Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq133> ?p ?o. }

• 1994_01_14-seq133 type Speech.
• 1994_01_14-seq133 number "133".
• 1994_01_14-seq133 date "1994-01-14".
• 1994_01_14-seq133 isPartOf 1994_01_14.
• 1994_01_14-seq133 spokenAs 77.
• 1994_01_14-seq133 spokenText "Paldies. Tātad uzstājas valsts reformu ministrs Māris Gailis. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es gribētu iesākt ar repliku attiecībā uz iepriekšējā runātāja repliku. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 63. pantu katrs par vienu jautājumu var uzstāties divas reizes - tas nozīmē, 40 minūtes. Man liekas, ka ar to vajadzētu pietikt, lai izteiktu savu attieksmi pret kādu likumprojektu. Vismaz, ja runa ir par šo. Cienījamie kolēģi! Civildienesta likums, ierēdņu reforma ir gandrīz visvairāk kritizētā. Katrā avīzē vismaz vairākas reizes (protams, arī sapulcēs) un arī šeit mūsu namā dzird kategoriskus spriedumus, ka šāda reforma nav vajadzīga vai tā vismaz ir atliekama. To gan nepamato, ka valsts iestādēs strādājošie būtu savu uzdevumu augstumos, drīzāk gan, saka pretējo - ka viņi lielākoties ir zem katras kritikas. Kuram gan nav piemēru par nevīžīgu ierēdņu darbu? Kurš nav sodījies, stāvot bezjēdzīgi garās rindās namu pārvaldēs, kur viņš tiek ļoti slikti apkalpots? Un policija? Un katrs policists? Vai tur viss ir kārtībā? Paldies, ka vismaz ekonomiskā reforma ir akceptēta. Jau daudz mazāk dzird pārmetumus par lauksaimniecības un rūpniecības graušanu, mazāk ir uztraukumu par privatizāciju, bet tas viss attiecas uz saimniecisko jomu. Kāpēc piemirstam, ka esam kļuvuši par neatkarīgu valsti? Un tas uzliek atbildību. Katra valsts neapšaubāmi ir jāpārvalda, un pagaidām nav izgudrotas citas metodes, kā pārvaldīt neatkarīgu valsti, kā tikai ar saviem ierēdņiem, kas specifiskā strūktūrā veido valsts pārvaldes mehānismu. Valsts pārvaldes mehānisms ir instruments, un, tāpat kā ķirurgam ir nepieciešams skalpelis, lai viņš veiktu operāciju, vai grāvracim - lāpsta vai ekskavators, bez tā iztikt diemžēl nevar. Taču, ja mēs konstatējam, ka kontrolētajā gadījumā šis instruments šeit, mūsu Latvijā, nedarbojas labi, tad, protams, kaut kas ir jādara. Varētu retoriski jautāt: Varbūt ierēdņus var ievest no Krievijas vai no ārzemēm? Protams, ka ne. Varētu arī sacīt, ka ierēdņu reforma būtu atliekama, teiksim, uz kādu laiku, kamēr būs nauda. Piemēram, nākamgad vai vēl pēc tam mēs pagaidām varētu iztikt arī tā, kā ir. Taču diemžēl erozija iet dziļumā - ir korupcija, ierēdņi nespēj uzņemties atbildību, vērojama neprofesionalitāte. Kā jūs domājat: vai šādas valsts pārvaldes reformas atlikšana nebūs neatkarības un arī mūsu saimniecisko iespēju apdraudēšana? Jo īstenībā ierēdņi ir tie, kuri Ārlietu ministrijā gatavo notas, uzrauga kārtību ielās, iekasē nodokļus, rēķina budžetu, apkalpo cilvēkus sociālās nodrošināšanas nodaļās. Visi, kas prasa atlikt vai vispār nesākt valsts pārvaldes reformu, ierēdņu korpusa reformu, riskē ar savu vajadzību neapmierināšanu jau tuvākajā nākotnē. Mēs savā valsts pārvaldes reformas projektā pieprasījām 14 miljonus latu. Bija paredzēts, ka visi ierēdņi (apmēram 20 tūkstoši) tiktu atestēti 1994. gada laikā un tiktu uzsākta viņu apmācība, jo mēs tieši profesionalitātes kvalifikācijas celšanu uzskatām par galveno kritēriju ierēdņu sagatavošanā. Protams, kā mēs zinām, tas nebija iespējams, un tagad šī summa projektā ir noslīdējusi līdz 1 miljonam izglītībai un 5 miljoniem rezervē Civildienesta likuma ieviešanai. Šie 5 miljoni nav iedalīti valdībai, tie nav iedalīti Valsts reformu ministrijai, bet