Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq119> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq119 type Speech.
• 1994_01_20-seq119 number "119".
• 1994_01_20-seq119 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq119 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq119 spokenAs 21.
• 1994_01_20-seq119 spokenText "Dārgie kolēģi! Es gribu runāt nevis kā tieslietu ministrs, bet gan kā deputāts, jo šeit ir runa par Ministru kabineta un Saeimas attiecībām. Ja mēs paskatāmies 81. pantu (Budovska kungs to jau citēja, tā kā tas man vairs nav jādara), mēs varam redzēt trīs priekšnoteikumus, kas ir jāizpilda, lai Ministru kabinets varētu šo pantu izmantot. Šie priekšnoteikumi ir ierobežojoši priekšnoteikumi, tātad - izņemot tos gadījumus, kas ir minēti 81. pantā. Un tie ir šādi. Ministru kabinets nevar grozīt pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus (un tas arī nevienā - es uzsveru: nevienā! - gadījumā nav darīts, jo visi šie likumi ir pieņemti Augstākās padomes laikā). Un šajā gadījumā tas ir īpašs likums, kurš attiecas uz to, ko Saeima ir pieņēmusi. Tie ir grozījumi likumos par rajona pašvaldību, par pilsētas pašvaldību, par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un par pagastu pašvaldībām. Šajā likumā ir tikai aizstāti vārdi “Ministru padome” ar vārdiem “Ministru kabinets” un “Augstākā padome” - ar vārdu “Saeima”. Un tieši to mēs arī negrozām, dārgie deputāti! Tātad šīs izmaiņas šo likumu nav grozījušas, bet Augstākās padomes laikā pieņemtos likumus šī Saeima var grozīt. Kas attiecas uz procesu likumiem, nav grozīts arī neviens procesu likums. Visstrīdīgākais varbūt ir jautājums par neatliekamu vajadzību. Un šajā sakarā, dārgie kolēģi, man tomēr ir jāiedziļinās 81. panta būtībā un mūsu Satversmes konstrukcijā, lai izprastu, kādēļ šis pants, 81. pants, vispār ir Satversmē ietverts. Satversme, dārgie kolēģi, ir radusies uz kontinentālo Eiropas tiesību bāzes. Satversmes tēvi - it īpaši Miķelis Valters - pirmais neatkarīgās Latvijas tieslietu ministrs, kurš studēja Šveicē un tur ieguva valsts tiesību doktora grādu, - ir bijis ļoti iespaidots savu studiju laikā un arī vēlāk no kontinentālo Eiropas tiesību prakses, un tādēļ arī šis tiesību loks ir tas, kas ir radījis mūsu valsts Satversmi, un mūsu Satversme tagad arī atgriež atpakaļ Latviju kontinentālo Eiropas tiesību lokā. Un, ja mēs to salīdzinām ar citām Satversmēm (un šeit mēs tiešām varam salīdzināt), tad jāsaka, ka šis pants ir parasts pants, kas ir radies, vēsturiski sadaloties trim valsts varām, no absolūtās monarhijas izveidojoties trim valsts varām, tas ir, likumdevējai valsts varai, izpildvarai un tiesu varai. Un jūs visi zināt, ka sākotnēji likumdevēja vara nebija pastāvīga vara, bet tā tika sasaukta uz laiku, lai varētu pieņemt atsevišķus likumus. Un arī mūsu Saeima no paša sākuma līdz šai dienai nav tā saucamais pastāvīgais parlaments, bet parlaments, kurš sanāk trīs reizes gadā, trīs reizes gadā sanāk uz sesijām. Mēs, protams, to varam grozīt, ja gribam. Un jāsaka, ka liela daļa Eiropas valstu šo savu praksi beidzamajā laikā ir grozījušas, piemēram, Vācijā tas tika izdarīts pirms kādiem pieciem gadiem. Pirms pieciem vai sešiem gadiem bundestāgs kļuva par pastāvīgu parlamentāru institūciju. Un, ja mēs to gribam, mēs to pašu varam darīt arī ar Saeimu. Bet šodien mums pastāvīga parlamenta nav. Šodien situācija ir tāda, ka Saeimā, tāpat kā vienā daļā Eiropas valstu, pastāv sesijas un starpsesiju laiki, un tādēļ ir nepieciešams arī starpsesiju laikā saglabāt valsts rīcībspēju. Tam ir dziļa loģika, un es ieteiktu izlasīt valststiesību klasiķa Jellineka darbus par šo problēmu un iedziļināties tajos. Jo mums ir Satversme arī jāizprot - ne tikai kā skolniekam jālasa pa burtam. Ir jāizprot Satversme, cienītie kolēģi! Un es domāju, ka lielākā daļa no mums to arī izprot. Tātad - kādēļ ir nepieciešams 81. pants (tādā kontekstā, kāds mums tas pašlaik ir)? Tādēļ, lai valsts būtu rīcībspējīga arī tad, ja Saeima aizietu ilgstošākā atvaļinājumā. Bet tad ir laiks to mainīt, un mēs tiešām varam arī par to debatēt, Budovska kungs! Mēs izejam no esošās situācijas. Saeima