Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq54> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq54 type Speech.
• 1994_01_20-seq54 number "54".
• 1994_01_20-seq54 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq54 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq54 spokenAs 71.
• 1994_01_20-seq54 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es runāšu mūsu frakcijas vārdā un visas Demokrātiskās partijas vārdā, jo budžets mums ir apspriests gan Valdē, gan Domē, un apstāšos pie vairākiem momentiem. Pirmais. Par valsts budžetu kopumā. Kā mēs zinām, pagājušā gada valsts budžets bija 417 miljoni plus 30 miljoni - deficīts. Šā gada budžets ir 526 miljoni plus 39 miljoni deficīts. Skaitliskais pieaugums budžetam ir 109 miljoni. Mēs varam pieskaitīt klāt vēl pašvaldību budžetu - 103 miljonus. Un ir vienalga, kā mēs to saskaitām, bet, ja mēs ņemam vērā 34 procentu inflāciju gadā un ja mēs ņemam vērā gan apgrozījuma nodokļa, gan akcīzes nodokļa palielināšanu, tad šāgada budžets patiesībā ir mazāks, un to skaitliski var parādīt, un tāpēc līdz ar to visas šīs pārējās grūtības šajā budžeta sadalīšanā ir atbilstoši pa pozīcijām. Es vēl gribētu, runājot par budžetu kopumā, pieskarties tādam interesantam momentam, ka, beidzoties iepriekšējās valdības eksistencei, budžeta deficīts tika deklarēts aptuveni 5 miljonu latu apmērā. Pēc tam dažādās runās no jaunās valdības puses tas parādījās līdz 55 miljoniem un pat dažreiz vairāk. Pašreiz gada beigās tas atkal bija 3-5 miljoni latu, un varētu teikt, ka tas ir apsveicami, ka budžets tomēr no šā lielā deficīta ir nonācis līdz šādam ļoti mazam deficītam, lai gan šis sākuma - starta - deficīta mazais skaitlis tomēr vedina uz dažādām pārdomām. Šeit varētu, protams, teikt, ka tad nebija pareizi aprēķini, ka nebija pareizi iesniegts un tā tālāk, bet es tomēr gribētu sacīt, ka kopumā, skatoties uz šādu budžeta izpildi, varētu teikt, ka likums par budžetu netika korekti pildīts, jo mēs tomēr divas reizes pieņēmām budžeta labojumus, un šajos abos labojumos tādas lietas kā sagaidāmais budžeta deficīta straujais kritums netika parādīts. Un nu secinājumi. Tātad pirmais. Kāpēc tad budžets ir mazāks? Budžets ir mazāks, pirmkārt, uz rūpniecības ražošanas samazināšanās rēķina. Pašreiz rūpnieciskā ražošana dod aptuveni 35 procentus bijušo 70 procentu vietā. Ja mēs skatāmies pa gadiem, tad redzams, ka 1990. un 1991. gadā devums no rūpniecības bija aptuveni vienāds, bet pagājušajā gadā tas ir 40 procenti, salīdzinot ar 1991. gadu. Statistikas datus par nodokļu ienākšanu 1993. gadā no rūpniecības dabūt ir ļoti grūti, tādi tiek solīti aptuveni 1994. gada vidū. Ņemot vērā, ka Statistikas pārvalde ziņoja, ka rūpnieciskā ražošana samazinājusies pagājušajā gadā par 38 procentiem, pēc mūsu aprēķiniem iznāk, ka, šādi samazinoties rūpnieciskās produkcijas apjomam, uz apgrozījuma nodokļa un peļņas nodokļa rēķina vien budžets ir saņēmis par 20 līdz 25 miljoniem latu mazāk. Tas tomēr ir diezgan prāvs skaitlis - 20-25 miljoni, un tas parāda, ka ne velti mēs vienmēr runājām, ka šim jautājumam par rūpniecības sabrukšanas turpināšanos tomēr ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Varētu pieminēt vēl inflācijas augšanu pēdējā ceturksnī, varētu pieminēt arī to, ka sagaidāmā prognoze nav visai optimistiska, ja ir teikts, ka mēnesī gaidāmā inflācija ir 0,5 procenti. Tāds šis procents tika deklarēts arī, runājot par decembri, lai gan decembrī patiesībā