Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq129> ?p ?o. }

Showing items 1 to 25 of 25 with 100 items per page.

1994_01_14-seq129 type Speech.
1994_01_14-seq129 number "129".
1994_01_14-seq129 date "1994-01-14".
1994_01_14-seq129 isPartOf 1994_01_14.
1994_01_14-seq129 spokenAs 129.
1994_01_14-seq129 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj, cienījamās deputātu kundzes un deputātu kungi! Es arī, protams, gribu pievienoties tiem deputātiem, kas izteica šeit nožēlu, ka šāda svarīga jautājuma, kāds ir budžets, apspriešanā tiek izdarīts balsojums, lai ierobežotu deputātiem iespējas izteikties, un šis laiks ir tikai 20 minūtes. Tas varbūt liecina par to, ka valdībai un “Latvijas ceļa” frakcijai ir bail dzirdēt kritiskas piezīmes par šo budžetu, negribas uzklausīt tos konstruktīvos izteikumus, kurus šeit sniedz opozīcijas frakciju deputāti, tomēr arī šajā laikā jau dzirdēts daudz lietišķu ieteikumu, kuri ir jāiestrādā šajā budžeta projektā. Tos šeit izteica gan frakcijas “Saskaņa Latvijai” deputāti, gan LNNK un izteiks vēl citas frakcijas - “Tēvzemei un brīvībai” un tā tālāk. Acīmredzot ir skaidrs viens - un es arī par to savā runā minēšu - , ka šodien ir jānoraida šis budžeta projekts, jāatdod tas atpakaļ papildu izspriešanai, izvērtēšanai, lai iestrādātu visus tos konstruktīvos priekšlikumus, kurus šodien šeit min deputāti. Un tikai tad varam to apstiprināt pirmajā lasījumā. Tātad pirmām kārtām es aicinu balsot pret šā budžeta apstiprināšanu tādā veidā, kāds tas ir tagad, jo tas nav pārdomāti izstrādāts. Nav samanāmas prioritātes, kā jau šeit minēja, zemniecības, lauksaimniecības jautājumos. Lauksaimniecība taču ir ne tikai nozīmīga saimniecības nozare, bet arī ievērojamas latviešu tautas daļas dzīvesveids. Šeit nav samanāmas prioritātes izglītības jautājumos, bet bez izglītības nevar cerēt uz to, ka Latvijai būs sava vieta Eiropā, par ko tik daudz runājam. Diemžēl var izrādīties, ka Latvijai būs grūti atrast savu vietu pat Āzijā. Un, treškārt, nevar samanīt, ka valdība uzskatītu par nozīmīgu un izšķirīgu trešo prioritāti - aizsardzības un drošības jautājumus. Taču tie ir valsts neatkarības pamatu pamats. Brīvība maksā vai nu asinis, vai naudu. Un, ja mēs negribēsim to saprast, ja mums tas liksies par dārgu, jo domāsim, ka nevajag tērēt līdzekļus valsts aizsardzībai, iekšlietām un drošībai pietiekamā un nepieciešamā daudzumā, tad diemžēl var izrādīties, ka agrāk vai vēlāk tas var mums maksāt vēl dārgāk. Tas var mums maksāt mūsu cilvēku asinis, var maksāt mūsu valsts neatkarības zaudēšanu! Mēs taču negribam, lai tas tā notiktu. Savā runā tāpēc analizēšu aizsardzības budžeta pašreizējo projektu. Svarīgākais ir tas, ka tajā neatspoguļojas aizsardzības koncepcija, nav redzams, ka valdība censtos sakārtot bruņotās struktūras, kaut arī ir acīm redzami, ka, pirmkārt, ir nepieciešama reforma, lai militārās struktūras būtu vadāmas no viena koordinējoša centra - štāba, tātad būtu jāparedz līdzekļi šāda Nacionālo bruņoto spēku štāba veidošanai un darba nodrošināšanai. Un, otrkārt, jau izveidotās vienības, pirmkārt, Aizsardzības spēku vienības (izlūkdienesta