Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq97> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq97 type Speech.
• 1994_01_14-seq97 number "97".
• 1994_01_14-seq97 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq97 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq97 spokenAs 77.
• 1994_01_14-seq97 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tā kā šoreiz, kā jūs redzat, apspriešanai tiek izvirzīts tieši valdības iesniegtais projekts un papildus vēl 50. dokuments, kas ir valdības protokols par grozījumiem 1994. gada budžetā, tad principiālo ziņojumu šodien sniedza Ministru prezidents. Es gribu apstāties pie atsevišķiem budžeta aspektiem, it īpaši par tiem, ko centās ļoti rūpīgi analizēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Atbilstoši 16. decembra lēmumiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot likumprojektu pirmajam lasījumam, uzmanību galvenokārt pievērsa ieņēmumu daļai un deficītiem. Mazāk mēs skatījām izdevumu daļu, paļaujoties uz to, ka citas komisijas ļoti rūpīgi to izdarīs. Diemžēl jāsaka, ka priekšlikumu, kuru mēs esam šobrīd saņēmuši, ir ārkārtīgi maz. Kā jūs redzat tabulā, ir 10 priekšlikumu, 11. priekšlikums ir no Tautsaimniecības komisijas, viens no apakškomisijām, un ir ļoti daudz priekšlikumu no diviem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem - Kides kunga un Zaščerinska kunga. Un tas faktiski arī ir viss. Līdz ar to, protams, projekta izskatīšana otrajā lasījumā ir atvieglināta, bet es ceru, ka, ja balsojums par pirmo lasījumu būs pozitīvs, tad, protams, vēl tiks iesniegti priekšlikumi. Tātad pirmais ir kopbudžeta novērtējums. Kopbudžeta novērtējums saskaņā ar valdības piedāvāto projektu šobrīd izskatās šāds (bet ir jau izmaiņas, ko rada šis protokols): 526 miljoni latu ieņēmumos (iepriekš bija 417 miljoni latu), 39 miljoni latu - deficīts un vēl 103 miljoni latu - pašvaldību ieņēmumi. Tātad kopbudžets ir 668 miljoni latu. Protams, rodas tāds īpašs jautājums: kāpēc mēs tik ļoti laužamies tikai ieņēmumu daļā? Un atbilde ir viena: gan valdība, gan arī parlaments kopumā ir ārkārtīgi stingrs fiskālās politikas ievērotājs. Valdība un parlaments ir maza deficīta piekritēji un tādēļ arī praktiski neskar to avotu, kas varētu būt ar emisiju... Līdz ar to budžeta ieņēmumu daļas novērtējums ārkārtīgi precīzi ierobežo to daļu, ko mēs varam atvēlēt izdevumiem, jo principā jau varētu arī, no otras puses, ņemt visus izdevumus, saskaitīt kopā un - kas būs, tas būs! Ko mēs nevarēsim finansēt, teiksim, ar ieņēmumiem, to finansēsim ar emisiju! Tā būtu pilnīgi bezatbildīga politika, kas novestu mūs pie ārkārtīgi augsta inflācijas kāpuma. Bet novērtēt gada garumā ekonomiskās attīstības tempus un inflācijas tempus (valdības prognozes paredz, ka iekšzemes kopprodukts pieaugs par 5%, inflācija - par 6%) - tā, protams, ir ārkārtīgi liela un nopietna diskusija. Un mēs sākam ar finansu ministra ziņojumu par šīm lietām. Es domāju, ka viņš šodien runās debatēs un ka viņa pozīcija ir ļoti stipra, bet, protams, par šo lietu var ļoti daudz diskutēt. Attiecībā uz atsevišķu nodokļu iekasēšanas prognozēm jeb tendencēm situācija varbūt ir vēl sarežģītāka, jo, protams, nodokļu iekasēšana nav lineāra, bet ir pakļauta ļoti daudziem faktoriem, turklāt ne vienmēr tos visus var vienādi novērtēt. Bet skaidrs, ka ierosinājumu attiecībā uz šo pozīciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija un vēl arvien ir ļoti daudz, un divus no tiem valdība jau ir atbalstījusi. Pirmais - tās ir izmaiņas sociālā nodokļa ieņēmumos. Tie izmainās par 12,9 miljoniem latu, un to mēs varējām arī pierādīt ar skaitļiem. Otrs priekšlikums ir izmaiņa peļņas nodoklī. Šis ir varbūt visdiskutablākais peļņas nodokļa ieņēmums, jo ir skaidrs, ka šeit visa nākamā gada garumā mainās koncepcija, un šobrīd jau ir redzams, ka valsts budžetā galvenie ieņēmumu posteņi ir sociālais nodoklis un apgrozījuma nodoklis. Un tomēr diskusija par peļņas nodokļa ieņēmumiem varētu turpināties. Šeit ir visa ieņēmumu diskusijas, varētu