Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1994_01_14-seq120> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1994_01_14-seq120 type Speech.
- 1994_01_14-seq120 number "120".
- 1994_01_14-seq120 date "1994-01-14".
- 1994_01_14-seq120 isPartOf 1994_01_14.
- 1994_01_14-seq120 spokenAs 77.
- 1994_01_14-seq120 spokenText "Godāto priekšsēdētāj, Prezidij, deputāti, dāmas un kungi! Es nācu un domāju, kā īsti runāt, un vispirms es gribētu teikt vienu lietu tiem kolēģiem deputātiem, kuri šeit ir noskaņoti bremzēt šo procesu - budžeta apstiprināšanu, un atgādināt viņiem to faktu, ka šis valdības izstrādātais budžets tika iesniegts pagājušā gada decembra vidū un ka mums tika dots laiks līdz 6. janvārim, lai iesniegtu priekšlikumus. Šeit šie priekšlikumi - es tos speciāli paņēmu līdzi - ir, un es pie tiem vēlāk apstāšos. Taču es ļoti brīnos par tiem deputātiem, kuri šodien izsaka interesantus, vajadzīgus un varbūt saturīgus priekšlikumus, bet kuri to nedarīja agrāk. Kāpēc tas netika darīts agrāk? Tad varbūt jau būtu rezultāts - būtu daudz kas izdarīts, kā tas (es gribu tomēr minēt pozitīvu piemēru) notika ar zinātni. Attiecībā uz zinātni mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzreiz apsprieda šos būtiskos jautājumus, atrada pašas smagākās pozīcijas, iedeva tās attiecīgajai komisijai, bet komisija darīja to zināmu valdībai. Sākās dialogs, un es tagad tikai varu pateikt paldies par šo rezultātu, ka valdība atrada iespēju jautājumu atrisināt. Kādēļ citi tā neizdarīja - es brīnos. Man rodas drusku aizdomas, ka zināmā daļa deputātu opozīcijā speciāli neko nedeva, lai tagad sāktu kaut ko ļoti pamatot un emocionāli kritizēt. Tādā veidā jau mēs varam ļoti ilgi vilkt šo budžeta apstiprināšanu - varbūt līdz nākamam gadam. Bet es gribu uzdot jautājumu: kura no tām problēmām, kas šeit tika izvirzīta, tad tiks atrisināta? Neviena. Ar vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta nekā nevar atrisināt. Tādēļ es nesaprotu šo tieksmi - bremzēt virzību uz priekšu. Tālāk, protams, es gribu apstāties pie šiem mūsu priekšlikumiem un arī pateikt, ka ne jau visi mēs esam vienisprātis ar valdības rīcību un ka te ir daudz kritikas, bet diemžēl atkal šo kritizējamo nav uz vietas. To es visu laiku esmu teicis un teikšu, ka, kamēr ministri kārtīgi nesēdēs šeit, zālē, diemžēl tā būs. Darīsim visi kopā, gan jau būs arī rezultāti. Un pirmā lieta ir jautājums par prioritāti. Protams, es ļoti labi saprotu, ka būtiska prioritāte ir sakārtot valsti, tiesības, ierēdniecību, bet tie ir tikai instrumenti. Ja mēs neuzturēsim kārtībā pašu sabiedrību, tad nebūs nekādas jēgas, ka mums ir labi instrumenti. Ja kādam galdniekam ir labs kalts, bet sapuvis koks, tad viņš nekā nevar izdarīt, lai cik labi gribētu. Neļausim šim materiālam - sabiedrībai - sākt bojāties! Un tas ir viens no pamatprincipiem, lai sabiedrība nesāktu bojāties. Mēs šos bojājumus jau drusku jūtam šeit nesenajos notikumos. Tā jau ir bojāšanās. Nedrīkst ļaut kristies intelektuālajam potenciālam, nedrīkst par zemu vērtēt intelektuālo vērtību atjaunošanu un radīšanu, tas ir, visu šo bloku - izglītību, kultūru un zinātni. Un tāpēc mūsu komisija šim blokam pievērsa ļoti lielu uzmanību. Es ceru, ka tādēļ arī šeit ir pirmās atsauksmes un ka arī turpmāk būs šī pozitīvā reakcija no valdības puses. Es tiešām gribu teikt, ka tā ir pozitīva reakcija - tā ir tikšanās ar šiem cilvēkiem, tā ir jautājumu kopīga risināšana. Es prognozēju, ka tāpat būtu noticis arī jebkurā citā aktuālā jautājumā, ja šie jautājumi būtu laikā izvirzīti, ja šie jautājumi būtu iesniegti jau pagājušā gada nogalē. Tad līdz šim laikam daudz kas jau būtu izdarīts, un mēs varētu daudz labāku apstiprināt šo pirmo lasījumu. Attiecībā uz ierēdniecību, protams, ir arī emocijas, un es tās esmu daudzreiz jau izteicis. Es vēl joprojām esmu pārliecināts, ka ierēdniecības reformu var izdarīt, balstoties uz reformu zinātnē, kur lielā mērā tā ir jau izdarīta. Var izdarīt arī līdzekļu ieguvumu, jo, reformējot zinātni, tiek iegūts desmitkārtīgs ieguvums - salīdzinājumā ar 1991. gadu, desmit reizes tiks samazināts zinātnes finansējums, bet produkcija nenokritīsies desmit reizes. Tā pat ļoti minimāli nokritās. Arī attiecībā uz ierēdniecību var lietot šo pieeju, un es domāju, ka te zināmā mērā ir iespējama sadarbība gan starp zinātnes, gan izglītības, gan kultūras darbiniekiem. Un izdarīt šo reformu var tā, lai mēs visi par to būtu priecīgi, lai mums nebūtu jāsaka, ka atkal kaut kur kādā ministrijā ierēdņi voluntāri izlēmuši to, ko vajadzētu lemt speciālistiem. Tā jau ir šīs attieksmes būtība, ka ierēdnim jāzina, ko viņš drīkst, ko viņš var un ko viņš nedrīkst darīt. Vispirms ir jāstrādā cilvēku labā, nevis sevis labā. Es skatos, ka tuvojas pārtraukums.".
- 1994_01_14-seq120 language "lv".
- 1994_01_14-seq120 speaker Andrejs_Silins-1940.