bataljons, mobilo strēlnieku bataljons, štāba bataljons), būtu jāliek par pamatu mobilo strēlnieku brigādei, vienlaikus domājot par jaunām vienību dislokācijas vietām, kuras nepieciešamas atbilstoši aizsardzības plānam. Par kādu aizsardzības plānu var runāt, ja šobrīd viena no vienībām - mobilo strēlnieku bataljons - izvietots Alūksnē, tālu prom, pie Igaunijas un Krievijas robežas? Kāda tam jēga? Kāda tam jēga, ka izlūkdienesta bataljons izvietots Ķīšezera krastā, pussalā, tālu prom no iespējamiem lidlaukiem, ja tas paredzēts desantēšanai? Turklāt uz teritoriju pie Ķīšezera ir pieteikušies agrākie, likumīgie īpašnieki. Tātad naudas ieguldīšana šajā teritorijā ir faktiski neracionāla valsts līdzekļu izlietošana, kaut gan jau tagad vajadzēja paredzēt līdzekļus, lai iekārtotu jaunu novietni šīm militārajām vienībām atbilstoši militārajām vajadzībām. Tātad nav domāts, ka 1994. gadā beidzot notika tas, par ko tik daudz runāja arī žurnālisti, - netiks sakārtotas aizsardzības spēku sadrumstalotās struktūras pēc vienota militārā plāna. Tātad valdībai acīmredzot nav skaidrības par šo aizsardzības plānu, tas nav pārdomāts, un līdz ar to nav arī izprotams, kādi līdzekļi patiešām ir reāli nepieciešami aizsardzībai. Minēšu dažus piemērus, kas pierādīs, ka ieplānotās izmaksas, ieplānotais finansējums tikai daļēji nodrošinās Aizsardzības spēku, Zemessardzes funkcionēšanu un praktiski nedos neko kaujas spēju nodrošināšanai. Bet kādēļ tad mēs veidojam Aizsardzības spēkus? vai tikai tāpēc, lai pateiktu, ka mums tādi ir, un lai atcerētos tos tikai tad, kad jāsarīko parādes? Mēs taču tos veidojam citam nolūkam - lai būtu vienības, kas stāvētu cilvēku dzīvības, mantas un valsts neatkarības sardzē un būtu kaujas spējīgas. Tātad - daži piemēri. Pirmkārt, Aizsardzības spēku štata vienību darba samaksai ieplānotie līdzekļi sedz praktiski tikai 67% no vajadzībām. Saeima 1993. gada novembrī un decembrī Aizsardzības un iekšlietu komisijā izveidoja pārbaudes komisiju, kas veica pārbaudi Aizsardzības spēkos un konstatēja šādu ainu. Citēju: “Aizsardzības spēkos ir neapmierinošs stāvoklis štatu sarakstos paredzēto virsnieku kategorijas amatu nokomplektēšanā ar virsniekiem. Virsnieku amatu nokomplektējums pārbaudītajos bataljonos ir šāds: štāba bataljonā - 40,5%, 6. Liepājas robežsargu bataljonā - 41%, 3. Ludzas robežsargu bataljonā - 50,4%, izlūkdienesta bataljonā - 59,4%. ” Tātad valdībai bija jāveic pasākumi, lai Aizsardzības spēkiem būtu finansiāls nodrošinājums, lai varētu komplektēt šīs nepieciešamās štata vietas, jo no tā, kādi ir virsnieki un vai viņi vispār ir, ir atkarīgs, kādas būs šīs vienības, to kaujas spējas, disciplīnas stāvoklis - un tā tālāk. Tātad šeit tas nav ņemts vērā. Nav ņemts vērā arī tas, ka algas mūsu valsts virsniekiem ir zemākas nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā. Virsnieki nav nodrošināti ar dzīvokļiem. Arī šādam nolūkam būtu jāparedz attiecīgi līdzekļi valsts budžetā. Kādas ir sekas tam, ka viņiem nav dzīvokļu, redzējām mācību trauksmes izsludināšanas laikā, kad daudziem virsniekiem bija jābrauc pat 40 vai 50 minūtes, bet citi dzīvoja tik