Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq4> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq4 type Speech.
• 1994_01_20-seq4 number "4".
• 1994_01_20-seq4 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq4 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq4 spokenAs 8.
• 1994_01_20-seq4 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es par budžetu gribētu runāt, raugoties no diviem aspektiem. Pirmais aspekts - kādu es saredzu analīzi pirms šīs budžeta izstrādāšanas. Un otrs aspekts - kāds ir izveidojies budžeta sastāvs. Ja mēs runājam par pirmo aspektu, tas ir, par analīzi, tad ir saskatāma acīm redzama pretruna starp to viedokli, ko mēs šeit dzirdējām pagājušajā plenārsēdē no valdības puses, un starp tām realitātēm, kādas ir dzīvē. Ministru prezidents no šīs tribīnes teica, ka 1993. gads ir iezīmējies ar to, ka gada beigās notikusi ražošanas stabilizācija un ka 1994. gadā var paredzēt ražošanas pieaugumu. Un tas, protams, ir izraisījis ļoti patīkamu parādību - iespēju palielināt budžeta ieņēmumus. Tā ir valdības informācija. No otras puses ir informācija, kas redzama no dzīves procesiem. Pirmā informācija, kas it kā ir pretrunā, ir statistikas pārvaldes ziņojums par to, ka ražošanas samazinājums 1993. gadā ir 36 procenti. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka gada beigās tiešām ir notikusi stabilizācija. Taču, lai notiktu ražošanas stabilizācija, vēl vairāk - lai notiktu pieaugums ražošanā, ir viens ļoti skaidrs kritērijs, pēc kura var spriest, vai mēs varam uz to cerēt, - tas ir noieta tirgus. Un, ja mēs no šāda viedokļa paanalizējam noieta tirgu, tad tur redzamais nu nepavisam nesakrīt ar valdības prognozēm, ko mēs šeit esam dzirdējuši. Ja runājam par ārējo tirgu, tad atcerēsimies, ka šeit tribīnē stāvēja finansu ministrs, kas žēlojās par to, ka ārējā tirgū ir radušies sarežģījumi, jo, teiksim, mūsu precēm samazinās noiets, tā kā, cik zināms, visās Eiropas valstīs ir depresija, un tās sekas izplatās arī attiecībā uz mums. Protams, to var saprast un tam var piekrist, bet tikai no tā es saprotu, ka mums ir jāizdara viens secinājums, - ka ārējā tirgū mūsu izredzes realizēt savu produkciju ir samazinājušās. Es runāju par ārējo tirgu Rietumos. Tātad viens faktors rāda, ka šeit mums lielu izredžu nav. Varbūt tādā gadījumā uzdosim jautājumu: varbūt Austrumos - Krievijas tirgū - mums ir radušās kaut kādas jaunas iespējas? Liekas, ka pēc pašreizējiem notikumiem par šo jautājumu nav vērts vispār runāt. Atliek trešais - tas ir, iekšējais tirgus. Kas notiek iekšējā tirgū? Ja mēs iekšējo tirgu nopietni paanalizējam, tad varam konstatēt, pirmkārt, pirktspējas samazināšanos iedzīvotāju vidū, kas joprojām diemžēl turpinās. Tātad tas ir viens faktors, kas liecina par iekšējā tirgus samazināšanos. Tālāk. Mūsu iekšējo tirgu faktiski ir pilnībā pārņēmušas importa preces, kas savukārt ir skaidrs apliecinājums tam, ka šajā tirgū Latvijā ražotām precēm būs ārkārtīgi grūti iespiesties. Tātad arī no šā viedokļa nav redzams nekas tāds, kas ļautu cerēt uz ražošanas paplašināšanu. Visbeidzot: varbūt mēs varam cerēt, ka, teiksim, nākotnē šeit uzlabosies stāvoklis? Arī šinī ziņā nevar dot nekādu labvēlīgu