Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq95> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq95 type Speech.
• 1994_01_14-seq95 number "95".
• 1994_01_14-seq95 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq95 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq95 spokenAs 66.
• 1994_01_14-seq95 spokenText "Godātie kolēģi, dāmas un kungi! Aizgājušie trīs neatkarības gadi no budžeta viedokļa var tikt raksturoti dažādi. 1991. gads - atraušanās no PSRS budžeta, sava budžeta veidošana; 1992. -1993. gads - knapas izdzīvošanas budžeti. Neatkarība un ekonomikas izmaiņas ir prasījušas no Latvijas iedzīvotājiem pacietību, izturību. Budžets nespēj dot daudz vairāk kā vien pavisam trūcīgas pensijas, kuras varētu drīzāk saukt par pabalstiem, valsts sniegto sociālo pakalpojumu apjoma samazināšanos, pavisam nepietiekamus līdzekļus izglītībai, kultūrai, zinātnei, absolūti neko - ēku celtniecībai, ceļu uzturēšanai, faktiski arī daudzām citām nozarēm. Galvenā budžeta izdevumu daļa visā šajā laikā tomēr ir bijusi veltīta sociālajām vajadzībām. Nu varam cerīgāk raudzīties nākotnē, jo 1993. gada otrajā pusē tautsaimniecības lejupslīde faktiski ir apturēta un ir radīts pamats ekonomikas augšupejai nākotnē. Tiesa, Antiņš vēl ir tautsaimniecības stikla kalna pakājē ar vēl nedresētu zelta zirgu - Latvijas latu. Ar 1994. un 1995. gada valsts budžetiem valdība ievada divu gadu ciklu, kuru budžetus vislabāk varētu saukt par reformu budžetiem. Mēs nedrīkstam ļaut ilgāk darboties tikai izdzīvošanas režīmā. Mums ir jādomā par nākotni. Lai Latvija sāktu pārveidoties par modernu valsti ar attīstītu tautsaimniecību, mums pat šajos ļoti spiedīgajos apstākļos ir jāatrod iespējas ieguldīt mūsu darbu un līdzekļus nākotnei, lai jau 1996. gada budžetu mēs varētu nosaukt par attīstības budžetu. Vissvarīgākais jautājums budžetā, protams, paliek daudzo trūcīgo cilvēku cerība - sociālais budžets. Šie sociālie izdevumi 1994. gadā pieaugs ne tikai nominālā apmērā, salīdzinājumā ar 1993. gadu, bet arī reālā izteiksmē. Sociālie labumi, kurus iedzīvotāji saņems caur budžetu, pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā reāli palielināsies. Līdzekļi vecuma pensiju izmaksāšanai 1994. gadā, salīdzinot ar 1993. gadu, palielināsies par 56 procentiem. Bet šo līdzekļu pirktspēja pēc aprēķiniem pieaugs par 31 procentu. Ja pilnīgi visu valsts budžetu atdotu pensionāriem - sadalītu pensijās, tad to lielums būtu 78 lati. Taču valsts pārstātu eksistēt. Kam tas ir izdevīgi - sīkāk nav jāskaidro. Realizējot programmā paredzēto sociālās apdrošināšanas koncepciju, 1994. gada budžetā jābūt atdalītam valsts un sociālajam budžetam. Jāpabeidz sociālā fonda izveide un jāuzsāk sociālās apdrošināšanas maksājumu personifikācija tajā, lai tie, kuri šodien ir jauni un stipri, lai tie, kuri šodien ir darbīgi un turīgāki par citiem, jau tagad sāk krāt naudu pensijai, atslogojot sociālo budžetu nākotnē un dodot iespēju apgrozīt šos līdzekļus šodienas vajadzībām. Jārealizē sociālajās programmās maksājumu nodalīšana pa sociālās apdrošināšanas veidiem - pensijām, bezdarbam, nelaimes gadījumiem darbā, saslimšanas gadījumiem. Šajā gadā jāpāriet uz darba devēju un darba ņēmēju sociālo maksājumu attiecību 50 pret 50. Tikko nobalsotās izmaiņas likumā, kas saistītas ar bērnu pabalstiem, protams, prasa ļoti nopietnu darbu, lai varētu izvērtēt, kādas būs