Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq69> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq69 type Speech.
• 1994_01_20-seq69 number "69".
• 1994_01_20-seq69 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq69 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq69 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq69 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti un cienījamās kolēģes deputātes! Es mēģināšu runāt ļoti īsi, bet ne tik īsi, kā rāda šis signāls, jo domāju, ka visi iepriekšējie kolēģi, kas runāja gan no valdošās koalīcijas, gan no opozīcijas, minēja visdažādākos argumentus par un pret šo valsts budžetu pirmajā lasījumā. Un visvairāk izkristalizējās doma, ka ne tikai šis valsts budžets, bet arī viss pārējais, ceru, Latvijā nebūs tomēr tikai grāmatvedības jautājums, bet gan valsts politikas jautājums. Un šinī gadījumā es personiski domāju, ka ne tikai mani domubiedri no manas organizācijas, bet arī no citām opozīcijas frakcijām ir ļoti pateicīgi Birkava kungam, ka viņš pavisam nesen Frakciju padomes sēdē izteicās, ka ir jānosaka jaunas prioritātes, kas atbilstu esošajiem apstākļiem, un ka šīs prioritātes ir valsts drošība un arī nabadzības problēma valstī. Un te nu viņam var pilnīgi pievienoties. Man ir tikai tāds neliels apmulsums, kāpēc mūsu godājamajam Ministru prezidentam nepievienojas viņa partija un viņa frakcija, jo mēs pēc šā izklāsta redzam, ka katrs ministrs tomēr saskata mazliet citas prioritātes savā nozarē. Kehra kungs gan minēja, ka šīs prioritātes ir nepieciešams mainīt un ka nepieciešams atrast līdzekļus šo prioritāšu maiņai. Un šinī gadījumā es tiešām domāju, ka šajā budžetā prioritātes ir jāmaina, un tas jau ir šā pirmā lasījuma jautājums. Ticēt solījumiem, kā to izteicās Kreitusa kungs, ka valdība uz otro lasījumu izdarīs šīs izmaiņas, es domāju, tomēr nav nekāda pamata, jo, pirmkārt, to ir grūti izpildīt. Tad daudz vieglāk ir iestrādāt pašā pamatā jau jaunās prioritātes, nevis pēc tam otrajā lasījumā, manipulējot ar skaitļiem, kaut kādā veidā aizlāpīt vienu vai otru robu, iedot kaut kam vairāk un atņemt kaut kam mazāk. Un es aicinātu Kabinetu strādāt pie jauna budžeta projekta, kas, protams, ir pamatojams uz tās pašas vecās ieņēmumu daļas. Domāju, ka tie Kabineta locekļi, kas ir personīgi atbildīgi par Valsts ieņēmumu dienestu un par pārējo, darīs visu iespējamo, lai šis budžets simtprocentīgi un pat vairāk tiktu izpildīts, lai tiktu atrastas slēptās rezerves un varētu segt arī šo izdevumu daļu. Un šajā sakarībā es domāju, ka mēs jau tagad redzam, un tas arī no daudzu deputātu runām izrietēja, ka ir rezerves, kas jau pašlaik ir iekļautas šajā budžeta izdevumu daļā. Un kā pie pirmās es gribētu griezties pie tās daļas, kas tika nosaukta kā sākotnējā prioritāte, valdībai deklarējot savu budžeta politiku un stājoties pie darba. Un tā ir administratīvā reforma. Domāju, ka šajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā pilnīgi pietiek ar tām reformām, kuras jau ir izdarītas. Mums tagad ir ministri, valsts sekretāri, parlamentārie sekretāri, dažādi departamenti, Īpašo uzdevumu ministrijas aparāts, kur arī programmas tiek