prognozi, jo redzam, ka mūsu iekšējā tirgus aizsardzība nekādā veidā nerealizējas. Ja mēs varam gada laikā runāt par to, ka simtiem tūkstošu tonnu preču, to skaitā 50 000 tonnu cukura, ir nelegāli ieplūdušas Latvijā, un ja no tā nav izdarīts nekāds secinājums, tad jāuzstāda jautājums: ko tad Latvijā nevar ievest un kāda tad beigu beigās ir šī tirgus aizsardzība, ja tādas lietas ir iespējamas? Un šeit mēs nonākam pie viena jautājuma, pie tā, ka man rodas sajūta, ka šī “caurā robeža” sakrīt ar valdības politiku. Un vēl attiecībā uz iekšējo tirgu. Iekšējais tirgus, bet vēl vairāk ārējais tirgus, lielā mērā ir saistīts ar valsts monetāro politiku, kuru valdība visnotaļ atbalsta. Es nekad neesmu varējis sadzirdēt šajā zālē pārliecinošu argumentāciju par to, kā ir iespējami šādi divi procesi. No vienas puses, inflācija, ko mēs visi atzīstam, un no otras puses, lata vērtības pieaugums. Stabils lata vērtības pieaugums. Stabila ražošanas samazināšanās un stabils lata vērtības pieaugums. Te jau daudzreiz ir runāts par to, ka šāds stāvoklis mazina Latvijas eksporta iespējas, taču, manuprāt, šāds stāvoklis ne tikai mazina Latvijas eksporta iespējas, bet šis stāvoklis reāli nosaka to, ka Latvijas iekšējais tirgus ir pārplūdināts ar šīm importa precēm. Tātad Latvijas Bankas realizētā monetārā politika, - protams, ar valdības pilnīgu atbalstu, - faktiski grauj Latvijas ekonomiku. Šeit izceļas vecais strīds par to, kādu ekonomisko modeli Latvijā mēs realizējam. Oša kungs jau no šīs tribīnes kādreiz ir apgalvojis, ka nav cita modeļa kā tikai tas, ko pašreiz realizē. Diemžēl tam nevar piekrist, jo es pasaulē redzu arī citus modeļus, kādā veidā, teiksim, var pārkārtot valsts ekonomiku. (Starpsauciens no zāles: “Krievijas modelis!”) Ir Skandināvijas valstu modelis, - tā ir maza, dārga valsts ar nosargātu iekšējo tirgu, ar attīstītu ražošanu iekšējā tirgū un ar samērā augstu dzīves līmeni, ar plašu vidusšķiru, un, lūk, šādu modeli arī ir iespējams realizēt. Ja mēs atgriežamies pie tirgus analīzes, tad tirgus analīze parāda, ka 1994. gadā mēs nevaram cerēt uz nopietnu ražošanas paplašināšanos. Valdība šeit no šīs tribīnes bieži brēc par to, ka vajag pēc iespējas ātrāk privatizēt. Mums ir piemērs, kur mēs jau ātru privatizāciju esam veikuši, tas ir, lauksaimniecība. Un šī privatizācija laukos ir beigusies ar ganāmpulku izkaušanu, ar neapartu zemi, ar tūkstošiem izpostītu fermu, ar zemnieku bez naudas, ciematiem bez apkures. Nav nekādas perspektīvas ražošanā, un zemnieks beigu beigās pat tirgū vairs lāgā netiek, jo savukārt rekets ņem tik lielus nodokļus, ka gandrīz nav vērts braukt tirgoties. Un tā visa rezultātā ir sasniegts tāds līmenis, ka pašreiz piena un gaļas ražošana Latvijā ir nokritusies līdz tādam stāvoklim, ka nespēj vairs nodrošināt pat pirktspējīgo ļaužu pieprasījumu, kas jau tā ir ļoti mazs. Vai rūpniecībā ir labāks stāvoklis? Arī ražošanai nav redzamas perspektīvas, un par to liecina pastāvīgā ražošanas samazināšanās. Un es baidos, ka arī rūpniecībā privatizācija tādā formā, kādā tā tiek realizēta, nedos cerēto rezultātu. Mēs varam konstatēt, ka šobrīd valsts ekonomika stāv uz vienas kājas, tas ir, turas uz tirdzniecību, bez perspektīvām