Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq46> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq46 type Speech.
• 1994_01_20-seq46 number "46".
• 1994_01_20-seq46 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq46 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq46 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq46 spokenText "Augsti godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi un klātesošie! Es nedomāju, ka jebkurā valstī, jebkurā sabiedrībā, starp cilvēciskām būtnēm, kas apveltītas ar veselo saprātu, atrastos kāds, kas savai valdībai vēlētu ciest fiasko. Izņēmums, protams, ir klīniskie gadījumi. Bet tas, kā katra konkrēta valdība ar finansu mehānisma palīdzību vada valsts ekonomisko procesu un risina sociālos jautājumus, un tas, kādu nozīmi valdība piešķir aizsardzībai, izglītībai un citiem tikpat svarīgiem jautājumiem, - tas visredzamāk atspoguļojas valsts budžetā. Tās vai citas nozares nozīmīgumu visnepārprotamāk izteic nekas cits kā finansējuma apjoms, un prioritāšu sadalījums ir skaidri nojaušams procentuālajā izteiksmē. Ko šajā aspektā mums piedāvā “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības, un Ministru kabineta iesniegtais budžeta projekts? Valsts varas un valsts pārvaldes iestāžu uzturēšana - 13,07 procenti. Izglītība - 13,49 procenti. Kultūra, radio un televīzija - 1,65 procenti. Veselības aizsardzība - 12,64 procenti. Un tā tālāk... Prioritāšu sadalījums procentuālajā izteiksmē rāda, ka pirmo vietu pēc finansējuma apjoma ieņem pensiju izmaksas (30 procenti), otro vietu - izglītība (13,49 procenti), trešo vietu - izdevumi valsts varas un valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai (13 procenti), ceturto - veselības aizsardzība (12,64 procenti), piekto - izdevumi tautsaimniecības vajadzībām (7,7 procenti). Izdevumi palielinās vai samazinās visai ierobežotā amplitūtā (no plus 0,77 procentiem valsts varas un valsts pārvaldes iestāžu izdevumiem, līdz mīnus 5,65 procentiem pabalstu izmaksām). Uzmanību piesaista divas pozīcijas ar ievērojamu finansējuma pieaugumu: veselības aizsardzībai - par plus 6,44 procentiem un tautsaimniecībai - par 2,73 procentiem salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tieši šīm divām pozīcijām es gribu pievērst deputātu uzmanību. Runājot, pirmkārt, par veselības aizsardzību, gribu jautāt: kādēļ tik ievērojams finansējuma pieaugums nedos iespēju novērst imunpreparātu un dezinfektantu aso deficītu? Kādēļ vēl joprojām nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt AIDS dienests, Pārtikas kontroles centrs, Asins centrs? Kādēļ vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām būs obligāti nepieciešamā insulīna daudzuma nodrošināšana, par medikamentiem kopumā nemaz nerunājot? Jo arī budžeta jaunākajā redakcijā paredzēta tikai puse no pieprasītajiem nepieciešamajiem līdzekļiem. Medicīnas darbiniekiem dažkārt var pārmest pārlieku emocionālas protesta formas, savukārt Labklājības ministrijai un Veselības aizsardzības departamentam jāpārmet pārāk lēna vai neadekvāta reakcija uz eksplozīvām situācijām. Grūti sameklēt pamatojumu arī tam, ka, palielinot izdevumus veselības aizsardzībai par plus 6,44 procentiem, vienlaikus tiek samazināti izdevumi pabalstiem, pensijām un sociālajai