, kā mēs uzskatām, un diez vai mēs panāksim nākamajā gadā reālu ekonomikas uzlabošanos. Starp šiem jautājumiem ārkārtīgi sarežģīts ir jautājums, cik tālu mēs varam iet budžeta projekta izskatīšanā, cik tālu mēs varam atļauties finansēt atsevišķas programmas vai atsevišķus ļoti svarīgus pasākumus budžeta sastāvā, un cik daudz mums būtu jārēķinās ar to, ka mums tomēr budžetā būs nepieciešami līdzekļi, lai kaut kādā veidā kompensētu to inflācijas pieaugumu, kurš 1993. gada beigās izrādījās straujāks, nekā mēs to bijām iepriekš kalkulējuši. Un tādā gadījumā, ja mēs tiešām to budžeta ieņēmumu pieaugumu, ko mēs varam saņemt uz inflācijas palielinājuma rēķina, novirzīsim atsevišķām programmām, - tādā gadījumā mums var pietrūkt līdzekļu, lai kompensētu inflācijas pieaugumu un lai nodrošinātu nepieciešamo līdzekļu daudzumu dažādu iestāžu funkcionēšanai, darba algām, pensijām un dažādiem pabalstiem. Mēs saņēmām samērā skarbus pārmetumus tajā ziņā, ka Finansu ministrijas un valdības iesniegtie priekšlikumi attiecībā uz pašvaldību finansēm ir voluntāri. Tomēr atskaitījumi pašvaldību ienākumu izlīdzināšanas fondā ir balstīti uz detalizētiem, visā valstī vienotiem izdevumu aprēķinu normatīviem, ienākumu prognozēm, ņemot vērā arī to pārdali sakarā ar izlīdzināšanas fonda izveidošanos. Lai pierādītu to pieeju pareizību, kuras konstruē valdība un Finansu ministrija, mēs gribētu piesaukt arī pavisam netālu vēsturi. Tieši pirms viena gada, kad Latvijas Republikas Augstākajā padomē apsprieda budžeta projektu, Ventspils pilsētas pašvaldība atrakstīja vēstuli, kuru bija parakstījis pilsētas padomes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Ņemot vērā tos aprēķinus, ko Finansu ministrija ir iestrādājusi attiecībā uz Ventspils pilsētu, Ventspils pilsētas budžetā lielākā daļa Ventspils pilsētas iestāžu būtu jāslēdz jau 1993. gada 1. aprīlī. Tās varētu funkcionēt tikai vienu ceturksni. Tikai dažas iestādes, tādas kā pilsētas centrālā slimnīca un skolu valdes, varētu funkcionēt attiecīgi līdz 15. maijam vai 1. septembrim. Tomēr pēdējās ziņas, kādas ir Finansu ministrijas rīcībā, pierāda to, ka Ventspils ir ne tikai slēgusi savas iestādes, bet atradusi iespēju iegūt ieņēmumus Ventspils pilsētas budžetā daudz lielākā apmērā, nekā tas bija iepriekš. Tālākajā budžeta izskatīšanas gaitā tomēr gribu likt visiem pie sirds: lai piešķirtu budžeta līdzekļus kādam no ļoti svarīgiem, visu deputātu atbalstītiem virzieniem, ir jāsamazina citi izdevumi. Diemžēl reālu ieņēmumu palielināšanas avotu mūsu rīcībā vairs nav. Un es no savas puses ierosinu visiem deputātiem atbalstīt budžeta likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq81 language "lv".
• 1994_01_20-seq81 speaker Janis_Platais.
• 1994_01_20-seq81 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq81 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq81 mentions Q36036.
• 1994_01_20-seq81 mentions Q337868.
• 1994_01_20-seq81 mentions Q4119766.