Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq33> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq33 type Speech.
• 1994_01_20-seq33 number "33".
• 1994_01_20-seq33 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq33 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq33 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq33 spokenText "Cienījamie kolēģi un visi klātesošie! Negribu, tā sakot, kavēt laiku un runāt par to, kurai nozarei vajadzētu dot vairāk naudas, kurai - mazāk, kuram novadam vairāk vajadzētu sniegt palīdzību un kuram - mazāk. Mēs jau gandrīz pusotru dienu klausāmies ļoti saprātīgas runas un priekšlikumus. Lielākoties es tām piekrītu un jo sevišķi tām, kuras attiecas uz aizsardzības sfēru, uz izglītības un kultūras sfēru, sociālo sfēru un, protams, ražošanas sfēru. Bet par šiem jautājumiem es tagad nerunāšu, jo vēl stāv priekšā otrais lasījums. Kā es jau teicu, es atbalstu aizsardzības sfēru, un mani drusku izbrīnī tas, ka, neraugoties uz visiem pēdējā laika notikumiem un runām Maskavā un tepat Latvijā, neesam dzirdējuši, ka visatbildīgākie mūsu valsts darbinieki un vadītāji skaidri pateiktu: lai neviens necer, ka atkārtosies 1940. gada notikumi un ka kāds atkal bez neviena šāviena gandrīz šeit varēs nākt iekšā un veikt atkal vienu okupāciju. Es domāju, ka valdības vīru, valsts vadītāju, pienākums ir pateikt gan iespējamiem pretiniekiem, gan arī tautai, ka mēs visiem spēkiem aizstāvēsim savas valsts robežas. Visiem spēkiem! Mums tam ir jāgatavojas. Es gribu teikt, ka šo dokumentu, kas nosaukts par valsts budžeta projektu 1994. gadam, tikai ļoti, ļoti nosacīti var saukt par tādu. Tikai ļoti nosacīti! Kāpēc? Tas drīzāk ir, no vienas puses, summu saskaitījums, kas parāda, cik mēs ceram ieņemt no dažādiem nodokļiem, tas ir summu saskaitījums, kas parāda, cik mēs ceram vēl dabūt no iekšējiem un ārējiem aizņēmumiem, aizdevumiem, un, no otras puses, viss atkarīgs no tā, cik nu kuram ministram ir izdevies izkaulēt jeb izplēst, kā mēdz teikt, no kopējās summas. Lasot un domājot par šo dokumentu, man ir radies vēl otrs iespaids, ka Ministru kabinets grib mums radīt iespaidu, ka viss jau norit normāli, diezgan apmierinoši, lai neteiktu, ka pat labi, un ka nav iemesla nekādam sevišķam satraukumam. Bet tādi iemesli ir! Īstenībā ir par ko uztraukties. Ir par ko satraukties! Mēs zinām, ka valsts drošība nav nodrošināta, mēs zinām, ka apmēram pusei iedzīvotāju nav pat paredzētā un atzītā iztikas minimuma, mēs zinām, ka noziedzība mūsu zemē draudoši aug, bet skaitļi mums neparāda, kādu konkrētu rīcību tad ir paredzēts veikt, lai šīs problēmas atrisinātu. Budžets nav orientēts. To jau te ir teikuši daudzi, un arī es pilnīgi pievienojos tam, ka šis budžets nav orientēts uz valsts ekonomikas attīstību, uz ražošanas attīstību, bet tas viss taču ir mūsu pamats. Tas ir viss mūsu pamats! Tādēļ pamatoti rodas bažas, vai tie avoti, kas ir paredzēti un uzrādīti šajā dokumentā, spēs reāli segt kaut vai