tālu, ka varēja ierasties tikai pēc 4,5-5 stundām. Un, ja tas tā notiek mācību trauksmes laikā, tad varat izdarīt secinājumu, ka tad, ja - nedod Dievs! - būtu kāda ārkārtēja situācija, tam var būt ļoti traģiskas sekas. Un tas var iespaidot mūsu vienību kaujas spējas. Otrkārt, dienestnieku, tas ir, obligātajā dienestā iesaucamo, apmaksas fonds ir tikai 90%. No kā tad mēs gribam nodrošināt nepieciešamā obligātā dienesta kareivju uzturēšanu? Kādā veidā valdība domā īstenot Baltijas valstu politisko lēmumu par kopīgu miera uzturēšanas bataljonu izveidošanu? Vai tad ņemsim nost kareivjus no robežsargu bataljoniem vai no citām vienībām, kurās jau tāpat trūkst cilvēku un kurās kareivji nepārtraukti tiek sūtīti norīkojumos un nav iespējams tāpēc organizēt pilnvērtīgu mācību procesu? Treškārt, ir piešķirti tikai 30% no līdzekļiem, kas nepieciešami remontdarbiem ēkās, ko aizņem Aizsardzības spēki. Jā, tiks pabeigti, kā ir iecerēts, celtniecības darbi lielajos muitas kontroles punktos - trijos objektos uz Igaunijas un Lietuvas robežas, bet nav ieplānota neviena robežkontroles punkta celtniecības uzsākšana uz Austrumu robežas. Tikai projekta izstrādāšanai viena punkta ierīkošanai vajadzīgi 10 000 latu. Tas ir viss. Krievijas pusē turpretim notiek intensīvi celtniecības darbi, tiek izmantotas arī ārvalstu, piemēram, Somijas firmas. Kāda tad salīdzinoši izskatīsies Krievijas robeža un Latvijas robeža, kas pirmām kārtām ir Latvijas vizītkarte? Kā diena pret nakti! Ja neceļ jaunu posteņus, tad taču vismaz jācenšas pielāgot un apgādāt jau esošos koka pagaidu vagoniņus, kas ir ar plānām sienām, kam nav nodrošināta pienācīga apkure un pat tualetes nav iekārtotas. Tur valda antisanitāri apstākļi tieši šā līdzekļu trūkuma dēļ. Tāda ir mūsu valsts robeža! Vai neliksimies par to ne zinis un neatvēlēsim šim mērķim ne latu, ne santīmu?! Nākamais. Arī robežas perimetra sakārtošanai, robežsargu taku izveidošanai, nelegālu robežas šķērsošanas vietu likvidēšanai un tamlīdzīgiem mērķiem nav paredzēti līdzekļi. Mūsu bruņoto spēku struktūru komunālajiem maksājumiem atvēlēti 85% no vajadzīgā līdzekļu daudzuma. Degvielas iegādei ieplānoti 29,4% no nepieciešamā. Jau pārbaudes komisija konstatēja, ka autotransports bruņotajās daļās stāv ar nepiepildītām tvertnēm. Konstatējām, ka sevišķi trūkst dīzeļdegvielas. Tāds stāvoklis ir neciešams. Tā ir vienkārši noziedzība! Neatvēlēt līdzekļus degvielas iegādei - es nezinu, ko par to lai domā! Pildīt savus pienākumus robežsargi bieži dodas kājām. Līdz dienesta pildīšanas vietai jāiet stundu vai pat divas. Vai gan no viņiem var prasīt, lai viņi vēl veic efektīvus pasākumus, pārķer kontrabandas kravas nelikumīgas robežu šķērsošanas gadījumos un tā tālāk? Tehnikas remontam un tehnikas ekspluatācijai ir piešķirti 35% līdzekļu no vajadzīgā daudzuma. Tas nozīmē, ka nevarēs uzturēt lietošanas kārtībā pat to tehniku - autotransporta līdzekļus, lidmašīnas un citu tehniku, - kas mums ir dāvināta kā humānā palīdzība. Vai izmetīsim to visu metāllūžņos?! Neprotam tātad izmantot pat to, kas mūsu valstij uzdāvināts. Nevīžojam atvēlēt līdzekļus, lai to kaut vai uzturētu