Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq77> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq77 type Speech.
• 1994_01_20-seq77 number "77".
• 1994_01_20-seq77 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq77 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq77 spokenAs 46.
• 1994_01_20-seq77 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Par budžetu. Budžeta apspriešana Saeimā šodien jau rit otro dienu. Budžeta tapšana ir prasījusi valdībai vairāku mēnešu darbu. Valdība ļoti ilgi strādāja, un daudzās problēmas, kas te tiek izvirzītas, arī tika skatītas valdībā, un valdība mēģināja rast tām risinājumu. Par lauku budžetu, par lauksaimniecības budžetu es varu teikt, ka tas ievērojami atšķiras no šā pirmā projekta un ka ir izdevies to palielināt diezgan ievērojami, pierādot šo nepieciešamību un aizstāvot tās prioritātes, ko ir deklarējusi arī Zemnieku savienība savā programmā un par ko mēs iestājamies. Tātad, kas šinī budžetā, attiecībā uz kuru šobrīd izskan kritika, - kas šinī budžetā ir pozitīvs tieši laukiem? Pirmām kārtām ir pozitīvi jāvērtē šā 1992. gada degvielas kredīta - 4,8 miljonu - dzēšana. Bet šeit, protams, ir ieguldījusi ļoti lielu darbu arī Zemkopības ministrija, jo mēs ļoti rūpīgi pārbaudījām to mehānismu, kā tika sadalīts tas kredīts. Toreiz kredīta sadale notika ļoti strauji. Mēs pārbaudījām, vai tiešām tas kredīts ir aizgājis šim ražotājam, jo mēs, protams, iestājamies par to, ka ražotājam lauciniekam šis kredīts būtu jādzēš, bet mums jāraugās, lai nebūtu tā, ka mēs ar vienu tādu slaidu spalvas vilcienu nodzēšam šo kredītu un tādējādi dodam papildu ienākumus tiem, kam tādi nepienāktos. Tāpēc mēs esam to ļoti rūpīgi izvērtējuši, un arī šī dzēšana būs pēc sarakstiem, kas tiks iesniegti, sākot no pagastiem un augstāk, un pēc tam apstiprināti, lai nebūtu tā, ka gadījuma pēc kredītu nodzēstu kādam, kam šī dzēšana nepienākas. Un, protams, šeit arī vēl ir neliela problēma palikusi, jo, pēc pirmatnējiem datiem, šī summa, kuru lauki it kā ir parādā, bija par 1,4 miljoniem lielāka; šobrīd šī summa neatspoguļojas. Tātad ir jautājums, kur šī summa ir palikusi? Vēl pozitīvs ir tas fakts, ka labības rezerves iepirkšanai šogad paredzētā summa ir 1,5 miljoni. Protams, mūs neapmierina tā sadaļa, kurā šī summa atrodas, tai ir jāatrodas citā sadaļā. Šī summa, protams, nav pietiekama, lai valsts nopietni piedalītos labības iepirkšanā, bet šī summa būs pietiekama, lai valdība realizētu savus augusta sākumā dotos solījumus. Tātad deklarētie graudi, kas bija deklarēti līdz 1. aprīlim, var tikt par šo summu iepirkti un tiks iepirkti, un ir iespējams, ka tiks arī iepirkti labības rezervei sēklas graudi, lai pavasara sēju veicinātu un stimulētu. Vēl ir budžetā parādījušās šīs dotācijas - 6,6 miljoni. Protams, arī tās nespēs risināt visas lauku problēmas, bet tas būs pirmais nopietnais solis, ka valsts mēģinās stimulēt lauksaimniecības ražošanu, bet šeit arī sadalē, protams, ir viena galvenā problēma, ka šīm dotācijām ir jābūt efektīvām; praktiski tam ir jāstimulē efektīva ražošana, nevis ekstensīva un sliktas kvalitātes ražošana. Šī ir diezgan nopietna problēma par šo subsīdijas un dotācijas mehānisma ievadīšanu, lai tie, kam būtu vajadzīgs, šo palīdzību no valsts saņemtu. Vēl šinī budžetā ir paredzēts... Nupat tika pieņemts valdības lēmums par akcīzes nodokļa apmaksu lauksaimniecības ražotājam, rēķinot 80 litrus uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ņemot vērā visas šīs ar lauksaimniecību saistītās sadaļas, kas neatspoguļojas tikai lauksaimniecības budžeta daļā, bet arī citās budžeta sadaļās. Budžets ir apmēram trīs reizes lielāks nekā iepriekšējos gados. Tā ka, lai arī, protams, šis budžets neatrisinās visas problēmas pie pašreizējās ieņēmumu iespējas valstī, tas ir tuvu maksimālajam. Vēl es gribu pieskarties tām problēmām, kas ir palikušas neatrisinātas - ne jau tāpēc, ka mēs tās neapzinātos vai negribētu risināt, bet tāpēc, ka pašreiz