tas bija 5,1 procents. Un nākamais moments, vērtējot budžetu kopumā. Budžetā vispār nekur neparādās Latvijas Bankas peļņa. Latvijas Banka ir valsts valstī, to it kā visi ir atzinuši, un Budžeta komisija nevar dabūt atbildi uz jautājumu, vai tad Latvijas Banka dos kādu daļu no savas peļņas un vispār cik liela ir šī peļņa. Tāpat arī neparādās nekas par Latvijas Bankas ārzemju depozītiem, nekādā veidā netiek izvirzīts jautājums par to, kā šie ārzemju depozīti, kas jau krietni pārsniedz lata stabilizācijai nepieciešamo apjomu, tiks izmantoti iekšējās kreditēšanas vajadzībām. Tātad kopumā nav skaidrības par budžeta ieņēmumu daļu. Šajā sakarā es negribētu piekrist tam, ko valdības pārstāvji ne vienreiz vien deklarē presē un cenšas mums tādā veidā iestāstīt, ka valstī sācies ekonomiskās atveseļošanās process. Skaitļi un apsvērumi to nekādi pašreiz neparāda. To parāda tikai izteikumi vēlējuma izteiksmē. Pirmais. Jā, tiek veidota finansēšanas sistēma, banku sistēma. Šinī virzienā darbs norit operatīvi, produktīvi un varbūt arī ļoti apsveicami, bet ražošanas pārstrukturizēšanas virzienā un privatizācijas virzienā diemžēl daudz ko vajadzētu veikt ātrāk. Inflācija. Inflācijas temps neatbilst prognozēm. Makroekonomiskās struktūras attīstības modelī bija ielikts pagājušā gada inflācijas rādītājs - 16 procenti, patiesībā tas bija 34 procenti, turklāt pēdējos četros mēnešos pieaugums ir bijis 20 procenti no šiem 34 procentiem, un, ja mēs skatāmies arī tikai uz pārtiku, tad redzam, ka novembrī un decembrī šis pieaugums ir 20 procenti - aptuveni 19,4 procenti. Tātad divos mēnešos - 20 procenti. Tagad es mazliet pieskaršos valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļai. Ieņēmumu daļa būtībā neparāda visas iespējas, mēs neredzam Latvijas Bankas devumu, ko es jau teicu, mēs neredzam atprečoto kredītu apsaimniekošanas devumu. Vēl es gribētu dzirdēt finansu ministra domas par jautājumu, vai atprečotais kredīts, kurš vismaz mazuta gadījumā ir 15 miljoni dolāru un droši vien šāda līdzekļu summa arī ir minerālmēslu iepirkšanas gadījumā, vai šis atprečotais kredīts nav jāparāda kā ieņēmumu daļa, kura attiecīgi izdevumos tiks izmantota. Izdevumu daļa. Par izdevumu daļu runājot, ir patīkami, ka Ministru kabinets ir pieņēmis virkni labojumu, kurus Budžeta komisija pēc diezgan intensīva darba bija iesniegusi. Pirmām kārtām es gribētu pieskarties aizsardzības jautājumam, taču es nepateikšu neko jaunu. Attiecībā uz aizsardzību jāteic, ka ir vajadzīga aizsardzības koncepcija kopumā. Pašreiz izskan doma, ka aizsardzības jautājumam būtu jābūt prioritātei, taču tad gribētos redzēt šo aizsardzības koncepciju kopumā, jo pašreiz Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes un Drošības dienesta vajadzībām kopumā ir paredzēti 2,8 procenti no valsts budžeta. Mēs piekristu, ka šim skaitlim vajadzētu būt līdz 5 procentiem, bet mēs nedrīkstam aizrunāties tik tālu, ka pirmskara periodā Latvijā - kādā citā vai valsts atjaunošanas periodā - valsts aizsardzībai tika veltīti no budžeta 20 procenti. Tad mums ir jāskatās, kas bija tās budžetā. Budžetā toreiz neietilpa sociālās aprūpes, medicīnas un vēl daži citi jautājumi. Tāpēc es domāju, ka būtu jāskatās uz nacionālajai aizsardzībai vajadzīgajiem jautājumiem no nacionālā kopprodukta viedokļa un apstāties varētu pie skaitļa - 2 procenti no nacionālā kopprodukta, un šie 2 procenti no nacionālā kopprodukta pašreiz būtu vidējs rādītājs. Es gan varbūt ne sevišķi precīzi