kārtībā. Ja nevaram nopirkt neko jaunu, uzturēsim to, kas mums ir! Nākamais. Formas tērpi, gultasveļa un tā tālāk: 69% no vajadzīgā. Aizsardzības spēku pārbaudes komisija konstatēja, ka trūkst cimdu, trūkst zeķu, trūkst šaļļu, trūkst ziemas cepuru, dvieļu un tā tālāk, un tā tālāk. Aizsardzības spēku vīru tērpi līdz ar to ir raibi kā dzeņa vēders. Ja trūks šo līdzekļu, vajadzēs kaut kā izlīdzēties. Kaut kā tos robus mēģinās lāpīt ar humānās palīdzības dāvinājumiem, un ietērps vēl arvien būs raibs kā dzeņa vēders. Nu, var jau teikt, ka tas tāds taktikas manevrs. Ja kāds ienaidnieks gribētu iesūtīt mūsu valsts teritorijā, mūsu Aizsardzības spēku vienībās kādus pārģērbtus diversantus, šim ienaidniekam to būtu grūti izdarīt, jo viņš nevarēs saprast, kādā formā lai viņus apģērbj. Jo te, Latvijā, tās formas ir tik dažādas, ka pat pašu ļaudīm grūti tās atšķirt, kur nu vēl pretiniekam. Nav arī virsniekiem nepieciešamo piederumu - komandieru somu, binokļu, kompasu. Nav pat makstis pistolēm. Un neparedzēt, neatvēlēt šo piederumu iegādei līdzekļus nozīmē turpināt šādu stāvokli. Tas nozīmē, ka mēs no tiem virsniekiem, kas spēj un grib strādāt, nevaram arī neko prasīt. Nākamais. Attiecībā uz sakaru līdzekļiem vajadzības ir apmierinātas tikai par 5%. Jau tagad viss balstās lielākoties uz telefona sakariem, un arī to daudzviet nav. Kas notiks, ja telefona sakari tiks pārtraukti apzināti vai ja vētra vienkārši sagāzīs kokus, kā tas ir bieži bijis? Tad nespēs funkcionēt ne mūsu robežsargu vienības, ne kādas citas vienības, pazudīs sakari starp štābiem un apakšvienībām un tā tālāk, un to, protams, tūlīt izmantos roberžpārkāpēji un citi noziedzīgi elementi. Sakaru līdzekļi, kas mums tiek dāvināti kā humānā palīdzība, praktiski nav izmantojami. Ir saņemti, piemēram, 1953. gadā Francijā ražotie sakaru līdzekļi, kuri jau tagad ir jānoraksta, jo tie vienkārši nefunkcionē. Ēters un tā kontrole. Aizsardzības ministrijas ziņu dienests deputātus informē, ka ik mēnesi tiek atklāta daudzu nelegālu raidstaciju darbība šeit, Latvijā, bet mums pietrūkst tehnisko līdzekļu, lai šo ainu fiksētu pilnīgi precīzi un atklātu, kas ar to nodarbojas un kāpēc. Tādēļ nepieciešams tomēr paredzēt līdzekļus arī ētera kontrolei, speciālās tehnikas iegādei. Šobrīd līdzekļi tam nav paredzēti. Nākamais. Vispār nav paredzēti līdzekļi zirgu iegādei robežsargu patruļu organizēšanai, kaut gan Liepājas robežsargu bataljona mācību centrā Vaiņodē tiek apmācītas šādas robežsargu patruļas. Tās pabeidz mācības, atstāj mācību centru un dodas uz savām vienībām, bet tur taču zirgu nav! Kāda jēga iztērēt naudu un mācīt šīs vienības, ja pēc tam tās nav kur pielietot? Kaimiņvalstis ir sākušas to darīt. Lietuvieši, piemēram, to plaši praktizē uz Polijas robežas, un tas ir diezgan efektīvi. Šis jautājums ir apspriests mūsu valsts Aizsardzības spēkos, un ir rasts atbalsts no robežsargu brigādes puses, bet nepieciešami nelieli līdzekļi, lai iegādātos kaut vai 10 zirgus, lai izveidotu kaut vai dažas patruļas, lai redzētu, cik tas ir efektīvi. Nākamais. Nav līdzekļu sporta un fiziskās sagatavotības nodrošināšanai, kaut arī Aizsardzības