Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_20-seq110> ?p ?o. }

• 1994_01_20-seq110 type Speech.
• 1994_01_20-seq110 number "110".
• 1994_01_20-seq110 date "1994-01-20".
• 1994_01_20-seq110 isPartOf 1994_01_20.
• 1994_01_20-seq110 spokenAs 129.
• 1994_01_20-seq110 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi deputāti! Es esmu pieteicies debatēs par šo darba kārtības punktu, bet būtībā es gribētu runāt, taupot jūsu dārgo laiku, par visas problēmas būtību - tātad par Ministru kabineta formāli Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem, kuriem ir likuma spēks un kuri darbojas jau pašreiz. Atsevišķi, es, protams, varētu skart konkrētus punktus, un to es darīšu, lai gan domāju, ka mani kolēģi deputāti to izdarīs labāk katrs tajā jomā, kur viņš ir specializējies, un uzsvērs tos iemeslus, kāpēc LNNK frakcija ir iesniegusi lēmuma projektu par visiem šiem noteikumiem, par šo noteikumu nekavējošu atcelšanu. Pirmām kārtām es gribētu vērsties pie kolēģiem deputātiem no valdošās koalīcijas, kuri tāpat kā mēs visi tikām ievēlēti saskaņā ar vēlēšanu likumu un saskaņā ar Latvijas Satversmi. Un es domāju, ka neviens no mums, stājoties vēlētāju priekšā un cenšoties pārliecināt, kāpēc tieši viņa partiju vai organizāciju vajag ievēlēt Saeimā, nav teicis, ka viņu vajag ievēlēt Saeimā tāpēc, lai viņš pārkāptu Satversmi un ignorētu to. Taču, pieņemot šos noteikumus, Ministru kabinets vienu dienu pirms ziemas sesijas sākuma, pirms tās pirmās plenārsēdes formāli 81. panta kārtībā ir pārkāpis Satversmes 1. un 2. punktu. 1. punktā ir teikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Un es vēl gribētu tulkot to tā, ka tā ir parlamentāra demokrātiska republika. Šajā gadījumā Ministru kabinets ir rīkojies tāpat, kā tā līdzinieki pēc 1934. gada 15. maija, lietojot nedemokrātiskas metodes un izslēdzot parlamentāro demokrātijas ceļu. Otrkārt, ir pārkāpts Satversmes 2. pants, kurš nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un tauta to realizē caur saviem priekšstāvjiem jeb Saeimas deputātiem. Protams, godājamie Ministru kabineta pārstāvji oponēs, ka arī viņi ir deputāti, un ka arī viņi pārstāv tautu, bet neaizmirsīsim, ka šie deputāti pieder tikai pie vienas partijas - pie mazākuma partijas, tāpēc varam runāt tikai par noteiktu daļu, kas pārstāv. Tāpēc jau ir izdomāta parlamentārā demokrātija un parlaments, lai tiešām būtu šī tautas pārstāvība. Jau nelaiķis Vinstons Čērčils minēja visiem zināmo citātu, cik ļoti viņiem nepatīk šī parlamentārā demokrātija, taču neviens neko labāku nav izdomājis. Kā redzams, mūsu Kabinets ir izdomājis kaut ko labāku, kā apiet šo parlamentārās demokrātijas principu. Un, ja mēs runājam par Satversmi, tad te var daudz meklēt, atrast un dažādi tulkot, jo mums nav Satversmes tiesas. Tādējādi šī augstā misija - tulkot mūsu Satversmi - ir Saeimas ziņā. Šeit es gribētu atgādināt, ka jau 81. panta otrajā teikumā ir teikts, ka Ministru kabinets visas šīs darbības ir tiesīgs izdarīt, ja to prasa neatliekama vajadzība, tāpēc es gaidīšu no godājamajiem Ministru kabineta pārstāvjiem, lai viņi par katru šo noteikumu paskaidrotu, kāda neatliekama vajadzība ir vadījusi Ministru kabinetu. Gribētu atsaukties arī uz atsevišķiem Ministru kabineta locekļu un pārstāvju izteicieniem. Pēdējā laikā Aizsardzības un iekšlietu komisijā mums ir ļoti cītīga sekretāre konsultante, kura precīzi protokolē, ko katrs ir pateicis, un arī es izdaru šādus izrakstus. Es domāju, ka Ministru kabineta atsevišķu pārstāvju paustās domas vismaz