iespējas un cik lielā mērā tās var iestrādāt budžetā uz otro lasījumu, tāpēc, ka šādā veidā šodien pieņemtais lēmums faktiski ir pretrunā ar Satversmes 68. pantu, jo lēmums nenosauc, no kurienes šos līdzekļus ņemt. Tiesa, tieši tas, ka budžets šobrīd tiek apspriests, dod mums iespēju meklēt, vai tas ir reāli. Sakarā ar nepietiekamo līdzekļu daudzumu veselības aprūpei un profilaktisko pasākumu nodrošināšanai, kas faktiski ir knapi puse no reāli vajadzīgā, tomēr ir neatliekami jāstrādā pie likumprojekta izstrādes par veselības papildu apdrošināšanu virs valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma un tā reālās ieviešanas. Pensijas, pabalsi, medicīniskā palīdzība ir tautas fiziskās izdzīvošanas jautājums, un tas ir pietiekami jānodrošina. Reformu procesā prioritāra paliek valsts ieņēmumu sistēmas sakārtošana, uz kuru tik lielas cerības liek arī deputāti, apspriežot šo budžeta projektu. Valsts finansiālās bāzes nostiprināšana ir īpaši svarīga apstākļos, kuros arvien vairāk valsts uzņēmumu privatizējas un budžets zaudē iepriekšējos stabilos ieņēmuma avotus. Jaunizveidotajam Valsts ieņēmumu dienestam ir jāspēj efektīvi darboties arī tad, ja Latvijas ekonomikā dominēs, kā tas pamazām sāk notikt, liels skaits nelielu vai vidēji lielu uzņēmumu. Kā prioritāte šajā darbā 1994. gadā paliks datu apstrādes sistēmas izveide, lai garantētu perfektu preču un materiālu importa un eksporta uzskaiti, neļaujot šiem darījumiem notikt bez apgrozījuma nodokļa, muitas nodevas un akcīzes samaksas. Tieši tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam ievērojami palielināti asignējumi, kuri, pēc mūsu ieskatiem, tomēr joprojām vēl nav pietiekami. Bet tas sevi attaisnos, jo jau 1993. gada budžeta izpilde ieņēmumu daļā rāda, ka apgrozījuma nodokļa izpilde ir panākta par 117 procentiem, neraugoties uz to, ka no šīs tribīnes skanēja daudzi biedējoši vārdi, ka, paceļot apgrozījuma nodokļa likmi, mēs to nespēsim iekasēt pat tajā apmērā, kāds bija iepriekš. Peļņas nodoklis izpildīts par 102%, un arī visi pārējie nodokļi izpildīti ar uzviju, izņemot pagaidām akcīzes nodokli, nodevas un dažādus nodokļu maksājumus. Jāsaka gan tā, ka statistikai cilvēki tic tikai tad, ja tā apstiprina to, kam viņi tic arī bez statistikas. Deputātiem ir tieksme ticēt, es tā esmu sajutis, ieņēmumu daļas izpildes skaitļiem, bet neticēt rādītājiem, kas saistīti ar tautsaimniecības lejupslīdes apturēšanu. Tik tikko saņemtie dati ļauj mums nopietni domāt par ieņēmumu daļas palielināšanu, tiesa - ļoti piesardzīgi. Jums izdalītais protokols apliecina, ka mēs esam gājuši šo ceļu un, vēlreiz rūpīgi izvērtējot iespējas, palielinājuši ieņēmumu daļu par 15 miljoniem. Par to ļauj domāt arī Ministru kabinetā tikko pieņemtais lēmums “Par spirta monopolu”, kurš sāks darboties jau šajā ceturksnī. Tas neizslēdz vēlāku likumu pieņemšanu Saeimā, gluži otrādi - tas to prasa, bet Kabinets uzskatīja šo jautājumu tieši ieņēmumu daļas sakārtošanai par neatliekamu. Nākamā svarīgākā prioritāte saistās ar tiesībaizsardzības sfēras sakārtošanu. 1994. gada budžets ir orientēts uz likumu sistēmas - Tieslietu ministrijas, tieslietu kopumā un policijas darba pilnveidošanu, lai mēs tiešām varētu runāt par virzību uz tiesisku valsti. 