Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq8> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq8 type Speech.
• 1994_01_20-seq8 number "8".
• 1994_01_20-seq8 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq8 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq8 spokenAs 90.
• 1994_01_20-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamā Augstā rāte, godātais Prezidij un godātie kolēģi deputāti! Ik reizi pie šā mikrofona caur katru no mums var apliecināties 100 vai patiesībā, piedodiet par neprecizitāti, 99 taisnības. Arī runājot par budžetu. Bet arī šoreiz patiesība būs tikai viena. Šodien budžeta sakarā ar pilnām tiesībām varu teikt, ka vienīgās patiesības formulējuma autors ir tikai viens deputāts - tas ir budžeta valsts ministrs Platā kungs. Viņš ir teicis, ka šis nav izdzīvošanas, bet šis ir reformu budžets. Un taisnība ir tāda, ka visu nevar prasīt, ka viss arī ir mainīgs, ka visu nedrīkst gribēt, ka tas nav pieklājīgi un ka visu nevar saņemt, ka tas var izrādīties par daudz. Ceru, ka jūs neņemsit ļaunā šo nelielo vārdu spēli. Tātad par reformām un tikai par reformām. Man ir tas gods Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas amatā strādāt ar šajā Saeimā konceptuāli visreformētāko ministriju - Vides un reģionālās attīstības ministriju. Es zinu, ka Ministru kabineta sēdē ministrijas vadība korekti vai, teiksim, pieticīgi, pieņēma visus labojumus, saprotot, ka attiecībā uz reformu rezultātā izveidoto ministriju tās darbības nodrošinājumam pienākas nepārprotami visvairāk. Vēlreiz lūdzu neņemt ļaunā šo neļaunprātīgo vārdu spēli, bet ļoti lūdzu ņemt vērā komisijas atzinumu, jo taču komisija prasīs, kā 1994. gadā ministrija pildīs savas funkcijas, kurai daudzas no tām ir nākušas klāt, kādas līdz šim nav bijušas kaut vai tāpēc, ka šī ir apvienota ministrija. Īss piemērs: Zvārdes poligonam šogad tā ekoloģiskās sakārtošanas jomā neviena roka tā arī nepieskarsies, jo tieši teritoriālās plānošanas darbiem paredzētie līdzekļi ir samazināti 3,5 reizes un šos darbu uzsākt nevarēs. Lūdzām komisijas vārdā ņemt vērā vēl to, ka, runājot par budžeta investīcijām ministrijām un resoriem 1994. gadā, komisija lūdza atbalstīt ministrijas prasību, kas ir ļoti necila - 27 800 lati un kas jau ir pārskatīta no ministrijas puses. Kam tad ir vajadzīga šī naudiņa? Tā nepieciešama tādēļ, ka līdz šim nav iedalīts ne santīms, lai vai nu pabeigtu celtniecības darbus objektos, kur šie darbi aizvadītajā laikaposmā ir veikti līdz 70 procentiem, vai arī iekonservētus objektus, ja šo objektu gatavība ir līdz 50 procentiem, lai tie neaizietu bojā. Šo objektu vidū ir arī tāds, kas ir pārņemts no PSRS un kur atrodas centrālā vides laboratorija. Saimniecisko izdevumu nodrošinājuma aile arī ir izkritusi ārā šajā budžeta projektā. Vienkārši nav. Tā ir izreformēta šai ministrijai. Taču Zviedrija, Somija, Ziemeļreina - Vestfāle, ar ko sadarbojas vides speciālisti, ir dāvinājusi ministrijai pašu spēkiem neiegūstamos tehniskos līdzekļus, - nodrošinājumu vides problēmu laboratorijām. Un, ja pietrūks tās daļas, kura ir jānodrošina mums pašiem ar ķimikālijām, ar telpām, ar iespēju cilvēkiem doties uz tām vietām, kur šīs ekspertīzes ir jāveic, tad diemžēl 1994. gadā tieši vides