zināmā mērā pārstāv arī Ministru kabineta izteikumus. Un tā šā gada 18. janvārī pulksten 10 un 45 minūtēs Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpā uzstājās deputāts un arī valdības ministrs Ģirts Kristovskis, kas skaidroja iemeslu, kāpēc viens no noteikumiem pieņemts. Motivācija ir ļoti vienkārša: “Mēs nevaram iet likumdošanas ceļu. ” Paldies, tas mums izskaidro visu, kāpēc te atkal rodas jautājums - kāpēc? Satversmē taču viss ir skaidri un gaiši paredzēts, turklāt nākamās sesijas plenārsēde sākās nākamajā dienā pēc šo noteikumu pieņemšanas. Vēl lielāku skaidrību šajā jautājumā ieviesa godājamais ne nu gluži Kabineta loceklis, bet tam tuvu stāvoša persona - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Muciņa kungs. Kad viņam jautāja par atsevišķu noteikumu pieņemšanas vajadzību, kāpēc tas ir noticis tādā steigā un apejot Saeimas lēmumus un komisijas nolēmumus, viņš paskaidroja: “Attiecīgās politiskās struktūras deva norādījumu izveidot šādu likumu. ” Tā teicis pulksten 11. 20 18. janvārī 1994. gadā Linards Muciņš (starpsauciens no zāles: “Muciņš ir LNNK biedrs. ”) komisijas sēdē. Tas viss ir ieprotokolēts. Kuras politiskās struktūras deva šādu norādījumu? Man būtu ļoti interesanti iepazīties, vai ir “Latvijas ceļa” partijas lēmums vai nolēmums par šādiem jautājumiem. Protams, partija ir tiesīga lemt tāpat kā LNNK lemj par to, ko darīs tās frakcija un deputāti, bet tomēr vajadzētu noskaidrot šos jautājumus, kā interesēs bija pieņemt šādus noteikumus. Es negribētu... Paldies par šo repliku, ka Muciņa kungs ir LNNK biedrs. Domāju, ka mēs laika gaitā uzzināsim, kur vēl viņš ir biedrs, taču LNNK biedrs nu gan viņš nekad nav bijis. Kristovska kungs gan laikam kādreiz bija līdzjutējs, bet šinī gadījumā es negribētu atkāpties tālu no sava teksta. Es domāju, ka šeit ir daudz nopietnāks jautājums - kā atsevišķi Kabineta locekļi interpretē šo noteikumu pieņemšanu kā atsevišķas personas. Te jautājums ir nopietnāks - tas ir jautājums par valsts iekārtu. Un šeit es atkal gribētu atgriezties pie tā, ko es jau sacīju debatēs par budžetu un kāpēc mani un manus kolēģus no dažādām frakcijām tik ļoti satrauc jautājums par Latvijas valsts iekārtu. Kas tad nodrošinās Latvijas valsts drošību, stabilitāti, ekonomisko uzplaukumu? Pašlaik izskatās, ka godājamā valdošā partija koalīcijā ar Zemnieku savienību vai arī viena pati to ir izlēmusi un ir izstrādājusi diezgan labu ceļu, kādā veidā paturēt varu, zaudējot to politiski, tas ir, nodrošināt šīs varas aizmuguri visās struktūrās. Atcerēsimies, godājamie kolēģi, ko mēs domājām un spriedām 1990. gadā pēc 4. maija. Jā, politiski mēs it kā esam te ievēlēti un vairākums šajā ēkā sēžam, bet visi ierēdņi ir no vecās nomenklatūras un dara, kā grib, un mūsu visiem šiem skaistajiem lēmumiem un likumiem šķauda virsū. Tagad, izveidojot visādu ierēdņu leģionu, notiks tas pats, jo viņi praktiski ir nenomaināmi, un ja arī “Latvijas ceļš” nākamajās vēlēšanās nelaimīgi zaudē, ja kāds cits nāks pie varas... Neminēsim, kurš tas varētu būt, jo varianti ir visādi. Pēc klasiskā un Austrumeiropas varianta kreisajiem laikam vajadzētu nākamreiz nākt pie varas, bet ierēdņi taču paliks, un ir pilnīgi vienalga, kas būs pie varas - vai Jurkāna kungs vai Kiršteina kungs, vai Stroganova kungs, jo ierēdņi būs tie paši vecie un neviens viņus neizbīdīs no vietas. Otrs variants. Mēs spriedām par pašvaldībām. Pašvaldībām, tika liegts pilnīgs budžets, un saskaņā ar šo Ierēdņu likumu arī visi pašvaldību ierēdņi un valsts ierēdņi ir Civillikumam