ir atstāti jūsu izlemšanai, Saeimas izlemšanai. Tad, kad zināmā daļā ierēdņu atestācija būs notikusi, tad mēs sagatavosim priekšlikumus un aprēķinu, cik katrā ministrijā ierēdņu ir atestēts un cik viņiem ir nepieciešams algas pielikumam. Un tas tik tiešām, nav liels. Mēs rēķinām, ka tas būs apmēram 10-20 latu katram ierēdnim, kurš ir atestēts un kurš jau darbojas pavisam pēc citām prasībām, ko noteicis Valsts civildienesta likums, kuru visā drīzumā sāksim skatīt otrajā lasījumā. Tātad tā ir tikai rezerve. Varētu teikt, ka tas ir karogs vai burkāns, vai pīrāgs, vai kaut kas tamlīdzīgs, kā mēs dažādā veidā to minam, bet to nekādā gadījumā nedrīkst izņemt no budžeta projekta, jo tas ir viens no galvenajiem motivējošajiem momentiem. Mēs to atstājam tur un lietosim tikai tad, ja es jums no šīs tribīnes būšu pierādījis, ka tādā un tādā apjomā, lūk, šī atestācija ir veikta un ka šīs nelielās algas piemaksas ir iespējams nodrošināt. Šogad pēc šā samazinātā plāna ir paredzēts aptvert 11-13 tūkstošus ierēdņu, kas praktiski strādā ministriju un valsts pārvaldes iestādēs, arī muitā un Valsts ieņēmumu dienestā. Nākamgad atestēsim apmēram 14-18 tūkstošus ierēdņu, - tie būs policijas darbinieki un pašvaldību ierēdņi. Var jautāt: vai tas ir daudz? Tas kopā ir apmēram 30 tūkstoši cilvēku, un es domāju, ka tas ir par daudz. Neapšaubāmi, kvalifikācijas celšanas un arī valsts pārvaldes struktūras reformas gaidā mums ir jāizbrīvē ierēdņi, un tas ir arī viens no Reformu ministrijas un valdības plāniem, bet, ja salīdzina procentuāli, tad (es vakar tā parēķināju) tas būtu 1,2% no iedzīvotāju skaita. Es biju nesen Francijā un noskaidroju, ka tur ir 4 miljoni ierēdņu un ka tas sastāda 8%. Es nesaku, ka mums ir pārāk daudz vai pārāk maz, es tikai mēģināju salīdzināt. Bet, bez šaubām, daudz sīkāk par šīm valsts pārvaldes reformai budžetā paredzētajām pozīcijām es runāšu tad, kad mēs pirms otrā lasījuma spriedīsim par budžetu. Tagad par pašvaldību lietām. Ir pamatoti pārmetumi, ka mēs neesam tālu tikuši ar pašvaldību reformu. Viena lieta, kas ir izdarīta, ir tā, ka kopīgi ar Pašvaldību savienību ir izstrādāta un valdībā akceptēta pašvaldību reformas koncepcija. Taču to nevar realizēt vienā mirklī, un mēs domājam, ka, lai ieviestu principus pašvaldību budžeta veidošanā, būs vajadzīgi divi gadi. Tas varbūt ir arī diezgan ātri. Samērā izšķirošs būs šis gads. 1995. gada budžets jau vairāk atbildīs principiem, un 1996. gada budžetā tas būtu puslīdz kārtībā. Es jums gribētu atgādināt šos principus. Tātad pašvaldību budžeta veidošanas nosacījumiem ir jānodrošina patstāvīgi, reālajiem apstākļiem atbilstoši, pietiekami efektīvi funkcionējoši pagastu, pilsētu un rajonu budžeti. Valsts institūcijas kontrolē vietējo budžetu veidošanas un izlietošanas atbilstību likumiem. Pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības savu budžetu veido patstāvīgi, saskaņā ar likumu un ņemot vērā ar likumu noteiktos pašvaldību nodokļus, atskaitījumus no valsts nodokļiem, vietējās nodevas, valsts dotācijas, kā arī maksājumus par pakalpojumiem un citus ieņēmumus. Rajona pašvaldība nevar iejaukties pagasta un pilsētas budžetu veidošanā un izlietošanā. Tā ir ļoti svarīga norma, taču to šogad nebija iespējams vēl panākt, bet es ļoti ceru to izdarīt šā gada laikā, domājot arī par 1995. gada budžetu. Pašvaldību budžeta īpatsvars valsts kopējā budžetā, arī tā daļa, kas paredzēta sociālajām vajadzībām, gada gaitā nedrīkst samazināties. Sakarā ar piedāvātajām izmaiņām - jūs zināt, kādas tās ir - tas nav noticis arī attiecībā uz 1994. gada