ekspertīzēm būs uzmests tīkls. Ministrija, atšifrējot šo tāmi pēc komisijas lūguma, atrada par iespējamu vēl par 50 procentiem samazināt šos izdevumus. Taču komisija ļoti lūdz to ņemt vērā un izskatīt iespēju iedalīt vismaz šos 107 000 latu, kas ir vajadzīgi, lai ministrija varētu funkcionēt. Galu galā mēs ļoti lūdzam pievērst visu klātesošo uzmanību arī tam faktam, ka Latvija ir pievienojusies starptautiskajām konvencijām, piemēram, Helsinku konvencijai par Baltijas jūras aizsardzību un ka Latvijas valsts uzņemas pilnu atbildību par konvenciju prasību izpildi. Nesaņemot šādu finansiālu nodrošinājumu, Vides un reģionālās attīstības ministrija šīs prasības nevarēs izpildīt, jo Eiropas kopienas standartu ievērošana vides kvalitātes kontrolē neapšaubāmi prasa atbilstošu instrumentālo un materiālo nodrošinājumu, kura šajā budžeta projektā nav, jo tas nav paredzēts. Lūdzu pievērst uzmanību vēl arī tam, ka šī ir vienīgā ministrija, kurai nav ailes - “Sociālie un kultūras pasākumi”. Taču, ja pēc reformētās ministrijas struktūras šī ir ministrija, kurā ir īpaša nodaļa, kam jānodarbojas ar vides izglītības un domāšanas ievirzi, ar vides sargāšanu un sakopšanu, tad galu galā neviens cits jau mums to nedarīs. Pašiem vien nāksies to darīt. Vēl viens fakts, kas liecina par to, kā mēs esam izturējušies pret savu vidi. Tas ir valsts uzņēmums “Radons” Baldonē. Ja tik bīstamās pozīcijās ir arī skaitļu rotaļas, tad tur trūkst komentāru. Ir prasīts 121 000 latu, lai varētu pabeigt šo objektu un lai varētu turpināt glabāt tos bīstamos atkritumus, kuri vēl aizvien turpina rasties, bez tam rodas jauni objekti, kur tie parādās. Taču “Radons” ir slēgts, tas ir pilns, tas nav pabeigts, un nav kur glabāt. Nav pat kur neitralizēt automašīnas, ja tās gadījumā atvestu šādu kravu, jo tās vienkārši ir jāiznīcina. Tātad atkal ir papildu izdevumi. Un, ja šobrīd budžetā investīcijām ir paredzēti 50 000 latu, tad varētu pieņemt, ka tā ir viena daļa no nepieciešamās summas, kura varbūt pēc kopīgas vienošanās vēlāk budžeta izpildes gaitā varētu tikt kaut kādā veidā vēlreiz pārskatīta un papildināta, ņemot vērā to, ka aizvadītajā gadā “Radona” celtniecībai saņemtie līdzekļi nav pilnībā izmantoti tādām vajadzībām, kādām tas ir nepieciešams, bet tas jau ir kontroles jautājums. Šeit mēs šobrīd runājam par attieksmi, kā mēs šogad nodrošināsim to, ko no iepriekšējiem gadiem diemžēl esam saņēmuši kā mantojumu, un šajā mantojumā ir arī kas tāds, ko mēs ļoti nevēlētos, bet mēs nekur to vairs nevaram likt. Tas ir mūsu priekšā. Kolēģi, par tām lietām, kuras Vides un sabiedrisko lietu komisijā ir diskutētas attiecībā uz budžeta projekta daļu valsts uzņēmumiem “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”. Problēma ir valsts pasūtījums. Kas tas ir, no kā tas sastāv un cik tas maksā? Vēl lielāka problēma ir tā, ko raida dažādās radio un televīzijas stacijas valstī. Tas gan it kā nebūtu budžeta jautājums, bet tomēr paliek neskaidrs: cik maksā šīs nozares nesakārtotība valstī? Ja šobrīd nedzirdīgie, kuru skaitliskais daudzums ir 3,5 procenti skatītāju, pēkšņi vairs nav izdevīgi, lai nodrošinātu surdotulkojumu vienīgajam vizuāli informatīvajam materiālam vienīgajā valsts televīzijas stacijā, tad galu galā par ko mēs šeit