pakļauti. Tātad, arī zaudējot pašvaldību vēlēšanās, nekas briesmīgs nenotiek, jo visi ierēdņi jau ir iecelti, atestēti, nozīmēti, un tur tie pašvaldību deputāti var politiskas runas turēt, māt ar roku un darīt visu kaut ko, taču šie ierēdņi jau būs zvērējuši uzticību tieši šai valdībai. Viņi paliks kā klints un turpinās vadīt valsti jau pašvaldību līmenī. Tālāk. Ja mēs paskatāmies uz šiem noteikumiem pēc būtības, es un mani kolēģi no LNNK frakcijas nebūt neapstrīd, ka daudzi no šiem noteikumiem pēc savas būtības ir ļoti veiksmīgi izstrādāti un būtu ļoti ātrā ceļā pieņemami šeit, Saeimā, steidzamības kārtībā divos lasījumos, kā tas mums ir bijis, jau pusstundas laikā bez jebkādām pretenzijām. Taču pretenzijas šeit daudzos gadījumos nav vis par būtību, bet pretenzijas ir par veidu un procesu, par to, kādā veidā šie 30 vai vairāk noteikumi tiek bīdīti. Runājot vispārīgi par šiem jautājumiem, te ir pavisam elementāri. Kad mums ziemas sesija ies uz beigām un kad, pa logu skatoties, visi kolektīvi nolems, ka saulīte priekš pavasara silda pietiekami silti, es ierosināšu, ka tūlīt beidzas ziemas sesija, un pēc 10 minūtēm sākas pavasara sesija, lai nedotu Ministru kabinetam iespēju šajā sesiju starplaikā pieņemt noteikumus. Tā ir pašaizsardzība. Tā varbūt ir muļķīga, bet es domāju, ka uz tādu rīcību mums būs jāorientējas. Atvaļinājumus ņemsim individuāli un strādāsim tā, kā būs patīkamāk. Tikai tādā veidā Saeima varēs nosargāt tās tiesības, kas tai ir deleģētas ar Satversmi un ko mums deleģējuši vēlētāji. Es domāju, ka mūsu godājamajam Ministru kabinetam, tāpat kā mums visiem, ir jāpaskatās uz sevi spogulī, bet katram jau tas spogulis ir savādāks. Ministru kabinetam šis spogulis atspoguļo, kā viņi pilda likumus, par kuriem ir lēmusi Saeima, jo Ministru kabinets nav nekas cits kā izpildvaras institūcija. Un es domāju, ka, pārāk plaši izceļot šo izpildvaras pārākumu pār likumdošanas varu, mēs nonāksim traģiskā situācijā. Muciņa kungs, kura izteikumu jau šodien citēju, vakardien Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē parādīja mums pilnīgi neredzētu juridiskās domas lidojumu; piemēram, viņš pavēstīja, ka pastāv policijas tiesības un no tām izrietošā policijas vara valstī. Es neapskaužu tādas valsts iedzīvotājus, kurā ir policijas vara. Arī šie izteikumi ir protokolēti mūsu komisijas sēdes gaitā. Es, protams, atsaucos uz tiem kolēģiem, kuri jau ir runājuši. No valdības pārstāvjiem un Ministru kabineta pārstāvjiem te, protams, būs daudz argumentu, un es redzēju, ka kolēģi jau ir pieteikušies tālāk debatēs par to runāt. Es tiešām gaidīšu atbildes uz šiem jautājumiem. Par tiem vispārējiem un arī tiešajiem, cik precīzi tie atbilst Ministru kabineta izstrādātajai politikai. Vispirms, runājot par 57. pantu... Es pieminēšu tikai atsevišķus noteikumus, par kuriem, es ceru, kolēģi tālāk debatēs un mums paskaidros, kāpēc bija tā jāsteidzas pieņemt, piemēram, Ministru kabineta noteikumus nr. 20 “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām””, ja šie noteikumi, ja tie iegūs likuma spēku, sāks darboties tikai 1995. un 1997. gadā? Kāda bija steidzamība tos pieņemt vienu dienu pirms sēdes? Kādas tiesības bija Ministru kabinetam pieņemt noteikumus par atsevišķiem likumiem, piemēram, par pretizlūkošanas likumu (par kuru jau savu viedokli izteica Aizsardzības un iekšlietu komisija), pārkāpjot Saeimas nolēmumus, ar kuru šo likumu uzticēja izstrādāt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nozīmēja to par atbildīgo komisiju, un komisija