spēku pārbaudes komisija konstatēja, ka fiziskās sagatavotības līmenis mūsu Aizsardzības spēkos, mūsu bruņotajās struktūrās ir neapmierinošs. Un tas ir tāpēc, ka trūkst šo trenažieru, trūkst sporta zāļu aprīkojuma, trūkst kaut vai svaru stieņu un tamlīdzīgi. Liepājā, kur ir Jūtas spēku līnija, kur ir robežsargu līnija, abām šīm daļām vispār nav sporta zāles. Nākamais. Tehnikas iegādei ir 30% no vajadzīgā. Bet vissvarīgākais, ko gribu minēt, ir tas, ka nav rūpīgi izstrādāts, kā sadalīsies aizsardzības budžeta līdzekļi bruņojuma un munīcijas iegādei. Līdz pat 13. janvāra valdības sēdei bruņojuma un munīcijas iegādei vispār nebija paredzēts ne santīms. Tagad līdz ar izdarītajiem grozījumiem ir paredzēti zināmi līdzekļi, bet tomēr nav skaidrs, kā tiks izlietoti šie līdzekļi, jo tos var dažādi izlietot. Mēs nezinām, vai tiks sagādāta munīcija tiem strēlnieku ieročiem, kas jau ir mūsu bruņoto vienību rīcībā, vai tiks pirkti atkal klāt jauni ieroči, bet tiem nebūs munīcijas un līdz ar to būs atkal šie sliktie šaušanas pārbaudes rezultāti. Un šie šaušanas pārbaudes rezultāti aizsardzības vienībās ir tik slikti tāpēc, ka trūkst munīcijas mācību nolūkiem, lai šīs mācības būtu regulāras, biežas un daudzveidīgas. Vai par normālu var uzskatīt ainu, ka dažās vienībās virsnieki šaušanas vingrinājumus no pistoles izdara reizi pāris gados? Tie nav Aizsardzības spēki, tas ir skautu pulciņš! Nevaram taču nostādīt mūsu labākos vīrus, - mūsu virsniekus un zaldātus - tādā līmenī un pret viņiem izturēties ar tādu attieksmi! Tā ka, kamēr nav saņemts izskaidrojums Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā tiks izlietoti šie līdzekļi, - vai bruņojuma un munīcijas iegādei vai tiks organizēta munīcijas ražošana šeit uz vietas, vai tiks nopirkts par visu naudu varbūt viens helikopters, vai tomēr tiks nopirkta nepieciešamā munīcija mācībām un kaujas gatavībai, kā arī nepieciešamās patšautenes, ložmetēji, mīnmetēji, kā arī ieroči cīņai pret bruņutehniku, piemēram, prettanku granātmetēji, granātas un mīnas... Kamēr nav šā izskaidrojuma, nevar balsot par budžetu, apstiprināt pašiem nezinot - ko. Ir jāsaņem šīs atbildes, un tad var atgriezties, teiksim, pie budžeta tālākas izskatīšanas. Tā ka to, ko valdība līdz šim ir iesniegusi izskatīšanai Saeimai par Aizsardzības spēkiem paredzētajiem līdzekļiem, šobrīd nevar uztvert nopietni. Šķiet, ka to ir sastādījuši nezinātāji kas neorientējas Aizsardzības spēku un Zemessardzes vajadzībās. Situāciju ar armiju var salīdzināt ar iešanu uz balli. Ja uzaicinājumu uz balli pieņem, tad, mīļais, ir jāpērk uzvalks, fraka, smokings vai vakartērps. Un tikai tad dodies uz šo balli vai arī neej vispār. Tā ir arī ar bruņotajiem spēkiem - vai nu neveidosim bruņotos spēkus Latvijā vispār, vai arī, ja mēs izšķīrāmies tos veidot, tie ir pilnībā jāapgādā. Nevar rīkoties pēc principa - iet uz balli peldbiksēs - un nevar arī pret Aizsardzības spēkiem un Zemessardzi izturēties pēc šāda paša principa - iedot viņiem ķiveri, zābakus un slotaskātu un teikt: ej, mīļais, uz mežu aizsargāt tēvu zemi un noliec galviņu uz ežiņas! Šobrīd mūsu armijas dzīvotspēja, funkcionētspēja