teikt, “sāls”. Arī par citiem nodokļiem un nodevām var un vajag diskutēt, bet Budžeta komisija saprot, ka bezatbildīgi palielināt, optimistiski novērtēt ieņēmumu daļu un pēc tam saņemt pretī deficītu - tas nebūtu labākais variants. Kas attiecas uz budžeta deficītu, Budžeta komisijā neradās nekādi iebildumi sakarā ar tā maksimālo apjomu, kāds šobrīd ir paredzēts. Tie ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt gribu uzsvērt, ka (atšķirībā no pagājušā gada budžeta projekta) Latvijas Bankas kredīti netika paredzēti kā deficīta segšanas avots. Pavisam valdība piedāvā trīs budžeta deficīta segšanas veidus. Tie ir aizdevumi, kas ir izsniegti dažādām ministrijām, ārvalstu kredīts, kas veido, teiksim, 11% no budžeta deficīta segšanas avota, un valsts iekšējais aizņēmums - 73%. Taču vairāki Budžeta komisijas locekļi uzskata, ka mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar ārvalstu kredītu kā deficīta segšanas avotu un ka varbūt pastāv iespēja budžeta deficītu vēl samazināt. Katrā ziņā šajā budžetā mēs, protams, precīzi nefiksēsim, cik lielam tam ir jābūt, bet noteiksim maksimālo robežu, kuru deficīts nevar pārsniegt, jo jau pagājušajā gadā, nosakot precīzi budžeta deficītu, mēs nonācām zināmās pretrunās. Šā gada rezultāti jeb pagājušā gada ieņēmumu apjoms rāda, ka budžeta deficīts ir apmēram 3 miljoni latu. Bet budžeta projektā tas bija paredzēts daudz augstāks. Protams, tas ir pozitīvi, ka budžeta deficīts ir mazāks, taču novērtējuma kļūda rada lielas šaubas, un tāpēc par ieņēmumu daļu acīmredzot būs ārkārtīgi lielas un būtiskas diskusijas. Gribu teikt, ka mūsu komisijai jau izdevās pierādīt valdībai vairākus posteņus un ieņēmumu daļa šobrīd jau tiek palielināta par 15 miljoniem latu. Man liekas, ka šobrīd censties ieņēmumu daļu vēl palielināt - tas jau būtu pārāk liels risks. Bet tas ir tikai mans skatījums. Tālāk - par izdevumu daļu. Kā jūs redzat, valdība konceptuāli atbildēja uz tiem punktiem, ko Budžeta komisija, izskatījusi citu komisiju priekšlikumus, ierosināja. Pirmais un būtiskais - tā ir pensiju indeksācija. Šim mērķim tiek paredzēts papildus 12,9 miljoni latu... ne papildus, bet paredzēti 12,9 miljoni latu. Otra pozīcija ir zinātne, jo zinātne ir viens no galvenajiem faktoriem valsts perspektīvajā attīstībā. Un, protams, lai arī pieaugums bija 3,7 miljoni latu... Bet Siliņa kungs to izskaidros daudz precīzāk. Divos iepriekšējos gados zinātne “bija vienā ciparā”, un tas bija visjaukākais veids, kā segt un samazināt izdevumus. Tur nekādas problēmas neradās: 10% nost, 20% nost, un, tā kā mēs nodzinām bāzi, ir skaidrs, ka zinātnes izdevumi bija jāaudzē daudz vairāk, un 5,5 miljoni latu, protams, ir minimālais apjoms. Jāsaka, ka zinātnieku sabiedrība ir ļoti pretimnākoša, jo pieprasījums, reālais pieprasījums bija lielāks, bet valdība arī uz to ir atbildējusi pozitīvi. Ļoti būtiskas pretenzijas pret budžeta projektu bija Sociālo un darba lietu komisijai. Tai bija vesela rinda principiālu pretrunu, bet, kas attiecas uz skaitļiem, tie pamatā bija saistīti ar veselības aizsardzību. Tagad ir paredzēts, ka šie izdevumi būs lielāki par 3 miljoniem latu. Pirmajā projekta lasījumā tie netiek atšifrēti. Šī pozīcija netiek atšifrēta, jo ir skaidrs, ka par to ir jādiskutē. Kā jau es teicu, pieprasījums ir lielāks. Par to, kuras pozīcijas un cik lielā mērā jāapmierina, mēs diskutēsim kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju un arī valsts veselības ministru. Zinu, ka daudzi mīl operēt ar skaitļiem. Cik tad procentu no budžeta mēs izlietojam? Un tas interesantākais ir tas, ka visi saka, ka tajā un tajā sfērā tiek lietots par maz. Un, lai viss būtu pilnīgi korekti, nolasīšu izdevumu sadaļu, kurā redzams, cik procentu katrai sfērai mēs izlietojam no valsts budžeta. Šeit nav ierēķināta pašvaldību budžeta daļa. Tātad: Valsts prezidents un Saeima - kopā no budžeta izdevumiem ir - 0,5%, valsts pārvalde plus ārlietas - 4,4%, tiesībaizsardzība - 6,6%, valsts aizsardzība un drošība - 3%, izglītība - 13,5%, kultūra - 