nav radusies šī iespēja. Tas ir viens. Un viens no galvenajiem jautājumiem (un es domāju, ka tas tiks varbūt arī līdz otrajam lasījumam atrisināts) ir investīcijas lauku infrastruktūras attīstībai - šie 2,6 miljoni, kas ir nepieciešami, lai pabeigtu iesāktos darbus - pabeigtu elektrolīnijas, kur stabi ir ielikti, un pabeigtu meliorāciju, jo, protams, ja nākamgad daļa zemes paliek neapstrādāta, ir diezgan nepamatoti tērēt naudu vēl jaunām meliorācijām, bet vecie objekti, kas stāv zemniekiem puspabeigti, ir jāpabeidz. Otra, pati lielākā un principā smagākā problēma, ko arī Kreitusa kungs šeit bieži ceļ, ir maizes jautājums, bet tas kā skaitļu summa atspoguļojas praktiski arī budžetā. Budžeta ieņēmumu daļā tas ir 5,44 miljoni, un vēl viena daļa, kas neatspoguļojas, ir 7,32 miljoni, ko labības pārstrādes uzņēmumi ir parādā Valsts bankai, tas ir šis 1992. gada graudu iepirkums, par kuru šobrīd diemžēl, lai kā mēs negribam, ir spiesti maksāt gan zemnieki ar saviem nenodotajiem graudiem, gan maizes patērētāji ar augstāku cenu. Šī problēma ir skaidri zināma, bet tās summas, šie 134 miljoni, protams, kā saka, no gaisa nekrīt, un šis jautājums nav tik viegli atrisināms. Bet, protams, šis jautājums ir aktuāls, tas ir jāskata un jāmēģina risināt, jo ar to ir saistīta jaunās ražas iepirkšana. Šobrīd, lai arī vēl nav sākusies pat sēja, ir jābūt skaidrībā, vai valstī kāds būs spējīgs iepirkt graudus rudenī, vai arī nebūs, jo, pēc mūsu aprēķiniem, šos kredītus uzņēmumi principā atmaksāt pilnā apmērā nevarēs (no budžeta 5,4 miljoniem). Maksimāli izņemot visus apgrozāmos līdzekļus, kas ienāk kombinātos, 80 procentus, nerēķinoties ar viņu pašu vajadzībām, ir iespējams atmaksāt. Tie ir 4,2 miljoni. No šiem bankas 7,3 miljoniem latu ir iespējams atmaksāt nedaudz vairāk nekā 2 miljonus latu. Tātad ir skaidrs, ka pat maksimālajā režīmā, saglabājot pašreizējo realizāciju un pieliekot visas pūles, šīs summas netiks ieņemtas un, otrs, ka šiem kombinātiem tiks pilnīgi izpumpēti līdzekļi. Rudenī šiem kombinātiem nebūs naudas, par ko graudus iepirkt. Diemžēl nebūs! Tāpēc šis jautājums ir ļoti smags, bet pie tā ir jāstrādā un tas ir jārisina kompleksi. Trešā problēma, kas šobrīd ir aktualizējusies. Šobrīd norit intensīva piena kombinātu privatizācija, kurā principā ir realizēta ražotāju prioritāte, jo 70 procentu akcīzes tiek sadalīts ražotājiem un viņi kļūst par šo pārstrādes objektu īpašniekiem un saimniekiem. Visumā šis process rit normāli. Šodien tika nodibināta viena no lielākajām šādām akciju sabiedrīb��m, es nezinu, kāds tai ir nosaukums - “Rīgas piens” vai citāds. Tātad šodien notika Rīgas piena kombināta sapulce. Ir notikušas jau iepriekš un arī tuvākajā laikā notiks vēl sapulces, bet ir daži kombināti, kuri pirms šīs privatizācijas ir jāatveseļo. Vajadzīgā summa jau mums ir precīzi zināma, tie ir 1,57 miljoni latu, kas ir nepieciešami sešu kombinātu atveseļošanai. Piemēram, lielākā summa ir domāta Rēzeknei. Rēzeknei ir nepieciešami 700 tūkstoši latu, lai šo kombinātu atveseļotu un, ja tas nonāktu ražotāju rokās, lai viņi spētu tajā saimniekot. Šis summas, protams, ir milzīgas, un ir jāmeklē ceļi, kādā veidā šo jautājumu atrisināt, jo šie seši kombināti, ja neatrisināsim atveseļošanas problēmu, praktiski ir lemti iznīcībai, un līdz ar to iznīcībai lemti arī piena ražotāji šajos reģionos. Lielie piena ražotāji, kam ir spēcīgas dzesēšanas jaudas un transportēšanas iespējas, vasaras periodā atradīs iespēju pienu transportēt kaut kur tālāk, turpretim tiem piena ražotājiem, kam ir šis mazais piena daudzums, tālu aizvest un savākt kvalitatīvu pienu bez dzesēšanas jaudām praktiski nebūs iespējams, tāpēc ir piešķirta šī summa - 1,5 miljoni. Mēs ceram, ka šis risinājums radīsies arī daļēji ar Privatizācijas fondu. Ja šo jautājumu neatrisinās, tiks skartas praktiski tūkstošiem cilvēku intereses, jo viņiem būs ļoti nopietnas problēmas ar savu piena ražošanu. Mēs, protams, stingri stāvēsim par to, ka šīs problēmas