tiešām bija atvaļinājumā. Mēs to nevaram grozīt. Saeima bija atvaļinājumā. Bet tagad es parunāšu ne tikai par 81. panta priekšrocībām, bet arī par tā trūkumiem. Jo 81. pantam ir arī trūkumi, un par to jau mūsu valsts juridiskie zinātnieki 20. un 30. gados ir diezgan daudz rakstījuši. Priekšrocības ir šādas: ir iespējama valsts ātra rīcība, reakcija uz notikumiem, kuri spiež valdību tūlītēji rīkoties, nevis gaidīt, ka sanāks Saeima un tikai tad savu reakciju konstatēs. Es domāju, ka īpaši pārmaiņu periodā šāda veida iespēja ir nepieciešama. Kā jau Ministru prezidenta kungs teica, apmēram divas trešdaļas (es uzsveru - divas trešdaļas!) likumu, kas ir pieņemti neatkarīgās Latvijas demokrātiskajā posmā, ir pieņemti 81. panta kārtībā, tādēļ šī iespēja reaģēt uz pārmaiņām ir patiešām nepieciešama. Un, ja mēs paskatāmies pa gadiem, dārgie kolēģi, tad redzam, ka tieši tajos gados, kad pārmaiņas bija straujākas (un tas bija tiešām 1918. un 1919. gadā), tika pieņemti Satversmes priekšteči un arī 20. gadu pirmajā pusē tika vairāk šādu likumu pieņemts nekā vēlāk. Taču arī šodien mēs atrodamies strauju pārmaiņu un reformu periodā. Mēs tiešām atrodamies revolucionāru pārmaiņu periodā, un tādēļ mēs nevaram iet parasto likumdošanas ceļu. Piemēram, Norvēģijā likumu parasti apspriež trīs gadus. Kolēģi, kur mēs nonāksim, ja mēs trīs gadus (tā, kā stabilā valstī ir vajadzīgs) apspriedīsim likumus? Tā ir galvenā priekšrocība, kādēļ 81. pants ir mūsu valsts nestabilajā, straujajā reformu periodā nepieciešams. Taču nevar neredzēt arī 81. panta trūkumus. Savulaik tie tika jau zinātniski izpētīti, un tika konstatēts un ieteikts: tad, kad valsts nonāk mierīgākā politiskajā gultnē, - tad varbūt 81. pantu nemaz nevajag tik bieži lietot. Un kādi tur ir trūkumi? Ja mēs apskatāmies 20. gadu Saeimas stenogrammas, mēs tiešām varam redzēt tieši tos pašus pārmetumus, ka valdības noteikumi ir sasteigti izdoti ar likuma spēku. Sasteigti, kā tas tiešām arī ir. Nav precīza formulējuma. Valdībai tiek pārmests un šī kritika ir patiešām - gan toreiz, gan arī šodien - pamatota. Mēs nemaz neapgalvojam, ka mēs šos likumus izdodam ļoti labi formulētus un ļoti precīzus. Taču neatliekama vajadzība spiež to darīt, un šinī gadījumā mums pēc būtības ir tiesības to darīt - pat tad, ja mēs nespējam tos pietiekami labi formulēt un ja mēs Augstākajā padomē un arī Saeimā neatrodamies normālā darba režīmā. Kas attiecas uz daudziem Augstākās padomes likumiem, es neuzskatu tos par likumdošanas šedevriem, tie ir pieņemti tikpat sasteigti un nepārdomāti, redakcionālā ziņā tiem ir slikti juridiski formulējumi, arī latviešu valoda tajos nav tā labākā. Un arī tagad Saeimai ir vērojami šie paši trūkumi, taču mēs atrodamies pārmaiņu periodā, un varbūt pēc 10 gadiem mēs tiešām varēsim trīs gadus veltīt vienam likumam un viena likuma apspriešanai, kā tas, piemēram, ir tādā stabilā valstī kā Norvēģijā un arī citās. Tātad - ko mēs varam darīt? Es uzskatu, ka ne tikai šodien, bet arī turpmākajos gados - ne tikai šajā Saeimas periodā, bet droši vien arī nākamās Saeimas periodā - mēs nevaram atteikties no 81. panta, jo 81. pants ir pants, ar kura palīdzību mēs varam mūsu likumdošanas procesā ātrāk iet uz priekšu, jo spiediens ir daudz lielāks pēc būtiskiem labojumiem, pēc būtiskas reakcijas no valsts puses uz strauji mainīgo situāciju, nekā šie trūkumi, kas rodas sasteigtības un neprecīzo formulējumu rezultātā. Tādēļ, dārgie kolēģi, es uzskatu, ka pašreizējā situācijā ne šī un arī, droši vien, ne citu valstu valdība tik drīz no 81. panta pielietošanas nevarēs atteikties. Un tad, kad mūsu valsts būs mierīgā gultnē, katru likumu mēs tiešām trīs gadus viļāsim un apspriedīsim, un atkal viļāsim, un atkal spriedīsim. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Neatbildēja uz jautājumu!”)".
• 1994_01_20-seq119 language "lv".
• 1994_01_20-seq119 speaker Egils_Levits-1955.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q193089.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q183.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q20.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q39.
• 1994_01_20-seq119 mentions Q975089.