Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq14> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq14 type Speech.
• 1994_01_20-seq14 number "14".
• 1994_01_20-seq14 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq14 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq14 spokenAs 8.
• 1994_01_20-seq14 spokenText "Cienījamie parlamentārieši, cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Pašlaik neziņas krustcelēs stāv Latgale un gaida palīdzīgu roku. Gaida tādēļ, ka jau Augstākā padome veica iestrādes Latgales programmā un Izglītības ministrija spēra konkrētus soļus šīs programmas īstenošanā. Latgalē ir vairāk nekā desmit pagastu, kuros nepieciešama steidzama latviešu pamatskolu atvēršana un divplūsmu skolu sadalīšana. Bet vietējām pašvaldībām līdzekļu nav. Pagastos nav ražojošo sfēru, nav ienākumu un līdz ar to nav arī atskaitījumu no peļņas nodokļa un apgrozījuma nodokļa. Un tomēr šis vienīgais ienākumu avots tika ar balsu vairākumu pagājušajā ceturtdienā šajā zālē noraidīts! Latgalei ir jāmostas uz gaismu, bet tas notiek lēni un šim lēmumam ir savi objektīvi iemesli: izglītība, kultūra un tautsaimniecība Latvijas austrumu daļā ir apzīmogota ar to īpatnējo zīmogu, kuru tai ilgstošā, garā vēstures posmā aizvien uzspieda pierobežas tuvums un kurš noveda pie rusifikācijas. Un tieši tāpēc pašlaik viszemākais pamattautības īpatsvars ir tieši Latgalē. Salīdzinājumam: Ventspilī pamattautību īpatsvars ir 90,9 procenti, Jelgavā - 50,3 procenti, turpretim Daugavpils reģionā - 31,4 procenti. Mūsu valstī ir tikai divi rajoni, kuros latviešu ir mazāk nekā puse no iedzīvotāju kopskaita. Daugavpils rajonā - 33,6 procenti, un Krāslavas rajonā - 44 procenti. Šis faktors ir bijis par iemeslu, kādēļ Latvijas augstskolās sagatavotie speciālisti izvēlējās darbam citus Latvijas novadus, pametot Latgali paēnā. Rezultātā iedzīvotāju sastāvs novecoja, samazinājās dzimstība. Ar katru gadu lauku iedzīvotāju skaits samazinās visā Latvijā, bet šā skaita samazināšanās visvairāk vērojama Latgalē. Kopš pēdējās tautas skaitīšanas šis skaits sarucis par 5,5 tūkstošiem cilvēku. Piemēram, Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī statistika ir šāda. Dzimšana: 1988. gads - 2106, 1993. gads - 1135; mirstība: 1988. gads - 1217 cilvēki, 1993. gads - 1614. Vidēji iedzīvotāju dabiskais pieaugums valstī kopš 1987. gada sācis samazināties un mirušo un dzimušo rezultējošais rādītājs šobrīd ir negatīvs, turklāt Ludzas rajonā tas ir mīnus 8,5, Daugavpils - mīnus 5,6, Krāslavas - mīnus 5,1, Rēzeknes un Balvu rajonā - mīnus 4,6. Un vēl. Pēdējo gadu smagais pārbaudījums - bezdarbs arī vissmagāk ir skāris tieši Latgali. Visaugstākais bezdarba līmenis vērojams šādos rajonos: Krāslavas - 14 procenti, Preiļu - 13 procenti, Ludzas - 11,4 procenti, Balvu - 10,4 procenti. Bet te jau nav minēti slēptā bezdarba procenti. Lūk, uz šāda ekonomiskā un demogrāfiskā fona šobrīd turas izglītības un kultūras līmenis Latgalē. Ir nepieciešama lietišķa, nopietna un konkrēta finansiālā palīdzība. Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs rast iespēju palīdzēt Daugavpilij - otrajai iedzīvotāju skaita ziņā lielākajai pilsētai, dienvidrietumu metropolei, kā to dēvēja Kārļa Ulmaņa laikā. Lai gan gadu gaitā ir nomainījušies dažādi vadītāji un ir risināti dažādi politiskie un ekonomiskie rēbusi, nesadzirdēta ir palikusi latviešu sabiedrības saucēja balss Daugavpilī. Es lūdzu, ieklausieties šajos skaitļos! Skolēnu īpatsvars skolās, kurās ir krievu mācību valoda, 1992. /93. mācību gadā Daugavpilī bija 90,1 procents. Kopējais skolu skaits - 26 ar 15 375 skolēniem, no tām 17 ir vidusskolas, savukārt no šīm 17 skolām tikai divas ir latviešu skolas, un tajās pašlaik mācās 1126 skolēni. Un, lūk, viena no šīm abām latviešu skolām, ir viena no vecākajām mācību iestādēm Latgalē. Skolai ir vairāk nekā 160 gadu, un tajā pašlaik mācās 697 skolēni. Ēka ir arhitektūras piemineklis, bet kapitāli tā nav remontēta un atrodas avārijas stāvoklī. Pēdējos 50 gadus 1. vidusskola bija pilsētā vienīgā skola, kas bija pamats latviešu valodas un kultūras nostiprināšanai Daugavpilī. Tika celtas jaunas un paplašinātas esošās skolas, jo ieceļotāju bērniem bija jānodrošina mācību iespējas, bet nekas netika darīts 1. vidusskolas labā. Pēc ilgām un grūtām latviešu sabiedrības pūlēm tika panākta vienošanās ar pilsētas varas iestāžu vadītājiem un 1991. gadā tika uzsākta skolas ēkas celtniecība, bet, kad celtniecība bija jau veikta par 24 procentiem, darbi apstājās līdzekļu trūkuma dēļ. Skola darbojas vecajās telpās, mācības pašlaik notiek divās maiņās, un telpu trūkuma dēļ piecas sākumskolas klases ievietotas bērnudārzos. Salīdzināsim budžeta projektā divas pozīcijas! Pirmā - mērķdotācijas vietējās pakļautības izglītības iestādēm Latgalē programmas ietvaros - 43 590 latu. Otrā - īpašo uzdevumu ministra aparātam - 146 260 latu. Varbūt tomēr ir iespējams šos divus lielumus izlīdzināt, piešķirot kādu daļu par labu izglītībai? Vēlētāji Daugavpilī cer uz deputātu un ministra Inkēna kunga labvēlību, vēl jo īpaši tāpēc, ka viņš ir dzimis Daugavpilī. Budžetā ir arī tāda pozīcija - “Latvijas tēls”. “Latvijas tēla” veidošanai ir paredzēti 70 000 latu. Pozīcija - “Saikne ar pilsoni” - 56 000 latu. Varbūt arī šos līdzekļus varētu novirzīt Latgales labā, pārvērst par “Saikni ar Latgali”. Un nobeigumā gribu atgādināt: kad Latgales pusē 1994. gada pavasarī viesojās deputātu kandidāti, tad solījumi palīdzēt latgaliešiem bira kā no pārpilnības raga. Neaizmirsīsim, ka Latgale vēl tic un gaida palīdzīgu roku. Latgale ir tas novads, kuram vēstures griežos ir klājies visgrūtāk. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_20-seq14 language "lv".
• 1994_01_20-seq14 speaker Irena_Folkmane-1941.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q4459436.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q80021.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q179830.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q1773319.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q1669018.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q11989566.
• 1994_01_20-seq14 mentions Q298041.