zinu, bet tas būtu diezgan tuvs skaitlis tam, kāds ir atvēlēts Igaunijā, un tam, kāds ir atvēlēts Lietuvā, bet naudas izteiksmē tie būtu 32 miljoni latu. Ja mēs nosaucam šādu skaitli, tad, protams, pirmais jautājums uzreiz būs tāds: no kurienes tad šī nauda radīsies, šie papildu 17 miljoni latu? Es domāju, ka to mēs varam pateikt diezgan precīzi. Tādā ārkārtējā situācijā, kāda pašreiz ir izveidojusies, šāds avots var būt Latvijas Bankas peļņa, šāds avots var būt depozītu noguldījumu peļņa no ārzemēs noguldītajām summām, bet, manuprāt, pats nopietnākais avots varētu būt ātras vienošanās rezultātā paprasītā nauda par Skrundas lokatoru. Ir acīm redzams, ka ne pēc gada, ne pēc diviem visi tur esošie ārzemju karavīri ārā neies. Varbūt tiks risināts jautājums par to, ka viņi tiks pārģērbti civilās drēbēs un ka tur piedalīsies mūsu zinātnieki, bet katrā ziņā Amerika ir izteikusi gatavību maksāt, un es domāju, ka šajā gadījumā sarunas nevajadzētu novilcināt ar to, ka mēs it kā prasām, kā es jau esmu dzirdējis, vairāk nekā miljardu par lokatoru, vai mēs prasām 400 miljonus... Man liekas, ka mēs varētu prasīt kaut vai šos 17 miljonus plus vēl, lai krievi mums uzdāvina pāris, teiksim, reaktīvos iznīcinātājus MIG-29, kas katrs maksā 29 miljonus, un jautājums būtu samērā veiksmīgi nokārtots. Aizsardzības lietu jautājums būtu nokārtots samērā veiksmīgi. Pašreiz man ir radies iespaids, ka tie jautājumi, kas tiek risināti Krievijas un Latvijas sarunās, tiek vilcināti dažādu neapdomību un valdības nepietiekami stingrās pozīcijas dēļ. Labi, ka vismaz pēdējā laikā valdība stingri pateica, kas ir jāprasa un cik ātri ir jāprasa. Citādi sarunas risinās bezgalīgi. Nākamais - pensiju izmaksas. Arī šeit Ministru kabinets paredz 12,9 miljonu pielikumu. Ļoti labi. Es domāju, ka šeit ir lielas rezerves gan uz ierēdņu apmācības samazināšanas, gan uz citādu jautājumu sašaurināšanas rēķina, bet pats galvenais ir jautājums, kurš izvirzās ne jau pirmo reizi. Mēs varam ar skaitļiem pilnīgi konkrēti pierādīt, ka maizes cena Latvijā ir samazināma divas reizes, nopietni ir samazināma arī piena cena un nopietni ir samazināmi izdevumi enerģētikai. Taču galvenais ir maizes cena. Tad es nesaprotu, es visu laiku nesaprotu, kāpēc, runājot par maizes jautājumu, mēs tam nepievēršamies pietiekami nopietni. Nākamais. Bezmaksas zālēm arī ir paredzēti papildu 3 miljoni. Šeit prasības ir līdz 7 miljoniem. Es, piemēram, šajā gadījumā domāju, ka diezgan daudz varētu dot humānā palīdzība, kuras piedāvājumi ir, bet atkal virknē gadījumu, runājot par humāno palīdzību, nākas sastapties ar interesantu attieksmi. Sākas aptuveni tāda spriedelēšana: ko tādas humānās palīdzības gadījumā darīs jaunizveidotais privāto aptieku tīkls, kā tad tas eksistēs un cik tas produktīvi attīstīsies, bet tas, ka daudziem nav iespējams uzreiz nopirkt par 7 latiem zāles, kad cilvēks saslimst ar gripu, tas it kā vērā netiek ņemts. Par zemniekiem un laukiem. Šeit dažādi skaitļi un dažādas prasības, cik daudz, no kurienes varētu ņemt un kā ņemt, jau tika minētas. Es gribētu pieminēt vienu jautājumu, kas ne vienreiz vien ir izvirzījies Budžeta komisijā. Manuprāt, rezerves ir pašā ministrijā, pašas ministrijas radītajās privātajās struktūrās. Pirmā ir “Latinterntional”, nākošā ir LEARS, un tā varētu nosaukt arī pārējās. Es tikai minēšu dažus skaitļus, kuru precizēšana, manuprāt, būtu ļoti nepieciešama. Piemēram, “Latinternational” peļņa 1993. gadā ir 4 miljoni latu, bet