izveidotas. Protams, vajag vēl un vēl, un es ceru, ka ar laiku mums būs izglītoti, labi un laipni ierēdņi. Es tāpat kā Gaiļa kungs to ļoti ceru, ka tad kaut kas būs, bet šoreiz jautājums ir par prioritātēm, par to, kas ir nepieciešams šodien. Un man ir lielas šaubas, vai mums šodien ir vajadzīga šī Ierēdņu akadēmija, vai šodien ir vajadzība apmācīt cilvēkus, kas atestēs nākamos ierēdņus. Es domāju, ka tas ir pienākums ministriem - katram sava resora ietvaros rūpēties, lai viņu ministrijās aparāts šodien tiktu veidots atbilstoši tam, kāda ir viņu politiskā ievirze un kādas ir viņu darba kvalitātes un īpašības. To visu var darīt ar kadru atlasi, ar viņu eksamināciju, ar stingru viņu darba uzskaiti un uzraudzību, bet visu citu varētu atstāt tālākai nākotnei, kad mēs būsim bagātāki šāda grandioza skaita ierēdņu apmācīšanai un ierēdniecības reformai. Bez tam es domāju, ka šī ierēdniecības prioritāte, salīdzinot ar nabadzības prioritāti vai drošības prioritāti, ka tā jau ir vakardiena. To pierāda arī šis civildienesta likumprojekts, kas pašlaik tiek apspriests komisijās. Jo, pirmkārt, pieņemot šo likumu tādu, kāds tas ir pašlaik, nosakot, ka Prokuratūras darbinieki, tiesu darbinieki, pašvaldību darbinieki un - vēl jo vairāk - pat Saeimas darbinieki ir šie civildienesta ierēdņi un pie tam viņi zvēr uzticību... Es domāju, ka kolēģi var atšķirt šo projektu un redzēt, ka viņi zvēr uzticību valdībai, un tad, es domāju, nav tālu jāmeklē paralēles, jo šis uzticības zvērests jaunajā likumprojektā, mazliet mainot vārdu kārtību, praktiski atbilst šim 1934. gada 2. augusta ierēdņu zvērestam, kurš tika grozīts pēc 15. maija apvērsuma. Tātad tas attiecas uz ierēdņiem, kas darbosies nevis parlamentārās demokrātijas apstākļos, bet autoritatīva režīma apstākļos. Šinī sakarībā es domāju, ka ir pārāk riskanti veltīt tam tik lielu daļu no budžeta. Te jau arī Kreitusa kungs ļoti precīzi uzskaitīja, un tas arī maniem aprēķiniem atbilst, ka tie ir vairāk nekā 6 miljoni latu, lūk, šai ierēdņu reformas tālākai virzīšanai nekavējoši uz priekšu. Domāju, ka prioritātes ir citas, un šos 6 miljonus latu mēs tiešām varētu veltīt tam, lai samaksātu šos pabalstus, lai risinātu arī drošības un aizsardzības jautājumus. Attiecībā uz deficīta samazināšanu un tieši par šiem drošības un aizsardzības jautājumiem. Domāju, ka Kehra kungs te ļoti pamatoti un plaši izklāstīja šo drošības jautājumu, un es viņam varētu pilnīgi piekrist, vēl piemetinot klāt, ka pie šīs drošības ir obligāti jāpieliek mūsu ārlietas, jo nav iespējams mūsu drošības jautājumus risināt tikai iekšēji valstī, bet ir jābūt arī šiem ārējiem procesiem - ārlietu tālākai virzībai, kam atvēlēts nepiedodami maz līdzekļu, jo ārlietas maksā naudu. Pie tam tā ir nepieciešama ārlietu dažādos līmeņos: tas ir valdības un Ārlietu ministrijas diplomātiskā korpusa līmenis, tas ir parlamentārais līmenis, tas ir sabiedriskais līmenis, jo pašlaik mums ir jāstrādā ar pasauli, jāgarantē pasaules palīdzība. Un, lūk, šeit šie līdzekļi ir jāpārdala, un es domāju, ka tur nekādu šaubu nevienam nevarētu būt. Tieši šīs administratīvās reformas apturēšana uz laiku dotu iespēju kaut mazliet palielināt