izstrādāja šīs darba grupas un strādāja pie šā likuma? Pirmkārt jau muļķa lomā ir komisijas deputāti un tie speciālisti, lietpratēji, kas bija pieaicināti un strādāja, ja tajā pašā laikā pieņem šo. Nerunājot jau nemaz par to, ka šajos noteikumos ir paredzēta drošības policijas izveidošana! Mani ļoti interesē, kas garantēs šo drošību šajā drošības policijā, - un kādi būs tie cilvēki, kas uzmanīs politisko darbību valstī, un kāda ir viņu - kaut vai pēdējo gadu - biogrāfija un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šajā gadījumā, protams, tā jau ir iešana uz konkrētiem punktiem, bet uz katru vajadzētu atbildēt un par katru noteikumu Ministru kabinetam vajadzētu pateikt tieši, kāpēc tas ir pieņemts, kāpēc tas ir pieņemts tajā brīdī un kāpēc tas ir pieņemts, rupji pārkāpjot Satversmi? Tajā skaitā ir Ministru kabineta noteikumi nr. 19, kas skar budžetu un nodokļus, Ministru kabineta noteikumi nr. 23 - budžeta jautājumi, kurus ir stingri noliegts skart, bet visvairāk kā jurists es nevaru paiet garām tam, ka Ministru kabinets pieņem noteikumus, kas skar procesu. Es tiešām nezinu, kas tie Ministru kabinetam ir par juridiskiem konsultantiem, ja viņi var skart šos procesa jautājumus, noteikumus, skaidri apzinoties, ka viņi pārkāpj Satversmi?! Te jautājums jau nav par to, vai tas ir aiz ļauna vai laba prāta, vai tikai steidzoties, vai labu vēlot Saeimai, lai Saeima pārāk nenopūlas ar likumdošanu. Te dažādi var būt motīvi, bet te var būt ļoti tālejošas sekas. Ja šoreiz Ministru kabinets atļaujas strādāt Saeimas vietā, tad es paredzu, ka, ja mēs, Saeimas deputāti, samierināsimies ar šādu politiku, mēs iegūsim to pašu stagnācijas laiku LPSR Augstākās padomes lomu, kuras deputāti sapulcējās divas reizes gadā, draudzīgi nobalsoja par iepriekš pieņemto likumu un lēmumu akceptēšanu, apmeklēja iepirkšanās vietas un bufeti, draudzīgi aizbrauca mājās un visu pārējo gadu turpināja saņemt šo deputātu naudu, neko izcilu, bet tomēr patīkamu. Es paredzu, ka šāda loma ir sagatavota Latvijas Republikas 5. Saeimai, un es ceru, ka godājamie deputāti vienkārši to nepieļaus. Nepieļaus neatkarīgi no tā, pie kādas frakcijas un pie kādas politiskas grupas viņi pieder. Nepieļaus kaut vai tāpēc, ka viņi ir deputāti un viņiem ir šis deputātu statuss. Nākamais. Man pilnīgi nav skaidrs, kādā veidā, pieņemot noteikumus par atsevišķām pilnvarām policijai un Zemessardzei, Ministru kabineta speciālisti, tie dižie speciālisti, kas to ir izstrādājuši, kādā veidā viņi varēja pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas iziet ārpus Latvijas Republikas likumdošanas, kas apzināti pārkāpj Latvijas Republikas kriminālprocesu?! Jo šinī gadījumā visas tās darbības, kas ar šiem noteikumiem ir atļautas, ir paredzētas Latvijas Republikas kriminālprocesā, Latvijas Republikas administratīvajā procesā un citos likumdošanas aktos. Un vēl, godājamie kolēģi, tas ļoti sakrīt ar šo skaisto ideju par policijas varu un par policijas tiesībām, jo tās tiesības, kas tika dotas policijai... Tieši šis vārds “pārmeklēt” nav paredzēts nevienā likumā. Ja cilvēka kratīšana, viņa pārlūkošana, mantas un automašīnas kratīšana, ja visa tā procedūra, kā tas notiek, un tiesības, kādas ir vienai un otrai pusei, ir paredzētas kriminālprocesā, tad pārmeklēšana ir šā konkrētā policijas ierēdņa vai zemessarga kompetencē. Vai viņš pakārs to cilvēku aiz kājām gaisā un purinās viņam visu no kabatām ārā, vai viņš liks viņam plikam izģērbties, vai viņš vispār tikai uzšaus ar plaukstu pa viņa kabatu, - tā ir viņa