to summu, kas ir jau paredzēta budžeta deficītā. Kādi tad ir šie avoti, kas ir uzrādīti? Tīrie aizdevumi - 6,4 miljoni, ārējie kredīti - 4,3 miljoni, valsts iekšējie aizņēmumi - 28,6 miljoni. Man liekas, ka, lūk, šie norādītie avoti vien jau mums rāda, uz ko ir orientēta valdības darbība un no kurienes valdība cer dabūt ienākumus. Vai tas ir normāli? Manuprāt, ne! Nevar dzīvot tikai no kredītiem un iekšējiem un ārējiem aizņēmumiem. Es domāju, ka par katastrofālu ir jāatzīst fakts, ka ražošanas kopprodukts kopš 1990. gada turpina katru gadu pazemināties. Tāds stāvoklis ir jāatzīst par katastrofālu! Es uztraucos par to, ka neredzu budžetā rīcību taisni šajā virzienā. Budžetā nevar saskatīt nopietnus nodomus ražošanas sekmēšanai. Man reiz jau bija iespēja izteikt šeit viedokli, ka Ministru kabinets, liekas, vadās no domas, ka Ministru kabinetam, valdībai ražošanā nav jāiejaucas, jo tā būtu it kā atgriešanās pie sociālistiskās plānošanas. Protams, es arī neuzskatu, ka Ministru kabinetam vajadzētu plānot katram uzņēmumam uzdevumu un katru uzņēmumu vadīt, bet nevaru atzīt par normālu to, ka mums patiešām nav šīs ekonomiskās politikas. Nav šīs ekonomiskās politikas! Es domāju, ka maldīgs ir ieskats, ka ražošanā viss automātiski atrisināsies, tikai pateicoties pieprasījumam un piedāvājumam, ka tirgus visu to saimniecību mums noregulēs. Lielā mērā, protams, tas tā ir, jā. Bet nekādā gadījumā mēs nevaram iztikt bez tā, ka neizlemjam, ko mēs tagad gribam? Kādas nozares mēs tagad gribam sekmēt un kādām ļaut dabīgā nāvē nomirt? Bet mēs pašreiz redzam, ka daudzas rūpnīcas jau ir slēgtas, daudzas ražo ļoti nedaudzos apmēros, kaut ko ražo, bet noieta nav, līdz ar to strādniekiem ir vai nu parādā palikuši, vai arī viņi ir jāatlaiž, aug bezdarbs. Un budžetā mēs redzam, ka atkal jau tiek plānotas summas, lai šiem bez darba esošajiem cilvēkiem kaut kā palīdzētu izdzīvot. Teikt, ka tas ir normāli, ka šīs rūpnīcas patiešām ir jāslēdz vai ir jāsamazina to ražošanas apjoms, ka bezdarbs noteikti būs - un tā tālāk... Es gribētu sacīt, ka tikai daļēji tas ir normāli. Bet mēs nevaram, tā teikt, apmierināties ar to, ko mēs redzam pašreiz. Veikalos ir milzīgā daudzumā visdažādākās importa preces, turklāt tādas, kuras mēs varētu ražot šeit, Latvijā, bet mēs šeit neredzam nekādu valdības iejaukšanos un domājam, ka tas nav valdības uzdevums. Jā, importa preces, protams, ir laba lieta, tur ir gan skaistas, labas, gan mazāk skaistas, mazāk labas lietas un katrā ziņā tādas, kuras varētu ražot tepat Latvijā, lai nebūtu tā bezdarba. Varētu atbildēt, ka to nevar izdarīt vienā mēnesī, to nevar izdarīt vienā mēnesī, to nevar izdarīt arī vienā pusgadā. Par to mēs varētu izteikt pretenzijas šai valdībai, bet mēs jau zinām, ka ne jau tālu esam aizgājuši no tā viedokļa, kāds trīs gadus bija pirms šīs valdības. Nav nekas darīts. Es jau esmu par to izteicies, ka nav nekas darīts, lai uzņēmumus pārprofilētu, lai ražotu tomēr to, ko mēs varam ražot. Mēs taču