1,5 miljoni ir paredzēti tieslietu sistēmas reformai, un ar Kabineta lēmumu tie ir nodoti Tieslietu ministrijas rīcībā, respektīvi mēs plānojam šajā budžetā Tieslietu ministrijai iekļaut tik daudz, lai beidzot, akceptējot budžetu Saeimā, tiesu varas likumam būtu radīts finansiāls pamats. Paredzēti izdevumi arī Satversmes tiesai un apgabaltiesām. Pie reizes gribu pateikt, ka beidzot gatavs ir arī Satversmes tiesas likums. Pusmiljona gan vēl pietrūkst 9000 piesēdētāju darba apmaksai, bet mēs mēģināsim to atrast, racionālāk izmantojot līdzekļus. Naudas līdzekļi paredzēti arī, lai pastiprinātu cīņu pret noziedzību. Valsts struktūru precīza darbība, sākot ar ierēdniecību, kuras reforma izpelnās tikpat daudz pārmetumu, cik pirms tam izpelnījās ierēdņu darbs, un beidzot ar tiesu un policiju, šo struktūru pilnveidošana kalpos valsts dzīves nozīmīgākās prioritātes - tautsaimniecības atveseļošanas - reālai nodrošināšanai. Tieši tādēļ es gribētu vēl pakavēties pie trešās, faktiski pie ceturtās svarīgākās prioritātes budžetā un ar budžeta politiku atbalstītu notiekošās ekonomiskās reformas. Jāsaka, ka iedalītie līdzekļi acīm redzami ir nepietiekami, bet, lai atbalstītu ekonomisko reformu, ir arī citas sviras. Pēc tam, kad Latvijā faktiski ir panākta makroekonomiskā stabilizācija, ir samazinājusies inflācija un nauda ir sākusi pildīt savas funkcijas, pats būtiskākais ir veikt strukturālas reformas ekonomikā. Un to lielākā daļa attiecas uz valsts īpašumu transformēšanu, tātad privatizāciju, un banku sistēmas rehabilitāciju. 1993. un 1994. gadu mijā bija novērojama liela neskaidrība darbaspēka tirgū, jo, neraugoties uz liela mēroga ražošanas samazināšanās procesiem, darbinieku skaita samazināšanās nenotiek adekvāti. Sakarā ar paredzamo privatizācijas paātrināšanos daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu. Un šeit no ekonomiskās attīstības viedokļa svarīgāk ir nodrošināt budžeta līdzekļus bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanai, nekā uzturēt uzņēmumus, kuri tikai patērē resursus, bet to produkcija aiziet noliktavu aizpildīšanai. Mums Latvijā ir vajadzīgas kvalitatīvas un augstražīgas darba vietas, kas vairotu nacionālo bagātību un ienākumus. Budžetā ir iekļauti līdzekļi procentu maksājumiem, lai aizstātu trūkstošos Krājbankas un Universālās bankas aktīvus ar valsts vērtspapīriem. Tādai politikai jāsamazina kredītu procenta likmes un jāmazina slikto kredītu un uzņēmumu parādu negatīvā ietekme uz ekonomiku kopumā. Iepriekš nosauktās prioritātes valdības budžetā nenozīmē, ka mēs būtu aizmirsuši par citām svarīgām lietām - izglītību un veselības aizsardzību. Mēs gribētu redzēt jau šajā gadā aizsākto reformu pirmos rezultātus, kas nodrošinātu labāku veselības aprūpi, kvalitatīvākus augstskolu, tehnikumu, arodskolu absolventus. Un, kaut arī šis budžets nav pietiekams, tas tomēr zināmā mērā ir balsts aktīvai, nevis nīkuļojošai kultūras dzīvei. Iesniegtais budžeta projekts ir koalīcijas budžeta projekts. Mēs izdiskutējām karstākās un svarīgākās vajadzības un tautsaimniecības finansēšanas sadaļā Zemkopības ministrijai ir paredzēts līdzekļu pieaugums vairāk nekā divas reizes, bet tas ir acīm redzami un absolūti nepietiekams. Tāpēc valdība garantē, ka budžeta izpildes gaitā tiks atrasti vēl 2,6 miljoni latu investīciju nodrošināšanai aizsāktajiem darbiem. Lauksaimniekiem palīdzība tiek sniegta arī individuāli, norakstot degvielu 4,8 miljonu latu apjomā un ar 1. jūniju 6,6 miljonus latu novirzot subsīdijām ciltsdarbam un citām vajadzībām. Ļoti