Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq29> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq29 type Speech.
• 1994_01_20-seq29 number "29".
• 1994_01_20-seq29 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq29 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq29 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq29 spokenText "Cienījamie Saeimas Prezidija locekļi, Saeimas deputāti un klātesošie! Šodien mēs debatējam par budžetu, un budžets ir instruments, ar kuru valdība realizē savu politiku. No šāda viedokļa es šodien gribu izanalizēt valdības priekšā liktā budžeta projekta koncepciju. Un tātad, raugoties no mana viedokļa (un es pārstāvu LNNK frakciju), ir vērojama pārāk liela līdzekļu centralizācija valsts varas iestādēm, bet ir aizmirstas pašvaldības. Uzskatu to par vienu no lielākajiem projekta trūkumiem. Esmu iesniegusi konkrētus priekšlikumus, lai šo trūkumu labotu. Uzskatu, ka nodokļu sadalījums valstij un pašvaldībām ir nepareizs. To vajadzēja salīdzināt ar iepriekšējo gadu nodokļu sadalījumu, izanalizēt un tikai tad pieņemt lēmumu, ka, piemēram, vajag atstāt pašvaldības iztikšanai tikai zemes nodokli un ienākuma nodokli. Talsu rajonā, piemēram, šis nodoklis kultūras vajadzības apmierina tikai par 70 procentiem, izglītības prasības - tikai par 65 procentiem. Kad pirms trim gadiem izveidojās nelielā Mazirbes sākumskola, tajā bija divi komplekti. Sākot ar šo gadu un turpmāk tai paredzēts tikai viens komplekts, un no 1. -5. klasītei šajā skolā visi bērni mācās vienā telpā pie viena skolotāja, kurš nebūt nav skolas direktors. Tātad ir attiecības laukos starp pašvaldību budžetu un valsts budžetu. Valsts koncentrē savu varu. Pašvaldībām šī vara un iespējas rīkoties iedzīvotāju interesēs ir minimālas. Es to saucu īstajā vārdā: tas ir valsts rekets, Gaiļa kunga rekets! Kāda ir izeja? Visi saka, ka opozīcija nedodot nekādus priekšlikumus. Es tos mēģināšu izteikt, bet, ja Saeimas plenārsēdē neatradīsies dzirdīgas ausis, proti, ja mēs, izdebatējuši par visu, beigās tomēr nospiedīsim podziņu un nobalsosim par tām pozīcijām, kādas ir, tad mana runa un visas iepriekš teiktās nebūs nekā vērtas. Ne jau valdība ir dievs, kurš jālūdz, kā izteicās vairāki Zemnieku frakcijas pārstāvji. Lūgties mēs varam baznīcā, varam aizlūgt arī par valdību, bet šeit ir no svara katra deputāta personīgā izšķiršanās, nospiežot pogu par šādu līdzekļu sadalījumu ienākumu un izdevumu daļā, jo mēs vairs nevarēsim neko grozīt, ja būsim nobalsojuši par esošā budžeta koncepciju. Tātad: aicinu zemniekus pārstāvēt zemnieku intereses, izglītības jomā strādājošos cilvēkus - izglītības darbinieku intereses, un valdības vīrus - ņemt vērā deputātu ieteikumus un komisiju ieteikumus, sabalansēt vēlreiz budžeta ienākumus ar izdevumiem un iesniegt konkrētu projektu. Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi neparedz neko pārskatīt pēc būtības. Un tātad - kur ir šī rezerve, ar kuru mēs varētu rīkoties, pārskatot budžetu vēlreiz? Ierēdniecībai ir atstāta ļoti liela rezerve. Es vēlreiz uzmanīgi pārskatīju un konstatēju, ka 5 miljoni latu ir atstāti rezervē ierēdniecības programmas realizēšanai, bet budžetā ir piešķirts tikai 1,4 miljoni latu, kopā tas ir 6,4 miljoni latu. Arī šī, manuprāt, ir valdības nepareiza politika - atstāt lielas rezerves un pēc tam tās pārdalīt. Tā, kā dara Ziemassvētku vecīši. Piemēram, Balgales pagasts Talsu rajonā novembra beigās papildus saņēmis maznodrošināto pabalstīšanai 5,4 tūkstošus latu, kas vispār ir viena ceturtā daļa no Balgales gada budžeta. Kādēļ šos līdzekļus nevarēja iedalīt saprātīgi - gada sākumā? Pagasts tad zinātu, kā ar savu naudu rīkoties, zinātu, kā to sadalīt. Nevis sanaidot maznodrošinātos cilvēkus, izsniedzot viņiem šos latus vai nu pēc viņu pašu pieprasījuma (tātad kautrīgākajiem nedodot neko), vai arī pēc kādiem citiem nosacījumiem. Ļoti daudzas pašvaldības jau ir nākušas pie šī secinājuma, ka tām nevajag ubaga