Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq2> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq2 type Speech.
• 1994_01_20-seq2 number "2".
• 1994_01_20-seq2 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq2 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq2 spokenAs 46.
• 1994_01_20-seq2 spokenText "Labrīt, cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi deputāti, klātesošie! Manas pārdomas un ieteikumi budžeta apspriešanas gaitā būs galvenokārt saistīti ar lauksaimniecību, ar tiem procesiem, kas notiek laukos, un to priekšlikumu paketi, kuru mēs gribētu no zemnieku puses piedāvāt budžeta papildināšanai un arī jautājumu risināšanai, lai mūsu lielākā valsts daļa, tas ir, lauki, varētu sakārtot savus jautājumus un iekļauties kopējā saimnieciskajā apritē. Nešaubīgi ir tas, ka valsts budžets atspoguļo valsts ekonomisko politiku, un šādā kopsakarībā mēs to arī izskatām. Man, izmantojot tās situācijas analīzi, kāda ir laukos, jāsaka, ka Latvijas lauku problēmās atspoguļojas viss mūsu valsts problēmu kopums, tas ir, saimnieciskā lejupslīde, depresija un bezcerība, un šinī sakarā mēs, protams, esam līdzatbildīgi, lai Latvijas lauki atdzimtu un lai to pasākumu kompleksu, kas saistīts ar budžeta apstiprināšanu, mēs virzītu vēlamā virzienā. Domāju, ka šī saimnieciskā situācija ir saistīta ar tiem procesiem, kuri aizsākās Latvijas ceturtās atmodas laikā, kad mēs kā valsts politiku pasludinājām agrāro reformu, un tieši kā agrārās reformas iniciatori un realizētāji lauku ļaudis ir izgājuši frontes pirmajās līnijās cīņā par tirgus ekonomikas atjaunošanu, par normālas saimnieciskās sistēmas izveidošanu Latvijā. Diemžēl, kā tas jebkurā situācijā mēdz būt, arī vislielākos triecienus un visdziļākos satricinājumus guva tieši lauki. Šobrīd ir sagrauta un, protams, ka tas ir pareizi, iepriekšējā saimniekošanas sistēma, kura arī bija tikai neveiksmīgs eksperiments pasaules apritē, bet tā programma, kura bija izvirzīta agrārās reformas pamatā lauku pārveidošanai, diemžēl ir noritējusi neveiksmīgi un nonākusi pie praktiskas krīzes. Šīs saimnieciskās sistēmas nomaiņa praktiski nav notikusi, ražošanas procesi ir apstājušies, un no visa labi iecerētā ir iznācis vienīgi čiks, kā saka latviešu tautā. Un mūsu uzdevums ir atrast ceļus un šobrīd arī līdzekļus šo jautājumu risināšanai. Ko darīt? Vispār mums valstī ir vajadzīga programma, ko darīt tautsaimniecībā, jo lauku problēmu un lauku attīstības koncepciju nevar atraut no tām problēmām un to risinājumu ceļiem, kādi ir Latvijā. Pa kādu ceļu tad Latvijā mēs aizejam - vai akceptēsim nekontrolētu, mežonīgu tirgus ekonomiku vai tomēr izvēlēsimies civilizētu, sakārtotu saimniecisko sistēmu? Šobrīd, diemžēl varbūt arī objektīvu apstākļu vadīti, mēs atrodamies mežonīga tirgus apstākļos, un, tādu ceļu ejot, protams, latviešu tautai, kura ir palikusi ļoti mazskaitlīga, nav cerību izdzīvot uz šā “tilta” vai zem šā “tilta” no Eiropas uz Āziju. Laukos ir ārkārtīgi liels produkcijas kritums. Cienītie kolēģi, to vajag apzināties, ka šobrīd