Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq23> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq23 type Speech.
• 1994_01_20-seq23 number "23".
• 1994_01_20-seq23 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq23 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq23 spokenAs 8.
• 1994_01_20-seq23 spokenText "Cienījamie deputāti! Es par dažiem punktiem šajā jaunajā budžeta projektā gan kā deputāts, gan kā frakcijas loceklis gribētu izteikt savu viedokli. Pirmais. Es gribētu atzīmēt, ka, neskatoties uz ārkārtīgo ekonomisko krīzi Latvijā, ir apbrīnojami, ka valdošajai koalīcijai un valdībai ir izdevies 1994. gada budžetam kaut kā sakabināt ieņēmumu daļu. Tas ir tiešām apbrīnas vērts. Un es neteiktu, ka visas pozīcijas būtu sliktas. Tur ir diezgan daudz pozīciju, kur valdībai ir izdevies parisināt samērā daudzas problēmas. Man ieņēmumu daļā pozitīvs liekas tas, ka šeit nav pārspīlējumu. Mums iepriekš ir bijis arvien tā, ka mēs parādām labāku situāciju, nekā tā varētu būt, bet šoreiz šajā ieņēmumu daļā, es domāju, valdība ir centusies plānot kaut cik reāli. Un, ja, teiksim, ieņēmumi nāks klāt, tad arī, es domāju, atradīsies vietas, kur šos ieņēmumus vajadzēs izlietot. Ieņēmumu daļā mani un acīmredzot arī mūsu frakciju uztrauc divi jautājumi. Viens ir tas, ka ieņēmumu daļā pārāk maz ieņēmumu ir no mūsu bagātajām bankām. Tas ir viens, no kā, es domāju, budžetā varētu būt ieņēmumu vairāk. Otrs. Mani ļoti uztrauc jautājums par pašvaldību un valsts īpašumu privatizāciju. Šie ienākumi praktiski gandrīz nonāk privātstruktūru rokās. Un tur ir dotas visai plašas iespējas manipulēt ar šiem līdzekļiem, tātad izlietot sevis uzturēšanai un vēl kaut kam citam. Un tad, ja varbūt kas paliks pāri, tad to ieskaitīs budžetā. Man personīgi liekas, ka labāk būtu to ieskaitīt vienā bankā. Es gan īsti nezinu - kurā. Tā tomēr ir Latvijas Bankas vai valsts izvēle, vai tā būtu Investīciju banka, vai tā būtu Hipotēku un zemes banka, vai tā būtu Universālā banka. Taču kāda no šīm struktūrām būtu jāizvēlas, kurā šie līdzekļi ienāk, un tad pēc tam šī Privatizācijas aģentūra varētu tos izņemt, kā jau teikts tajos noteikumos, Privatizācijas aģentūrai noteikumus uzstāda Ministru kabinets. Tur gan ir paredzēta arī ļoti liela kontroles sistēma, bet, zinot mūsu līmeni šajos jautājumos, to, no kurienes mēs nākam, es domāju, ka kontrole var arī zināmā mērā šur tur daudzos jautājumos izpalikt. Kas ir ļoti pozitīvs Latvijā, nerunājot, teiksim, par pašu neatkarību? Es domāju, ka ļoti pozitīvi mēs varam vērtēt mūsu valsts naudas ieviešanu, tas ir, lata ieviešana. Un, kaut gan tas nenāca tik mazsāpīgi, it sevišķi tas sāpīgi atsaucās uz tautsaimniecību, bet visumā lats darbojas. Un šeit, manuprāt, varbūt nedaudz ar tādu zināmu eiforiju tiek pasniegts un ziņots par mūsu lata ārkārtīgo stiprību. Es domāju, ka tas ir pārspīlēts, jo ir jāpaskatās arī importa un eksporta attiecības. Un tad mēs apmēram varam pavērtēt arī sava lata stiprību. Un tomēr lats strādā. Vēl es gribu teikt, ka izdevumu daļu mēs varējām atsevišķās vietās, kas attiecas uz agrāro reformu, krietni ietaupīt, ja iepriekšējās valdības un Augstākās padomes locekļi būtu rīkojušies kā latviešu prāta cilvēki. Ja viņi, graujot to iekārtu, kura, es domāju, mums šeit lielākajai daļai nepatīk, nebūtu sagrāvuši arī tās materiālās vērtības, tos kapitālieguldījumus, kurus varēja izmantot tālākai darbībai. Es saprotu, ka lielākā daļa deputātu nebrauc kaut kur ārā no Rīgas. Rīgā skats ir ļoti labs, it sevišķi šajā Jēkaba ielas daļā un, teiksim, virzienā uz Krišjāņa Valdemāra ielu, ja staigā kājām kā mēs ar