līdzekļus. Runājot par valsts drošību tieši aizsardzības jautājumos, būtu naivi cerēt, ka ar mūsu valsts budžetu mēs varētu segt visus nepieciešamos aizsardzības jautājumus. Ar valsts budžetu tur nepietiks, jo, pēc maniem un speciālistu aprēķiniem, mums vajadzētu vismaz 56 procentus no valsts budžeta veltīt aizsardzībai, lai ieliktu pašu pamatu, kāds tas ir, taču nekad mēs to nevarēsim atļauties, un tā ir tukša sapņošana. Šinī gadījumā es domāju, ka, tieši runājot par aizsardzības apgādes jautājumiem, mums it jāpievēršas tik nepopulārai lietai kā ārpusbudžeta līdzekļi, un te es domāju par ārējiem kredītiem. Jebkura jaunattīstības valsts ir risinājusi savas aizsardzības jautājumus tikai šādā veidā, pie tam pašlaik ir tas brīdis, kad reāli šāds ārējo kredītu jautājums būtu risināms. Protams, tas ir jādara publiski un atklāti, cik vien iespējams likumdošanas ceļā, nevis noslēpumainu noteikumu ceļā. Taču šis jautājums ir jāņem vērā, lai mūsu budžeta līdzekļi aizsardzībai būtu vērsti, kur tas ir nepieciešams, budžeta algu fondam, kur tas nepieciešams, valsts dienestam un citiem izdevumiem. Attiecībā uz Aizsardzības spēku apgādi un apmācību šeit ir konceptuāli un valstiskā līmenī jāizlemj par ārējiem kredītiem šajā jautājumā. Un, tā kā visas šīs nianses pirmajā lasījumā konceptuāli nav iestrādātas, un tās nav iespējams pārstrādāt otrā lasījuma gaitā, vienkārši pārdalot šos skaitļus. Tāpēc es domāju, ka mums tiešām ir jāskatās uz to situāciju, par kuru jau minēja arī Ministru kabineta pārstāvji, arī Ministru prezidents pēc tikšanās ar Baltijas valstu premjeriem, jo patiesi ir jāpārvērtē situācija un jānosaka jaunas prioritātes. Jaunā budžeta pirmajam lasījumam ir jāatbilst šīm jaunajām politiskajām prioritātēm, jo budžets tomēr sākumā ir politisks dokuments. Un visbeidzot par to, vai tiešām ir pienācis laiks pārvērtēt mūsu varbūt iepriekš pieļautās kļūdas un vai tā ir nespēja novērtēt tos notikumus, kas ir notikuši pavisam nesen. Es domāju, ka mums ir jāpaskatās tikai kalendārā. Jā, kalendāri mums ir dažādi - mums ir “Latvijas ceļa” kalendārs, mums ir kristiešu kalendārs, pēc kura mēs dzīvojam. Un, kā es skatos, pēdējā laikā Latvija ir palikusi par multireliģiju valsti, jo mūsu godājamie Ministru kabineta locekļi vienā dienā iet pie dievgalda luteriskā baznīcā, bet otrā dienā velk bluķi apkārt mājai. Tā ka mums nav aizspriedumu pret citām dažādām reliģijām. Es domāju, ka mums ir diezgan populāras arī Tālo Austrumu reliģijas, kur daudzi skatās šos horoskopus, un tāpēc es atgādinu, ka, pēc austrumnieku kalendāra, iestājas būtisks brīdis, - beidzas agresīvā Gaiļa gads un sākas uzticamā Suņa gads, kurš sargā savu māju un ir draugs cilvēkam. Un tāpēc es domāju, ka mums būtu jārūpējas par saviem cilvēkiem un jāsargā sava māja. Tādējādi es ierosinu noraidīt budžetu pirmajā lasījumā.".
• 1994_01_20-seq69 language "lv".
• 1994_01_20-seq69 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q39731.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q15628977.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q12360039.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q4119766.
• 1994_01_20-seq69 mentions Q2232297.