ir jāatrisina. Vēl par budžetu. Budžets, protams, daudzus neapmierina, un šī kritika ir pamatota. Es vēl pieskaršos dažām pozīcijām, kas, mūsuprāt, šobrīd ir aktuālas. Kā jau ļoti daudzi runātāji uzsvēra, tāda ir valsts drošības problēma, kas ir aktualizējusies pēdējā laikā. Šobrīd, ņemot vērā gan blakus esošo valstu intereses, gan to politiskās aktivitātes, gan tās iespējas, kādas šīs valstis redz savu problēmu risināšanā, protams, nopietni jādomā par šā jautājuma risināšanu, un es uzskatu, ka līdz otrajam lasījumam arī šajā ziņā ir paredzamas kaut kādas izmaiņas. Zemes reforma. Zemes reforma un zemes dienesta finansēšana. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tām cilvēku grupām, kurām jāveic zemes uzmērīšana par valsts līdzekļiem, to varēs veikt 8 gados, ja paturēs pašreizējo finansēšanu. Bet rēķināsimies ar to, ka šinī grupā pārsvarā ir cilvēki, kas ir jau ļoti veci, tie ir represētie un viņu mantinieki. Vai viņiem ir laiks 8 gadus gaidīt un kurš būs tas, kas gaidīs 8 gadus? Zemes reformas finansēšanai tiek meklēti citi risinājumi. Iespējama arī kredītu palīdzība un dažādi citi veidi, bet šī problēma, protams, ir aktuāla. Zinātnes problēma tika Ministru kabinetā visasāk diskutēta - un ne tikai no Vaivada kunga vadītās ministrijas puses, bet arī no citām ministrijām. Tāpēc, ka ir pilnīgi skaidrs... Šobrīd Saeimas deputāti ļoti pamatoti prasa programmas. Zinātnes loma šo programmu izstrādāšanā un tas labums, kādu valsts var saņemt, izstrādādama kvalitatīvas programmas un realizējot tās, ir noteikti ievērojami lielāks nekā šīs summas. Un šī summa rāda, ka Ministru kabinets jau ir atradis iespēju to palielināt. Katrā ziņā ar to Ministru kabinets ir nodemonstrējis, ka saprot šo zinātnes prioritāti, kaut gan, protams, pašreizējā trūcīgā budžeta iespēju robežās var būt, ka vairāk līdzekļu nav iespējams atrast. Es tikai vēl gribu īsi pieskarties Kreitusa kunga runai attiecībā uz šiem ārējiem parādiem. Par valsts garantētajiem kredītiem, kas šobrīd ir nonākuši privātfirmu rokās. It sevišķi par to, ko Kreitusa kungs teica. Kā ir ar “Latu”? Bet šeit tomēr ir viens jautājums. Tas nenotika šīs valdības laikā, tas notika iepriekšējās valdības laikā, diemžēl arī Kreitusa kungs bija šinī valdībā, kad tika nodoti šie kredīti, kad valsts deleģēja šīs funkcijas un visas pilnvaras vienai firmai. Pat līgumos bija ierakstīts, ka nav vajadzīgs apstiprinājums, ka šī “Lata” ir pilnvarota darboties Latvijas Republikas vārdā. Es varu pateikt, ka šobrīd mūsu ministrija ir spiesta ar “Latu” runāt caur tiesu, šobrīd Zemkopības ministrija tiesājas ar “Latu” par rezerves realizāciju, bet tā jau ir šī problēma, ko Kreitusa kungs pieminēja, tikai šo problēmu neesam radījuši mēs, un tā ir jārisina, bet šeit tomēr par to vajadzētu sevišķi nopietni padomāt arī tiem cilvēkiem, kas ir bijuši kaut kādā ziņā saistīti ar to. Jāpadomā, kā tā ir radusies. Protams, šie risinājumi būs jāmeklē un arī jārod. Un vēl viens jautājums. Par privatizāciju. Tas, kas jau ir saskāries ar 1993. gada budžeta labojumiem, zina, ka privatizācijas fonda līdzekļi tika izmantoti Trīszvaigžņu spēlēm. Un otrs, kas mani šobrīd pārsteidz. Patlaban visas valstis ir spiestas vēl papildus meklēt līdzekļus privatizācijas realizācijai, bet pie mums šobrīd no privatizācijas vēl tiek kreditētas it kā pat jaunas programmas, privātuzņēmēji. Vai tas šobrīd ir vairs vajadzīgs? Vai šobrīd, skatot šo likumu par privatizāciju, kam būs trešais lasījums, nav tomēr jāskatās, kā efektīvāk veidot šo privatizāciju un kā efektīvāk realizēt šo privatizāciju valsts un arī iedzīvotāju interesēs? Es aicinu jūs atbalstīt budžeta projektu pirmajā lasījumā, pēc tam iespēju robežās strādāt pie tā pilnveidošanas un pieņemt to otrajā lasījumā.".
• 1994_01_20-seq77 language "lv".
• 1994_01_20-seq77 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q1807079.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q1773319.
• 1994_01_20-seq77 mentions Q646756.