un kaujasspējas attiecīgi ir jānodrošina ar naudas līdzekļiem. Tas nozīmē - apģērbt, paēdināt, pareizi izvietot karavīrus, sagatavot sakaru un transporta līdzekļus, apbruņojumu un medicīnisko palīdzību. Tā tas nedrīkst turpināties tālāk, - kāda šobrīd ir mūsu attieksme pret aizsardzības budžetu. Mūsu zemessargi un Aizsardzības spēku karavīri, sevišķi virsnieki, nežēlo savus līdzekļus un spēkus, kā mēs to konstatējām pārbaudes laikā, lai kaut vai uzturētu funkcionētspējīgus formējumus. Tātad par to mēs pārliecinājāmies. Gods un slava šiem Latvijas karavīriem, neraugoties uz tiem daudzajiem trūkumiem, kurus mēs atklājām! Turklāt man ir pilnīga pārliecība, ka karavīri mūsu atklātos trūkumus spēs novērst, jo mūsu virsnieki ir pietiekami pieredzējuši, drosmīgi un profesionāli sagatavoti, bet viņi to nevarēs izdarīt, ja valdība un arī mēs, Saeima, nemainīsim savu attieksmi pret aizsardzības vajadzībām, jo jānovērš ir galvenais cēlonis, kas ir pamatā dažādiem trūkumiem Aizsardzības spēkos un Zemessardzē. Un šis galvenais cēlonis ir līdzekļu trūkums aizsardzības vajadzībām. Tāpēc aicinu nogaidīt un šo budžeta projektu atdot valdībai atpakaļ tā pārstrādāšanai, uzsverot, ka aizsardzības budžets jāpalielina, ņemot vērā reālās vajadzības. Visbeidzot daži vārdi par drošības iestāžu budžetu. Drošības vajadzībām Latvijas speciālajiem dienestiem vispār vēl šodien nav skaidrs līdzekļu iedalījums. Nacionālās drošības komisijā, kurā arī es darbojos, joprojām daudzi no mūsu speciālajiem dienestiem nav iesnieguši atskaites par paveikto - par līdzekļu izlietojumu un par darbību 1993. gadā - un plānoto nākamajā - 1994. gadā. Daži dienesti vispār ir atteikušies atbildēt uz Nacionālās drošības komisijas pieprasījumiem, kā, piemēram, Aizsardzības spēku štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks Dortāns. Te veidojas anekdotiska situācija. Kad slepenā dienesta darbiniekiem jautā: “Ar ko tad jūs tur īsti nodarbojaties?”, atbilde skan: - “Tas ir tik slepeni, ka mēs paši nezinām. ” Tādā veidā mēs nevaram izturēties pret drošības jautājumiem. Kamēr mums nav pilnīgi skaidra aina, kādā veidā, kādiem speciālajiem dienestiem un cik līdzekļu tiek izlietots, kāda būs to darbība, tikmēr nevar balsot un akceptēt budžetu pirmajā lasījumā. Līdz ar to šie manis minētie fakti vēlreiz parāda, ka projekts aizsardzības un drošības sadaļā ir nesagatavots. Tāpēc aicinu budžeta projektu noraidīt.".
1994_01_14-seq129 language "lv".
1994_01_14-seq129 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
1994_01_14-seq129 mentions Q822919.
1994_01_14-seq129 mentions Q211.
1994_01_14-seq129 mentions Q37.
1994_01_14-seq129 mentions Q191.
1994_01_14-seq129 mentions Q193089.
1994_01_14-seq129 mentions Q33.
1994_01_14-seq129 mentions Q39731.
1994_01_14-seq129 mentions Q159.
1994_01_14-seq129 mentions Q6112266.
1994_01_14-seq129 mentions Q2167704.
1994_01_14-seq129 mentions Q4294480.
1994_01_14-seq129 mentions Q142.
1994_01_14-seq129 mentions Q36.
1994_01_14-seq129 mentions Q5244326.
1994_01_14-seq129 mentions Q12360039.
1994_01_14-seq129 mentions Q1669018.
1994_01_14-seq129 mentions Q1576080.