Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq115> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq115 type Speech.
• 1994_01_20-seq115 number "115".
• 1994_01_20-seq115 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq115 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq115 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq115 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīgs Birkava kungam par atgādinājumu, ko LNNK teica priekšvēlēšanu gaitā. Jā, patiešām ir laiks, bet acīmredzot Ministru prezidents mani zināmā mērā provocēja izteikt vēl arī tālāko domu. Ir patiešām atšķirība starp LNNK un “Latvijas ceļu”, jo sakot, ka ir laiks, LNNK nekad nav teikusi un nekad nav proponējusi, ka tas ir laiks, lai izmantotu savu darbību nelikumīgai rīcībai. Līdz ar to es šobrīd gribētu šo domu pastiprināt ar sekojošo. Ministru kabineta noteikumos nr. 1 “Par grozījumiem likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”” ir atsauce, ka tie ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Es jums, cienītie kolēģi, gribētu atgādināt, kas tad ir teikts Satversmes 81. pantā. Citēju: “Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas Vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības... ”, lūdzu jūsu uzmanību, “... kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. ” Šeit es citātu beidzu. Atkārtoju: “... kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus. ” Jā, likums “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību” ir pieņemts 1992. gada 10. jūnijā, tas ir, Augstākās padomes darbības laikā. Tomēr 1993. gada 21. oktobrī Saeima ir pieņēmusi likumu, kas izdara grozījumus šajā likumā “Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību”. Šeit es gribētu akcentēt un teikt vienu - tieši tā, kā tas ir ierakstīts. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu. Un tas ir pieņemts šīs Saeimas laikā. Tātad šeit nekādi grozījumi un nekādi noteikumi nevar tikt lietoti 81. panta kārtībā. Tomēr Ministru kabinets to ir izdarījis. Tātad, pirmkārt, šis ir būtisks Satversmes pārkāpums. Es gribētu teikt vēl tālāk, jo šeit Ministru prezidents mēģināja atgādināt arī Krastiņa kunga teikto, sacīdams, ka viss ir likumīgi, ka nekāda varas uzurpācija nav notikusi. Es tomēr gribētu zināmā mērā vēl paskaidrot, kas tad ir pieņemts Ministru kabineta noteikumos. Pirmkārt, šeit ir mainīta 43. panta redakcija. Es domāju, ka tā ir bezgala sasteigta kaut vai šādā ziņā. 43. pantā - “Atcelšanas ierosināšana” ir teikts: “Ja Rīgas pašvaldības institūcijas pēc ievēlēšanas nav pildījušas vai atkārtoti pārkāpušas likumus... ” Piedodiet - kādus likumus: Krievijas Federācijas, Uzbekijas, Turkmēnijas? Mums Saeimā pieņemtajā likumā ir precīzi norādīts, ka tie ir Latvijas Republikas likumi. Tālāk tiek teikts arī par Ministru padomes lēmumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. Šeit es gribētu piebilst vēl to, ka acīmredzot šis noteikums ir tādā steigā rakstīts, ka katrā ziņā ir izlaista vēl tāda lieta, ka tas attiecas arī uz Augstākās padomes lēmumiem vai Ministru padomes lēmumiem. Nākamais. Šinī Ministru kabineta noteikumā nr. 1 ir minēts, ka Ministru kabinets vai Latvijas Republikas ģenerālprokurors var ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu. Cienītie kolēģi, iepriekš mēs bijām stingri noteikuši, ka tā ir tiesu varas kompetence, un šinī gadījumā ierosināt lietu var ģenerālprokurors. Sakiet, lūdzu, ar kādām tiesībām Ministru kabinets pieraksta klāt un pieņem šīs tiesu varas kompetences, un uzraksta, ka Ministru kabinets to var darīt? Es domāju, ka tas nav ceļš uz tiesisku valsti. Tātad tā ir 43. panta pirmā rindkopa, kur ir runa par noteiktas institūcijas atlaišanu. Tālāk Ministru kabineta noteikumos ir pilnīgi jauna rindkopa vai jauna sadaļa. Un tā ir šāda: “Ja Rīgas Domes priekšsēdētājs, pilsētas padomes priekšsēdētājs vai rajona priekšpilsētas padomju priekšsēdētāji, vai viņu vietnieki pēc ievēlēšanas nav pildījuši vai ir atkārtoti pārkāpuši likumus... ”, atkal ir izlaists, teiksim, Latvijas Republikas likums, Ministru padomes lēmums vai Ministru kabineta noteikums, “... Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas attiecīgās amatpersonas atcelšanu. ” Cienītie kolēģi, jūs redzat, ka šeit jau ir zināms progress. Lai atlaistu institūciju, Ministru kabinets vēl pieļauj, ka to varētu darīt arī ģenerālprokurors, bet attiecībā uz noteikta deputāta, šīs padomes priekšsēdētāja, atlaišanu Ministru kabinets uzskata, ka vispār no tiesu varas vairs neko nevajag. Ministru kabinets tātad pieņem viņu un atbrīvo. Kolēģi, es domāju, ka šādā veidā Ministru kabinets faktiski ir pārkāpis ļoti būtisku normu. Padomāsim vienu lietu, - kas ir deputāts? Un ir pilnīgi vienalga, kāda līmeņa deputāts viņš ir, bet viņš ir lielākas vai mazākas tautas daļas ievēlēts. Un tagad, par to, kas ir ministrs vai kas ir Ministru kabinets. Ministri faktiski ir Ministru prezidenta aicinātas un Saeimas uzticību ieguvušas personas. Un nekas vairāk. Tātad, kolēģi, šinī gadījumā mēs ar savu balsojumu faktiski tikai kopsummā apstiprinām Ministru kabinetu, bet nebūt ne katru ministru atsevišķi. Lūk, šinī gadījumā es uzskatu, ka ir pārkāpta ļoti būtiska norma un ka ir apdraudēti tautas ievēlēti pārstāvji. Un visbeidzot 46. pants. 46. pantā ir tāda redakcija, kāda tā ir Ministru kabineta noteikumos. Tātad, ja Ministru kabinets saskaņā ar 43. panta otro daļu ir pieņēmis lēmumu par Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas attiecīgās amatpersonas atcelšanu, tad Ministru kabinets uzdod Rīgas Domei vai attiecīgajai padomei noteiktā kārtībā ievēlēt jaunu amatpersonu, bet līdz jaunas amatpersonas ievēlēšanai Ministru kabinets var iecelt amatpersonas vietas izpildītāju. Cienītie kolēģi, šeit ir būtiska starpība - principiāla atšķirība no tā, ko lēma un savā likumā pieņēma Saeima, jo Saeima nosaka, ka tā, neatceļot Domi, pilsētas vai rajona padomi, šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par Rīgas Dones priekšsēdētāja vai attiecīgās padomes priekšsēdētāja atcelšanu. Šajā gadījumā Saeima uzdod Rīgas Domei vai attiecīgajai padomei noteiktā termiņā, nevis kārtībā! - ievēlēt jaunu priekšsēdētāju. Tātad, cienītie kolēģi, kā jūs redzat, faktiski ir pārkāpts ne tikai Satversmes 81. pants, bet pēc būtības ir nomainītas tiesības iejaukties šo vēlēto cilvēku darbībā - tos atcelt, iecelt citus, un šeit absolūti nav noteikts, vai tas tālāk būs deputāts vai ne. Tātad Ministru kabinets iecels vienkārši citu. Es gribētu teikt, cienītie kolēģi, ka acīmredzot Ministru kabinets, izmantojot situāciju, var atļauties rakstīt noteikumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, un nospriest, ka noteikumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Taču tanī pašā laikā, cienītie kolēģi, es jums gribētu teikt vēl to, ka mēs, Saeimas deputāti, esam aicināti stingri raudzīties un sargāt Satversmi. Domāju, ka šinī gadījumā es varētu izdarīt arī vienu secinājumu, ka acīmredzot katram nesodītam netikumam ir tieksme progresēt. Es lūgšu jūs atminēties, ka savas darbības sākumā Ministru kabinets, pārkāpjot Satversmi, lūdza mūs neskatīties Latvijas valsts Pamatlikumā, bet raudzīties pa logu un sākt dziesmu “Kritušās lapas” jeb, citiem vārdiem sakot, piekrist, ka rudens ir klāt. Toreiz šis jautājums palika tādā labilā stāvoklī - faktiski ne jā, ne nē. Šodien, es ceru, visu deputātu profesionālā prasme būs pietiekama, lai spriestu par būtiskām izmaiņām likumos un par to pārkāpumiem. Ņemot vērā teikto, es uzskatu, ka šinī balsojumā par LNNK atsevišķo lēmumu nevar būt atturējušamies deputātu. Šeit mēs esam aicināti strikti ievērot likumus, tāpēc šinī gadījumā attaisnošanās - es atturos, es neizpratu, es nevarēju orientēties - laikam neder. Šinī balsojumā, kā es uzskatu, mūsu kvalitātes rādītājs būs ļoti strikts “par” vai “pret”. Es aicinu un vēlreiz atkārtoju. Ja vienkārši formulē, tad man gribētos teikt: ja Ministru kabineta noteikumos ir rakstīts, ka noteikumi ir izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, tad es gribētu atļauties to labot un teikt šādi: “... izdoti, pārkāpjot Satversmes 81. panta noteikto kārtību”. Es aicinu noraidīt Ministru kabineta iesniegtos noteikumus.".
• 1994_01_20-seq115 language "lv".
• 1994_01_20-seq115 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1994_01_20-seq115 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq115 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq115 mentions Q2660080.
• 1994_01_20-seq115 mentions Q159.