Latvijas lauki vairs nevar pabarot Latvijas tautu. Iespējams, ka tas ir labi tiem komercveidojumiem, kuri šeit ir atraduši tirgu un kuri darbojas pēc pirkšanas un pārdošanas principa, bet mums tomēr, apzinoties Latvijas tautas likteni, nav pieņemama šāda koncepcija, un saimnieciskās dzīves atdzīvināšana Latvijā ir mūsu kopējs uzdevums. Šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama, lai, pirmkārt, latvieši un Latvijas cilvēki būtu nodarbināti, nevis turpinātu dzīvot no trūcīgiem pabalstiem, turklāt budžets šādu slodzi vairs nevar panest. Otrkārt, šī saimnieciskās darbības atdzīvināšana dos iespēju budžetu papildināt un ieguldīt līdzekļus tautas tālākās labklājības celšanai un saimniecības tālākai reanimācijai. Protams, ir jautājums: kur ņemt līdzekļus? Un budžeta apspriešanas gaitā tas ir pats svarīgākais. Protams, dalīt un sadalīt mēs mākam visi un pie kaut kāda konsensusa mēs arī nonāksim, sadalot to daļu un to nelielo budžeta daudzumu, kuru mēs varam it kā iekasēt. Tas vai nu labāk, vai sliktāk, bet tomēr tiks sadalīts. Diemžēl budžeta izskatīšanas gaitā man kā deputātam un, gribu teikt, zināmā mērā arī frakcijai, nav pilnas skaidrības un analīzes par budžeta ieņēmumu daļu. Arī budžeta apspriešanas gaitā no šīs tribīnes valdības locekļi, cienījamais mūsu Ministru prezidents un deputāti maz ir devuši budžeta ieņēmumu daļas analīzi. Es ceru, ka vēl budžets tiks izskatīts arī otrajā lasījumā, bet vēl pirmā lasījuma izskatīšanas gaitā kompetentiem finansistiem un ekonomistiem šim jautājumam vajadzētu pieskarties rūpīgāk, jo man ir ļoti pamatotas šaubas, vai budžeta ieņēmumu daļa ir precīzi aprēķināta un vai tur ir ietvertas iespējamās ieņēmumu daļas. Protams, es jau vairākkārt esmu runājis par muitas ieņēmumu daļu, un par to es varu droši teikt, ka tā ir samazināta, jo 1993. gadā mēs esam ieņēmuši 20 miljonus dolāru, bet 1994. gadā mēs plānojam ieņemt 26 miljonus. Tātad praktiski tas būs uz inflācijas rēķina vai arī gluži vienkārši, darot to pašu ko agrāk, bet, kā mēs labi zinām, pašlaik arī neko lāga nedarot, mēs ieņemsim tikpat daudz, cik pagājušajā gadā. Tas, protams, ir jāanalizē komisijās un Ministru kabinetā, un es šeit ar tādu neapstrīdamu patiesību nedomāju tālāk deklarēt, bet valsts budžeta ieņēmumu daļa noteikti ir jāizskata rūpīgāk, lai varētu būt runa par izdevumu daļas palielināšanu tieši jautājumos, kas saistīti ar agrārās reformas īstenošanu. Šī agrārā reforma ir uzsākta pirmā, tā ir pati svarīgākā Latvijā, un latviešu tautai tā ir jānoved līdz galam, vismaz jāizved šinī brīdī no strupceļa. Līdzekļus budžetā var iegūt, protams, arī apliekot ar papildu nodokļiem tos milzu naudas apgrozījumus, kuri Latvijā aprit. Neticu, ka tik maz var ieņemt no mūsu 66 bankām. Man negribas šajā jautājumā dot padomu, kuri aktīvi vai depozīti ir jāapliek, to lai izšķir finansisti un speciālisti, bet apgalvojumu, ka tur neko nevar darīt, ja mēs tik maz ieņemam no banku darbības Latvijā, es nevaru pieņemt. Vēl, protams, ir iespējams arī aplikt ar nodokli to naudas daļu, kura