Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq141> ?p ?o. }
Showing items 1 to 18 of
18
with 100 items per page.
- 1994_01_14-seq141 type Speech.
- 1994_01_14-seq141 number "141".
- 1994_01_14-seq141 date "1994-01-14".
- 1994_01_14-seq141 isPartOf 1994_01_14.
- 1994_01_14-seq141 spokenAs 129.
- 1994_01_14-seq141 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Mēs noklausījāmies veselu rindu runātāju - ministrus, frakciju pārstāvjus, un daudz kas jau ir pateikts, tāpēc, es domāju, man nemaz nevajadzēs 20 minūšu, jo, tā kā šis ir pirmais lasījums, konceptuālais lasījums, es negribu tagad runāt par skaitļiem un pa pantiem, es gribu tikai pieminēt trīs jautājumus. Pirmais. Mēs, tā teikt, esam sākuši būvēt māju no jumta. Nolemjam, kādas būs algas un sadalām budžetu valdībai, ministrijām, piešķiram līdzekļus dažādām reformām un pašās beigās pārejam pie ēkas pamatiem, kura diemžēl izrādās būvēta uz smiltīm. Tātad pirmais. Šeit daudz tika runāts it kā par pašvaldībām, tomēr no Gaiļa kunga runas es īsti nesapratu, kā šo pašvaldību budžetu valdība domā sastutēt, lai pašvaldības vispār izvilktu dzīvību līdz nākamā budžeta apspriešanai. Es tūlīt paskaidrošu mazliet sīkāk. Šo budžetu varētu ciniski nosaukt par strīdu agrārajā jautājumā: Pēc šīs koncepcijas skaidri redzams, ka valdība grib pašvaldības dabūt ātrāk zem zemes, bet pašvaldību vadītāji savukārt grib “nokaut” Gaili. Kādi būs rezultāti? Protams, ja mēs šeit sēdēsim un smaidīsim, tad, man ir tāda pārliecība, drīzāk Gailis dabūs šīs pašvaldības zem zemes. Kāpēc es to saku? Tātad: pirmais - ienākumu nav nekādu; otrais - šeit ļoti draudzīgi tika nobalsots ar pārbalsošanu, ka apgrozījuma nodoklis pašvaldībām nav vajadzīgs, tātad tām atliek zils gaiss un ļoti fantastisks projekts, ka pašvaldībām izdevumi izglītībai, veselības aizsardzībai un vēl kam tiks palielināti par 13,8% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Bet, ja rūpīgi iepazīsieties ar projektu, jūs atklāsiet, ka valdība prognozē patēriņa cenu celšanos tikai par 16%. Mēs visi zinām, kā šīs cenas cēlās un kādas tabulas tika zīmētas sakarā ar apgrozījuma nodokli, un šīs tabulas bija ļoti optimistiskas. Valdība teica tā: ja jūs ļausiet paaugstināt par 18% apgrozījuma nodokli gan pārtikai, gan visām pārējām precēm, tad nodoklis nebūs lielāks par 5%, tas ir, inflācija nebūs lielāka par kādiem 5 vai 7%. Bet, ļāvuši pacelt šo apgrozījuma nodokli pārtikai līdz 18%, mēs dabūjām cenu pieaugumu faktiski divreiz lielāku. Pat tad, ja pieņem, ka tiešām patēriņa preču cenu pieaugums nākamajā gadā būs tikai 16%, nevis 32 vai 25%, tad neraugoties uz šo “dāsno” palīdzību, kura būs tikai 13% (un es prognozēju, ka cenas būs divreiz lielākas), ar to pilnīgi pietiks, lai pašvaldības beigtu eksistēt. Bet nerunāsim šeit par skaitļiem, par koncepciju. Tātad - decentralizācija, pašvaldību nostiprināšana. Pretī mēs dabūjam līdzekļu vēl lielāku centralizāciju valdības rokās, un pēc tam šie līdzekļi tiks pārdalīti no kaut kādas centrālās sistēmas, no kaut kādas ministrijas, no valdības. Tas ir viens aspekts. Nākamais - sociālais jautājums. Nu, par sociālo jautājumu jeb par sociālajām problēmām es negribu šeit runāt, jo domāju, ka daudz labāk šos jautājumus pārzina tie, kas jau runāja, un tie, kas strādā attiecīgajā komisijā - Sociālo un darba lietu komisijā. Protams, pensionāru skaits saruks ļoti strauji šīs pašas “dāsnās” palīdzības dēļ un sevišķi veiksmīgi izstrādātā pensiju likuma dēļ, kurš gan diemžēl nav apstiprināts. Ja es pareizi saprotu, valsts pensijas tiks galvenokārt veidotas no šā sertifikātu fonda un, protams, arī no paju piemaksām, bet es arī šoreiz nerunāšu par skaitļiem. Trešais. Par valsts aizsardzību es te vispār negribu runāt. Man ir kauns runāt, jo tādas jau nebūs. Un kam mums tādu vajag? Mēs esam saņēmuši skaidru priekšlikumu no Krievijas puses - atstāt šeit militāro bāzi ar, teiksim, 800 cilvēkiem līdz 2001. gadam. Protams, var teikt, ka tas būs kaut kāds civils objekts, kas darbosies piecus gadus, un divus gadus to demontēs, bet termiņš ir skaidrs - 2001. gads. Tad mēs varam mierīgi rakstīt iekšā tur 2% vai kādus 2,2 vai 2,7% aizsardzības vajadzībām, no tā nekas nemainās. Tas nekas, ka igauņiem un lietuviešiem šis aizsardzībai atvēlēto līdzekļu procents svārstās starp 4 un 5%. Valstīm, kuras robežojas ar bijušo Padomju Savienību, piemēram, Somijai, šis aizsardzības budžets var svārstīties starp 7 un 15%. Valstīm, kuras apdraud kaut kādi komunistiski režīmi, piemēram, Taivānai, šis budžets svārstās starp 30 un 40%. Bet es negribētu, ka mani pēc tam šeit nolamātu, ka es esot kaut kāds militārists un, nedod Dievs, gribot to budžetu vismaz divreiz lielāku. Nē. Mēs varēsim sūtīt arī turpmāk dažādus lūgumus, petīcijas... Gribu nolasīt jums fragmentu no Zviedrijas premjerministra Bilta kunga runas, kura bija veltīta Latvijas neatkarības 75. gadadienai un kuru viņš teica Zviedrijas Ārpolitikas institūtā 17. novembrī. Protams, viņš teica, ka Zviedrija nevar būt neitrāla kā līdz šim, bet... Es gribētu nolasīt tikai vienu citātu, lai deputātiem būtu viela pārdomām: “Stāvoklis drošības jautājumos ir mainījies pašos pamatos. Vienīgais, ko mēs šodien zinām, ir tas, ka vienīgais karš, kas agrāk bija iespējams, nu kļūst par neiespējamu (un te Bilta kungs domā kodolkaru), bet visi citi konflikti, kas blokos sadalītajai Eiropai bija neiespējami, tagad pavisam citādos veidos kļūst iespējami un palielinās varbūtība, ka varētu izcelties lokāli un vietējie konflikti. ” Kā tad šādā gadījumā reaģē valdība? Premjerministrs, Ministru prezidents teica, ka būšot vesels rezerves fonds miljona latu apmērā. Ja es nemaldos, mūsu valstī ir kādi 27 pulkveži un varbūt būs kādi pieci ģenerāļi. Tātad, par šo miljonu varēs iepirkt bruņojumu, ko šie 27 pulkveži varēs ielikt krūšu krekla kreisajā kabatiņā... Bet tas varbūt arī nav tik svarīgi, jo, kā es esmu pārliecinājies, ļoti daudzus vispār neinteresē pašas valsts eksistence. Latvijas neatkarība pašreiz pilnībā ir uzbūvēta uz smiltīm, to pierādīja arī šis nesenais gadījums Vidzemes priekšpilsētā, kas milzīgi tika uzpūsts. Divīzija, kurā ir pāri par 2000 cilvēku, tas ir, Pleskavas gaisa divīzija, protams, būtu Latviju ieņēmusi ar visām no tā izrietošajām sekām, pateicoties tikai tam, ka Ruča kungs nerīkojās adekvāti ieņemamajam amatam. Jā, mēs esam ļoti varonīgi. Otrajā pasaules karā latvieši dažādās frontēs kopā spēja mobilizēt 280 tūkstošu cilvēku. Bet tad, kad ir runa par pašu valsts pamatiem, par mūsu pašu valsts aizsardzību, tad, protams, mums nav ne cilvēku, ne līdzekļu, ne koncepcijas un pat ne idejas, ko darīt tālāk. Es šeit pat negribu pieminēt zemessargus, kuri prasīja ļoti mazu summu - 3 miljonus latu, lai iegādātos kaut kādu bruņojumu. Nu, protams, ja nav skaidrs, ko darīs šī Zemessardze, kā tā kontrolēs valsts teritoriju, kā tā kontrolēs infrastruktūru, ceļus, sakaru sistēmas un visu pārējo, tad nav absolūti nekādas jēgas ietiepties un neparakstīt, teiksim, kaut kādus līgumus par svešu bāzu paturēšanu līdz 2000. gadam. Nākamais... Kāpēc bija signāls? Es atvainojos...".
- 1994_01_14-seq141 language "lv".
- 1994_01_14-seq141 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q211.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q193089.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q33.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q159.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q6112266.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q15180.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q34.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q169534.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q2214.
- 1994_01_14-seq141 mentions Q22502.