runājam? Un, ja mēs komisijā uzdodam jautājumu: “Cik tas maksā?” un ja paiet nedēļa, otra, bet mēs nevaram saņemt atbildi, cik tas reāli maksā, tad tas tikai liecina, ka valsts uzņēmumos vēl aizvien nav precīzas, detalizētas analīzes, cik maksā katrs darbiņš, lai beigu beigās varētu šo budžeta pasūtījumu veidot, vadoties pēc katra veicamā darba, kas ir domāts valsts pasūtījuma nodrošināšanai. Tas, protams, ir arī komisijas un uzņēmuma kopīgs darbs nākamajā gadā. Un vēl viens piemērs ilustrācijai. Jāteic vēl, ka Radio un televīzijas padome par raidīšanas atļauju piešķiršanu saņem summas, kuras, mēs nezinām - kāpēc, ir noteiktas tādas vai citādas; kāpēc viena stacija maksā tik un cita - atkal citādi, bet tas varbūt lai paliek padomes ziņā, tā ir padomes kompetence. Taču, saņemot šīs summas un gada beigās nezinot, kā tad tās izlietot... Varbūt galu galā būtu jāveido nopietna sadarbība, kura ir paredzēta jau esošajā likumdošanā, un būtu vēl vairāk jāreglamentē. Un to mēs arī darīsim nākamajā likumā par radio un televīzijas darbības sakārtotību valstī. Tur būtu jāparedz tieši tādā veidā, lai Radio un televīzijas padome un valsts uzņēmumi sadarbotos šo līdzekļu izlietošanā, tad patiesi Radio un televīzijas padome varētu, ja ne citādi, tad piedāvāt šos 7-8 tūkstošus latu, lai varētu iegādāties, piemēram, atbilstošas tulkojuma mašīnas un lai mēs arī šo pašu darbu, šo surdotulkojumu, varētu veikt vizuāli pietiekami kvalitatīvā līmenī, kas mūsu valstij darītu tikai godu, nevis būtu tā, kā tas ir noticis šajos divos gados. Gaužām pamaz radio un televīzijas uzņēmumiem ir bijis šīs sadarbības ar Radio un televīzijas padomi. Protams, tas ir arī nākamā likuma sakārtotības jautājums. Un, ņemot vērā to, ka Ministru kabineta sēdē abu valsts uzņēmumu vadītāji īpašas pretenzijas par iedalītajiem budžeta līdzekļiem neizteica, bet komisijā ienāk dokumenti ar lūgumiem piešķirt papildu līdzekļus algu paaugstinājumam budžeta iestādei, proti, lai maksātu šos 65 latus kā minimumu un lai varētu visiem strādājošajiem nodrošināt cienīgas algas, bet tajā pašā laikā uz blankas, uz kuras atnāk šis dokuments, ir norāde, ka tā nāk no valsts uzņēmuma “Latvijas Radio”, tad šī ir problēma numur viens. Kas tad tas ir? - vai tā ir valsts budžeta iestāde vai tas ir valsts uzņēmums? Un tas atkal ir topošās likumsakarības jautājums. Runājot par šo jautājumu, es tāpēc nevarētu neko vairs piebilst, jo acīmredzot šajā pozīcijā šādu prasību par budžeta izmaiņām varētu arī nebūt šo daudzo nesakārtoto jautājumu dēļ. Tas ir arī mūsu visciešākās sadarbības jautājums tuvākajā laikā. Cienījamie kolēģi, samērā retas ir reizes, kad man ir iespēja jūs uzrunāt, tāpēc šodien es gribētu nedaudz aizkavēt jūsu uzmanību vēl viena iemesla dēļ. Es šoreiz kā deputāte, lai gan arī šobrīd ar visu sava teiktā turpmāko saturu nepārstāvēšu vienotu frakcijas viedokli, tomēr pilnā mērā apzinos atbildību par to mūsu Kristīgo demokrātu savienības priekšvēlēšanu programmas daļu, kas skar izglītības nodrošinājumu valstī - ka tā ir bez maksas, valsts valodā līdz pat augstskolai. Informācija kolēģiem, ka tā nav bauma, Saeimā patiešām darbojas kāda neoficiāla Latgales deputātu grupa, kuru mēs nekādi nevaram pareizi nosaukt, jo tajā ietilpst arī tie