Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq127> ?p ?o. }
Showing items 1 to 23 of
23
with 100 items per page.
- 1994_01_14-seq127 type Speech.
- 1994_01_14-seq127 number "127".
- 1994_01_14-seq127 date "1994-01-14".
- 1994_01_14-seq127 isPartOf 1994_01_14.
- 1994_01_14-seq127 spokenAs 129.
- 1994_01_14-seq127 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ko es gribētu sacīt viena no šā gada svarīgākajiem Saeimā apspriežamajiem jautājumiem izskatīšanas dienā? Es atkal jau nezin kuro reizi 5. Saeimas laikā runāju par attieksmi. Jo, lūk, attieksme izsaka daudz, parāda, kas mēs esam un kādi mēs esam. Un mani uztrauc kārtējo reizi tas, ka jau pašā sākumā tika iesniegts priekšlikums - ierobežot debates līdz 20 minūtēm. Varbūt daudzi - nezinu, kā tas būs man - nemaz neizmantos šīs minūtes, jo pietiks ar mazāku laiku, bet ierobežot debates, izskatot tik ļoti svarīgu jautājumu, nav prātā darbs. Vēl vairāk. Es brīnos, kāpēc Prezidijs nav noorganizējis, lai šā jautājuma apspriešanu (tāpat tas bija, kad netika noorganizēta arī pilsonības jautājuma apspriešanas pirmās dienas darba translācija), raidītu televīzija un varbūt ne tikai radio 2. programma, lai cilvēki zina. Valdošā koalīcija ir pie varas, valdība ir sastādīta un ir strādājusi pietiekami ilgu laiku. Lai tad cilvēki zina, kas notiek, ko mēs domājam, ko domā valdība, kas ir izdarīts, kas nav izdarīts un ko no mums var gaidīt. Es domāju, ka visi ar lielu interesi to paklausītos. Jau konkrētāk. Šodien mēs dalām, manuprāt, tēlaini izsakoties, nenošauta lāča ādu, bet varēja taču nošaut. Par to šodien šeit jau tika runāts. Šim budžetam bija jābūt krietni lielākam - ieņēmumu iespējām šajā gadā bija jābūt krietni lielākām, ja būtu domāts daudz plašāk. Jo šobrīd šā gada budžets ir brīva improvizācija, šā brīža ielāpu uzlikšana ar visai nedrošiem diegiem - baltiem, protams, nevis valsts attīstības perspektīva un arī šodienas kārtējo uzdevumu atspoguļojums. Šis budžets, kā redzams šodien, apspriežot rīta pusē arī citus likumus, kas skāra ļoti būtiskas pārvaldes struktūras, pašvaldības, lauku problemātiku, diemžēl šādā veidā nenodrošina valsts attīstību, jo, redzat, spriešana par pašvaldību budžetu ir praktiski izpalikusi. Tam nav nekāda nodrošinājuma. Es jau šodien pieminēju laukus - laukus kā Latvijas pamatu, kur dzīvo latvieši, nevis pārkrievotās pilsētas, kur sabraukuši svešie. Redzat, viņi, vismaz liela daļa, tagad te dzīvo kā paradīzē un, cik redzams arī no jaunpienākušajiem dokumentiem, kuri ar katru brīdi papildinās, tas vēl turpinās. Es šodien tikko saņēmu vienu dokumentu, ar kuru gribu jūs iepazīstināt. Ministru kabinets nupat pērn, 12. decembrī, ar 169. rīkojumu ir devis pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Kočeroviem. Es nolasīšu: “Piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Valsts Rīgas vagonbūves rūpnīcas speciālistam Aleksandram Kočerovam un viņa ģimenes locekļiem Margaritai Kočerovai un Antonam Kočerovam. Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentam izsniegt uzturēšanās atļaujas Kočerovu ģimenei. ” Vai mums par maz cilvēku? Tātad no jauna pludinām iekšā, tērējam budžetu viņu nodrošināšanai. Tātad dosim jaunus dzīvokļus, ja? Un kas tie ir par supermigrantiem - Kočerovu ģimene, kurai šobrīd būtu jānodrošina iebraukšana Latvijā? Ja jau viņš reiz strādātu Rīgas vagonu rūpnīcā, tad neviens viņu no turienes projām nedzītu. Tātad viņi, cik saprotams, laikam ir tikko iebraukuši. Mēs gan to noskaidrosim, es ieteiktu to izdarīt žurnālistiem. Lūk, attieksmi! Toties lauki nolemti izputēšanai, valdības kungi! Es jau rīta pusē pieminēju graudkopību, piena ražošanu, cukurbiešu ražošanu (par to runāja arī citi kolēģi), linus utt., kas Latvijā iznīcināti. Un kur ir attiecīgās programmas lauku kopējai attīstībai, kur ir Latgales programma? Es redzēju šajā grāmatiņā, kura mums ir izsniegta un par kuru vajadzētu šeit ilgi un gari runāt, jo tur ir ļoti interesantas dažādas “pērles”, ka tur ir daži lati paredzēti Latgales kultūrai, bet par visu kopējo attīstības koncepciju vispār nav runas. Bet kādā stāvoklī atrodas Latgale, to laikam daudzi deputāti zina, priekšvēlēšanu kampaņas ceļus braucot. Un, lūk, paklausieties, kolēģi, kā zemnieki izmisumā sauc palīgā! Nupat Zemnieku federācija aicināja zemniekus sabraukt Rīgā un runāja par šīm problēmām. Kas tad bija? Kinnas kungs - zemkopības ministrs, kā žurnālisti saka un atzīmē, runādams “dzelzsbetona” balsī, atgādināja zemniekiem... Ko viņš atgādināja? - “Nebaidiet mani ar skaļu klaigāšanu!” viņš teica. “Valsts graudus no jums vairs nepirks. ” Še tev! Nepirks, un punkts. Un nepirks laikam ne tikai graudus, to jau mēs zinām. Iedzina zemnieku izmisumā, un še! Klusējiet! Spirinieties paši vai iznīkstiet! Un zemnieks ir iedzīts izmisumā. Arī uz pieņemšanām pie manis ir bijis zemnieks, kurš lūdz: “Kā, deputāta kungs, sameklēt 1000 latus, lai nevajadzētu izkaut lopiņus, lai vispār kaut ko varētu sākt darīt, lai nevajadzētu bēgt uz pilsētu?” Lūk, šādā stāvokļi atrodas zemnieks. Bet nekā. Tātad - ko darīt? Šis budžets raksturo to, ka zemnieki bēgs atpakaļ, bet vēl neaizgājušie no laukiem labākajā gadījumā audzēs pupas. Es nešaubos, ka Birkava kungs, pat Kinnas kungs, arī citi, braukādami... Es gan neesmu sevišķi dzirdējis, ka viņi brauktu pie lauku cilvēkiem, jo miesassargu pavadībā jau grūti, protams, braukt un sarunāties cilvēcīgā valodā ar lauku cilvēkiem, bet ko lai dara. Es gan ieteiktu aizbraukt bez miesassargiem un parunāt ar šiem zemniekiem. Es esmu pabijis šogad gan Jelgavas rajonā, Sidrabenes pagasta pusē, gan Talsu rajona Ķūļciemā. Un der paklausīties zemniekus, tad laikam šeit daudzi runātu citādāk. Redzat, Lucāna kungs šodien atgādināja, ka laukos jau ražo mazāk, nekā Latvijas cilvēki šodien varētu patērēt, ja viņi ēstu, ja viņi nebadotos, ja nemirtu badā. Tas ir briesmīgs secinājums. Un fakti - jo vairāk. Grūti šodien šinīs 20 minūtēs runāt par budžeta dažādām sadaļām. Te varētu īpaši runāt par sociālo nodrošināšanu, par pensionāriem. Šīs pašas grāmatas 19. lappusē rakstīts, ka 1993. gada ceturtajā ceturksnī sakarā ar ienākumu pārdali tika paaugstinātas pensijas un algas par 20%. Bet kā ir patiesībā? Ko saka pensionāri par šo 20% paaugstinājumu! Izrādās, ka atšķirīgi. Katram sava dziesma. Jums laikam katram ir uz galda dokuments, ko atsūtījusi Pensionāru federācija