Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq219> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq219 type Speech.
• 1994_01_20-seq219 number "219".
• 1994_01_20-seq219 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq219 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq219 spokenAs 77.
• 1994_01_20-seq219 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man ļoti žēl, ka varbūt tieši šā likumprojekta balsojums var būt arī tāds vai citāds, kaut gan tieši šis likumprojekts zināmā mērā kardināli atšķiras no iepriekšējiem likumprojektiem. Proti, šis likumprojekts faktiski ir izstrādāts parlamentā, piedaloties dažādu parlamenta frakciju pārstāvjiem. Nacionālās drošības komisija jau no tā brīža, kopš tā tika izveidota, lai īpaši pētītu šos speciālos dienestus, sāka arī strādāt pie iespējamā likumprojekta. Tika izveidota darba grupa (tas jau sākās apmēram pirms trim mēnešiem), tāpēc pierakstīt šeit Muciņa kungam nopelnus ir pilnīgi nevietā. Muciņa kungs gan iesniedza vienu likumprojektu, bet viņa iesniegtais likumprojekts Nacionālās drošības padomē tika noraidīts un tāpēc viņu te pieminēt ir vienkārši parādīt pārāk daudz goda šajā sakarā. Tātad šis likumprojekts pamatos tika izstrādāts Nacionālās drošības komisijā, kurā, starp citu, piedalījās gan Zemnieku savienības pārstāvji, gan arī citu frakciju pārstāvji. Un arī LNNK pārstāvji piedalījās, katrā ziņā piedalījās šā likumprojekta izstrādāšanā. Nacionālās drošības komisija bija tieši tā komisija, kas arī faktiski iesniedza to parlamentā, un, kā jūs zināt, ar parlamenta lēmumu tika izlemts to skatīt, strādāt pie tā un tad nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Protams, mēs te varam apstrīdēt šo procedūru, jo netika sagaidīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas galīgais lēmums šajā jautājumā, taču te ir vairāki aspekti. Pirmais aspekts ir attiecībā uz darba grupu. Darba grupai bija uzdevums uz 11. janvāri uzrakstīt šā likumprojekta it kā alternatīvo variantu vai kaut kādu citu. Diemžēl, iepazīstoties ar dažādiem darba grupas locekļiem, kuri visi vērsās pie mūsu komisijas kā pie autoriem (atsevišķi Apeļa kungs un arī Pļaviņa kungs), atsevišķi tiem, kuri vēl bija darba grupā. Jā, un Pliča kungs arī to skaitā. Mums nācās konstatēt, ka šī darba grupa uz 11. janvāri kopēju likumprojektu nav spējīga izstrādāt vienkārši tāpēc, ka tā, ja runājam godīgi, pārstāv pretējas intereses. Pliča kungam ir ļoti atšķirīgas intereses. Es neviena interesi negribu noraidīt vai pieņemt. Piemēram, Pliča kungam tīri resoriski ir vienas intereses, bet Apeļa kungam diemžēl pārāk dominē Iekšlietu ministrijas intereses, savukārt Pļaviņa kungam var izrādīties vēl citas intereses. Un tās arī dominēja - tas nu bija fakts. Tur pa starpām faktiski figurēja trīs dažādi likumprojekti. Šajā gadījumā ņemsim vērā to, ka šis jautājums tomēr bija neatliekams, jo tas, pirmkārt, ir saistīts ar budžetu, tātad ir jautājums numur viens. Otrkārt, tas ir saistīts ar nepieciešamību uzsākt Satversmes aizsardzības biroja veidošanu. Nacionālās drošības padome uzskatīja par iespējamu rīkot debates, iesaistot tajās, starp citu, šo komisiju pārstāvjus - gan no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, gan Nacionālās drošības komisijas pārstāvjus, kā arī iesaistot darba grupas pārstāvjus. Un, starp citu, tieši šī nosauktā darba grupa faktiski gandrīz pilnā sastāvā arī piedalījās šā likumprojekta pēdējās redakcijas izstrādāšanā. Tātad pēdējā likumprojekta varianta izstrādāšanā