dāvanu. Ja ir līdzekļi, tie jāsadala stingri pēc likuma, nevis jāpasniedz kā kaut kādas ārkārtējas dāvanas atsevišķos brīžos - uz Ziemassvētkiem, Jaungadu vai vēlēšanām. Neizmantota ir iespēja iegūt ienākumus no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Saskaņā ar valdības ieteikto koncepciju Privatizācijas fonds apkopos visus līdzekļus, kuri ienāks no valsts uzņēmumu un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas. Bet attiecībā uz šo līdzekļu izlietošanu ir viena rindiņa: tos nedrīkst - es atkārtoju: nedrīkst! ieskaitīt valsts budžetā. Es nesaku, ka visi šie līdzekļi būtu jānoēd un uzreiz jāieliek valsts budžetā, bet arī valsts budžetā ir ailītes, ir investīcijas, ir iespējas, kur šos līdzekļus ieguldīt. Nevis Privatizācijas aģentūra tos sadalītu, bet tie tiktu likumīgi sadalīti valsts budžeta ailītēs. Jau tagad, pēc neoficiālām ziņām, Privatizācijas aģentūra meklē sev juristus, piedāvājot tiem 400 līdz 500 latus. Tajā pašā laikā šīm ierēdniecības reformām ir paredzēti līdzekļi. Katram ir sava konkrētā alga. Lūk, atkal jau ir dubultie atalgojumi! Cienījamie deputāti, vai kāds no jums saņem 400 latus? Es nesaņemu aizstāvēdama cilvēku intereses šeit parlamentā. Pagājušajā gadā bija paredzēta tikai triju objektu pārdošana Rīgas pilsētā, lai palielinātu budžeta līdzekļus, un šis palielinājums bija par 0,8 miljoniem. Nu tad parēķiniet, ko mēs varētu iegūt no šā privatizācijas procesa, ja mēs kaut kur šauri neieslēptu šos ienākumus? Vietējās pašvaldības diezgan bieži jau ir sapratušas, ka šis ir tāds avotiņš, no kura papildus var pasmelties līdzekļus, teiksim, pārdodot pirti vai kādu citu objektu kārtīgam biznesmenim un saņemot miljonu latu. Tās tik tiešām bezizejas situācijā ir spiestas šo naudu izlietot tur, kur vajadzēja būt budžeta līdzekļiem. Tā tas notiek dzīvē. Vai valdība to neredz?! Nav nostiprinājies zemes tirgus. Nevar sākties zemes tirgus, ja mēs neparedzam zemes iemērīšanu šajā gadā, ja mēs nepiešķiram ieplānotos 1,3 miljonus latu valsts zemes dienestam zemes ierīcības darbiem, kuri būtu tūlīt jāuzsāk, lai pavasarī var art un sēt un lai cilvēki var noformēt savu īpašumu un ar pilnu atbildību stāties pie tā pārvaldīšanas. Bet, ja viss būtu normāli, ja šie līdzekļi tiktu plānoti kā vienai no prioritārajiem, tad tie cilvēki, kuri negrib saimniekot uz savas zemes, un kuri vienkārši negrib atteikties no savām īpašumtiesībām (un tādu cilvēku ir daudz), varētu caur Hipotēku banku šo zemi pārdot, un pirmais uzpircējs tad būtu valsts, un valsts tad laistu šo zemi iekšējā tirgū, un valsts pelnītu ar šiem procentiem. Arī tas ir zināms ienākuma avots. Par banku noguldījumiem jau daļēji runāja Janeka kungs. Jā, mēs esam aizmirsuši, ka jau Augstākajā padomē vairākas reizes tika izvirzīts jautājums, ka vajadzētu ņemt nodokli no banku procentiem. Arī no iedzīvotāju noguldījumiem. Vajadzētu izvērtēt, kurš var atļauties šodien noguldīt naudu bankā par 100 vai 200 procentiem, kā atsevišķas firmas to piesola? Reti ir tādi cilvēki. Un, ja reiz viņš ir tik bagāts, tad lai no šā ieguldījuma viņš maksā procentus! Tāpat ir apgrozījusies arī piena kombinātu naudiņa, kura nenonāca zemniekiem. Zemniekiem nesamaksāja par pienu. Zemnieki kreditēja biznesmeņus, un nekāda ienākuma no tā nebija valstij, un nekāda ienākuma no tā nebija tam, kurš slauc govi. Tāpēc es šodien varu ieteikt tikai to - atlikt budžeta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Valdībai vajag konceptuāli izvērtēt ienākuma daļu, sabalansēt to ar izdevumu daļu un ņemt vērā iesniegtos priekšlikumus, nevis izdarīt sīkus labojumus otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 1994_01_20-seq29 language "lv".
• 1994_01_20-seq29 speaker Anna_Seile-1939.
• 1994_01_20-seq29 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq29 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq29 mentions Q2167704.
• 1994_01_20-seq29 mentions Q44989.
• 1994_01_20-seq29 mentions Q16363231.