katram deputātam kā atgādinājumu. Neviens gan pašlaik nav ieminējies, un debatēs arī neesmu dzirdējis par to, ko parakstījusi Felsas kundze no Pensionāru federācijas. Te ir satriecoši viņu atzinumi, un viņi, Pensionāru federācija, aicina nebalsot par tādu variantu, kas nenodrošina pensionāriem un citiem Latvijas nabagiem... Tātad viņi uzsver, ka elementāras izdzīvošanas iespējas netiek nodrošinātas. Cik ilgi viņi sauks palīgā? Viņi saka vienu, bet Riteņa kungs saka otru: “Mums ļoti daudz tiek palielināts. ” Lūk, ko viņi raksta: “Daru jums zināmu, ka pensionāru pabalsti, kuri ar Saeimas deputātu 1993. gada 21. oktobra lēmumu ir pārdēvēti par pensijām, pagājušajā ziemā bija 22,5 lati mēnesī kopā ar apkures piemaksu katram pensionāram, turpretim šoziem tikai daļa pensionāru saņem šo summu. Daļa saņem par latu vairāk, maksimāli iespējami tātad 23,6 lati, bet vairākums saņem zem šiem 22,5 latiem. Tātad reāli nekāda pensijas paaugstināšana nav notikusi. Vairākumam pensionāru tā ir pat samazināta. ” Un te ir daudz satriecošu faktu. Es nenosaukšu visus, jo nav laika lasīt, bet beigās viņi raksta: “Deputāti, mūsu izredzētie un ievēlētie, kas esat materiāli nodrošināti! Latvijas vecie pazemotie cilvēki vēršas pie jums ne tikai tāpēc, ka pensijas ir mazas un ar tām grūti iztikt, bet tāpēc, ka ar tām nav iespējams iztikt. Tās nenodrošina fizisko eksistenci. ” Es ticu šai Zemnieku federācijas vēstulei, nevis šeit budžetā rakstītajam. Es ticu Pensionāru federācijas rakstītajam. Tālāk. Pensionārus, un vēl daudzus nabagus gribēja vecā gada nogalē un jaunā gada sākumā aplaimot ar šiem apelsīniem, un Birkava kungs tērēja minūtes televīzijā (un ne tikai televīzijā) un runāja, ko un kā darīt. Normālāk laikam būtu bijis sasaukt ministrus, apspriest šo budžetu un vairāk meklēt izeju, nevis runāt par šiem apelsīniem. Jo kilograms, kamēr nonāks līdz lauku tantiņai, maksās piecreiz dārgāk. Vai tas nav skaidrs? Vai tā nav elementāra matemātika? Man patīk Oša kunga nostāja. Viņš parasti saka, arī šodien jau atgādināja: “Jums taisnība, Kuprijanovas kundze, jums taisnība, Seiles kundze! Es piekrītu, ka tā vajadzētu, kā jūs iesakāt, bet... ” Un mēs zinām šo lielo “bet” - nevaru, nav! Jā, nav. Bet vai tika viss darīts, lai būtu? Šodien Kides kungs atgādināja, ka budžetā varēja būt 1/3, ja no krievu armijas patiesi būtu prasīts maksāt to, ko prasām no saviem cilvēkiem. Un, apspriežot lietas par nodokļiem, par tarifiem utt., bija desmitiem ļoti būtisku priekšlikumu, kā budžetu palielināt, bet nekas nav darīts. Nav laika runāt par izglītību, taču laukos skolas nav. Aizbrauciet uz to pašu Zilupi, tur latviešu bērniņi mācās un turpina mācīties krievu skolās, bet ko mēs darām? Mēs organizējam Ierēdņu akadēmiju. Varbūt būtu labāk organizēt un finansēt nevis Ierēdņu akadēmiju, bet vienu mazu skoliņu tur, Latgalē, atvērt no jauna un nodrošināt, lai šis bērns var mācīties latviešu valodu, jo tā ir nākotne. Par aizsardzību es varētu runāt šodien ļoti daudz. Dažus procentus pēdējā laikā gan tur piemeta klāt. Kam mums tas būs vajadzīgs, ja nevarēsim aizsargāt? Es saprotu, ka mēs pret Austrumu kaimiņu, kuram dūres visu laiku iet pa gaisu... Vakar