Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq58> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq58 type Speech.
• 1994_01_20-seq58 number "58".
• 1994_01_20-seq58 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq58 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq58 spokenAs 77.
• 1994_01_20-seq58 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti, dāmas un kungi! Es pieteicos runāt debatēs kā deputāts, nevis kā Ministru kabineta loceklis, jo kā ministrs es jau esmu kritizējis šo budžetu gan kopumā, gan detaļās Kabineta sēdē. Uzskatu, ka Kabineta izskatīšanas rezultātā tas ir kļuvis apmierinošs un ir gatavs, lai to varētu pieņemt un īstenot mūsu valstī. Tāpēc šajā savā šodienas uzstāšanās reizē sakarā ar budžetu es apstāšos pie trim jautājumiem. Pirmais - budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas pieredze, es teiktu, arī nepieciešamība mūsu valstī. Otrs - budžeta atbilstība Kabineta deklarācijai par iecerēto darbību, proti, atbilstība mūsu prioritātēm. Un trešais jautājums ir ierosinājuma kārtībā - nepieciešamība izskatīt iespējamās korekcijas valsts politikas prioritātēs. Attiecībā uz pirmo jautājumu par budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas pieredzi ir jāsaprot tas, ka valdība sāka izskatīt budžetu un nopietni strādāt pie budžeta oktobrī. Es ceru, ka jūs saprotat, ka ātrāk darīt to nebija iespējams. Pabeigts tas tika decembra vidū. Un es tiešām uzskatu, ka tas, ko izdevās paveikt šajā laikā, ir izdarīts apmierinoši. Liekas pat, ka maksimāli ir izdarīts viss, ko varēja izdarīt šādā īsā laikā. Lai arī kāda valdība strādātu pie nākamā budžeta, es ļoti ceru, ka Saeima un mēs visi kopā panāksim to, lai budžetu sāktu izskatīt, sākoties rudens sesijai, jo normāli būtu, ja valdība kopā ar Saeimu strādātu pie budžeta vismaz pusgadu. Un otrs jautājums, ko mēs centīsimies īstenot, ja šī valdība to turpinās darīt. Gada pirmajā pusē valdība izstrādās mehānismu, kā budžetā paredzēt ilglaicīgo ekonomisko un citu programmu realizāciju caur budžetu, lai budžets tiešām kļūtu par valsts politikas, valsts prioritāšu īstenošanas mehānismu un reāli pārvērstos par reformu īstenošanas budžetu. Manuprāt, mums, valdībai, izdevās panākt nopietnu pavērsienu, salīdzinot ar iepriekšējiem budžetiem, kas ir izstrādāti mūsu valstī. Mēs panācām, lai budžeta sadalījumu noteiktu Ministru kabinets kā Saeimas galvenā komisija un lai arī Saeimai būtu iespējams koriģēt un būtiski ietekmēt šo darbu, cik nu tas bija iespējams darbā komisijās šajā periodā. Un nevis lai budžetu sastādītu Finansu ministrijas ierēdņi saskaņā ar savu izpratni par lietu kārtību un lietu attīstību valstī. Mēs neizdarījām visu, bet mēs izdarījām tik, cik tas bija iespējams, bet bez konkrētiem mehānismiem gan valdībā, gan parlamentā. Ar budžeta apspriešanas atlikšanu uz dažām dienām vai atlikšanu uz kādu mēnesi, kā to šeit ierosina, mēs budžetā neko principiāli neuzlabosim. Padomāsim, ka šodien ir jau 20. janvāris! Tomēr lielākā daļa deputātu, kas mūs kritizēja, un pat opozīcija atzina, ka šajā budžetā ir ietverti jauni lauki, tas tomēr ir lielāks, izvērstāks nekā iepriekšējais budžets. Kas pašlaik notiek valstī? Ja mēs nepildīsim, es gribētu teikt, savu pienākumu, tas ir, nepieņemsim budžetu, valstī turpinās finansēt atbilstoši iepriekšējā gada budžetam, tā