kolēģi, kuri nav ievēlēti Latgales apgabalā, un tomēr mūs visus interesē tikai viena lieta - ieskatīties Latgales programmas būtībā un izdarīt tur precizējumus, kuri arī šajā grūtajā budžeta gadā būtu izdarāmi attiecībā uz pašu prioritārāko, kas saistīts ar izglītību Latgalē. Man jāteic, ka tad, kad es pašķirstu Satversmes laika dokumentus - un tos es esmu lasījusi pulka savā laikā - redzu, ka vēsture atkārtojas, jo arī divdesmitajos gados, Satversmes sapulces tapšanas laikā, Latgale un tās vaicājumi, kā teica Francis Trasūns, bija un līdz šim patiešām turpina vēl aizvien būt kā tādi mūžīgi piedauzības akmentiņi, aiz kuriem visi aizķeras, bet kurus nemana vai negrib manīt, vai arī nespēj tos pacelt. Siliņa kungs mums pārmeta, ka mēs mazaktīvi esot iesnieguši prasības budžeta projekta labojumiem pirmajam lasījumam. Taču, arī no Izglītības ministrijas viedokļa raugoties, 1/41 daļa no nepieciešamās summas prioritārajam uzdevumam izglītībā - nodrošināt latviešu skolu bērniem Latgalē - no Izglītības komisijas puses netiek uzskatīta par prioritāru vai kā citādi atšifrējamu, jo, saņemot 1/41 daļu no solītā, šķiet, ka tam būtu jāpievērš uzmanība, un tāpēc gribot negribot Latgales deputātu grupai, kas ir neoficiāla, bija jāizšķiras par šādu soli un jādara jums zināms mūsu viedoklis un mūsu attieksme pret šo budžetā piešķirto līdzekļu daļu. Birkava kungs 2. novembrī, būdams Latgalē, teica, ka viņš uz turieni nebrauc ekskursijā. Un es ticu arī tam, ka Dagdā teiktais (ko tālāk citēšu) par 1,5 miljoniem skolām, nevar būt tikai solījums, tam ir jābūt pienākumam pret Latgali, ka tas patiešām nav joks. Vēl es atļaušos pacitēt arī tālāk teikto, ka “valdība zina, kādas problēmas ir Latvijā, un grib zināt, kas vēl ir Latgalē. ” Kā izteicās Birkava kungs, “tie ir “plāni vāciņi” valdības rīcībā, kuriem ir kāds sakars ar Latgali. Un tāpēc ir jāaktualizē programma, kurā jau ir iestrādes. Latgale ir citāda, bet nevis labāka vai sliktāka, un pēc brauciena visiem ministriem būs uzdevumi saistībā ar šo programmu. ” Šeit citāts beidzas. Nezinu, vai mana asociācija ir pareiza, bet, ja reformu ministrs iestājas par ierēdņu reformu, kurai neapšaubāmi acīmredzot ir vajadzīgi 14 miljoni latu, tad es redzu vīzijā, ka no Latgales ierēdņu nebūs, jo šī valsts pārvaldes reformas koncepcija neparedz pat pamatskolas iespēju - pamatskolas izglītības iespēju valsts valodā visiem Latgalē dzīvojošajiem latviešu bērniem un varbūt arī tiem lojālajiem jaukto ģimeņu, krievu un citu tautību, bērniem, kuri vēlētos mācīties latviešu skolās. Un man arī ir viena pagātnes vīzija, ja atļausit vēl kādu mirkli runāt, ka tad, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis brauca pa Latgali - piedodiet par tādu vienkāršu runu, - aiz viņa skolas auga kā sēnes - Zilupē, Dagdā, Bukmuižā (jeb tagadējos Ezerniekos), Istrā, Indrā, Rundānos. Tajās sāka iet arī krievu bērni, un kā gandarījums par to viņiem bija brīvpusdienas. Šīs ēkas vēl šobrīd stāv manis nosauktajās vietās, taču tās ir skolas ar krievu mācībvalodu latviešu bērniem un bez šīs brīvpusdienu privilēģijas. Kārlis Ulmanis paredzēja ļoti daudz ko, tikai ne to, ka gadsimta beigās mums atkal vajadzēs domāt par tādām lietām, kā mēs nodrošināsim savas valsts nākotni. Man, par to