Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq48> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq48 type Speech.
• 1994_01_20-seq48 number "48".
• 1994_01_20-seq48 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq48 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq48 spokenAs 114.
• 1994_01_20-seq48 spokenText "Cienījamie deputāti! Kā zināms, nodokļu summa ir atkarīga no nacionālā produkta apjoma un nodokļu likmēm. Spriežot pēc mums piedāvātā budžeta projekta, par nacionālo produktu skaidrības nav. Ir veikta dinamikas prognoze, bet metodoloģija, pēc kuras tas tika darīts, izraisīja šaubas. Te ir lietota visvienkāršākā metode, ņemot vērā to dinamiku, kas izveidojās pēdējo trīs mēnešu laikā. Valdībai būtu jāpasaka, kādi faktori reāli ietekmējuši nacionālā produkta pieaugumu, bet par to te nav bilsts ne vārda. Pat Budžeta komisijas sēdēs ne. Ja šeit ir runa par pieļautu kļūdu vai par naivitāti, tad šim budžeta projektam nav gandrīz nekādas vērtības. Neliels piemērs. Mūsu ekonomistu analītiķu grupa izdarīja secinājumus, ka Latvijas rūpniecību pozitīvi ietekmē tāds fakts, ka Krievijā gada beigās inflācijas tempi bija augstāki par rubļa devalvācijas tempiem. Tas deva zināmas izredzes mūsu ražotājiem, kuri ir tehnoloģiski orientēti uz Austrumu tirgu un kuri sakarā ar iepriekšējo ekonomisko politiku tika pagrūsti zem ūdens. Radās iespēja ja ne gūt peļņu, tad vismaz maksāt darba algas. Taču gada beigās tika izdarītas izmaiņas Latvijas likumdošanā - tika uzlikta muita ievedamajām izejvielām, tādējādi jau uz robežas tiek iekasēts apgrozījuma nodoklis. Līdz ar to ražošana atkal saņēmusi triecienu un nav pārliecības, ka tā spēs vēlreiz attapties. Par dažiem citiem nodokļu avotiem. Piemēram, zināmu nodokļu ieguvumu dos kapitāla ieplūdes sakarā ar dažādu programmu realizāciju, kā piemēru var minēt programmu par Latvijas telekomunikāciju reorganizāciju. Ātrs un liels nodokļu avots. Protams, daudz grūtāk ir stimulēt darba vietu izveidi un nodokļu iekasēšanu tieši no šīm darba vietām. Jā gan, šodien mēs paņemsim nodokļus, bet ko un no kurienes mēs ņemsim rīt, ja, teiksim, VEF paliks bez darba? Tad nebūs ne ienākuma nodokļa no darba algām, ne pastāvīgu iekasējumu no apgrozījuma nodokļa par telekomunikāciju lietošanu. Ja nebūs darba algas, nebūs taču arī, kas pērk. To, ka valdība pati netic uzrādītajiem ienākumu avotu aprēķiniem, pierāda arī valdības atzītā it kā aritmētiskā kļūda. Kad mēs sareizinājām vidējo darba algu ar strādājošo skaitu un sociālā nodokļa likmi, tad iznāca skaitlis, kas bija par 13 miljoniem latu lielāks nekā sociālā nodokļa prognozētie ienākumi sākotnējā budžeta projektā. Pēc tam valdība šo skaitli gan palaboja. Jāšaubās, vai tā bija aritmētiska kļūda. Negribētos ticēt, ka valdība apzināti izveidoja no Saeimas deputātiem slēptu budžeta rezervi. Gluži vienkārši - aprēķinātie sociālie ieņēmumi izrādījās maz ticami. Bet tā vietā, lai palabotu izejas datus, nošķērēja rezultātu. Tagad pēc labojumiem skaitļus stiķē, bet vai stiķē pašu budžetu? Mēs labi saprotam valdības objektīvās grūtības, sastādot šo budžetu, bet mēs nevaram piekrist šim pašapmānam. Valdība barojas no stihiski izveidojušās situācijas, nevis to ietekmē. Bet tad jau tas ir arī skaidri