cerīgi ir tie 250 000 latu lauksaimniecības finansēšanas sabiedrībai, kas faktiski jau šajā pavasarī dos iespēju uzsākt 25 miljonu apjomā kredītu resursu sadali par pietiekami zemiem procentiem tieši zemnieku saimniecībām. Kredīta likme ir 7-8%. Deficīta tālāka palielināšanās, palielinot izdevumus, nav iespējama, jo jau tā ir plānots pārāk daudz - faktiski maksimums. Proti, valsts budžeta projektā paredzētie ieņēmumi ir 526,1 miljons latu, kas papildināti ar vakar izdalītā protokola ieņēmumu lielumu. Salīdzinot to ar izdevumiem, finansiālais deficīts paliek 39,3 miljoni latu. Ieņēmumi nosedz izdevumus par 73 procentiem. 7 procentiem budžeta deficīta segšanai ir dažādi avoti, tajā skaitā 72,8% ir valsts iekšējais aizņēmums. Pirmo reizi valdība izmanto vērtspapīru tirgu, kura pie mums faktiski vēl nav. Šis vērtspapīru tirgus iedarbināts, izlaižot valsts aizņēmuma obligācijas. Jāņem vērā, ka izdevumu daļa sastādīta pēc principa - tikai visnepieciešamāko. Sociālajai sfērai, iekšlietām, robežu apsardzei, valsts aparātam, galveno valsts vajadzību apmierināšanai paredzēto izdevumu daļas samazināšanās apdraud valsts drošību un neatkarību, un mēs nedrīkstam atļauties samazināt šos izdevumus. 1994. gada budžeta izdevumu daļa ir izveidota, ievērojot stingru taupības režīmu un ņemot vērā iespējamo ienākumu līmeni. Tomēr saglabājas vesela virkne problēmu kompleksu. Viens no šiem problēmu kompleksiem neapšaubāmi ir saistīts ar pašvaldību budžetiem. Mēs atzīstam, ka attiecībā uz pašvaldību reformu esam spēruši tikai mazu solīti pareizas pašvaldību finansēšanas virzienā. Pašreizējais pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopbudžetā veido 22,7%, un tas ir pats augstākais līmenis pēdējos trīs gados. Protams, šis fakts ir saistīts arī ar pašvaldību funkciju palielināšanos. 1994. gada pašvaldību budžeta projektā ir ievērota mūsu koncepcija jeb nostādne - valsts un pašvaldību nodokļu nodalīšana, pārejot uz vienu galveno pašvaldību nodokli, par ko mēs tik dedzīgi šodien diskutējām. Projektā šāds galvenais nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un tā kopējais apjoms ir 32,5 miljoni latu. Galvenie darbi, lai mēs panāktu pašvaldību normālu finansēšanu, ir vēl priekšā, tādēļ iesniegšanai Saeimā un pieņemšanai ir sagatavots likumprojekts par pašvaldību. Izskatīšanai Ministru kabinetā ir iesniegts likumprojekts par vietējām nodevām. Izskatīšanai komitejās ir sagatavots un iesniegts likumprojekts par pašvaldību budžetu. Mēs prognozējam, ka Saeimā to pieņems februārī vai martā. Pašreiz tiek gatavots likumprojekts par grozījumiem, kas izdarāmi spēkā esošajos likumos, un tiek pārstrādāts ļoti svarīgais likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu, kuru mēs plānojam pieņemt aprīlī. Līdztekus šīm problēmām paliek vēl problēmas, kas saistītas ar to, ka pēdējo gadu laikā nav piešķirti līdzekļi, kā jau es minēju, māju un telpu kapitālajam remontam, iekārtu un inventāra iegādei. Tas attiecas arī uz sociālās sfēras, kultūras sfēras, izglītības, veselības aizsardzības un valsts pārvaldes iestādēm. Arī šobrīd šie līdzekļi ir nepietiekami. 