Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq37> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq37 type Speech.
• 1994_01_20-seq37 number "37".
• 1994_01_20-seq37 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq37 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq37 spokenAs 77.
• 1994_01_20-seq37 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie Prezidija locekļi, kolēģi deputāti un klātesošie! Es gribētu izteikt dažas, kā pašam šķiet, konceptuālas domas par divām problēmām budžeta aspektā. Pirmkārt, par tiesu reformas īstenošanu. Jā, par šo problēmu jau ir izteikušies vairāki mani kolēģi, un visi viņi ir apliecinājuši to, ka tiesu reformu mēs nespēsim īstenot, ja netiks piešķirti tie līdzekļi, ko prasa gan Tieslietu ministrija, gan arī Saeimas Juridiskā komisija. Es gribētu teikt paldies vispirms valdībai par to, ka 13. janvārī tā ir nolēmusi piešķirt no rezervēm Tieslietu ministrijai pusotra miljona latu, lai šo reformu varētu pēc iespējas labāk īstenot. Tajā pašā laikā mēs esam aprēķinājuši un vēlreiz no šīs tribīnes gribam atkārtot, ka mums ar to vien ir par maz, ka mums ir vajadzīgi mūsu aprēķinātie līdzekļi tiesu piesēdētāju darba samaksai, ka mums ir vajadzīgi līdzekļi, lai nodrošinātu obligāto aizstāvību tiesu procesos, ka mums ir vajadzīgi arī tie līdzekļi, par kuriem jau mani kolēģi ir runājuši. Šie līdzekļi vajadzīgi, lai nodrošinātu dzimtsarakstu iestāžu veidlapu izgatavošanu. Taču mēs redzam un jau dzirdam, ka valdībā viens otrs grasās ieplūdināt Tieslietu ministrijas budžetā arī tos līdzekļus, kas ar atsevišķu kodu ir budžeta projektā paredzēti un domāti Augstākās tiesas darba nodrošināšanai 1994. gadā un jaunizveidotās Satversmes tiesas darba nodrošināšanai. Šos līdzekļus nedrīkstētu ieplūdināt Tieslietu ministrijas budžetā, citādi iznāk tā, ka ar vienu roku valdība gan dod līdzekļus tiesu reformas īstenošanai, bet ar otru roku grib šos līdzekļus atņemt. Otrkārt, par enciklopēdiju izdošanas izdevumiem. Paldies maniem kolēģiem, kas šodien arī par šo jautājumu runāja. Es šeit domāju deputātu Paulu Putniņu, bet iepriekšējā reizē - Dzintaru Ābiķi. Es gribētu viņus atbalstīt un vēl arī papildināt. Vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta, dažādās kvalitātēs sadarbojoties ar izdevniecības “Latvijas enciklopēdija” strādājošo kolektīvu, gan kā autors daudziem enciklopēdijas rakstiem, gan strādājot par zinātnisko sekretāru, gan arī ieņemot vēl dažādus citus amatus, manī ir radusies pilnīga pārliecība, ka tagadējā izdevniecībā “Latvijas enciklopēdija” strādā tiešām augsti kvalificēts kolektīvs. Tie ir augstas kultūras cilvēki, kas grib radīt grāmatas, grib radīt paliekošus izdevumus ne tikai tagadējām, bet arī daudzām latviešu tautas paaudzēm tālā nākotnē. Un, ja mēs atskatāmies pagātnē, tad redzam, ka doma par enciklopēdiju izdošanu ir radusies jau pagājušā gadsimta vidū. Un jau pagājušajā gadsimtā, nemaz nerunājot par 20. gadsimtu, katra latviešu zemnieka istabā bija vismaz pāris grāmatu. Zināmā mērā tie bija pat enciklopēdiski izdevumi - Bībele vai Dziesmu grāmata, tur noteikti bija arī kalendārs. Latviešiem visos laikos, lai cik arī grūti šie laiki ir bijuši, vienlaikus ir bijusi vajadzība pēc gara mantām. Grāmata - tā ir viena no pamatgaramantām. Es atceros, ka vēl pirms ne tik daudziem gadiem izdevniecībā “Latvijas enciklopēdija” strādāja apmēram 140 darbinieku. Tagad to skaits ir sarucis līdz 40. Valdībai gan jāsaka paldies, ka tā varbūt atvēlēs līdzekļus šajā budžeta gadā diviem izdevumiem - “Latvijas arhitektūra un māksla” biogrāfijās un “Mitoloģijas enciklopēdija”, kuras pirmais sējums jau ir iznācis. Taču šīs izdevniecības darba plānos ir paredzēti vēl daudzi latviešu tautai nepieciešami izdevumi, un tuvākais no tiem ir izdevums, kas saucas “Latvijas daba”. Sākotnēji to bija iecerēts izdot lielos sējumos, bet tagad līdzekļu trūkuma dēļ plānoti tikai 9 nelieli sējumi. Šo pirmo sējumiņu ir apņēmies finansēt vai vismaz palīdzēt ar finansēšanu Sorosa fonds. Paldies arī šādam Sorosa fondam! Bet vai mums nav neērti kā Latvijas valsts pārstāvjiem, ka mēs nespējam vairāk dot šai izdevniecībai? Ja mēs paanalizējam Latvijas brīvvalsts mantojumu garamantu ziņā, tad skaidri saredzam kādu augstu kalnu visu pārējo garamantu vidū. Tā ir Latviešu konversācijas vārdnīca, kas tika izdota laikā no 1927. līdz 1940. gadam. Šajā laikā paspēja iznākt tikai 21 sējums. Šo izdevumu nepaguva pabeigt 1940. gada notikumu dēļ. Jā, arī padomju laikā ir bijis pietiekami daudz iestrāžu šajā jomā. Jā, arī mūsu ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir daudz darījuši un daudz labu enciklopēdisku izdevumu radījuši aiz Latvijas robežām, un tāpēc mums jau pirms vairākiem gadiem ir radusies arī tāda ideja - salikt kopā spēkus, salikt kopā visu labāko, ko latviešu tauta šajā jomā ir radījusi, un izveidot jaunu universālu pamatīgu latviešu enciklopēdiju. Līdzekļu, protams, pagaidām, mums šim pasākumam vēl nav. Ir tikai ieceres. Es domāju, ka neatkarīgi no tā, kāda valdība un kādi politiski spēki - demokrātiski, Latvijas nācijas interesēm atbilstoši politiskie spēki - būtu pie varas, jebkurai valdībai būtu jādomā par šīm garamantām un to izkopšanu. Tai, manuprāt, vajadzētu būt vienai no šīs valdības, visu turpmāko Latvijas Republikas valdību darba konceptuālajām ievirzēm, domājot par kārtējo budžetu šim un visiem nākamajiem gadiem.".
• 1994_01_20-seq37 language "lv".
• 1994_01_20-seq37 speaker Romans_Apsitis-1939.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q1771611.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q2498135.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q2671946.
• 1994_01_20-seq37 mentions Q2791789.