jāpasaka, nevis jāiztēlojas, ka tiek realizēta dziļi pārdomāta struktūrpolitika un konjunktūrpolitika, kura, kā iecerēts, dos 5 procentus lielu nacionālā produkta pieaugumu. Darbodamās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es esmu pārliecinājusies, ar kādu vienprātību visu frakciju pārstāvji, deputāti, ir ieinteresēti palielināt valsts asignējumus tieši šai, manuprāt, vissvarīgākajai mūsu dzīves jomai. Un tāpat kā maniem kolēģiem, kuri runāja iepriekš un pieskārās Latgales programmas nopietnai realizācijai, arī man ļoti sāp tas, ka šī programma faktiski ir bez seguma, un tāpēc ir velti visi mūsu aicinājumi sniegt atbalstu šim novadam. Arī es ļoti pārdzīvoju to, ka pavisam nesen izveidotā Latgales izdevniecība, kas ir jau apliecinājusi sevi kā nopietnu izdevniecību, kura strādā Latgales kultūras un izglītības laukā, tomēr diez vai spēs nākamgad pastāvēt, jo šai izdevniecībai no valsts budžeta nav paredzēts iedalīt ne latu. Tāpat mani ļoti uztrauc Latvijas enciklopēdiju izdošanas nākotne. Varu tikai piekrist iepriekš teiktajam, ka šinī redakcijā strādā ļoti erudīti, ļoti zinoši cilvēki un ka enciklopēdija - tā nav ne brošūra, ne avīze, tā ir mūsu, varētu teikt, Bībele. Otra Bībele katrā mājā. Tikai, par visu to domājot, visu to akcentējot, es vienmēr prātā paturu, ka nebūs mums nekā no šīs gaismas, šīs izglītības un kultūras, ja nebūs ražošanas, ja nebūs nodokļu avotu. Un tāpēc, lai cik mēs šeit kaismīgi par visu to nerunātu, lai kā mēs negribētu aizstāvēt katrs to jomu, par kuru mēs iestājamies, es tomēr vienmēr paturu prātā, ka no svara ir ne jau tas, kā mēs šeit pārdalīsim šos līdzekļus, bet tas, kā mēs tos iegūsim. Un iegūsim tos tikai tad, kad mūsu valstī sāks strādāt ekonomika. Pirms pieskaros Latvijas Bankas šodienas politikai, parunāšu vēl mazliet par budžeta skaidrojumiem, kas mums ir izsniegti kopā ar budžetu. Tajos ir tabula, pēc kuras var secināt, ka šogad ir gaidāms gan inflācijas, gan lata kursa pieaugums. Tas nozīmē, ka mēs ar savām struktūrprogrammām, relatīvi zemo darba ražīgumu un niecīgajām darba algām “iebraucam” pasaules cenās. Tajā pašā laikā šogad ir ieprogrammēts manāms pirkšanas un pārdošanas darījumu skaita un apjoma pieaugums un apgrozījuma nodokļa maksājumu palielināšanās. Par to it kā liecina pagājušā gada nogales tendence. Taču gribētos būt pārliecinātiem, ka valdība nejauks konjunktūras tipa kustību ar tendenci šā vārda tiešajā nozīmē. Jebkurā gadījumā valdības optimistiskais noskaņojums attiecībā uz kopējās pirktspējas palielināšanos ir visai apšaubāms. Pēc mūsu domām, ir nepieciešama vesela virkne konkrētu pasākumu, lai pretotos Latvijas iekšējā tirgus sašaurināšanās tendencei. Turklāt pretotos tai nevis ar muitas barjerām, kuru jau tāpat tagad ir pietiekami, bet ar populārām monetārās politikas metodēm. Tādā gadījumā Latvijas Bankas pašreizējā politika, mūsuprāt, būtu jāvērtē negatīvi. Pēdējā laikā bieži nākas dzirdēt par daudzu Latvijas iedzīvotāju veiksmīgajiem pirkumiem Lietuvā. Ja vērtē pēc iepriekšējiem, vecajiem, kritērijiem, tad varētu uzskatīt, ka šis “veikalu tūrisms” ir visnotaļ pozitīva tendence. Taču, vērtējot pēc jaunajiem kritērijiem, tā ir izteikti negatīva. Lietuvas tirgotāji iegūst naudu, kura cenu un