zinām, kas notiek. Te jau nav jārunā par to. Piemēram, cukurs. Nu, nav ko audzēt cukurbietes tāpēc, ka nav kur likt jau esošo cukuru. Mēs zinām, ka tāpat ir ar graudiem - nav kur likt graudus. Esmu runājis ar daudziem zemniekiem, viņi saka, ka graudi stāv vēl šodien nerealizēti. Tajā pašā laikā mēs ievedam graudus. Mēs zinām, ka Latvijā bija tradicionālas tādas nozares kā smalkmehānika, sadzīves ķīmija, elektrotehnika, radiotehnika, mēbeļu rūpniecība. Vai tad mēs un valdība nevaram tomēr kaut ko darīt, lai šīs nozares attīstītu šeit uz vietas? Es te, budžeta projektā, to neredzu. Var būt, ka tikai es to neredzu, un tas būtu lab��k, bet es neesmu dzirdējis, ka kāds cits deputāts arī būtu teicis, ka šos jautājumus ir paredzēts sekmīgi risināt. Tāds ir mans viedoklis par šo budžetu kopumā. Nu, vēl es tikai gribētu... Te jau ļoti labi Seiles kundze runāja par to, kur varētu dabūt naudu. Jā, es arī gribu pievērst uzmanību dažām summām, dažiem skaitļiem, kas ir projektā, un pievērst uzmanību salīdzinājumam, kādas summas ir paredzētas 1994. gadam un kādas tās ir salīdzinājumā ar tām summām, kas bija 1993. gadā. Piemēram, izdevumi starptautisko kredītsaistību izpildei. Šī summa 1944. gadā ir 5 miljoni 586 tūkstoši. Un, lūk, šī summa jau 16 reizes pārsniedz to summu, kāda bija iepriekšējā gadā. 16 reizes. Ko redzam budžeta projekta 13. lappusē? Valsts Kancelejas uzturēšanai paredzētie izdevumi palielinājušies no 333 miljoniem 500 tūkstošiem 1993. gadā uz 1 miljardu 300 tūkstošiem 547 (ļoti neskaidri nosauc pēdējo ciparu). Trīs reizes vairāk! Īpašo uzdevumu ministrijas aparāta uzturēšanai 1993. gadā bija paredzēti tikai 22 miljoni 174 tūkstoši. Labi, ka šī ministrija pastāv tikai pusgadu... Tagad ir paredzēts visam gadam, un pieaugums ir 146 260. Es īsti nezinu, ar ko šī ministrija nodarbojas, un neesmu arī neko dzirdējis un domāju, ka arī daudziem tas nav skaidrs, bet vienalga, - tādam kāpumam šajā izdevumu sfērā es neredzu pamatojumu. Paskatieties budžeta 16. lappusē! Izdevumi valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai 1993. gadā - 45 178 miljoni, 1994. gadā - gandrīz piecas reizes vairāk. Centrālā aparāta budžeta iestāžu darba samaksas fonds 1993. gadā, ja salīdzina ar 1994. gadu, ir piecas reizes palielinājies. Tā ir rakstīts šajā projektā. Valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai kopumā 1993. gadā, salīdzinot ar 1994. gadu, ir paredzēts trīs reizes vairāk līdzekļu. Turpretī sociālajai nodrošināšanai 1994. gadā ir piešķirts 2,8 reizes mazāk līdzekļu salīdzinājumā ar 1993. gadu. Es vairāk neaizņemšu jūsu laiku. Uzskatu, arī Seiles kundze to teica, un ne tikai Seiles kundze vien, ka iesniegto budžetu nevar pat konceptuālā skatījumā pieņemt pirmajā lasījumā. Es par to balsot nevaru.".
• 1994_01_20-seq33 language "lv".
• 1994_01_20-seq33 speaker Eduards_Berklavs-1914.
• 1994_01_20-seq33 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq33 mentions Q649.
• 1994_01_20-seq33 mentions Q1020384.