iedomājoties, tiešām stingst smadzenes! Neatkarīgajai valstij 4. maijā apritēs četri gadi, bet vēl aizvien mums tā nav prioritāte - nodrošināt valstī izglītību valsts valodā. Tā, lūk, ir tā īstā nabadzības apliecība, kuras dēļ mēs Eiropā neesam vajadzīgi. Es gribu atgādināt šeit to, ko Berķa kungs teica iepriekšējā apspriedes reizē. Pasaulē cer, ka mēs samazināsim analfabētu skaitu. Uz to cer UNESCO, publicējot savas atziņas. UNESCO atzīmē Austrumeiropu un bijušo PSRS kā vēl vienu reģionu, kur izglītības sistēmā notiek lielas pārmaiņas, tomēr uzsver, ka skolās joprojām tiek lietotas vecās mācību grāmatas un skolotāji strādā pēc komunisma laika metodēm. Šī pēdējā doma varbūt ne gluži atbilst patiesībai. Galu galā, - kāda tad ir nacionālā skola Latvijā? Šis jautājums vēl aizvien mums ir aktuāls, un šim faktam, kas acīm redzami ir diskriminējošs attiecībā uz daļu pamatnācijas un citu tautību lojālajiem pārstāvjiem, nav precedenta. Es pateicos jums, Kehra kungs, par to, ko jūs teicāt seminārā Stokholmā Zviedrijas ekspertu padomē. Jūs teicāt, ka ekonomikas reformu bremzē izglītotu cilvēku trūkums. Jā, bet ko mēs varētu teikt skolu sakarā, šajā Latgales skolu jautājumā? Vēl es jums gribētu pieminēt šajā sakarā arī to, ka tas ir pietiekami minimāls, maigi izsakoties, respekts pret vietējām pašvaldībām, kuras tieši Latgales programmas ietvaros ir uzdrīkstējušās un rosinājušas vietējos ļaudis sūtīt savus bērnus latviešu skolā un pateikties šai iespējai, lai gan pagastā vai tuvākajā apkaimē ir tikai krievu skola. Turpināšu jautājumu par to, kādā veidā mācīt bērnus visā Latvijā, lai viņi zinātu tos faktus, kurus es nupat jums minēju. Cik daudz mēs viens par otra novadu zinām? Par Manceļa vārdnīcu mēs zinām visi, bet vai mēs zinām par Joņa Kurmina pirms drukas aizlieguma izdoto vārdnīcu Latgalē? Mēs visi zinām Jelgavas Academia Petrina, bet vai mēs zinām Krāslavas garīgo semināru un tā ieguldījumu Latgales izglītībā? Patiešām, ja jūs man atļautu minēt kaut dažus vēstures faktus, kuri varētu apstiprināt šo manis teikto, ka Latgalē no...".
• 1994_01_20-seq8 language "lv".
• 1994_01_20-seq8 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q193089.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q33.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q39731.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q52371.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q872.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q15180.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q34.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q1754.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q179830.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q203369.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q1757.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q7809.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q4382060.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q11989566.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q298041.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q3801456.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q4205111.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q29188901.
• 1994_01_20-seq8 mentions Q2232297.