tajā pašā laikā šī privātā firma, kas ir radīta pie Zemkopības ministrijas, jaunajam budžetam pieprasa 5 miljonus dolāru, lai segtu kaut kādus izdevumus par 1991. gadā zemniekiem pārdotajiem graudiem, kuri esot pārdoti tikai par 40 procentiem no pasaules cenas. Tad man gribētos prasīt: uz kādas naudas rēķina tad tika sapelnīti šie 4 miljoni latu pagājušajā gadā? Šie 4 miljoni latu tika sapelnīti tikai uz tā rēķina, ka tika iedoti valstī ienākušie valsts kredīti un privātai firmai tika iedotas tiesības saimniekot ar valsts kredītiem un tādā veidā uztaisīt privātu naudu. Šis ir jautājums, kurš jau agrāk ir izvirzījies un kurš būtu izskatāms. Es nezinu, kāpēc, teiksim, Milberga komisija nav nonākusi līdz šā jautājuma izskatīšanai, bet katrā ziņā, ja mēs saduramies ar vēl 5 miljonu latu paprasīšanu no budžeta, tad tas ir ļoti nopietni. Tātad es tikai pieminu, kādas summas apgrozās, bet tajā pašā laikā investīcijām zemnieki prasa 2,6 miljonus. Redzat, kur jūs varat dabūt divreiz vairāk. Turklāt es pieskāros tikai vienai šādai firmai. Nākamais. Privātfirma, kaut kāda SIA, iekasē 10 procentus no visas pārdotās maizes Latvijā. Par ko un kāpēc? Un kur šī nauda paliek? Atkal nav skaidrs. Jēdzīgas atbildes Budžeta komisija nav varējusi saņemt no Zemkopības ministrijas. Papīri, kas atnāk, ir tikai atrakstīšanās, un tāpēc es domāju un tā domā arī mūsu frakcijas cilvēki, ka šinī jautājumā būtu pēdīgais laiks radīt spēcīgu Saeimas un Ministru kabineta komisiju, jo ir acīm redzams, ka šis jautājums daudziem ir bijis izdevīgs, lai šādā veidā ar valstī ienākušo kredītu iedalīšanu privātām firmām taisītu naudu. Acīmredzot tas pārāk daudziem ir bijis izdevīgs jautājums, jo visas runas par maizes cenu Latvijā visu laiku apklust. Tas tiek izvirzīts vienu reizi, otru reizi, piekto reizi, bet visu laiku apklust. Tāpēc es, konkrēti runājot, domāju, ka radītais tautsaimniecības un labklājības bloks, tā cilvēki ir gatavi piedalīties šādas komisijas darbā. Arī es esmu gatavs piedalīties, ja man to uzticēs. Mums ir tādi dati, kas konkrēti parāda, kāda maizes cena varētu būt. Es pat varu pieminēt vairāk... Mūsu zālē sēdošais Leiškalna kungs šoruden ir pārdevis savus graudus par 1,4 santīmiem kilogramā, bet tajā pašā laikā maize Latvijā ir jāpērk par 35 santīmiem kilogramā. Tas ir pilnīgs absurds. Un jaunradītās privātās firmas, kas cep maizi, protams, arī pašreiz nenolaidīs maizes cenu uz 10 santīmiem, jo valsts cena ir 35 santīmi. Un, ja visai tautai ir jāmaksā nemākulīgi paņemtie kredīti un vēl kaut kādi citi procenti, par kuriem katrā ziņā mums šeit stāstīs tikmēr, kamēr mēs apreibsim, tad šeit ir jābūt komisijai, kas šo jautājumu precīzi izskatītu un ziņotu Saeimai. Nākamais jautājums - par pašvaldībām. Par to es gribētu teikt tikai kopumā. Šāda pieeja pašvaldību “apcirpšanai” naudas izteiksmē caur nodokļiem noved tikai pie tā, ka vietējās saimniecības samazinās savas saimniekošanas aktivitātes. Pašreiz iznāk, ka vietējās pašvaldības ir vairāk valsts pakļautībā, nevis valsts pārraudzībā. Es piekrītu, ka nevar veidoties absurdas situācijas, ka valsts nevar kontrolēt to, kas notiek pašvaldībās, un ka šai stingrībai pakļautības kārtībā ir jābūt, bet tā ir pārraudzība. Varētu pieskarties arī jautājumam par viena līmeņa pašvaldībām Rīgā, bet tas nu ir tāds jautājums, kas ir tikai sekundāri saistīts ar budžetu. Šī viena līmeņa pašvaldība Rīgā novedīs, protams, pie milzīgas ekonomiskās un politiskās varas koncentrēšanas. Caur