Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq56> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq56 type Speech.
• 1994_01_20-seq56 number "56".
• 1994_01_20-seq56 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq56 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq56 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq56 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti, cienījamie klātesošie! Iztirzājot 1994. gada budžeta projektu, gribu vērst jūsu uzmanību uz līdzekļu iedalījumu izglītībai. Cilvēks, kas nerūpējas par sevis izglītošanu, degradējas, kļūstot par materiālo vērtību elku. Vēl briesmīgāk ir tad, ja pati valsts, realizējot attiecīgo kultūrpolitiku, diktē sabiedrības pašiznīcināšanās principus. Īpaši cēls žests šķiet budžetā paredzētais izdevumu pieaugums vairāk nekā 30 procentu apjomā, taču, pretēji tam, ļoti kuriozas ir izglītības iestāžu izdevumu normas, kuras mācību un pārējiem izdevumiem, rēķinot uz vispārizglītojošo skolu vienu klasi, attiecīgi 1. -4. klašu grupā ir 3,3 lati, 5. -9. klašu grupā - 5,94, 10. -12. klašu grupā - 10,56 lati. Tas nozīmē, ka vienai klasei var iegādāties divas mācību grāmatas. Ja klases piepildījumu ņemam vidēji 30 skolēnu, tad tikai diviem skolēniem no klases būs mācību grāmatas. Ko lai dara pārējie? Varētu likt iegādāties mācību grāmatas vecākiem, bet viņi diemžēl to nav spējīgi izdarīt kaut vai tādēļ, ka daudzi no viņiem ir bezdarbnieki. Varbūt valdība ieteiks izmantot šīm ģimenēm pabalstus par bērniem? Taču, atstājot bērnus bez pavalga, nebūs arī to, kam nepieciešamas šīs mācību grāmatas. Tādējādi nedrīkst pasniegt šos procentus kā milzīgu sasniegumu un lielas rūpes par izglītību. Šī skaitļu spēle ir radusies algu paaugstināšanas dēļ. Rēķinot procentus, ir godīgi jāpasaka atskaites punkti, no kuriem tie rodas. Tie nav ņemti attiecībā uz 1993. gadam apstiprināto budžetu, bet gan attiecībā uz precizēto un izmainīto budžetu, kas bija par 10 procentiem mazāks nekā plānotais. Budžeta projektā ir vairākas pozīcijas attiecībā uz izglītību, kuras ir graujošas izglītībai, nemaz nerunājot par tās attīstību. Piemēram, tādas ir valsts investīcijas skolas ēku celtniecības pabeigšanai, remontam, nodegušo, es uzsveru - nodegušo! - skolas ēku atjaunošanai. Te fakti un skaitļi ir īpaši daiļrunīgi. Lai valdība paredzētu līdzekļus skolas ēku celtniecībai, tad attiecīgajai ēkai ir vismaz jānodeg. Bet, cienījamie izglītības darbinieki, necentieties to pieļaut, jo arī šis apstāklis ir nepietiekams, jo ne jau visām skolām, kas cietušas ugunsgrēka nelaimē, ir paredzēti līdzekļi, taču, neskatoties uz visu to, Gaiļa kunga vadītajai Reformu ministrijai tiešām ir salīdzinoši milzīgi līdzekļi ierēdņu apmācībai. Šaubos, vai ierēdņi, kārtojot kvalifikācijas eksāmenus un klausoties informatīvi izglītojošo programmu “Saikne ar pilsoni”, kļūs kvalitatīvāki profesionāļi un, veicot savu darbu, būs iejūtīgāki, atsaucīgāki, saprotošāki. Domāju, ka ne. Vienīgais būs tas, ka tiks realizēts valdošās koalīcijas mērķis un radīta stabila un neaizskarama ierēdņu