vienas divpadsmitās daļas apmērā. Valsts iedzīvotāji, kurus skar budžets (un lielāko daļu iedzīvotāju tas skar), gaida, ka mēs pabeigsim šo darbu. Tāpēc es domāju, ka tas ir diezgan bezatbildīgi - vēl atlikt un atlikt šo darbu. Protams, ka te ir arī valdības vaina, bet es uzskatu, ka, kopš mēs stājāmies rudenī pie amatu izpildīšanas, mēs neko daudz ātrāk šeit izdarīt nevarējām sakarā ar lielajām diskusijām par nodokļiem. Tādēļ mūsu pienākums pret valsti ir pieņemt ātri tādu vai citādu budžetu. Otrs jautājums tātad ir budžeta atbilstība mūsu izraudzītajām prioritātēm, kas bija iesniegtas Saeimai Ministru kabineta deklarācijā par nodomāto darbību. Mēs vienmēr uzsveram trīs galvenās prioritātes, proti, administratīvo reformu, tiesu reformu un ekonomisko reformu. Ļoti īsi par administratīvo reformu. Es tiešām uzskatu, ka pat bez budžeta grozījumiem (jo mūsu rīcībā nebija papildus nekādu finansu resursu) tika panākta diezgan nopietna nodokļu iekasēšanas palielināšana, kā rezultātā par 105 procentiem ir palielināti valsts ieņēmumi budžetā. Tas tomēr ir skaidrs solis un precīzs solis, ko mēs esam īstenojuši. Lai turpinātu administratīvās reformas, ir nepieciešami papildu asignējumi, kas ir paredzēti šā gada budžetā, ko mēs patlaban šeit apspriežam. Es ļoti ceru, ka Levita kungam pietiks spēka un entuziasma tiesu reformu nopietni realizēt mūsu valstī. Šī reforma nav iespējama bez materiāliem izdevumiem un bez tiesu sistēmas sakārtošanas. Lieki būtu teikt, ka bez tiesu sistēmas attīstības nav iespējama ne demokrātijas, ne normālas tirgus saimniecības izveidošanās mūsu valstī. Un tikai kā pēdējo es minu ekonomisko reformu, kurai, kā jūs to redzat budžetā, netiek paredzēti kaut kādi papildu līdzekļi vai milzīgi asignējumi, jo pašas ekonomiskās reformas būtība ir atbrīvot resursus un panākt, lai strukturālo, institucionālo reformu rezultātā valstī parādītos vairāk, akumulētos vairāk naudas. Tāpēc tie ieteikumi, kas šeit izskanēja, ka esot vajadzīgas jaunas ministrijas, ka esot vajadzīgi no valsts puses kaut kādi papildu finansējumi vienai vai otrai ražošanas nozarei, - šie ierosinājumi, manuprāt, neiztur absolūti nekādu kritiku. Mēs, protams, varam mēģināt nepievērst vērību tam, ka tādas starptautiskās organizācijas kā Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds, salīdzinājušas reformu gaitu visās Austrumeiropas un bijušajās PSRS valstīs, ierindo Latviju 4. vietā - aiz Čehijas, Slovakijas un Igaunijas. Mēs varam mēģināt neredzēt, ka jau mūsu valdības laikā pensijas ir pieaugušas par 50 procentiem, ka 11 mēnešos algas ir pieaugušas par 30 procentiem, kas ir augstāks pieaugums nekā cenu pieaugums mūsu valstī. Un tik tiešām es piekrītu tiem runātājiem, kas šeit teica, ka mums ir jāsalīdzina Latvija tieši ar šiem reģioniem, nevis ar lielo Ameriku vai vēl kādām citām valstīm. Jo tieši uz šo valstu fona... Man dziļā iespaidā palika brauciens uz vienu no bijušās PSRS, tagad NVS sastāvdaļām, proti, uz Azerbaidžānu, kur apmēram 60 procenti no valsts budžeta iet armijas vajadzībām, kur ir viens miljons bēgļu, un, protams, mēs it kā domājam, ka nav pamata salīdzināt Latviju un Azerbaidžānu. Bet arī turienes ekonomiskajā attīstībā un domāšanā es ļoti labi redzēju to situāciju, kādā mēs bijām pirms diviem vai divarpus gadiem šeit pat, Latvijā: tā pati prasība, lai bankas