budžetu notiek rajonu līdzsvarošana uz ienākuma nodokļu un valsts dotāciju rēķina, un šeit galvenais, kas mūs uztrauc, ir vecais sociālisma princips - nevis ļaut pelnīt pašiem priekš sevis un strādāt, bet gaidīt, kad kāds un kaut kur nodarbosies ar citu sapelnītā pārdalīšanu un novienādošanu. Kopējais rezultāts būs tikai tāds, ka budžetā ienāks mazāk naudas. Zinātnes finansēšana. Es, protams, piekrītu jautājumam par to, ka zinātnei vajag vairāk. Zinātnei vajag tos 5,5 miljonus, kam arī Ministru kabinets piekrīt. Varbūt vajag atrast arī 6,5 miljonus, jo situācija ir traģiska. 70 procenti no līdzekļiem aiziet tikai telpu uzturēšanai, nevis algām, bet, no otras puses, ir arī jāpaskatās uz garantu sistēmu, jāpaskatās ir uz to, ka jaunie, talantīgie zinātnieki, pastāvot pašreizējai zinātnes struktūrai, tomēr ir spiesti aiziet prom. Un te tomēr ir jāpaskatās arī uz produktivitātes jautājumu. Tātad beigās būtu tāds priekšlikums, lai nosauktu vēl vienu skaitli. Tātad mēs no budžeta varam izslēgt šādus izdevumus - rezervi likuma “Par valsts civildienestu” ieviešanai - 5 miljoni, atliek 1,1 miljons latu. Ar to mēs nemaz neaiztiekam izdevumus valsts administratīvās skolas organizēšanai, ierēdņu apmācībai, programmai “Saikne ar pilsoni”, “Latvijas tēls”. Kopā atbrīvotie 6,23 miljoni līdzekļu dod iespēju ziemas periodā pielikt trūcīgākajiem pensionāriem 10 latus mēnesī. Ar šiem 10 latiem mēnesī var tikt nokārtoti dzīvokļa īres un komunālie maksājumi. Te ir arī daļēji atbilde Tupešu Jānim, kad viņš tikko runāja par latviešu izmiršanu, kura pirmām kārtām sākas ar ātru mirstību pensionāru vidū. Zviedrijā dzīves ilgums ir 80 gadi, bet Latvijā ir 67 un vīriešiem Rīgā - 59 gadi. Sakarā ar pēdējiem notikumiem, es domāju, ka, protams, ir jāveltī uzmanība aizsardzības jautājumiem. Diez vai var piekrist, ka tiem ir jābūt prioritātei, jo mēs varam parādīt, ka, sakārtojot un šādā veidā izvēloties līdzekļus, mēs tos arī varam dabūt. Ekonomikas reorganizāciju nevarētu uzskatīt par otršķirīgu jautājumu, un būtu jāvērš uzmanība, protams, uz pensionāru traģisko stāvokli. Rezultātā es aicinu skatīties uz budžetu no bikšu siksnas savilkšanas viedokļa, tas ir, apcirpt vēlmes pēc pārāk straujām reformām, kuras tūlīt nedod atdevi, atteikties no liekas greznības visādās reprezentācijās. Pārāk straujās reformas rezultāti ir acīm redzami nepārdomātajā Rūpniecības ministrijas likvidēšanas gadījumā. Protams, te būs desmit oponentu, kas teiks, ka tas bija jādara, bet mēs skaidri redzam, kas notiek ar rūpniecību. Un beigās es gribētu teikt tā - ja valdība ir ar mieru apspriest izteiktos priekšlikumus un ņemt vērā tos savā turpmākajā darbā pie budžeta otrā lasījuma sagatavošanas un par tiem nopietni runāt, tad varu teikt, ka Demokrātiskās partijas frakcija ir vienojusies atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq54 language "lv".
• 1994_01_20-seq54 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q37.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q191.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q1020384.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q687709.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q159.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q6112266.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q4294480.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q34.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q7536677.
• 1994_01_20-seq54 mentions Q29552.