budžetu. Nodokļiem un nodevām teritorijas saimnieciskā uzplaukuma rezultātā ir jānodrošina budžeta pieaugums, bet pašvaldības nosaka konkrēto nodokļu likmi likumā paredzētajā kārtībā. Budžeta veidošanas un izlietošanas process ir atklāts, bet šobrīd diemžēl daudzās pašvaldībās tas tā nav. Zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļi nododami pašvaldībām. Ar 1994. gada 1. janvāri jānosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts pēc dzīvesvietas, arī uzņēmumu filiāļu, cehu un iecirkņu nodokļus maksā pēc atrašanās vietas. Ar 1994. gadu realizējama arī vietējo budžeta izlīdzināšanas politika, veidojot pašvaldību finansu izlīdzināšanas mehānismu, kas nosakāms ar likumu. Par finansu izlīdzināšanas mehānisma galveno līdzekli uzskatām valsts dotāciju. Es domāju, ka tomēr šis tas no šīs manas pieminētās koncepcijas ir ieviests jaunajā budžeta likumā. Un tagad par pašu budžeta procesu. Neapšaubāmi, ka budžeta politika ir Finansu ministrijas daļa, bet Valsts reformu ministrija, kura nav radīta kādai nozarei, bet kura ir radīta reformu procesam valsts pārvaldē, ir ieinteresēta pēc iespējas straujāk veikt reformas pašā valsts budžetā. Mēs visi valdībā labi apzināmies mūsu budžeta projekta trūkumus, un es ātri to varu vēl atkārtot, lai jūs nedomātu, ka mēs sēžam savā ziloņkaula tornī un nezinām, kas notiek. Budžets nav īsti pārskatāms, šim budžetam nav skaidra pagājušā gada bāze. Budžets nav pietiekami orientēts un valdības politiskajām prioritātēm, lai gan šis tas tomēr ir panākts attiecībā uz tiesu reformu, arī uz valsts pārvaldes reformu. Budžets nav īsti orientēts uz izpildāmajām funkcijām un stratēģisko plānu īstenošanu. Budžeta līdzekļu piešķiršanas process ir orientēts uz status quo, uz to, lai visi, kas pagājušajā gadā saņēma naudu, arī šogad saņemtu. Cīņa ir par to, vai saņems to pašu vai vēl vairāk, un tā tas ir praktiski jebkurā valstī, kur tiek plānots ik pa gadiem. Gada beigās notiek, kā jūs zināt, budžeta līdzekļu tērēšana, lai tiktu saglabāta vecā bāze un lai nākamajā gadā attiecīgie ministri, iestāžu vadītāji varētu, teiksim, cīnīties par lielāku naudu. Un tā tālāk. Jaunās programmas elementos, kuri saskaņā ar Valsts reformu ministrijas plāniem būtu jāliek budžeta veidošanas pamatā, pats galvenais ir stratēģiskā plānošana - plānošana uz vairākiem gadiem, nevis uz vienu gadu, bet vismaz trijiem. Lēmumiem par naudas izsniegšanu ir jābalstās uz apsvērumiem, kas īsti ir nepieciešams naudas ziņā, lai nodrošinātu to, par ko valsts ir atbildīga. Par katru budžeta posteni ir ik gadus jāatskaitās, kas padarīts, vai nospraustie mērķi ir sasniegti un kas jāmaina, lai nākotnē būtu labāk. Maiņas sevī var ietvert visu ko, arī attiecīgu izcenojumu, par maiņām lemj un tās jānodrošina ar naudu. Katrai piešķirtajai summai pamatā ir mērķis, kurš jāsasniedz un par kuru pēc gada būs jāatskaitās. Budžeta līdzekļu izlietošana. Ir jādod rīcības brīvība menedžeriem, vadītājiem un finansistiem, lai tie paši lemj, kas ir jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Jāprasa no menedžeriem atbildība par mērķu sasniegšanu dotajās finansiālajās robežās. Jānosprauž vadlīnijas līdzekļu izmantošanai, kas garantē konkurenci valsts pasūtījumos. Tātad atklāta konkursa princips gan attiecībā uz precēm, gan attiecībā uz pakalpojumiem. Pārejas elementi. Jaunais likums par budžetu un finansu vadību ir labs solis uz priekšu. Tas spiedīs budžeta procesu iesākt agrāk, lai ir iespējams veikt atbildīgu plānošanas un vērtēšanas procesu. Tas arī spiedīs citādāk organizēt budžetu pašu, lai varētu skaidrāk