citu apstākļu dēļ neatrod ceļu riņķojumam Latvijas iekšējā tirgū, un līdz ar to Lietuvā veidojas apstākļi nacionālā kapitāla uzkrāšanai. Savukārt Latvijā notiek ne tikai ar eksporta un tranzīta palīdzību nopelnītās naudas un aizņemtās naudas noēšana, bet tāda noēšana, kas ir maksimāli bezjēdzīga. Kas attiecas uz Latvijas ekonomisko politiku, sāncensība starp Latviju un Lietuvu atgādina cīkstēšanos starp Angliju un Spāniju 17. un 18. gadsimtā. Spānijā ieplūda nauda no Latīņamerikas, bet Anglija to nosūknēja ar savām precēm. Un tagad - par naudu. Pirms mēs aplaudējam Latvijas Bankas politikai, vajadzētu padomāt. Ir jānoskaidro, ar kādām metodēm tiek uzturēts stiprs lats acīm redzami vājā ekonomikā, kura pašreiz nespēj nodrošināt pat minimālas budžeta vajadzības. Un var izrādīties, ka Latvijas Bankas politika grauj budžeta līdzekļu avotu. Nepārtraukti tiek runāts par to, ka bankām ar saviem kapitāliem jāiesaistās struktūrpolitikas realizācijā. Atvainojiet, bet tādu negudru banku jau nemaz nav un arī nebūs, kamēr Latvijas Bankas kredītu emisija notiks ar tik augstu uzskaites likmi. Latvijas Bankas kredītu procents nav ne rotaļlieta, ne greznuma prece, par kuru varētu bez gala tīksmināties. Lats, starp citu, nemaz nav konvertējama valūta, jo tas neapgrozās pasaules valūtas tirgos; ar lata starpniecību var nodrošināt tikai patēriņu Latvijas teritorijā. Un, kamēr cilvēki pelnīs ne tikai latus, bet arī dolārus un mainīs tos pret latiem tādēļ, lai samaksātu veikalos par ikdienas pirkumiem, un kamēr tādējādi tiks uzturēts augsts lata kurss, savas ekonomikas Latvijai nebūs. Visas runas par kapitāla uzkrāšanos, pārstrukturizāciju, jaunām darba vietām un visu pārējo paliks tikai runas. Uzturēt lata kursu šajā gadā, pārdodot ārzemju investoriem valsts īpašumu, arī nav liela gudrība, bet tad nevajag runāt par iekšzemes kapitāliem un nacionālo ekonomiku! Un Latvijas Bankai būs jāsedz budžeta deficīts ar saviem kredītiem, un valdība garantē šos kredītus ar valsts īpašumu. Cita jau nekā nav! Jāšaubās, vai šis kredīts kādreiz maz tiks atdots. Praktiski tas nozīmē, ka valsts īpašuma naudas segums tiks noēsts, nevis kļūs par struktūrpolitikas finansu avotu. Tāpēc budžeta ieņēmumu daļas pamatojumu mēs varam vērtēt kā izteikti vāju. Nobeigumā gribu uzsvērt, ka budžets nav tikai ekonomisks dokuments, bet valsts politikas dokuments. To izpētot, varam secināt, ka tas neatspoguļo budžeta veidošanas filozofiju. Vai kāds var šodien norādīt ceļu, pa kādu turpmāk virzīsies valsts? Nav radītas ekonomiskās attīstības programmas, tādējādi vieni rajoni izdzīvos, citi nonīks. Visbeidzot, šis piedāvātais budžets ir vienīgi izdzīvošanas, bet ne mūsu valsts ekonomiskās augšupejas budžets. Paldies jums par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq48 language "lv".
• 1994_01_20-seq48 speaker Larisa_Lavina-1951.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q37.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q687709.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q159.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q29.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q12360039.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q1512969.
• 1994_01_20-seq48 mentions Q646756.