1,6% veselības aizsardzība - 12,7%, fiziskā kultūra - 0,2% pabalsti - 5,6%, pensijas - 31%, sociālā nodrošināšana - 0,8%, nodarbinātība - 3,4%, sociālais fonds - 0,6%, zinātne (ar šo pieņemto labojumu) - 1%, tautsaimniecība - 7,6%, iemaksas starptautiskajās organizācijās - 0,3%, starptautiskās saistības - 1%, valsts iekšējā parāda nomaksa - 3,4%, dotācijas vietējiem budžetiem - 2,8%. Es nelasīju visu to, lai kaut ko absolutizētu, bet es gribu teikt, ka, kamēr mums nav nodalīts sociālais budžets no valsts budžeta, jebkura operēšana ar procentiem būs, protams, labvēlīga jebkurai sfērai, jo jebkurai sfērai procentu izteiksmē līdzekļu ir par maz, bet tas arī saistīts ar to, ka mūsu valstī budžets tiek veidots savādāk nekā daudzās citās valstīs. Tāpēc šoreiz tas nav pats precīzākais arguments, un, kā jūs redzat, izkliede ir ļoti, ļoti noteikta. Izņēmums ir pensijas, kas, protams, summārā ziņā ir vislielākais postenis. Pensijas, pabalsti, sociālā nodrošināšana un sociālais fonds veido 41,4% no budžeta. Skaidrs, ka šis budžets ir ļoti sociāli orientēts, un pēc budžeta un finansu vadības likuma pieņemšanas mums ir jāstrādā ar speciāliem budžetiem, no kuriem viens, protams, ir sociālais budžets, bet ir vēl vesela virkne ieņēmumu, kuri neiet pa tieši caur budžetu. Es varu nosaukt daudzus tādus posteņus. Klasisks piemērs ir 20%, ko mēs no iekasēšanas, palielinātās iekasēšanas, atstājam Valsts ieņēmumu dienestam. Nav jau iebildumu, ka šī nauda tur paliek, bet ļoti svarīgi ir, kā to izlietot, tādēļ nākamā gada gaitā būs jāizskata vesela virkne pozīciju, kas ir speciālā budžeta sastāvā. Ir jāpanāk 1994. gada laikā, lai 1995. gada budžetā visa nauda, kas ir noteikta ar kaut kādiem likumiem, ietu caur parlamentu - vai nu pamatbudžeta formā, vai speciālo budžetu formā, jo, protams, tikai tad mēs varēsim teikt, ka pilnīgi kontrolējam visu naudas plūsmu. Ļoti daudzi jautājumi bija par starptautiskajām kredīta saistībām, jo, protams, deputāti - it īpaši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - negrib nonākt lielā parādu atkarībā no ārvalstīm. Un jāsaka, ka iepriekšējais periods (jāatzīmē, ka valdības loceklis tad biju arī es), parādīja, ka šeit neeksistē stingra sistēma, jo bez valdības tieši ņemtiem kredītiem ir arī valdības garantētie kredīti, kas pēc tam var radīt sekas nemaksu gadījumā, un diemžēl tādi piemēri jau ir. Un viens no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumiem nākamajam - otrajam lasījumam būs tas, ka jebkuras starptautiskās kredītsaistības, ko valdība uzņemas, vispirms tomēr vajadzēs izskatīt Saeimā, un tad, protams, neradīsies jautājumi un visu ļoti precīzi varēs paredzēt nākamajās budžeta izdevumu daļās. Katrā ziņā tā ir ļoti smaga pozīcija. Daudzus apgrūtināja arī tas, ka budžeta projekts šobrīd vēl ir sastādīts pēc vecās tehnoloģijas un ar nepietiekamiem paskaidrojumiem. Protams, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir vērojams progress, jo ir paskaidrojumu grāmata ar makroekonomiskiem rādītājiem, bet šajā virzienā ir ļoti daudz jāstrādā, jo, tikko sāk analizēt kādu skaitli, it īpaši tos lielākos, rodas ļoti daudz jautājumu un atšifrējumu ne vienmēr var saņemt. Tikai tad, ja ir precīzs atšifrējums, var pateikt, cik šis izdevumu postenis ir pamatots Bet, izskatījusi šo budžeta projektu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka ar tiem labojumiem, ko ir pieņēmusi valdība, to var atbalstīt pirmajā lasījumā. Un, protams, otrajā lasījumā diskutēsim par atsevišķiem skaitļiem. Pirmais lasījums šoreiz nozīmē tikai to, ka budžeta projekts tiek pieņemts par pamatu tālākai skatīšanai. Faktiski otrais lasījums ir tas kritiskais, jo tad tiek balsots gan par katru konkrēto skaitli, gan par visiem skaitļiem kopumā, gan arī par katru konkrēto pozīciju, par kuru ir iesniegts priekšlikums.".
• 1994_01_14-seq97 language "lv".
• 1994_01_14-seq97 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1994_01_14-seq97 mentions Q822919.
• 1994_01_14-seq97 mentions Q211.
• 1994_01_14-seq97 mentions Q687709.