redzēt bāzi, redzēt kopējos piešķīrumus pēc prioritātēm. Vēl ir jāpanāk, ka budžeta process ir saistīts ar mērķu sasniegšanu un ka atskaites par budžeta izmantošanu nāk līdzi atskaitēm par mērķu sasniegšanu. Lai atskaitās nevis par to, cik ir izdevis, bet ko ir sasniedzis. Vēl ir jāpanāk, lai menedžeriem būtu rīcības brīvība, bet lai var uzlikt arī atbildību par naudas apsaimniekošanu mērķu sasniegšanai. Tomēr menedžeri vispirms ir jāapmāca, lai viņi varētu uzņemties šādu atbildību. Un te mēs atgriežamies pie ierēdņu reformas. Ar to es beidzu savu ministra uzstāšanos un tagad runāšu kā deputāts, kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deleģētā persona, kura izsaka mūsu komisijas viedokli attiecībā uz 1994. gada budžeta projektu. Tātad komisija ar balsu vairākumu atbalsta 1994. gada valsts budžeta projektu, kur ieņēmumu daļā ir 526,1, izdevumu daļā - 565,4 miljoni latu, bet deficīts - 39,3 miljoni. Tā uzskata, ka projekts ir virzāms uz Saeimas plenārsēdi pirmajam lasījumam. Komisija atzīmē šādas valsts budžeta projekta nepilnības, kuras būtu novēršamas līdz tā izskatīšanai Saeimas plenārsēdē otrajā lasījumā. Projektā nav skaidra ieņēmumu un izdevumu daļu pozīcija salīdzinājumā ar 1993. gadu, tādējādi nevar vērtēt attīstības dinamiku. Projektam nav pievienotas ministriju un citu budžeta iestāžu uzturēšanas izmaksu tāmes, līdz ar to nevar vērtēt izmaksu mērķtiecīgumu. Nav vienotas pieejas ministriju finansu atspoguļojumam, nevar vērtēt tautsaimniecības nozaru finansiālās vajadzības valsts budžetā kopumā. Budžeta sastādīšana, bez šaubām, ir jāiesāk agrāk. Par pašvaldību budžetu. Pašvaldību budžeta projekts 1994. gadam ir 103,1 miljona latu apjomā, tā īpatsvars valsts kopbudžetā ir 16,4%, kas nav pietiekami rajonu, pilsētu un pagastu vajadzību apmierināšanai. Taču tas atbilst valsts reālajām iespējām un arī ieteikumiem, kas atspoguļoti nākamajās nostādnēs, kuras būtu virzāmas uz Saeimas plenārsēdi pieņemšanai. Lai garantētu pašvaldību veselības aizsardzības iestāžu uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, būtu lietderīgi saglabāt Ministru kabineta principiālo nostādni šinī jautājumā, bet tajā pašā laikā, lai funkcijas izpildītājus - pašvaldības - nodrošinātu ar attiecīgajiem finansu resursiem, arī lai nodrošinātu veselības aizsardzības iestāžu reformu, ieviešot norēķinu kasu sistēmu, izņemt no budžeta projektā Labklājības ministrijai paredzētajiem līdzekļiem šim mērķim atvēlētos 39,7 miljonus latu un valsts budžetā tos paredzēt kā valsts mērķdotācijas pašvaldībām veselības aizsardzības iestāžu uzturēšanai. Šis priekšlikums Ministru kabineta sēdē jau ir pieņemts un Finansu ministrija nodarbojas ar tā iestrādāšanu. Tādā gadījumā 1994. gada pašvaldību budžeta kopapjoms sastādīs 142,8 miljonus latu, bet tā īpatsvars valsts kopbudžetā būs 22,7%. Bez tam vajag noteikt kārtību, pēc kuras līdzekļi sociālajiem pabalstiem no valsts budžeta pašvaldībām būtu pārskatāmi katru mēnesi vienas divpadsmitās gada daļas apmērā ar pārrēķinu pārskata perioda beigās un starpību regulēšanu nākamā mēneša pārskaitījuma summās. Paldies par uzmanību!".
• 1994_01_14-seq133 language "lv".
• 1994_01_14-seq133 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q822919.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q211.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q159.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q2167704.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q15628977.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q142.
• 1994_01_14-seq133 mentions Q710198.