kasta. Velkot paralēles ar skolotāju izglītošanos, kā arī ar citu inteliģences pārstāvju izglītošanos, kuri ir spiesti to darīt par saviem līdzekļiem, rodas jautājums: ar ko ierēdņi ir izpelnījušies šo īpašo valsts ievērību un atzinību, ka viņiem izglītošanās ir paredzēta par valsts līdzekļiem? Starp citu, ierēdņiem taču arī tika paaugstinātas algas. Salīdzinājumam minēšu, kādi līdzekļi tiek paredzēti izglītības darbiniekiem kursu pasākumiem - tie ir 65 602 lati, bet turpretī ierēdņiem viņu apmācībai, izglītošanai un vēl entajām pozīcijām, ko nupat te nosauca Kreitusa kungs, budžetā ir paredzēti vairāk nekā 6 miljoni latu. Deputāti diemžēl šoreiz nevar būt īpaši konstruktīvi, pasakot avotus, no kuriem varētu paredzēt līdzekļus izglītībai, kā arī citu tautsaimniecības nozaru finansēšanai dažu svarīgu iemeslu dēļ. Viens no tādiem ir tas, ka nav daudzu pozīciju atšifrējuma, un, lai to noskaidrotu, ļoti bieži jāpatērē laiks un jāizstaigā labirintu labirinti. Turklāt nav arīdzan ticības, ka budžeta projektā ir atsegti visi ieņēmumi, jo, piemēram, zinātnes finansēšanai tika atrasti līdzekļi, kas nebija fiksēti budžeta projektā. Es nebūt nevēršos pret to, ka zinātnes finansēšanai ir jāpalielina līdzekļi, bet pret šo faktu kā tādu, kas deputātiem liek šaubīties un pieņemt šo budžeta projektu. Bez tam, sastādot budžetu, bija vērojams Finansu ministrijas diktāts, kam pretstatīt gribētos “Latvijas ceļa” solījumus par 25 procentu atvēlēšanu izglītībai. Lietas būtība šeit ir principiālā pieejā budžeta sastādīšanas gaitā. Konsekventi ievēroti budžeta sastādīšanas etapi būtu tad, ja Finansu ministrija iesniegtu Ministru kabinetam budžeta ieņēmumu daļu, pēc tam valdība noteiktu procentuālo sadalījumu tautsaimniecības nozarēm un nākamais solis tad varētu būt Finansu ministrijas aprēķini izdevumu daļā. Analizējot situāciju ar Latgales programmu, diemžēl nākas konstatēt, ka te ir tikai solījumi, jo tie nekā nemaksā. Es gribētu uzsvērt tikai to, ka šoreiz Latgales programma nav tikai kultūrpolitisks jautājums, bet gan tīri politisks jautājums. Tas ir izsmiekls, ja Latvijas valsts saviem pilsoņiem negarantē iespējas mācīties dzimtajā valodā. Tas ir ļoti ass jautājums, kurš var pavērsties pret mums, ja mēs to tik tiešām negribēsim saprast. Un es pat teiktu, ka tas ir sekmīgs okupantu politikas turpinājums tautiešu izpildījumā. Cienījamie kolēģi, tas nav lozungs, tā šoreiz ir lietas būtība. Skarba un nepatīkama, bet tāda tā ir. Cienījamais Seiksta kungs, atļaujiet jums atgādināt, ka neviens nenoliedz to, kas tika paveikts Latgales programmas ietvaros iepriekšējos gados, taču pašreiz runa ir par attīstības iespējām, kuru faktiski nemaz nav. Paredzētie līdzekļi, kas te jau tika nosaukti, ir kā miglas plīvurs, kas apsedzis Latgales programmu. Un nobeigumā es gribētu pievienoties tiem deputātiem, kuri neatbalsta šo budžeta projektu visu to argumentu dēļ, ko minēju savā runā. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq56 language "lv".
• 1994_01_20-seq56 speaker Janina_Kusnere-1958.
• 1994_01_20-seq56 mentions Q211.