nodrošināšanai - kopumā par mīnus 9,69 procentiem. Bet tie taču ir savstarpēji saistīti lielumi un izmaiņas vienā no tiem izsauc tūlītējas izmaiņas otrā! Gribot negribot rodas sajūta, ka šie plus 6,44 procenti ir butaforisks lielums un ka tam piemīt drīzāk labas gribas demonstrējuma raksturs, nevis iespēja reāli uzlabot situāciju veselības aizsardzības jomā. Otrs lielākais finansējuma pieaugums ir saistīts ar tautsaimniecību. Kas šajā budžeta projektā tiek saprasts ar tautsaimniecības finansēšanu? Vairākas pozīcijas man paliek neskaidras. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Vai dotācijas Kultūras pārvaldei un Sporta pārvaldei (attiecīgi 351 000 un 85 000 latu) ir definējamas kā tautsaimniecības finansēšana? Zemkopības ministrija. Vai budžeta iestāžu uzturēšana un veicamie pasākumi (3,2 miljoni latu) attiecas uz tautsaimniecības finansēšanu? Latvijas radio. Nav atšifrēta dotācija 1,5 miljonu latu apmērā kā tautsaimniecības finansējums. Latvijas televīzija. Nav atšifrēta dotācija 2,2 miljonu latu apmērā kā tautsaimniecības finansējums. Finansu ministrija. Ir gluži labi saprotams, ka valsts uzņēmuma “Radons” ekspluatācija un trolejbusu un to rezerves daļu finansēšana ir tautsaimnieciska rakstura finansējums. Tikai nav saprotams, kādēļ šis finansējums jāveic Finansu ministrijai. Kopējā summa, kas attiecas uz šiem tautsaimniecības finansējumiem, ir 9,4 miljoni latu un ir pietiekami nozīmīga, lai bez atšifrējuma tiktu akceptēta kā tautsaimniecības finansējums. Un arī šī pozīcija pašlaik izskatās vairāk butaforiska, nevis tautsaimniecisku efektu sološa. Kas attiecas uz Zemkopības ministrijas subsīdijām lauksaimnieciskajai ražošanai (šai summai pieskārās iepriekšējā plenārsēdē arī Berķa kungs), tās laikam ir domātas jauno zemnieku saimniecību finansēšanai. Gribot negribot nāk prātā slavenā albāņu karavadoņa Skanderberga iemīļotais sakāmais: “Iečurāja pele jūrā un saka - tā mana tiesa. ” Nākamā neskaidrība saistās ar valsts investīcijām. Valsts investē līdzekļus Ministru kabinetā, Valsts kancelejā, valsts investē līdzekļus Valsts ieņēmumu dienesta vietējās nodaļās, Iekšlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā, Labklājības ministrijā - un tā tālāk. Šā ļoti interesantā valsts investīciju jautājuma sakarā būtu ļoti interesanti uzzināt, kādā nozīmē ir lietots vārds “investīcija”. Vai šeit tomēr nav runa par normālu tās vai citas budžeta pozīcijas finansēšanu? Šim jautājumam varētu arī nepievērst uzmanību, tomēr tik ļoti oficiālā tekstā, kāds ir budžeta likuma projekts “Par budžetu”, Ministru kabinetam, manuprāt, nav nepieciešama šī bērnišķīgā nianse - piešķirt sev dāsna investora lomu. Valsts varas un valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumi. Runājot par štata vienību skaitu valsts varas un valsts pārvaldes iestādēs, duras acīs apjomīgais ierēdņu korpuss. Ministriju centrālajos aparātos vien tiks nodarbināti 2657 ierēdņi, un viņu darba samaksa sasniedz 2,8 miljonus latu. Atskaitot darba samaksas fondu - 367 636 latus, Ministru kabineta rīcībā paliek 821 462 lati. Nav redzams, kādām konkrētām vajadzībām šī summa tiks izlietota. Ārlietu ministrija. Atskaitot darba samaksas fondu - 184 647 latus, Ārlietu ministrijas centrālā aparāta rīcībā paliek 362 433 lati. Kādām konkrētām