neiziet caur bankām, izdodot likumu par skaidrās naudas apriti un izlaižot to caur bankām, jo mēs ļoti labi zinām, ka šie skaidrās naudas norēķini ir lielāki pat par bezskaidras naudas norēķiniem. Un arī te valdībai ir jāstrādā pie likumdošanas sakārtošanas, jo tomēr tā ir tautas izdzīvošana - tās ir pensijas, tā ir veselības aizsardzība, kultūras jautājumu risināšana, par kuru runājot, mēs sakām, ka naudas trūkst, bet tajā pašā laikā mēs to nepaņemam. Ļoti svarīgi ir arī atrast budžetā papildu līdzekļus, lai dzēstu valsts parādu par graudu iepirkumu, lai sakārtotu pareizās attiecībās graudu un maizes cenu, jo tas ir tīri politisks jautājums mums, Saeimai, un valdībai. Mēs nevaram likt trūcīgajai tautas daļai maksāt nesamērīgi augstu maizes cenu, tātad maksāt par iepriekšējās valdības un par mūsu pašu šābrīža nespēju atrisināt vienkārši šo jautājumu. Tas prasa budžetā no ieņēmumu daļas uz izdevumu daļu pārcelt šos 5,4 miljonus, kas ir domāti graudu parāda dzēšanai. Un tomēr es domāju, ka starp pirmo un otro lasījumu arī tādi jautājumi ir jāatrisina. Nedaudz naudas ir atrasts lauku infrastruktūras atjaunošanai, tas ir, investīcijām. Tie ir šie 2,6 miljoni, par ko te runāja jau arī iepriekšējie deputāti, lai pabeigtu vismaz tos objektus, kuru būvniecība ir uzsākta, tas ir, lai pabeigtu nogreiderēt uzsāktos ceļus, lai ievilktu nepieciešamos elektrības vadus, telefonus, lai pabeigtu nedaudzus meliorācijas objektus. Protams, tas viss ir bezgala nepietiekami. Lai atjaunotu lauku sagrauto infrastruktūru, katru gadu būtu jāiegulda 10 miljoni latu (pēc pašreizējā kursa), un tad agrārās reformas nospraustos mērķus varētu sasniegt 30-50 gadu laikā. Ja mēs ieguldām šos 2,8 miljonus, tad tam vajadzēs vairāk nekā simts gadu. Tādi ir aprēķini. Protams, tas attiecas tikai uz lauku infrastruktūru, kas ir jāpapildina no budžeta, nerunājot jau par to, ka ir vajadzīgi simtiem miljonu, lai sakārtotu ražošanu. Ražošana, protams, ir jāsakārto ar kredītiem, tas nav jādara no budžeta, bet, lai varētu sakārtot lauksaimniecību, ir jāatdod lauksaimnieku īpašumi viņu pārvaldījumā, tas ir, piena, maizes, gaļas un labības pārstrādes uzņēmumi un viss pārējais. Un tas, protams, ir mūsu Saeimas likumdošanas jautājums, bet tas nav tieši budžeta jautājums, lai gan tas ir saistīts ar Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas sakārtošanu, kura galarezultātā dos tos budžeta ieņēmumus, kas būs vajadzīgi gan tautas sociālo jautājumu risināšanai, gan pašas lauksaimniecības tālākai attīstīšanai. Un nobeigumā es gribu teikt: cienītie deputāti, kā jau sākumā teicu, budžets ir tīri politisks jautājums, kā mēs risinām mūsu Latvijas tālāko virzību, ko mēs liekam pamatā. Ar to es gribētu vēlreiz atgādināt: kādu mēs parādīsim attieksmi pret savu tautu, tāda būs tās attieksme pret mums. Paldies.".
• 1994_01_20-seq2 language "lv".
• 1994_01_20-seq2 speaker Andris_Rozentals.
• 1994_01_20-seq2 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq2 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq2 mentions Q193089.