Stašiņu, te mersedesi brauc, un viss ir okey. Bet, ja pabrauc ārā, tad mēs redzam Krievijas armijas un sociālistiskās iekārtas jeb agrārās reformas graustus, tās ir fermas, ciematus, katlumājas un tā tālāk. Es nezinu, vai tie mūsu ideoloģijai tik ļoti būtu traucējuši, ja mēs tos būtu izmantojuši saimnieciski. Domāju, ka ne. Es gribu vēl piebilst, ka pašreiz valdība ir ieplānojusi 6,6 miljonu apmērā subsīdijas lauksaimniecībai, bet ieplānotas tās ir tādām pozīcijām, kur faktiski varēja iztikt. Piemēram 3,72 miljoni ieplānoti ciltsdarba atjaunošanai. Tad kāpēc tas bija jāsagrauj? Un tagad vajadzīgi 3,7 miljoni, lai to atjaunotu. Vajadzēja pajautāt tad, teiksim, speciālistiem, kā šo lietu novadīt - mīksti nosēdināt un ievadīt tajās struktūrās, kurās mums to vajag. Kādēļ, teiksim, mums vajadzētu no oktobra līdz decembrim subsidēt pienu? Ja šī darbība būtu notikusi saprātīgi, tad tas nebūtu bijis vajadzīgs. Bet tagad, šoziem, līdz pavasarim būs ļoti trūcīgi ar piena produktiem, un Zemkopības ministrija jau ir sagatavojusies, ka ar pienu būs trūcīgi vai ka tā nebūs, teiksim, no oktobra līdz decembrim, un jau paredz subsīdijas, lai kaut cik kāds tās govis slauktu. Tas par agrāro reformu. Un varbūt patīkamākais ir tas, ka šodien agrārās reformas tēvam, tas ir, Kinnas kungam, šī lieta ir jāizstrebj. Un kā viņš to izdarīs, to mēs redzēsim. Vēl viena izdevumu daļa, kura mani ļoti uztrauc. Tā ir izdevumu daļa attiecībā uz ierēdņiem. Es saprotu, ka šie gadi mūsu valdībai nebūs ne kaķa, ne kazas, bet būs Māra Gaiļa gadi, jo tur ir paredzētas visas prioritātes reformām un ierēdņiem. Un, lai gan kādreiz varbūt zosis izglāba Romu, es nezinu, vai ierēdņi izglābs Latviju. Nav bijusi tāda valsts, kur birokrātiskās sistēmas - un tās ir birokrātiskas visās valstīs - varētu izglābt valsti. Pirmkārt, ierēdņi varētu iegūt savas zināšanas mūsu augstskolās, kuras nav sliktas, un pēc tam praktiski iegūt zināšanas, bet divos gados šinī ierēdņu augstskolā acīmredzot maz ko iegūs, jo ierēdnis paliek ierēdnis. Un, ja mēs, teiksim, visus pamatlīdzekļus virzām uz ierēdniecību un sakām tāpat kā Māris Gailis saka, ka būs pieklājīgi un laipni ierēdņi, bet ekonomika varbūt jau būs tik ļoti sagrauta, ka nebūs kam pie viņiem iet vai arī nevarēs līdz viņiem aiziet. Es neesmu pret ierēdņu lielām algām. Es esmu par kārtīgu atalgojumu ierēdņiem, bet ļoti samazinātā skaitā. Es, piemēram, skatos uz Zemkopības ministriju un nezinu, vai tie būs tie ierēdņi, kuri tiks atestēti un kuri strādās, bet tos ierēdņus, kuri pārdzīvojuši četras vai piecas valdības, es pazīstu ļoti labi, un viņi absolūti nav mainījušies. Viņi arī nemainīsies, un es to varu pilnīgi negaidīt. Tas par ierēdniecību. Es savilku vienu vakaru pēc budžeta atreferējuma iztirzājumu par visiem veidiem. Negribu teikt, ka šeit es nosaukšu visu kopā. Ir tādas nozares, kurām nevajadzētu radīt materiālās vērtības. Tās ir tās, par kurām runāja Putniņa kungs, - tā ir izglītība, tās ir arī citas nozares, par kurām mēs varētu nestrīdēties. Un es savilku kopā. Man iznāca 110 000 uz budžeta sēdoši cilvēki, un viņi iztērē 280 miljonus rubļu, tas ir, pa visu Latviju. Tas ir pietiekami liels skaitlis. Tad skaitīsim vēl klāt pensionārus un invalīdus, skaitīsim studentus un vēl un vēl, un vēl. Es domāju, ka katram Latvijas iedzīvotājam viens ir jāvelk līdz, kas sēž uz budžeta. Noteikti! Kādreiz krievu laikā teica: “za tavo parņa” vajadzētu strādāt. Mums arī jāstrādā vēl par vienu. Vēl, runājot par ierēdņiem, uzskatu, ka šajā jaunajā civildienesta likumā ir paredzēts ļoti plašs materiālais atbalsts - tur ir gan dzīvokļu pabalsts, gan