Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq133> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq133 type Speech.
• 1994_01_20-seq133 number "133".
• 1994_01_20-seq133 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq133 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq133 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq133 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Acīmredzot ir parādījusies būtiska plaisa mūsu izpratnē par Satversmes pārkāpumu. Es šeit nedzirdēju nevienu argumentu, nevienu domu, kas apstiprinātu to, ka Satversme iepriekšējā gadījumā netika pārkāpta. Un tomēr balsojums pierādīja pretējo -, liela daļa deputātu pieļauj tādu iespēju, ka mēs mierīgi strādājam, pārkāpjot Satversmi. Tādējādi šobrīd man ir ļoti grūti domāt par to, kā mēs strādāsim tālāk. Tātad ir viena grupa deputātu, kuri elementāri pārkāpj Satversmi, balso par to, ka tādus likumprojektus vai tagad jau likumus var nodot tālāk izskatīšanai komisijā. Taču citi domā, ka to nedrīkst atļaut, ka Saeima nedrīkst atļaut Konstitūcijas pārkāpumu. Acīmredzot sarunāšanās ir kļuvusi principiāli grūta, un tomēr es vēlreiz mēģināšu paskaidrot arī šo LNNK nostāju, kāpēc tā atsevišķā lēmumā lūdz neakceptēt Ministru kabineta noteikumus nr. 2 “Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta tautas deputāta statusu”. Cienītie kolēģi! Jā, pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis likums ir pieņemts 1991. gada 19. martā. Patiešām tas ir Augstākās padomes likums, un Saeima šajā savas darbības laikā to nav ne grozījusi, ne mainījusi. Tātad ir visas tiesības 81. panta kārtībā ar to darboties un to mainīt. Šeit Ministru kabinets savos noteikumos paplašina deputātu neaizskaramības normu. Pareizāk sakot, ir uzrakstīta jauna daļa, kura faktiski ir atbilstoša Satversmes 29. pantam, un šeit es gribētu par to atgādināt. Tātad Satversmes 29. pants nosaka to, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne arī kā citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pašā nozieguma pastrādāšanas brīdī. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš šo informāciju ceļ priekšā nākamās Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām - līdz sesijas atklāšanai par Saeimas locekļu paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs. Tātad šinī gadījumā Ministru kabinets ar saviem noteikumiem “Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta tautas deputāta statusu” ir paplašinājis to, kas teikts Satversmē attiecībā uz Saeimas deputātiem un arī uz pārējo līmeņu deputātiem. Šādu pārkāpumu tādā gadījumā es šeit nekādi nesaredzu, bet ir tas, ka Ministru kabineta noteikumos šī daļa beidzas ar teikumu: “Vienlaikus tiek izlemts jautājums par atļaujas došanu deputāta saukšanai pie kriminālatbildības. ” Tātad Prezidijs, nepārkāpjot Satversmi, varēja lemt par to, vai paturēt apcietinājumā vai atsvabināt. Jā, par to Prezidijs var lemt, bet nekādā gadījumā Prezidijs nevar lemt par to, ka šis deputāts ir saucams pie kriminālatbildības. Un šeit es tādā gadījumā gribētu runāt par nākamo - par Satversmes 30. pantu. Un tas skan tādējādi, ka par noziedzīgu nodarījumu pret Saeimas locekli nevar uzsākt tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Pirmajā gadījumā Ministru kabinets savos noteikumos paplašina šos noteikumus - attiecinot tos ne tikai uz Saeimas deputātiem, bet uz visu līmeņu deputātiem, un tad būtu arī loģiski, ka tālāk tas tiek paplašināts uz citu līmeņu deputātiem. Taču tādā gadījumā par viņu kriminālatbildību lemtu šīs padomes. Izrādās, ka tas nav minēts. Nākamais. Es jau minēju šo pēdējo teikumu. Tātad ir teikts, ka Saeimas Prezidijs izlemj jautājumu par atļaujas došanu saukšanai pie kriminālatbildības. Šeit, cienījamie kolēģi, es gribētu teikt, ka Saeimas Prezidija pilnvaras šādā apjomā nav paredzētas ne Satversmē, ne arī Saeimas kārtības rullī. Saeimas Prezidija pilnvaras ir reglamentētas Kārtības ruļļa 25., 38. un 39. pantā. Tātad, pieņemot šādus noteikumus, Ministru kabinets faktiski ir grozījis arī Kārtības rulli. Es jums, cienītie kolēģi, gribu atgādināt, ka Kārtības rullis ir Saeimā pieņemts likums, un mēs vēlreiz saskaramies ar šo pašu 81. panta kārtībā noteikto formulējumu, ka šīs Saeimas laikā pieņemtos likumus nedrīkst grozīt. Tātad, pirmkārt, kopsummā es teikšu, ka šajos noteikumos ir pārkāpta procesuālā norma Satversmes 30. panta izpratnē. Otrkārt, šeit ir pārkāptas tās normas, kuras Saeimas Prezidijam atļauj Saeimas kārtības rullis. Abos gadījumos es uzskatu, ka ir pārkāpta Satversme, un tāpēc es lūgtu balsot par LNNK atsevišķo lēmumu.".
• 1994_01_20-seq133 language "lv".
• 1994_01_20-seq133 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_01_20-seq133 mentions Q822919.