1989. gada decembrī bijušās PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu par valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaidi. Šo obligāciju vērtība atbilda noteiktai rūpniecības preces cenai. Šajā sakarībā mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti daudz jautājumu, un saskaņā ar šo lēmumu Latvijas Krājbanka veica obligāciju realizāciju Latvijas iedzīvotājiem. To dzēšana bija paredzēta līdz 1993. gada beigām. Krievijas Federācija atsakās izpildīt šīs saistības, un, ņemot vērā, ka mūsu valstī nav reālas iespējas piešķirt iedzīvotājiem attiecīgās preces, budžeta projektā 1994. gadam ir ieplānoti asignējumi Krājbankai minēto mērķaizdevuma obligāciju atpirkšanai no iedzīvotājiem - kopsummā par 450 000 latu. Tātad obligāciju vērtība būs ar 40% indeksāciju. Protams, obligāciju īpašnieki nebūs apmierināti ar saņemto kompensāciju, jo inflācijas tempi iepriekšējos gados ir bijuši daudz lielāki. Tomēr tas ir pirmais solis. Ministru kabinets, izanalizējis atsevišķu frakciju deputātu prasības, nāca pie slēdziena, ka papildus budžeta projektā iesniegtajām izmaiņām valdībai ir jāgarantē vairākas izmaiņas. Zinātnei ne mazāk kā 5,5 miljoni latu. Līdzekļus bezmaksas zālēm, kuri budžeta projektā, kas jums ir izsniegts, paredzēti miljona apjomā, palielināt līdz 4 miljoniem, arī bērnu vakcinācijai un insulīna slimniekiem. Līdzekļus aizsardzības sistēmu sakārtošanai ir paredzēts palielināt 1,3 miljonu latu apjomā. Pensiju indeksācijai - 12 miljonu 900 tūkstošu latu apjomā, lai jau pavisam drīz varētu vecajiem ļaudīm paaugstināt pensiju sakarā ar to, ka vidējā darba alga no 53 latiem ir paaugstinājusies līdz 56 latiem. Tiesa, šodienas lēmums par bērnu pabalstiem liek mums ļoti rezervēti izturēties pret iespējām, tās visas ir jāpārrēķina, ir jāmeklē zināmas rezerves, lai gan tās faktiski ir izsmeltas, bet līdz otrajam lasījumam valdība to mēģinās izdarīt. Vakar pusdienas laikā notika valdības sēde, šīs izmaiņas tika akceptētas, un varat uzskatīt, ka tās faktiski ir valdības garantijas. Protams, virkne precizējumu, nemainot budžeta koncepciju, var tikt ieviesta, un faktiski tam tā ir jānotiek budžeta apspriešanas gaitā. Visi jūsu priekšlikumi ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, un es gribu pateikties tiem deputātiem, kas bija ārkārtīgi rūpīgi izvērtējuši budžetu un iesniedza daudzus priekšlikumus. Daļa to ir ņemta vērā, un daļa vēl ir jāizvērtē. Godātie kolēģi! Iesniegtais budžeta projekts tapa ļoti saspringtā darbā un ļoti īsā laika sprīdī. Tas nevar būt ideāls, bet tas ir līdzsvarots un reāls mūsu valsts ierobežoto resursu ietvaros. Šis budžets ļaus nodrošināt visnepieciešamākos izdevumus un uzsākt vai turpināt nepieciešamās reformas, tādēļ aicinu deputātus to rūpīgi izanalizēt un akceptēt. Jo drīzāk mēs akceptēsim budžetu, jo drīzāk sāks normāli strādāt visi tie, kas to gaida. Un visbeidzot es gribu jums atgādināt mūsu pašu pieņemtā likuma “Par Ministru kabinetu” 7. pantu, kuru, kā izrādījās, daži deputāti nav ievērojuši. Noraidīdama Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu, Saeima izteic neuzticību valdībai.".
• 1994_01_14-seq95 language "lv".
• 1994_01_14-seq95 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q822919.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q211.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q79820.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q1771611.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q159.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q15180.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q2498135.
• 1994_01_14-seq95 mentions Q2984071.