atvaļinājumu pabalsts, gan pabalsts īpašos gadījumos, pabalsts sakarā ar pārcelšanos, ģimenes piemaksa, piemaksa par svešvalodu, piemaksa par valsts civildienestu īpašos apstākļos, vienreizēja gada piemaksa, kompensācija izglītībai un līdzekļu iegādei, prēmijas un balvas, medicīniskā aprūpe un sociālā apdrošināšana, garantijas pensijām. Tas ir vislabāk situētais slānis, un tad tur ir jābūt kolosāliem profesionāļiem. Tālāk runāšu par tādu jautājumu, kurā parasti nejaucos, bet, tā kā visi jaucas lauksaimniecībā, tad arī es atļaušos iejaukties citos jautājumos, tas ir, aizsardzības un ārlietu jautājumos. Domāju, ka aizsardzības jautājumi ir nopietna lieta un ka šeit ko koriģēt nevajadzētu. Taču es domāju arī par tādām lietām, ka mūsu pašreizējie apstākļi neatļauj radīt stipru armiju, vienalga, cik lielu mēs to radītu. Mēs, es domāju, nevaram neko sevišķu izdarīt, un, manuprāt, tas neko neizšķirs, vai mēs nopirksim vienu helikopteru vai vienu raķeti. Bet šeit vakar Kiršteina kungs arī to teica, ka ļoti izšķirs tas jautājums, kā mēs, Baltijas valstis sadarbosimies. Acīmredzot pirmajā okupācijā, kas notika un Latvijai un visai Baltijai izšķīra jautājumus, būtiski bija tas, ka nebija Baltijas valstu vienotības. Bet šajā Baltijas valstu vienotībā mums nav arī aizsardzības koncepcijas. Un šajā kopējā aizsardzības sistēmā, es domāju, ka ļoti maz strādā mūsu Ārlietu ministrija. Aizsardzības ministrija diezgan vāji risina šos jautājumus, jo mēs neesam vēl faktiski nekur uz priekšu tikuši, lai gan būtībā no Latvijas neatkarības atjaunošanas pagājuši jau četri gadi. Tas mums, protams, kaut ko maksātu, bet tur būtu vērts ieguldīt līdzekļus. Tur būtu jēga kaut ko darīt. To arī vakardien Birkava kungs pateica, ka ne jau tik daudz Latvijā kaut ko izšķirs bruņošanās, cik izšķirs iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumi. Tie ir galvenie. Un arī tas, cik mums daudz būs prāta diplomātijā. Un saprāta. Es, protams, personīgi it kā saprotu, uz ko Kozireva kungs tēmēja, un viņa izteikumi bieži vien ir nepārdomāti, bet es nesaprotu, kāpēc pret daudziem šādiem jautājumiem, teiksim, ir jāuzstājas Augstākās tiesas priekšsēdētājam ar saviem paziņojumiem, bet pret tiem neuzstājas mūsu ārlietu ministrs. Varbūt tomēr vakardien Kozireva teiktajā kāds graudiņš ir arī taisnība? Lietuva brauc, runā, darbojas, viņiem jautājumi virzās uz priekšu. Latvija, vismaz Ārlietu ministrijas līmenī, ļoti atturīgi darbojas. Vienīgi, teiksim, par karaspēka izvešanu un par citiem jautājumiem mēs griežam kažoku uz otru pusi. Būsim reālisti, tas ir liels kaimiņš! Turklāt diezgan īpatnējs kaimiņš, un, ja mēs esam prāta cilvēki, tad mums vajadzētu strādāt, ne tikai sūdzēties vien. Es domāju, tas attiecas uz Ārlietu ministriju. Tie bija tie punkti, kurus es gribēju izteikt. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq23 language "lv".
• 1994_01_20-seq23 speaker Juris_Janeks.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q37.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q687709.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q39731.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q159.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q8436.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q15628977.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q4294480.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q220.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q193159.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q6350545.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q2984207.
• 1994_01_20-seq23 mentions Q710198.