jūs redzējāt televīzijā, kā Žirinovskis pēc ilgiem laikiem (kopš Hruščova laika) uzsita dūri galdā un teica: “Klusēt, es runāju!” (“Molčatj, ja govorju!”). Starp citu, Krievija tieši tā kopumā runā ar Latviju. Viņi ir tie, kuri diktē. Tad ļaujiet, budžetā attiecīgi paredzot un nostiprinot, izstrādāt aizsardzības koncepciju. Protams, mēs nevarēsim cīnīties ar šo milzīgo armiju, bet mēs varēsim palikt goda cilvēki, goda vīri. Ļaujiet latviešu cilvēkam palikt un saglabāt vismaz godu! Igauņi no Izraēlas varēja nopirkt raķetes “zeme-gaiss”. Varbūt mums to nevajag, bet varbūt vismaz vienu vajag, lai attiecīgajā brīdī varētu vismaz uzšaut gaisā. (Zālē smiekli.) Tāpat ir par lidmašīnām, kuras, kad iegribēs, lidos šeit, vienalga, uz kādiem mērķiem, - vai uz Skrundas lokatoru vai vēl kaut kur citur. Par Zemessardzi. Man šeit ir dokuments, bet man nav laika to lasīt. Ja zemessargi grib kaut cik saglabāt savu godu, viņi bruņojas paši. Manis pieminētajā dokumentā ir uzskaitīts, ka pamatā viņi turpina bruņoties paši un nodrošināt sevi gan ar apģērbu, gan visu citu. Vai valsts par to ir domājusi tā, kā nākas? Diemžēl - ne. Ir dīvaini dzirdēt, un arī šajā grāmatā ir ierakstīts Oša kunga secinājums, ka sācies saimnieciskās atveseļošanās laiks. Bravo! Ļoti burvīgi. Ja samazināsim pensijas, ja samazināsim algas, Oša kungs, vēl vairāk - ja neskolosim bērniņus utt. u. t. jpr., tad ne tikai iestāsies jūsu nosauktā stabilitāte vai stabilizēšanās, bet stabilitāte būs bezgala stabila un Latvijas lats būs desmit reizes vērtīgāks par ASV dolāru. Bet vai tad tas ir mūsu ceļš? Galu galā cilvēkam ir jāizdzīvo. Un jāizdzīvo valstij Es varbūt zināmā mērā saasinu šīs problēmas, bet tādas tās ir. Un es domāju, ka būtu pārsteidzīgi šodien atkal nobalsot par kaut ko, lai ātri pārtrauktu debates un izbeigtos šī runāšana. Pirms pārtraukuma mēs jau redzējām, ka “Latvijas ceļam” sen viss ir skaidrs, par valdības vīriem nemaz nerunājot. To atgādināja pat Siliņa kungs šeit no tribīnes. Daži tikai sēž zālē, viņiem jau ir skaidrs, kāda ir procedūra, kā viņi nobalsos un šo budžetu pieņems. Par šo budžetu ir vēl un vēlreiz jārunā. Es esmu pārtērējis laiku, par ko ļoti atvainojos. Paldies par uzmanību.".
- 1994_01_14-seq127 language "lv".
- 1994_01_14-seq127 speaker Peteris_Tabuns-1937.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q822919.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q211.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q79820.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q4294315.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q2660080.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q159.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q8436.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q6112266.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q179830.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q801.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q203369.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q12360039.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q44989.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q7536677.
- 1994_01_14-seq127 mentions Q47282.