kompetence, likums to neregulē. Un te ir šī bīstamība! Un es domāju, ka tā ir bīstamība abām pusēm - gan tam cilvēkam, kuru skar šie noteikumi, gan tam, kas tos izpilda, jo tieši šim policistam vai zemessargam būs jāatbild par likumīgajām pilsoņu pretenzijām un prasībām, ja būs aizskartas pilsoņa tiesības, kuras ir garantētas mūsu valsts likumdošanas aktos, mūsu valsts Konstitucionālajā likumā par cilvēku un pilsoņu tiesībām. Šinī gadījumā man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc, izvirzot ļoti labu un skaidru mērķi, par kuru mēs visi stāvam un krītam, - cīņu pret noziedzību, organizēto noziedzību - tiek dotas šādas paaugstinātas, likumā nereglamentētas, likumu pārkāpjošas pilnvaras. Un visbeidzot. Šie paši sevišķie noteikumi policijai un Zemessardzei tiešā veidā skar kriminālprocesu un administratīvo procesu, tieši to, ko stingri aizliedz 81. pants. Birkava kungs, jums ir daudz juristu valdībā, dzeniet viņus ratā rīt pat, jo viņi jums ir nospēlējuši ļoti sliktu lietu! Bet, ja tas ir bijis darīts apzināti, tad varbūt valdība tiešām paskaidros, kādu augstāku motīvu dēļ tā ir apzināti pārkāpusi Satversmi un likumu un turklāt bijusi pietiekami nekaunīga iesniegt to visu Saeimai. Es uzskatu, ka valdībā ir vajadzīgs arī psihologs un, ja tāda nav Latvijā, tad tāds ir jānolīgst kaut kur citur. Nu, nevajag nākt Saeimas priekšā un Saeimu kaitināt, kā sarkanu lupatu vicinot tās priekšā 32 vai 36 noteikumus, kas pieņemti vienu dienu pirms plenārsēdes! Šodien varbūt jūs vēl vinnēsiet ar vairākumu balsošanā, bet kas būs rīt un parīt? Domāju, ka te pastāv tāda kritiskā robeža, cik tālu var bāzt to roku tīģera krātiņā. Tas ir līdzībās teikts, bet es domāju, ka šinī gadījumā ir tiešām ļoti nopietni jāpadomā par šo jautājumu. Godājamie kolēģi - visu frakciju deputāti un pārējie klātesošie! Es domāju, ka nekas briesmīgs nenotiks ne valdībai, ne Latvijas valstij, ja ar šo LNNK piedāvāto lēmuma projektu mēs atcelsim Ministru kabineta noteikumus, protams, balsojot par katru atsevišķi, pirmkārt, tāpēc, ka tie ir pieņemti, pārkāpjot Satversmes 81. panta noteikumus par neatliekamu vajadzību. Atsevišķi kolēģi deputāti izteiksies par tiem noteikumiem, kuros ir pārkāptas 81. panta prasības par procesa neaizskaramību, budžeta un nodokļu neaizskaramību. Es domāju, ka šinī gadījumā mums tiešām ir jālemj par to, kāda mūsu valsts veidosies tālāk, un par to, vai mums vispār ir turpmāk nepieciešama šī parlamentārā demokrātija un Saeima. Varbūt tad labosim uzreiz Satversmi, ka mums ir prezidents, kurš ieceļ valdību un laimīgi valda pār Latviju, vēlāk tas varbūt būs vadonis, pēc tam imperators - un tā tālāk uz priekšu! Es nemaz nesaku, ka tauta tad dzīvos sliktāk; varbūt tai klāsies pat labāk, bet parlamentārā demokrātija tā nebūs un Latvijas demokrātiskā republika, kā tas ir noteikts mūsu valsts Satversmē, arī tā nebūs. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 1994_01_20-seq110 language "lv".
• 1994_01_20-seq110 speaker Andrejs_Krastins-1951.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q822919.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q211.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q4294315.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q6112266.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q1807079.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q2498135.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q16362581.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q8016.
• 1994_01_20-seq110 mentions Q4119766.