vajadzībām šī summa tiks izlietota, nav redzams. Aizsardzības ministrija. Pirmais. Štata vienību skaits. Aizsardzības ministrijas budžeta iestādēs ir 4002 cilvēki. Obligāto dienestnieku skaits - 4323 cilvēki. Šo dīvainību līdz pat šai dienai neviens vēl nav pacenties izskaidrot. Otrais. Kādēļ dažus robežapsardzes punktus ceļ Aizsardzības ministrija, ja pamatā ar to uzdots nodarboties Valsts ieņēmumu dienestam? Vai tādēļ, lai izskatītos, ka arī valsts aizsardzības problēmai Ministru kabinets ir pievērsis uzmanību valsts investīcijas formā? Labklājības ministrija. Pirmais, kas piesaista uzmanību, ir ārkārtīgi lielais štata vienību skaits departamentos, dienestos un inspekcijās, lai gan salīdzinājumā ar 1993. gadu tas ir samazinājies no 2022 uz 1962 un pusei ierēdņu darba samaksa ir palielinājusies par 325 173 latiem. Nav atšifrēta pārējo iestāžu uzturēšanai paredzētā summa - 838 488 lati. Runājot par pārējo iestāžu uzturēšanai paredzēto summu... Un tas attiecas uz visām ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm... Es ceru un es zinu, ka Labklājības ministrijas gadījumā tas tiek izdarīts, ka Finansu ministrijā tika iesniegtas detalizētas tāmes, kurās atšifrēti paredzētie izdevumi. Es gribu pievērst deputātu uzmanību vienīgi tam, ka arī visām šīm tāmēm, ko Finansu ministrija akceptē, jābūt pievienotām budžeta projektam pielikuma veidā. Kā likuma sastāvdaļai. Tāda ir arī pasaules valstu prakse, un tāda tā bija arī Latvijas pirmsokupācijas periodā. Šī prakse ir jāatjauno vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir ļoti apšaubāms, ka turpmāk valsts parlaments būs ar mieru apstiprināt neatšifrētus skaitļus. Opozīcija jau nu noteikti ne. Otrkārt. Neatšifrēti skaitļi nedod iespēju kontrolēt naudas izlietošanas mērķtiecību un efektivitāti. Un treškārt. Neatšifrēti skaitļi dod ierēdņiem brīnišķīgu iespēju sadalīt šos līdzekļus pēc ierastā un padomju birokrātiem tik patīkamā principa - kas lūgs, tam tiks dots. Kopumā izdevumi valsts varas uzturēšanai tiek palielināti par 0,77 procentiem salīdzinājumā ar 1993. gadu, tas ir, par 18,4 miljoniem latu. Ierēdņu skaits taču nav palielinājies, ja var ticēt “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmām. Šie 18,4 miljoni latu ir viens no budžeta deficītu veidojošiem lielumiem, un es esmu pārliecināts, ka būs grūti pierādīt pretējo. Tātad pensijas, izglītība, valsts varas uzturēšana un veselības aizsardzība - tās ir “Latvijas ceļa” un Zemnieku savienības, kā arī Ministru kabineta prioritātes. Un kas gan normālam sabiedrības loceklim būtu iebilstams pret pensijām, izglītību, valsts varas uzturēšanu vai veselības aizsardzību? Taču problēma pastāv. Un problēma ir tur, ka visas šīs sfēras ir patērējošās sfēras un kopā ar vēl deviņām tādām pašām transferta rakstura pozīcijām sastāda aptuveni 90 procentus no visa budžeta. Tiem, kam atliek šie 10 procenti, tie tiek tikai daļēji. Piemēram, tautsaimniecības, starptautisko un iekšējo kredītu saistību finansējuma veidi var tikt attiecināti uz to sfēru, kas vienīgā var nodrošināt Latvijas valstij normālu eksistenci. Valsts ekonomiskā procesa sakārtošana. Skaidra valoda ir bezkaislīga valoda, un šī valoda piedāvātajā budžeta projektā nepārprotami liecina par to, ka frakcija “Latvijas ceļš” un Zemnieku savienība