ražošanā. Redziet, šāda politika, manā izpratnē ir vēja zieds. Atcerēsimies latviešu teicienu: “Kas vēju sēj, tas vētru pļauj”! Par budžeta sastāvu. Šeit bija Zaščerinska kunga un Kides kunga ļoti plašas, pamatotas analīzes un ieteikumi. Diemžēl, kad es tā paskatījos uz šīs zāles labo pusi, redzēju, ka laikā, kad notika šīs analīzes, bija maz deputātu, kuri sekoja tam, kas tika teikts, un līdz ar to ir vājas cerības, ka kaut kas no tā tiks ņemts vērā. Ja mēs budžetu analizējam no sastāva viedokļa, varam konstatēt, ka šajā budžetā tautsaimniecības attīstībai tikpat kā nekā nav. Vēl sliktāk: līdzekļi, kas rodas no privatizācijas, ir nolemti apēšanai. Protams, bez Saeimas kontroles. Ņemot vērā mūsu patiešām grūto ekonomisko situāciju, šiem skaitļiem vajadzētu atgriezties ražošanas veicināšanai. Toties budžetā ir ļoti plaša, skaisti izstrādāta ierēdniecības programma, kura pašreiz patērēs apmēram 5 miljonus latu gadā. No reformu ministra izteikuma varētu šķist, ka ierēdniecība ir aicināta glābt Latvijas ekonomiku, sakārtot Latviju. Un es uzdodu jautājumu: vai tas nav jau kaut kur kādreiz redzēts? Un atceros pagātnē plaši pazīstamo nomenklatūru, kurai bija gan sava izglītības sistēma, gan garantijas, ka, ja tu esi nosviests, tā teikt, no viena zirga, tevi uzcels otrā zirgā, gan privilēģijas, gan reālā vara. Un bija skaidrs valsts modelis, dzelžainas robežas un viss pārējais. Diemžēl šī politika nekā nedeva. No visa tā iznāca čiks. Tagad mēs ceram, ka gudrie ierēdņi, kurus mēs gan nezinām, bet kuri visus mācīs, - ka šie gudrie ierēdņi sakārtos mūsu valsti. (Starpsauciens no zāles: “Mēs neceram. ”) Ja šie gudrie, teiksim, mācītāji ir zināmi, ļoti gribētos, lai valdība tūlīt viņus visus ņemtu, tā sakot, savā rīcībā un tūlīt sāktu realizēt viņu ieteikto politiku. Lai beigu beigās mums būtu skaidrība, kādu īsti valsti ceļam. Kāpēc mūsu dzīve neiet tā, kā mēs kādreiz bijām cerējuši? Ko vajag darīt? Kā nepratējam nonākt pie prašanas? Pagaidām diemžēl mēs protam vairāk graut, nekā mācīt un celt. Un visbeidzot varētu uzstādīt pavisam primitīvu jautājumu: kāpēc tad jāveido speciāla ierēdņu apmācības sistēma? Varbūt tomēr to varētu izvietot pie augstskolām? Bet varbūt šī nomenklatūra ir vajadzīga tādēļ, lai pierādītu, ka melns ir balts un ka viss, ko dara valdība, ir pareizi. Ja tas ir tā, tad tādā gadījumā to jau mēs vienreiz esam piedzīvojuši. Pa šo ceļu esam jau kādreiz gājuši. Toreiz, pagātnē, viss beidzās ar - neko. Viss šajā dzelžainajā sistēmā beidzās ar neko tāpēc, ka politika valdīja pār ekonomiku. Un es baidos, ka arī tagad notiks tas pats, - politika valdīs pār ekonomiku, un līdz ar to rezultāts būs bēdīgs. Man ir ierosinājums šo budžeta izdevumu daļu svītrot un šos 5 miljonus latu izmantot bērnu labā, jo pašreiz Latvijā ir ne viena vien daudzbērnu ģimene, kurā uz katru ģimenes locekli mēnesī iznāk 4 lati. Kas attiecas uz ekonomiskajām reformām valstī, jebkādas ekonomiskās reformas var realizēt tikai tas, kura rokās ir ekonomiskā vara. Ar nožēlu jākonstatē, ka gan Godmaņa valdība, gan Birkava kunga valdība ir norobežojušās jeb, precīzāk izsakoties, centušās norobežoties no ekonomiskās varas realizācijas. Un vienīgi nepārtraukti brūkošās ekonomikas