piedalījās Kamaldiņa kungs, Pliča kungs (viņš bija klāt Iekšlietu ministrijas telpās), bija arī Apeļa kungs un Pļaviņa kungs. Muciņa kungs, starp citu, aizcirta durvis un aizgāja no pirmās sēdes, jo viņam ne sevišķi patika šis projekts. Tā ka - atkārtoju vēlreiz - šī atsaukšanās uz viņu nav sevišķi korekta. Mēs varam, protams, saturiski apstrīdēt šo likumprojektu un varbūt runāt par tā detaļām, bet es atkārtoju vēlreiz, ka apgalvojums, ka tas ir šoreiz radīts valdībā, vienkārši neatbilst patiesībai. Tad man jāpasaka vēl vairāk - ka vaina ir jāuzņemas Nacionālās drošības komisijai un deputātiem, kas tur strādā. Tā varbūt zināmā mērā ir mūsu pašdarbība. Un jāuzņemas vaina... ne gluži vaina, bet atbildība varbūt ir Nacionālās drošības padomei, tajā skaitā arī tur ietilpstošajam Valsts prezidentam un citiem Nacionālās drošības padomes locekļiem, kuri uzskatīja, ka tomēr šo lietu vajadzētu saskaņot. Un problēma jau ir tā, ka mēs, protams, varam tagad atraidīt šo likumprojektu. Protams, mēs varētu to darīt, bet līdz ar to faktiski viss paliks tur, kur tas tagad ir. Drošības dienests paliks tāds, kāds tas ir, VESAD paliks tāds, kāds tas tagad ir, arī Ziņu dienests Aizsardzības ministrijā paliks tāds, kāds tas tagad ir, un citi dienesti paliks tādi, kādi tie ir. Štāba veidošanu uzsākt mēs nevarēsim, bet štābu veidošanas vēsture jau ir ļoti ilga. Es atceros vēl no Augstākās padomes laikiem, ka mēs jau vienreiz skatījām jautājumu par štābu, tā ka tas jau velkas nu jau gandrīz otro gadu, un Nacionālās drošības padome nonāca pie secinājuma, ka šis jautājums pašlaik ir aktuāls. Kaut kas ir jādara. Vismaz ir jāuzsāk Satversmes aizsardzības biroja veidošana. Un šie noteikumi nozīmē to, ka, ja tie ir spēkā, tad tie nonāk Juridiskajā komisijā, un arī Aizsardzības un iekšlietu komisija var turpināt strādāt un runāt par detaļām, bet tad Saeimai - es atkārtoju vēlreiz - nekāda pašdarbība nebūs iespējama. Saskaņā ar šiem noteikumiem Saeimai ir jāapstiprina Satversmes aizsardzības biroja direktors, un to mēs tātad varēsim darīt nākamajā vai aiznākamajā sēdē, un Satversmes aizsardzības biroja direktors varēs kaut kādā veidā vismaz būvēt šo struktūru un turpināt šo darbu. Es vēlreiz lūdzu visus klātešos... Es saprotu, ka ir tāda problēma, ka daudzi nav iepazinušies ar šo likumu, bet atkārtoju vēlreiz - ja mēs gribam veikt reformu šajā sfērā, ja mūs neapmierina tas stāvoklis, kāds ir pašlaik, ja mēs gribam uzsākt Satversmes aizsardzības biroja veidošanu... Turklāt, atkārtoju vēlreiz, šī darba grupa nepanāca to, ko gribēja. Es vienmēr citēju Muciņa kungu, jo nezin kāpēc viņš tiek uzskatīts par likumprojekta autoru, bet tā tas nav; tieši Muciņa kungs iesniedza priekšlikumu, ka Satversmes aizsardzības birojam jāpakļaujas Ministru kabinetam. Ar šiem noteikumiem mēs panācām, ka Satversmes aizsardzības birojs nav pakļauts Ministru kabinetam, tātad tā būs kontrole. Tas tiešām zināmā mērā nodrošinās arī Ministru kabineta kontroli. Es lūdzu padomāt par to un neatraidīt šo likumprojektu, strādāt pie tā detaļās un arī turpināt to darbu, kas ir vajadzīgs, lai uzsāktu Satversmes aizsardzības biroja veidošanu. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq219 language "lv".
• 1994_01_20-seq219 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q4294315.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q4459436.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q2167704.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q4294480.
• 1994_01_20-seq219 mentions Q1807079.