un Ministru kabinets ir nolēmis atstāt valsts ekonomisko procesu pašplūsmai. Pirmatnējos brutālos tirgus attiecību veidošanās apstākļos. Otrs iemesls, kādēļ es nevaru akceptēt “Latvijas ceļa”, Zemnieku savienības un Ministru kabineta piedāvāto budžeta likumprojektu, ir Latvijas valsts aizsardzības jautājumu pilnīga ignorēšana. Vai tiešām Ministru kabinets cer, ka aiz pieticīgās 1,3 miljonu latu summas varēs noslēpt faktu, ka piedāvātais budžeta projekts faktiski neparedz nevienu santīmu valsts militārā potenciāla izveidošanai un nostiprināšanai. Robežsargi ir robežsargi, un policisti ir policisti. Taču ir jāsaprot, ka aizsargi un zemessargi, lai arī cik augsta būtu viņu pienākuma sajūta un uzticība Latvijas valstij, nekad neaizvietos ne pretgaisa, ne prettanku modernās aizsardzības sistēmas, ne arī jebkad sasniegs regulāru militāru vienību efektivitātes līmeni. Pašreizējie policijas un pārējie aizsardzības spēki ir spējīgi īslaicīgi garantēt valdības drošību, bet valsts drošību tie garantēt nespēj. Cik man ir zināms, Aizsardzības ministrija ir pieprasījusi nepieciešamajiem militārajiem izdevumiem 80 miljonus latu, lai gan reāli vajadzīgā summa šobrīd laikam būtu 140 miljoni latu. Tās ir fantastiskas summas, bet arī draudu apmērs konkrētajā situācijā ir fantastisks, un to ignorēt tik atklāti un vieglprātīgi, manuprāt, nenozīmē parādīt politisku gudrību un tālredzību. Es nevaru atstāt nepieminētu draudošo bezizmēra amortizācijas monstru, kas, šodien atstāts bez finansējuma, radīs arvien asākas problēmas nākotnē un kļūs par pamatu progresējošam budžeta slēptā deficīta pieaugumam. Minētie argumenti un daudzās nenoskaidrotās pozīcijas neļauj man balsot par apspriežamo likumprojektu pirmajā lasījumā. Man nepatīk asa izteiksmes forma. Gan “Latvijas ceļa”, gan Zemnieku savienības deputātu vidū ir daudzi man simpātiski un, es uzdrīkstos pat teikt, - tuvi cilvēki. Taču 1994. gada budžeta likumprojektā rīcības programmas vietā tiek piedāvāta izdzīvošanas jeb galu savilkšanas programma. Tas nozīmē - zaudēt vēl vienu ekonomisko gadu, tas nozīmē - palaist garām izdevību iedibināt civilizētu budžeta apspriešanas un akceptēšanas kārtību. Es kategoriski protestēju pret tādu metodi, kāda parlamentam tika uzspiesta divās iepriekšējās plenārsēdēs, kad tika forsēta grozījumu akceptēšana nodokļu likumos, ignorējot veselam saprātam atbilstošu elementāru procedūru tik nopietnā jautājumā tikai tā vienīgā apstākļa dēļ, ka skaitļi piedāvātajā budžeta projektā varēs būt tikai tādā gadījumā, ja jūs, cienījamie deputāti, bez liekām runām un kavēšanās akceptēsit mūsu piedāvātos grozījumus nodokļu likumos. Uzņemties nedalītu atbildību - nenozīmē garantētus panākumus. Tādēļ es lūdzu atlikt piedāvātā budžeta priekšlikumu projekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, es aicinu turpināt tā izstrādāšanu, ņemot vērā šeit izteiktos priekšlikumus un izmantojot iespēju galu galā kaut vai par mata tiesu konsolidēt parlamentu kopīgam valsts darbam.".
• 1994_01_20-seq46 language "lv".
• 1994_01_20-seq46 speaker Imants_Kalnins-1941.
• 1994_01_20-seq46 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq46 mentions Q4294315.
• 1994_01_20-seq46 mentions Q15628977.
• 1994_01_20-seq46 mentions Q4294480.
• 1994_01_20-seq46 mentions Q1807079.