radīto problēmu lavīna nav ļāvusi šīm valdībām pilnībā atiet no tās, tādējādi pārvēršot valdību par ugunsdzēsēju komandu. Šī valsts vara, varas nesēju attieksme, kuras pamatā ir problēmu neizpratne, faktiski ir novedusi pie tā, ka valsts ir pazaudējusi ekonomisko varu, jo paralizēts ekonomiskās varas realizācijas galvenais spēks - ražošana. Un pirmām kārtām - valsts īpašums. Šis fakts ir novedis pie tā, ka valstī ekonomiskās reformas praktiski nenotiek tajā virzienā, kā deklarēts. Tāpēc privatizācija neveicas jeb nepavisam nedod cerēto rezultātu. Tā tas ir noticis, piemēram, lauksaimniecībā. Un pašreiz mēs jau pavisam pamatoti varam uzdot jautājumu: kam pieder ekonomiskā vara valstī? Un varam uzdot arī otru jautājumu: kas diktē valsts politiku? Protams, vēl ne pilnībā, bet jau ļoti nopietni diktē. Un nav sarežģīti pateikt arī atbildi. Nopietnus ekonomiskās varas faktorus faktiski jau vairs nekontrolē valsts. Valsts monetāro politiku nosaka bankas; valsts robežas kontrolē un muitas kārtību nosaka un iekšējo tirgu regulē tirgotāji. Tā kā šī tirdzniecība ir vienīgā reāli funkcionējošā saimnieciskā nozare, tad banku monetārā politika ir pieskaņojusies tirgotāju interesēm, un šeit ir arī primitīvi vienkāršā atbilde uz jautājumu par dolāru un latu. Un tagad, varbūt tikai nedaudz saasinot situāciju, varam jau konstatēt, ka Latvijas ekonomiku vairs nepārvalda Latvijas, bet ārvalstu kapitāls. Jo Latvijas galvenais eksports - nafta un metāls - tas ir ārvalstu kapitāls. Latvijas iekšējo tirgu pilnībā pārņēmušas ārvalstu preces, - tātad arī lielā mērā ārvalstu kapitāls. Un banku sistēma Latvijā strādā ārvalstu kapitāla interesēs. Secinājums. Pastāvot šādai valsts politikai, Latvijai ražošanā nav gandrīz nekādu perspektīvu, jo valdošajam ārvalstu kapitālam nav intereses attīstīt ražošanu Latvijā. Tātad 80 procentiem iedzīvotāju uz ilgiem gadiem jāsamierinās ar ļoti zemu dzīves līmeni, kas šobrīd vēl nav sasniedzis savu zemāko punktu. Šis stāvoklis turpināsies tikmēr, kamēr politiskajā arēnā iznāks jauns politisks spēks, kas pārņems valsts varu savās rokās un sāks virzīt valsti tautas vairākuma interesēs. Protams, ātrāk var notikt lieli sociālie satricinājumi, ko izraisīs ārkārtīgi zemais dzīves līmenis, nespēja samaksāt par apkuri jau nākamajā ziemā. Pašreiz valdošās frakcijas realizētā saimnieciskā politika ir Latvijai bīstama, un būtu ļoti labi, ka parlaments reiz nonāktu pie nopietnas analīzes un reiz ieklausītos nopietnu ekonomikas zinātnieku prognozēs. Un ne tikai zinātnieku. No ASV nesen atbraukušais lauksaimnieks - Plēsuma kungs arī izteica izbrīnu par to, kas notiek Latvijas ekonomikā. Atliek konstatēt, ka par šādu budžeta projektu, kas dibināts uz šādu analīzi un šādu sastāva bāzi, - par šādu projektu balsot es nevaru. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq4 language "lv".
• 1994_01_20-seq4 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q193089.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q687709.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q159.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q8436.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q52371.
• 1994_01_20-seq4 mentions Q47282.