finansē ražošanu, kas praktiski stāv uz vieniem kredītiem. Un uz tā fona tiešām redzam, ka mēs esam ļoti progresējuši. Lucāna kungs, kura ziņojumu es šeit ļoti nopietni noklausījos un kurš bija ļoti līdzīgs visiem viņa ziņojumiem iepriekšējās reizēs, tomēr, manuprāt, negrib saprast... Dažkārt mēs, varbūt tai skaitā arī es, aizmirstam, manuprāt, to, ka mēs vairs neesam vienas ļoti lielas valsts, bijušās PSRS, sastāvdaļa. PSRS bija valsts, kura varēja un 50 gadus centās to darīt - īstenot pati savu, izolētu ekonomisko politiku, norobežojoties no pārējās pasaules, uzturot sev mākslīgu valūtas kursu, uzturot ļoti dažādus šos kursus, un, attīstot ražošanu savā valstī, ignorē to, kas notiek pasaulē. Jā, to var darīt, teorētiski to var darīt ļoti liela valsts. Mēs, kas sastādām apmēram 0,02 procentus no pasaules saimniecības, - mēs varam teorētiski diskutēt par to, kāda ir šī saimniecība, bet mēs to sapratīsim tad, kad mēs to nepārtaisīsim. Un pēdējais, - proti, par priekšlikumiem. Manuprāt, tomēr ļoti nopietni vajadzētu apsvērt nepieciešamību koriģēt mūsu valsts politikas prioritātes. Un šeit es runātu par jaunu prioritāti, kura, protams, ir gan mūsu valsts budžetā, gan domāšanā, un proti, - tā ir drošības prioritāte, un tā ir drošības programma. Un, ja mēs izvērtējam situāciju Austrumos un ja mēs ļoti nopietni izlasām jau komentēto Kozireva uzstāšanos, un ja mēs izvērtējam, kādas ir problēmas un kāda ir attīstība Rietumos, tai skaitā ekonomikas atslābumu mums tuvajā Rietumeiropā un iespējamos politiskos procesus, tad, manuprāt, mums ir jāuzdod sev jautājums, vai mēs esam izdarījuši visu, lai nodrošinātu Latvijas nācijas attīstību un patstāvību. Un attiecībā uz drošības politiku, manuprāt, ir svarīgi runāt par vismaz trijiem momentiem, un tie visi ir saistīti ar šodienas diskusiju un ar šodienas budžetu. Un tie ir: vienota tauta, ticība savai nacionālajai identitātei un pietiekamu resursu izveidošana, lai aizsargātu gan nāciju, gan nacionālo identitāti. Un šajā jautājumā runāt tikai par līdzekļiem vien nav iespējams, jo, ja mēs nevaram panākt, lai tauta būtu vienota... Ko nozīmē - vienota tauta? Vienota tauta - tas nozīmē arī tautas uzticību saviem līderiem. Es redzu, ka šeit ļoti bieži apmētā valdību ar, manuprāt, visneiespējamākajiem apvainojumiem, un tad nu tiešām var paklausīties, ko mēs, valdība, esam paspējuši šajos trijos mēnešos sliktu izdarīt, un tad nu ir tiešām jādomā, ka mums ir ļoti lielas spējas, ja jau mēs esam tik daudz ko paspējuši sagraut šajā relatīvi īsajā laikā. Es ieteiktu ļoti daudzajiem kritizētājiem pavisam citu pieeju: protams, kritizēt, ļoti nopietni kritizēt, bet arī gatavoties tam, lai būtu kāds politisks spēks, kurš varētu uzņemties atbildību pēc kāda laika. Tik tiešām, - katra tauta ir pelnījusi tādu valdību, kāda tā ir. Un, ja mums ir programma un ja zinām, kā rīkoties un ko vēl darīt, pēc tam varam savākt šo kritisko masu un nākt, un visu ar atbildību darīt tālāk, nevis - pastāvīgi vienam otru traucēt, traucēt virzību uz priekšu, kā rezultātā, manuprāt, notiek ļoti maz...".
• 1994_01_20-seq58 language "lv".
• 1994_01_20-seq58 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q191.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q15180.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q213.
• 1994_01_20-seq58 mentions Q227.